Pamelas čenelings ar Zemi

Es esmu Māte Zeme, un es esmu šeit jūsu vidū. Es esmu grunts zem jūsu kājām. Es esmu auglīga saule, kas spīd uz kokiem, augiem, ziediem un uz visiem elementiem ap jums. Un es esmu arī šeit šajā istabā, šajā telpā. Aplūkojiet mani un izmantojiet attēlu, lai uztvertu mani. Raugieties uz mani kā uz sievieti šīs telpas vidū, lai gan tas nav svarīgi, kādu formu jūs man piešķirat. Ņemiet pirmo attēlu, kas pie jums atnāk un kurā jūs jūtat: “Tā ir viņa, tā ir Māte Zeme.”

Es aicinu jūs sajust manu līksmi, manu prieku. Manā dvēselē dzīvo prieks, kurā es vēlos dalīties ar jums. Neskatoties uz visu, kas uz Zemes notiek, manā sirdī ir mīlestība un prieks. Es zinu, ka ir liels plāns, kurā viss izpaužas bezgalīgi lielā veidā, un es zinu, ka dzīve ir laba un taisnīga. Tas ir skaisti, kā tas ir.

Es vēlos jūs savienot ar šo pamata prieku, lai jūs arī sevī varētu just: “Mana dzīve ir laba. Neskatoties uz augstajiem un zemajiem līmeņiem, ar kuriem es saskaros, ar šiem grūtajiem brīžiem, es joprojām esmu dzīvs!” Dzīve plūst caur jums, un kā tā caur jums plūst? Šo divu dienu laikā mēs runājām par vīrišķo un sievišķo, par došanas un ņemšanas plūsmu; par atšķirību starp būt ar otru un būt ar sevi. Mēs atklājām, cik grūti ir pilnībā sevi pieņemt, lai saņemtu to, kas jums patiešām ir vajadzīgs, gan no citiem, gan no sevis. Jūs tik ļoti sevi noliedzat, un jūs to sevī saprotat. Saņemšana ir sievišķā enerģija, un pastāv bloķējums jūsu spējai saņemt, jūsu spējai būt atvērtiem un uztverīgiem pret to, kas vēlas atnākt pie jums no visuma un kosmosa, no pasaules, no citiem cilvēkiem, kā arī no sevis paša: skaitumu un viedumu.

Šodien es ar jums gribu parunāt par jūsu ķermeņa daļu, kurā glabājas visvairāk sāpju. Ar šīm bailēm nav iespējams patiesi saņemt, dziļi uztvert sevī un patiešām “stāvēt uz savām divām kājām”. Un šī jūsu ķermeņa daļa ir vēdera rajons. Dodieties tagad turp ar savu apziņu. Iztēlojieties, ka jūsu apziņa ir koncentrēta uzmanības virzienā, un laidieties lejā no jūsu galvas, caur jūsu mugurkaulu līdz jostasvietai un pat vēl dziļāk, līdz tā sasniedz jūsu iegurni. Piepildiet savu vēderu ar savas apziņas enerģiju. Vērojiet, vai jūs varat sava vēdera lejasdaļai pieskarties ar savu elpu, viegli un maigi. Ļaujiet savai elpai nolaisties vēderā un tur sajūtiet savu spēku. Jūtiet, kā jūsu vēders savienojas ar Zemi.

Tātad jūsu ķermeņa lejasdaļa ir tā vieta, kur atklājas jūsu pašas dziļākās emocijas, tāpēc pievērsiet savu uzmanību tai. Un ziniet, ka jums ir atļauts šeit būt taisni tādiem, kādi jūs esat – tiek pieņemti visi jūsu aspekti. Jūsu vēders faktiski ir dobums, un iegurnis ir līdzīgs traukam, kas saņem, – tvertnei – un es aicinu jūs tur šodien nokļūt, lai satiktos un saņemtu kā bērnus jūsu daļu, kas pārstāv sevi jūsos. Šie bērni jūsos joprojām ir dzīvi; viņi ir emocionālās spontānās daļas, kas pieder jums.

Pirmais bērns, kuru es gribu aicināt, ir prieka bērns. Visās jūsu dzīvēs tas ir bērns, kurš ir piepildīts ar dzīvesprieku un dzīvotgribu. Tā ir jūsu daļa, kas absolūti vēlējās būt šeit šajā dzīvē uz Zemes. Tā vēlējās piedalīties; tā ir bezbailīga un drosmīga, un spēj baudīt visu, ko dzīve var sniegt cilvēka ķermenī. Vērojiet, vai jūs varat atrast šo bērnu jūsu iegurņa traukā, un raugieties, ko viņš vēlas jums teikt. Kas šim bērnam sniedz vislielāko baudu? Viņš jums kaut ko stāsta par sevi un par to, kas jums visvairāk patīk. No kā šis bērns gūst mīlestību pret dzīvi?

Pēc tam aiciniet bērnu pienākt tuvāk. Iztēlojieties, ka jūs pasniedzat savu roku vai arī apskaujat ar to bērnu; tā jūs viņu laipni uzņemat un sakāt, ka ir prieks būt ar viņu; ka jūs zināt, ka viņš var norādīt ceļu uz lielāku prieku un jautrību jūsu dzīvē. Un šis bērns palīdz jums to sasniegt. Šis bērns zina, ka baudīt dzīvi ir visai labi. Šis bērns zina, ka viņš ir šeit, lai justos dzīvs, lai dziļi justu katru dzīves aspektu un baudītu jūsu dzīves katras jomas bagātību kā Dieva bērns. Šis bērns zina, ka dzīve ir jāsvin. Tas ne vienmēr ir saistīts ar mācīšanos, izaugsmi un attīstību. Dzīve ir, lai to vienkārši dzīvotu, tāpat kā bērns, kurš dzīvo šajā brīdī, nedomājot par nākotni vai pagātni.

Ļaujiet šim bērnam ienākt jūsu dzīvē un jūsu vēderā. Regulāri sazinieties ar viņu. Vienreiz ieraugot šo bērnu, jūs varat viņu biežāk aicināt uz jūsu ikdienas dzīvi, it īpaši tad, kad jūs esat satraukušies vai norūpējušies, kad jūsu domas ir nākotnē vai pagātnē. Tad ir laiks bērnam jautāt, kā viņš šajā gadījumā jūtas, tieši pašlaik. Tas palīdz bērnam iezemēties un jums palikt ar viņu.

Tagad mēs aicināsim citu bērnu, arī daļu no jūsu “Es”, un tas ir baiļpilns bērns. Bērns, kurš sevī ir savācis daudz baiļu, kurām viņam nav atrisinājuma. Šis bērns ir jūsu baiļu nesējs. Bērns ir nevainīgs; bērns joprojām nevar izveidot sienas, barjeras vai robežas, lai aizsargātu sevi. Viņš bailes jūt tieši un pilnīgi.

Šis bērns vēlas būt saredzams. Viņš vēlas nākt pie jums, jo viņam vajadzīga jūsu palīdzība. Jūs esat šī bērna vecāks: viņa māte un tēvs. Ļaujiet šim bērnam būt šeit un aplūkojiet viņa izskatu. Vērojiet, vai viņa ķermenis nav sarāvies vai sasprindzis, un sajūtiet, ko jūs varat un vēlaties darīt šī bērna labā. Nometieties ceļos viņa priekšā, pasniedziet savas rokas un sakiet: “Nāc šurp, tu esi drošībā ar mani. Tev nav jāatvainojas par savām bailēm, es tās saprotu. Noliec tās šeit pie manis.”

Sajūtiet savu spēku, kad to darāt. Jūs spējat saņemt bailes no šī bērna. Jūs spējat pieņemt šīs bailes ar nosvērtību un nenoslīkt tajās. Un jūs varat pajautāt: “Kā tas var būt? Kā es varu zināt, ka es šīs bailes varu pārvarēt?” Bet ir jūsu daļa, kas ir lielāka par šīm bailēm, kam ir pārliecība un drosme. Palūdziet ienākt priecīgajam bērnam un apsēsties jums blakus, un mierināt uztraukto bērnu. Saglabājiet savu uzmanību uz jūsu vēdera rajonu un tad redziet šos divus bērnus, sēžot pretī jums. Viņi abi ir tik skaisti un nevainīgi, un tīri pēc sava izskata. Viens nav labāks vai augstāks par otru. Viņi abi ir dzīves daļa.

Tagad mēs ejam pie trešā bērna. Tas ir dusmīgs bērns. Varbūt jūs viņu ieraugāt ar sažņaugtām dūrēm un dusmās piesarkušiem vaigiem. Jūs bieži savā dzīvē esat apspieduši dusmas, jo tās nebija atļautas; ne jūsos, ne jūsu apkārtnē, ne likumos un morālē, kas jums tika mācīti. Bet tagad tām ir ļauts būt. Šis bērns var sevi brīvi parādīt, un nav svarīgi, kāpēc viņam bija dusmas un vai viņam bija taisnība, vai ne. Galvenais ir tas, ka dusmas ir atļautas un ka šim dusmīgajam bērnam ir ļauts būt.

Ļaujiet arī šim bērnam atnākt pie jums – uzaiciniet viņu. Sakiet viņam, ka jūs gribētu iepazīt viņu pilnīgi, ka viņš ir jums piederīgs. Šajā dzīvē jūs esat ievainoti, jūs jūtaties atraidīti. Jūs esat piedzīvojuši vilšanos un varbūt arī bijuši neapmierināti ar dzīvi un ar cilvēkiem. To ir atļauts ieraudzīt. Dusmām un vilšanām ir ļauts būt jūsu daļai, jo bērns sniegs jums svarīgu vēstījumu.

Protams, vēdera rajonā šis bērns ļauj jums ieraudzīt, kur jūs esat sevi pazaudējuši, kur jums nav tikusi dota balss, kur jūs neesat uzstādījuši sev noteiktas robežas. Viņš ir vērtīgs bērns. Neignorējiet viņa impulsus. Vienkārši pajautājiet, ko viņš grib jums pateikt. Vaicājiet viņam, kas viņam nepieciešams, kas viņu nomierina. Šis bērns palīdzēs labāk saprast un pārvaldīt jūsu vēdera enerģētisko lauku. “Ko es vēlos? Kādas ir manas vajadzības?” Šis bērns ir drosmīgs; viņš uzdrošinās uzdot jautājumus.

Šodien mēs redzējām, kā enerģija, īpaši sieviešu enerģija, sliecas nostiprināties uz došanu, rūpēm, empātiju, būt otra labā un aizmirst par sevi. Uz mirkli atvirziet no sevis ideju, ka došana ir labāka par ņemšanu vai ka jums ir jātiek pieņemtiem, lai iegūtu mīlestību. Šāda ideja aizved jūs prom no jūsu vēdera un bērnu jūsos padara pat dusmīgāku. Un šim bērnam ir taisnība, jo kaut kas nav līdzsvarā, kaut kas ir šķībi. Jums nav jādod tik daudz. Kā jums atkal nolīdzsvarot došanas un ņemšanas plūsmu? Uzturot kontaktu ar bērniem jūsu vēderā – ar visiem trijiem – dusmu bērnu, baiļu bērnu un prieka bērnu.

Dažreiz jūs varat pamanīt, ka izstarojat bailes, nevēlēšanos tikt atraidītiem no otra, vēloties saglabāt harmoniju. Bailēm ir daudz motīvu. Brīdī, kad jūs pamanāt, ka izstarojat no šīs baiļu vietas, pagriezieties pret izbijušos bērnu un sakiet viņam: “Tev tas nav jādara. Tev ir ļauts pārstāt dot. Es rūpējos par tevi, tu neesi viens. Tu esi aizsargāts un drošībā ar mani.” Apzinieties, kāda dinamika ir šīm bailēm: bailēm no vientulības, bailēm no atraidījuma. Un vēl ņemiet vērā, ka jūs varat justies iztukšoti un izsmelti, un bez vitalitātes, kad jūs dodat pārāk daudz.

Arī dzīvespriecīgais bērns, līksmais bērns šeit var būt jums norādītājs. Pierodiet jautāt: “Kas tev patiktu? Kas labs mums būtu darāms?” Jo nav kļūdaini un patmīlīgi sagādāt sev šo prieku. Dzīvesprieks un laimes izjūta ir droša zīme iekšējai attīstībai. Protams, šis priekšstats ir pretrunā tradīcijām, ar kurām ir kļuvis saistīts garīgums, piemēram, būt nopietniem, uzmanīgiem, apzinīgiem un atbildīgiem – tās visas ir smagās vīrišķās īpašības. Bet patiesībā garīgums ir piepildīts ar prieku un dzīves apkampšanu. Atcerieties šo skatu uz dzīvi, kad jūs dodat par daudz un kad jūtaties noguruši un izsmelti. Atgriezieties pie šī bērna vēderā, kurš ir savienots ar patieso garīgumu, ar iezemēto garīgumu.

Un vērojiet dusmīgo bērnu, no kura jūs baidāties. Protams, sievietēm ar šo bērnu ir problēmas, jo viņš ir pretrunā ar gadsimtiem veco sievišķības tēlu, kur sievietes bija iztapīgas, pašapmierinātas, dodošas, rūpīgas, piemīlīgas, patīkamas. Pret šo dusmīgo bērnu ir tabu. Bet tieši šis bērns var jums dot ļoti daudz. Viņš liek jums apjaust, kad jūs sev neuzticaties. Viņš liek jums apzināties savu vērtību un to, kad jūs tai kaitējat. Tātad, kad jūs jūtat dusmas jūsu ikdienas dzīvē vai pat spēcīgākas jūtas, piemēram, aizkaitinājumu vai neapmierinātību, aiciniet viņu. Centieties neiet ārā no šīm jūtām vai paslēpt tās, lai saglabātu mieru vai tāpēc, ka jūtat diskomfortu, bet patiesi ejiet uz turieni. Jautājiet šim bērnam sevī, par ko viņš dusmojas: “Izsaki to vārdiem, ļauj man tos dzirdēt.” Un uztveriet nopietni to, ko viņš jums stāsta.

Jūs bieži gaidāt vēstījumus no savas dvēseles, lai atrastu savu dzīves ceļu. Taču jūsu dvēsele runā ar jums caur šiem bērniem, caur jūsu vēderu, kurš ir iezemēts un spēcīgs, un spontāns. Jūs nepārtraukti saņemat informāciju caur sajūtu plūsmu jūsu vēderā, caur jūsu emocijām un caur jūsu iekšējiem bērniem. Un es jums saku: “Ņemiet to nopietni!”

Nemeklējiet sev atbildes pārāk “augstu”. Kad jūs pārāk stipri ir satvērusi sirds plūsma, ir viegli nokļūt šajos slazdos – dot pārāk daudz, par ko mēs runājām un kā to attēlo šie vecie stereotipi, šie vecie sievišķās enerģijas tēli. Savienojieties ar šīm neapstrādātajām emocijām vēderā: bailēm, dusmām, prieku, entuziasmu, iedvesmu. Ir trīs pavadoņi, kuri jums jāmeklē. Un jūs esat aizmiruši savu tradīciju, piemēram, represīvu reliģijas formu dēļ cita starpā klausīties šos bērnus savā vēderā.

Šis ir pārmaiņu laiks; jūs radāt jaunu vēsturi. Jūs laužat vecos tabu, un tāpēc es jūs godinu. Tieši tāpēc jūs esat šeit uz Zemes, lai mainītu gan cilvēces kolektīvās, gan savas enerģijas. Lai atgrieztos pie vēdera rajona taisnīguma un būtu patiesi humānismā, kurā jūs visi dalāties cits ar citu, gan ar sievietēm, gan ar vīriešiem. Jo arī vīriešos ir apspiestie iekšējie bērni. Ievainotā sievišķā enerģija ietekmē gan vīriešus, gan sievietes.

Vēlreiz palūkojieties uz šiem trīs bērniem jūsu vēderā un apsoliet viņiem jūsu pieķeršanos un uzticību. Iztēlojieties, ka jūs un jūsu trīs bērni sadodaties rokās. Jūtiet enerģijas plūsmu. Jūtiet, ko viņi jums dod: viņu nevainīgumu, viņu dzīvesprieku, patiesību, ko viņi izsaka, un viņu skaidrību. Tās ir zināšanas, kas patiešām palīdz jums.

Palūkojieties arī, ko jūs dodat viņiem. Ja jūs patiešām esat šeit viņiem, tad viņi redz jūs kā savu pavadoni, savu atbalstu un aizstāvību, kādu, kurš klausās viņos, kādu, kurš ir šeit viņiem. Tieši to jūs dodat viņiem, un viņi priecājas to saņemt. Viņi jūtas atzīti un novērtēti.

Paldies par jūsu klātbūtni.

© Pamela Kribbe

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe