Pamelas čenelings ar Ješua (2017. gada marts)

Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es sveicu jūs Nīlas krastā! Es esmu tik priecīgs būt ar jums. Kā ģimene, mēs atkal un atkal pulcējamies kopā dažādās vietās un dažādu kultūru ietvaros. Mūsu vieno un vada kopīgs pavediens; tas ir dzīvības un apziņas pavediens, kas abas cenšas plašāk un dziļāk izpausties uz zemes.

Dzīvība mūsu iekšienē ilgojas pēc apziņas. Un apziņa mūsos vēlas dzīvot. Zeme mums piedāvā dzīvi caur mūsu ķermeņiem un mūsu emocijām. Tās pārstāv dzīvību mūsu iekšienē kā vienmēr plūstoša upe, dažreiz mežonīga un nekontrolējama, tāpēc jūs varat justies slīkstam, nezinot, kurp jūs virza. Dzīvība savā sirdī ir brīva. Dzīvība grib dzīvot! Dzīvībai būt dzīvai ir mērķis pats par sevi, jūs varētu teikt, ka viņu garlaiko “ārēji mērķi”. To var apjaust, ja jūs paraugāties dabā: uz putniem, kalniem, ziediem. Daba ir intensīvi dzīva, un jūs varat būt liecinieks tam, ka viņa bezrūpīgi ļaujas dzīvības spēkiem un cikliem, jūs varat saprast, ka dzīvības jēga nevar būt ārpus tās, bet tai jābūt tās iekšienē kā pašas dzīvības pieredzei.

Tomēr dzīves pieredzēšana prasa apziņu. Jo vairāk jūs apzināties un zināt, jo bagātīgāka un pilnīgāka kļūst dzīve. Kā cilvēki jūs esat aicināti paplašināt jūsu apziņu, lai dzīvība varētu attīstīties un izpausties arvien radošākos veidos. Apziņa rada telpu un lielāku brīvību. Kad jūs raugāties uz dzīvniekiem dabā, viņos ir tīrs dzīvīgums, un tomēr viņi – vairāk vai mazāk – joprojām ir savu instinktu, savu dzīvnieka griestu valstībā. Jums kā cilvēka būtnēm arī ir dzīvnieka daba, bet tajā pašā laikā ir kaut kas jūsu iekšienē – gaismas un saprašanas dzirksts – kura dod jums iespēju pārsniegt dzīvnieka griestus un kaut ko virs tiem pievienot. Šis kaut kas ir jūsu apziņa, kura caurvij dzīvību ar jēgu, virzienu un, visbeidzot, mīlestību.

Šī apziņa esat jūs; tā ir dievišķā dzirksts jūsu iekšienē. Šī dievišķā dzirksts vēlas savienoties un dejot ar dzīvību, ar inkarnāciju, ar jūsu ķermeņa miesu un asinīm. Jūsu sākotnējai Dieva dzirkstij ir vēlme izbaudīt dzīvību pilnībā, absorbējot viņu visās jūsu ķermeņa šūnās, lai apgādātu ar sevis pieredzi. Apziņa ilgojas pēc dzīvības, un dzīvība ilgojas pēc apziņas. Ja jūs ļaujat viņām kopīgu deju, jūs jutīsiet, ka esat atraduši savas dzīves jēgu un piepildījumu.

Jūs bieži domājat, ka jums dzīvē nepieciešams sasniegt kaut ko īpašu, un jūs tiecaties uz šāda veida uzdevumu vai galamērķi. Ja jūs joprojām ejat sabiedrības ceļus un galvenokārt atrodaties “pasaulē”, jūs varat tiekties uz ārējiem mērķiem, piemēram: uz darbu vai sekmīgu karjeru, uz attiecībām vai laulību, bērniem, māju. Kad jūs vairāk esat orientēti uz garīgumu un iekšējo pasauli, jūs varat tiekties uz attīrīšanos, apgaismību vai iekšējo līdzsvaru. Tas var šķist par ārējiem cienīgāks mērķis, bet arī šeit – vēloties apgaismoties – jūs neskarat galveno cēloni, kāpēc jūs esat šeit. Aiz visām jūsu tieksmēm un mērķa meklējumiem bieži slēpjas pašas dzīves noliegums. Jūs esat šeit, lai pieredzētu dzīvi – pilnīgi nepiespiesti – un pēc tam šo pieredzi aptverot ar savu apziņu, līdzīgi kā rokas aptver dzīvību un dod viņai atbalstu ziedēt un attīstīties.

Jūs bieži cīnāties ar dzīvi. Apziņas sākotnējais spēks vairumam no jums ir sarucis līdz domāšanas un analizēšanas enerģijai, galvas enerģijai. Jums ir emocijas, vēlmes un kaislības, un tad jūs sākat domāt: “Kā man ar to būtu jārīkojas? Vai tas ir labi, vai slikti? Kā es to varu aptver, kontrolēt to, mainīt to? Kā es varu sasniegt savus mērķus?” Šādā gadījumā Dzīvība jūsu iekšienē – savā brīvajā un pirmatnējā izpausmē – kļūst noslēgta un sašaurināta. Viņa ir pretstatā domāšanai, domāšana pat uzbrūk viņai. Abpusējas dejas starp Dzīvību un Apziņu vietā rodas plaisa, un viņas jūsu iekšienē kļūst atdalītas. Dzīvība sašaurinās līdz apspiestām emocijām, un Apziņa kļūst tikai domājoša (bieži: satraukta). Tas ir noticis gandrīz ar katru: šķelšanās starp jūsu domājošo daļu, kura vērtē un cenšas kontrolēt, un jūsu emocionālo daļu, kas ir dzīvība pati par sevi un kuru jūsu domas tā īsti nevar ierobežot. Jūs esat pārrauti uz pusēm. Dzīvība un apziņa jūsos nevar saiet kopā. Tāpēc jums nākas sevi uztvert kā sastāvošu no „augstākā” un „zemākā”. Domājošā daļa nevar konstruktīvi tikt galā ar jūsu kaislībām un emocijām. Gandrīz visas reliģijas uz Zemes cenšas kontrolēt cilvēku emocionālo un seksuālo enerģiju vai stāvēt tām pāri – tādejādi bojājot radošuma un iedvesmas dzīvo avotu cilvēkos. Tika nedaudzas mācības pilnīgi apskauj Dzīvību, dabu un zemi un atzīst, ka viņas ir Apziņas līdzvērtīgi partneri.

Tas nav abstrakts stāsts, ko es jums šeit stāstu. Jūs visi esat dzīvojuši caur šo sāpīgo cīņu ar savu paša cilvēcisko dabu, ar šo mākslīgo plaisu starp dzīvību un apziņu, un ne tikai šajā dzīvē, bet arī pagājušajās. Jūs zināt, ko nozīmē būt iekšienē sarautam gabalos, justies atrautam no sava patiesā es, no sevis reālā. Jūsu iekšējā patība ir ļoti dzīva. Salīdzinājumā ar patieso sevi, jūs esat pa pusei miruši!

Ir tik daudz tā, ko jūs nevarat sev ļaut darīt vai just. Jūs nesat sevī tik daudz tabu: „šīs jūtas vai alkas, vai domas ir sliktas, man tās ir jāpārvar, es no tām joprojām nevaru atbrīvoties?” Neveiksmju un nesasniegtā sajūtas jūs pavada pastāvīgi. Tādā veidā dzīvība nevar jūs sasniegt, arī jūs nevarat viņu sasniegt. Jums ir nemierīgas attiecības ar savu dabisko dabu. Tas neļauj jums realizēt savu dzīvību un dabu. Dvēsele vēlas dzīvot! Viņa vēlas sevi parādīt caur jūsu emocijām, sapņiem un vēlmēm, gaismu un tumsu, „labo” un „slikto”. Dvēsele vēlas ieģērbties jūsu dabiskajā būtībā, jūsu dzīvajā ķermenī. Bet jūs esat lieguši viņai piekļuvi, jo jūs neļaujat sev būt. Un es jūs tādēļ nekritizēju, mans mērķis ir, lai jūs zinātu, ka jūs nākat no senām tradīcijām, kurās cilvēki centās kontrolēt dzīvi (gan jūsu iekšējo cilvēcisko dabu, gan ārējo, pašas Zemes dabu). Mans mērķis ir, lai jūs apzinātos, ka jūs varam ļaut tam aiziet.

Jūs esat ilgas vēstures nesēji. Tas ir nozīmīgi, ka jūs esat šeit tieši tagad, Ēģiptē, šajā vietā un brīdī. Man gribētos kaut ko teikt tieši par to. Senajā Ēģiptē bija pieejams daudz zināšanu par iekšējo pasauli, psihi, tur bija atvērts savienojums ar citām valstībām ārpus Zemes. Psihiskās enerģijas un trešās acs lietošana bija daudz biežāka, nekā tas ir tagad. Nebija dalījuma starp normālo un paranormālo. Psihiskā enerģija, nodoma un fokusa enerģija tika pielietota daudziem ikdienas pūliņiem, un tā tika izmantota, būvējot ēkas, politikā, karā un tirdzniecībā. Garīgums bija daļa no ikdienas eksistences un ietekmēja katru dzīves jomu. Tur, no vienas puses, bija dziļa izpratne par cilvēka psihes spēku un tā spēju radīt un mainīt fizisko realitāti. Ezotēriskās zināšanas bija sasniegušas augstu līmeni. No otras puses, vecajā Ēģiptē bija liela nevienlīdzība un sociālā netaisnība. Daudzus gadsimtus varas elite cieši turējās savās priviliģētajās pozīcijas un neļāva parastajiem cilvēkiem paplašināt savu apziņu. Pastāvēja gan plaukstošas, gan represētas apziņas. Psihiskais spēks bieži tika izmantots ļaunprātīgi un manipulācijām, un sākotnējā iedvesma, kura Ēģiptes kultūrā nāca no citām visuma valstībām, lielā mērā tika varas apspiesta un izkropļota. Runāju par kosmisko ietekmi, kura saturēja tīras gaismas sēklas, ar mērķi palīdzēt cilvēcei iegūt lielāku brīvību un apziņu. Zināšanas, kas tika virzītas uz zemi, bija paredzētas, lai dotu cilvēkiem iespēju savu dzīvnieka dabu savienot ar viņu dvēseles klātbūtni; lai uzbūvētu tiltu starp personību un dvēseli, starp dzīvību un apziņu.

Ēģipte bija šūpulis un dzimšanas vieta dziļām ezotēriskām zināšanām, kuras nāca uz zemi no augstu attīstītām vietām visumā. Šīs zināšanas un apziņa saņēma sirdis un domas cilvēkos, kuri dzīvoja tajos laikos un kuri bija atvērti šīs jaunās izpratnes spilgtajai un revolucionārajai plūsmai. Tie bija mākslinieki, rakstnieki, parastie cilvēki ar atvērtu sirdi un daži valdnieki, kuri raudzījās pēc varas. Vecās Ēģiptes māksla, mīti un monumentālās celtnes liecina par šī kosmiskā impulsa dziļumu un spēku. Senās Ēģiptes kultūrā ir sava veida maģija, kuru jūs varat just, uzrunājot jūs, kad staigājat starp tempļu un kapeņu atliekām. Daudzi no jums šajā laikmetā ir dzīvojuši iepriekšējās dzīvēs. Jūs pazīstat gan šīs kultūras gaišo, gan tumšo pusi. Jūs iekšēji jūtat, kas notika ar ezotēriskajām zināšanām un trešās acs spēku – kā tās ļaunprātīgi tika izmantotas cīņai par varu un karā. Daži no jums paši bijāt kanāli vai ekstrasensi un jutāt reālu dzīvu saikni ar pārdabisku spēku laukiem un augstākajām enerģijām. Jūs plosīja dilemma: kā izpaust savas zināšanas un iedvesmu tādā vidē, kura varētu to izmantot savam labumam vai apspiest brīvību un patiesību. Jūsos ir sāpes par varas ļaunprātīgu izmantošanu, kura notika, un jūs joprojām var vajāt bailes par savas integritātes apdraudējumu, kad jūs šodien sākat izmantot savas spējas psihes lasīšanā, dziedināšanā un čenelingā.

Es esmu šeit, lai pastāstītu jums, ko jūs tagad varat darīt; jūs varat izmantot savu čenelēšanas un enerģiju jušanas spēju un dalīties savās zināšanās par iekšējo pasauli un par dzīvi un nāvi. Gaismas un apziņas impulss, kurš dzima no Ēģiptes kultūras augstākajām izpausmēm, joprojām gaida savu pilnīgu pieņemšanu. Tas savā laikā nevarēja tikt pilnīgi uzsūkts, jo cilvēku apziņa uz zemes vēl nebija gatava. Jūs to varat salīdzināt ar nedzīvi dzimušu bērnu. Viņš tika iznēsāts uz Zemes, bet viņš nevarēja šeit dzīvot; apstākļi bija pārāk bargi, bērns pārāk trausls. Tomēr, kaut arī piedzimis nedzīvs, bērns bija šeit un tika pamanīts, daži viņu atzina par gaismas un brīvības nesēju. Jūs šodien esat aicināti sniegt savu gudrību, savu intuīciju un prāta skaidrību pasaulei, dalīties tajos no atvērtas sirds, bez varas ļaunprātīgas izmantošanas un cienot savu cilvēcību. Jūs esat šeit, lai pabeigtu misiju, lai izpildītu solījumu, kuru jūs reiz uzskatījāt kā ļoti dārgu. Jūs esat gaismas nesēji. Jūs esat šeit, lai radītu pārmaiņas. Tagad ir iespēja to izdarīt bez bailēm zaudēt savu brīvību un viengabalainību.

Jūs tagad dzīvojat citā laikā. Kolektīvā apziņa ir sasniegusi baiļu un sadalījuma robežas. Pieaug pārliecība, ka ir vajadzīgas pārmaiņas, ne tikai ārējā līmenī, bet iekšējas pārmaiņas, pārmaiņas sirdī. Cilvēce sāk saprast, ka visnepieciešamākā enerģija tagad ir Mīlestība. Mīlestība ir savienošanas enerģija, tā apzinās, kas cilvēkus sasaista, kas padara viņus par pašiem, tā rada empātiju un līdzjūtību. Mīlestība ir tiltu celtniece. Mīlestība ir tilts starp cilvēka personību un dvēseli, starp dzīvību un apziņu, starp zemi un debesīm. Mīlestības klātbūtne cilvēku sabiedrībā pieaug kopumā. Arvien vairāk un vairāk cilvēki tiek aicināti godāt un izpaust savu individuālo dabu: tā ir mīlestības pazīme. Esiet brīvi pētīt, kas jūs esat un kā sevi izpaust – vai jūs būtu sieviete, vīrietis, jauns, vecs, nabadzīgs, bagāts utt. – tas mūsdienās arvien vairāk un vairāk tiek uzskatīts par pievilcīgu mērķi. Tas ir neticams progress. Pat ja realitāte neatbilst ideālam daudzās vietās pasaulē, fakts, ka šis mērķis, tagad izpausts kā cienīgs un būtisks, ir paplašinātas apziņas pazīme.

Jūsu individuālās dabas brīva izpausme senajā Ēģiptē bija neiespējama vai arī tikai ļoti ierobežota. Jūs esat dzimuši šodienas pasaulē, kur atkal aug telpa dzīvībai. Cilvēka personība ar visām savām kaislībām, emocijām un īpatnībām var tagad iznākt apziņas gaismā, un tikt atgūta. Tas patiesībā ir garīguma, apziņas mērķis: godāt un cienīt dzīvību – cilvēka dvēseli – viņas visindividuālākajās izpausmēs un palīdzēt viņai ziedēt un paplašināties ar radošumu un prieku.

Jums visiem tagad, lai iekšienē savienotu dzīvību un apziņu, ir jāizmanto jūsu dzīvīgums, jūsu emocijas, jūsu cilvēka daba. Izmantojiet to bez vērtējuma, pieņemiet sevi, esiet brīvi! Ļaujiet aiziet garīgiem vērtējumiem, neapspiediet sevi, bet ļaujiet jūsu atvērtajai apziņai iekļūt dziļi jūsu tumšākajās emocijās. Tā ir alķīmija, kuru jūs meklējat. Kad jūs apziņai un dzīvībai, izpratnei un emocijām ļaujat kopīgu deju mīlestības apkampienā, jūs kļūstat brīvi. Jūs uzzināsiet, kā saprast vēstījumus, kuri slēpjas aiz jūsu tumšākajām un gaišākajām emocijām; jūs strādāsiet ar tām, tā vietā, lai cīnītos ar tām. Dzīvība ir emocijas. Dzīvība emociju formā sauc pēc apziņas: redzi mani, jūti mani, piepildi mani ar savu gaismu! Dvēsele ir apziņas nesēja, un jo vairāk jūs ar apziņu apkampjat savas emocijas, jo vairāk jūsu dvēsele var nokāpt lejā un savienoties ar jūsu personību. Ja tas notiek, jūs jūtaties dzīvi un dzīvespriecīgi, pat ja nākat un ejat cauri problēmām, un saskaraties ar tipiskiem strīdīgiem jautājumiem, ar kādiem saskaras visi cilvēki. Prieks ir visdrošākā zīme, ka jūs kļūstat kā veselums: dzīvības un apziņas saplūdums vienmēr ir virzībā un attīstībā un tajā pašā laikā drošībā Mūžības rokās.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe