Ješua runā caur Pamelu, 2009. gada pavasaris

Angļu valodā tulkojis Joep Boink

Dārgie draugi, iemīļotie gaismas eņģeļi! Es sveicu jūs visus.

No Kristus enerģijas, kuru es, Ješua, sasniedzu, sirds es stiepju jums pretī roku un sveicu jūs.

Mīļotie eņģeļi! Ziniet, ka pa jums rūpējas, ka jūs mīl bez nosacījumiem, pat tagad, kad jūs atrodaties ķermenī no miesas un asinīm, mirstīgā ķermenī. Pat atrodoties šīs laicīgās mājas ierobežojumos, jūs aizvien esat neapšaubāma daļa no Dieva, Mājām, kuru jūs tā vēlaties. Jūs nekad pa īstam nepametāt Mājas, taču, jūs neatpazīstat mūžīgo liesmu, kura vienmēr deg jūsos. Pieskarieties šai gaismai tagad, parūpējieties par sevi, uzziniet, kas jūs esat. Gaisma, kura deg jūsos, ir tik brīnišķīga un tīra. Kā jūs varat šaubīties par to?

Šodien mēs parunāsim par miršanu. Ar nāvi ir saistīts daudz baiļu. Anihilācijas bailes, aizmiršanās bailes, bailes, ka jūs aprīs lielais melnais caurums, asociēts ar nāvi. Kā tas bieži notiek zemes dimensijā, jums ir tieksme apgriezt lietas kājām gaisā un iztēloties tās pilnīgi otrādi attiecībā pret to, kas tās patiesībā ir. Īstenībā nāve – tā ir atbrīvošanās, atgriešanās mājās, tā ir atcerēšanās, kas jūs patiesībā esat.

Kad atnāk nāve, jūs bez pūlēm atgriežaties savā dabiskajā esības stāvoklī. Jūsu apziņa sajaucas ar gaismas liesmu, kas ir jūsu patiesā identitāte. Zemes nasta nokrīt no jūsu pleciem. Atrašanās fiziskajā ķermenī uzliek jums ierobežojumus. Tā ir taisnība, ka jūs iegrimāt šajā ierobežotības stāvoklī pieredzes iegūšanas iespējas dēļ, kuru tā var jums piedāvāt. Tomēr, neskatoties uz to, iespēja atgriezties pie sava dabiskā eņģeliskā stāvokļa dod laimes sajūtu. Eņģelis jūsu iekšienē mīl lidot un būt brīvs, brīvi izzināt pasauļu miriādes, kuras sastāda visumu. Eksistē tik daudz lietu, kuras var izpētīt un izmēģināt. Piedzimdami zemes ķermenī, jūs vairāk vai mazāk zaudējat saikni ar šo eņģelisko brīvību un neierobežotas eksistences sajūtu.

Lūdzu, pievienojieties man tagad, jo mēs atgriežamies atpakaļ, brīdī pirms jūsu iegremdēšanās pašreizējā inkarnācijā. Iekšējā līmenī jūs atļāvāt sev sākt šo zemes dzīvi. Tā bija apzināta izvēle. Iespējams, jūs aizmirsāt par to un dažreiz šaubāties, vai patiešām gribat šeit būt. Taču bija brīdis, kad jūs teicāt “jā”. Tā bija drosmīga izvēle. Tas bija lielas varonības akts – uz laiku samainīt savu eņģelisko brīvību un bezgalības sajūtu pret piedzīvojumu kļūt par cilvēku, kļūt mirstīgam. Šis piedzīvojums tur savu solījumu, kas padara to vērtīgu. Sajūtiet šo “Jā!”, kurš reiz pacēlās jūsu dvēselē. Atcerieties, kā jūs pievilka Zemei. Sajūtiet, kā jūs pieskārāties Zemes realitātei, un sajūtiet brīdi, kad jūs nolaidāties embrijā jūsu mātes vēderā. Jūs varat pamanīt zināmu smagumu, kas aptver planētu Zeme, kaut kādu mijkrēsli vai blīvumu.

Uz Zemes ir tik daudz ciešanu. Sāpes, zaudējums, bailes, negatīvas domas – tā ir Zemes kolektīvās atmosfēras daļa. Un tas ir tas, caur ko jūs, tikko iemiesojusies dvēsele, ejat. Jūsu gaisma atrod sevi ejam caur šo tumsu, un neizbēgams aizmirstības aizsegs krīt pār jūsu sākotnējo eņģelisko apziņu. Sajūtiet šī notikuma skumjas un aiz tā esošo varonību un vīrišķību. Jūs noteicāt: “Es gatavojos to izdarīt. Atkal es gatavojos iesakņot sevi Zemes realitātē tam, lai atrastu manu paša gaismu, lai atpazītu to, atklātu to no jauna un dotu to šai pasaulei, kurai tā tik ļoti ir nepieciešama.”

Jā, tas bija lēciens nezināšanā. Pagaidu atteikšanās atcerēties to, kas jūs esat. Atmiņas trūkums par neierobežoto esības stāvokli – tā ir cilvēciskās eksistences daļa. Jūs aizmirsāt, ka jūs esat drošībā un brīvībā neatkarīgi no tā, kur atrodaties. Kā cilvēciska būtne jūs esat nodomājuši atgriezt sev šo dabisko brīvības un drošības stāvokli. Jūsu ceļā jūs varat iekrist spēku lamatās, kuri, varētu likties, piedāvā jums to, ko jūs meklējat, taču faktiski padara jūs atkarīgus no kaut kā ārēja. Jūs varat paļauties uz ārējiem spriedumiem, kā jāuzvedas, lai kļūtu mīlēti. Šie Māju viltus tēli, šie aizvietotāji ved jūs pie skumjām un depresijas. Patiešām, ceļojums no debesīm uz Zemi bija grūts. Nāve tomēr pārvieto jūs atpakaļ uz mūžīgās mīlestības un drošības plānu. Mirstot jūs atgriežaties pie tā, kas jūs bijāt vienmēr. Ja jūs mirstat apzināti, ja jūs varat pieņemt nāvi un samierināties ar to, miršana kļūst par priecīgu notikumu.

Kas notiek, kad jūs mirstat? Pirms jūs nomirstat, jūs izejat sadalīšanas un atlaišanas stadiju. Šajā fāzē jūs atvadāties no zemes dzīves un saviem mīļajiem. Tas var būt grūti, taču tai pat laikā tas dod jums iespēju dziļi aizdomāties par sevi, par to, ko jūs iemācījāties un ko paspējāt izpildīt uz Zemes šīs iemiesošanās laikā. Bēdās, kuras jūs jūtat, atlaižot savus mīļotos, kļūst pat vēl skaidrāks, kas saista jūs ar viņiem. Tieši mīlestības saikne ir nemirstīga. Šī saikne ir tik stipra, ka bez traucējumiem pāriet pāri nāves robežai. Mīlestība – tas neizsmeļams avots, mūžīgi dodošs augšanu jaunai dzīvei. Nebaidieties pazaudēt savus mīļotos, jo tieši šajā atvadu brīdī beznosacījuma mīlestības saiknes pastiprinās un dod sākumu jaunai dzīvei. Un tas patiešām ir tā: ja jūs atdalāties no saviem mīļotajiem, jūs satiksies no jauna. Jūs atkal viegli atradīsiet viens otru, tāpēc ka īsākais ceļš pie otra paliek sirds ceļš.

Ja jūs mīlējāt kādu, kurš jau ir aizgājis, jūs varat būt pārliecināti, ka viņš ir līdzās jums sirds līmenī. Sajūtiet viņu klātbūtni, jo viņi vienmēr ir šeit un sveic jūs. Viņi jūtas neapgrūtināti un brīvi. Viņi ir brīvi no šaubām, kuras sagādāja tik daudz nemiera uz Zemes, un viņi alkst dalīties ar jums mīlestībā un labsirdībā, kas pieejami jums jebkurā laikā.

Paliekošie bieži asociē šo fāzi pirms savu mīļoto nāves ar skumjām un zaudējumu. Tas ir dabiski – apraudāt mīļoto aiziešanu. Tas ir dabiski – skumt un alkt pēc viņu fiziskās klātbūtnes. Taču mēs aicinām jūs mēģināt sajust, ka viņu aiziešana atver vārtus uz jaunu dimensiju, kur saikne pēc savas dabas ir tik tīra, skaidra un tieša, ka stāv augstāk par jebkurām komunikācijas metodēm, kuras izmanto uz Zemes. Jūs varat kontaktēties ar mīļotajiem pēc viņu nāves tieši no sirds uz sirdi. Šajā ceļā pārpratumi, kuri parasti pastāv starp jums, var tikt viegli noskaidroti, ja jūs godīgi un atklāti kontaktējaties ar citiem. Jūsu sūtījums vienmēr tiks pieņemts.

Kad jūs nomirsiet, tad ieraudzīsiet uz Zemes dzīvojošos cilvēkus no citas perspektīvas. Jūs kļūsiet iecietīgāki, maigāki un konstatēsiet sevī pieaugušu gudrību. Jūs nekļūsiet acumirklī pilnīgi sabalansēti emociju un sajūtu dēļ, kuras jūs ņemat sev līdzi un ar kurām jūs vēl strādāsiet. Jūs nekļūsiet perfekti un viszinoši, atlaižot savu fizisko dzīvi. Un, patiešām, tas nav tik slikti, tā kā arī šajā pusē vēl arvien ir daudz kas, ko var izmēģināt un atklāt. Taču, vairumam no jums eksistē jaunas perspektīvas. Bezgalības dimensija ir reāla, un tā ievērojami mīkstina jūsu uzskatus par to, kas notika ar jums un cilvēkiem no jūsu tiešās apkārtnes jūsu atrašanās uz Zemes laikā.

Bet tagad, kas tad notiek ar JUMS, kad jūs ejat pāri nāves robežu? Kad jūs esat pabeidzis skumju stadiju, atvadu stadiju, jūs sāksiet sajust, ka nāves sajūta tuvojas. Jūsu apziņas fokuss izmainās. Atlaižot ārējo pasauli, cilvēkus, savu ķermeni, jūs griežaties iekšienē un virzāties sevis dziļumā. Jūsu ārējās pasaules apzināšanās stipri samazinās, un tas ļauj jums sagatavoties iekšējam ceļojumam, kurā jūs tūlīt, tūlīt dosieties. Ja jūs apzināti esat pieņēmis nāvi, jūs sajutīsiet gatavību, gatavību patiešām atlaist. Jūsu mīļajiem tas ir brīdis atlaist jūs, jo jums ir vajadzīgs viss jūsu spēks tam, lai grieztos iekšienē un sagatavotos.

Miršanai nav jābūt sāpīgam procesam. Tam, kas faktiski notiek, ir grandiozs un majestātisks raksturs. Miršana – tas ir svēts notikums, kad dvēsele savienojas pati ar sevi visintīmākajā veidā. Fatālās stadijas beigās mirstošais zemes realitāti uztver atdalītā veidā: ķermeni, smaržas, krāsas un citas fiziskas sajūtas. Cita dimensija ienes savu apzināšanos ar tādu krāšņumu, ka nu jau vairs nav tik smagi samierināties un atstāt aiz sevis visu no Zemes dimensijas. Pat jūsu mīļoto klātbūtne jau vairs nevarēs apturēt jūs. Māju, Dieva, debesu enerģija, vai, lai kā jūs to nesauktu, – ir tik visaptveroši laba, silta un droša, ka kļūst viegli atlaist jūsu nogurušo un nonēsāto ķermeni un atdot to Zemei.

Tiklīdz jūs atlaižat to ar mieru, jūsu dvēsele maigi un viegli paceļas virs ķermeņa. Jūs sajutīsiet gudrības un mīlestības universālo spēku atbalstu. Ja jūs nomirāt bez pretošanās, jūsu tuvākā apkārtne piepildīsies ar siltumu un mīlošu enerģiju. Jūs sajutīsiet neizsakāmu atbrīvošanās sajūtu. Jūs esat brīvs, un viss ir kļuvis skaidrs. Jūs atcerēsieties Mīlestības visuresamību ne kā abstraktu ideju, bet kā taustāmu realitāti. Būdami uz Zemes, jūs saucāt šo mīlestības veidu par “Dievu” un turējāties pie aizspriedumainā, cilvēciskā priekšstata par to, ko Dievs “grib no jums”. Jums apgalvoja, ka eksistē noteiktas, Dieva uzstādītas, prasības, kurām jūs parasti neatbildāt. Taču šeit, šajā dimensijā, jūs atceraties, kas tas tāds patiesībā ir Dievs: jums dvēseli piedēvējošs, jūs iedvesmojošs, caur jums radīšanu izbaudošs un, galu galā, caur jums Sevi izzinošs. Dievs, kurš vēlas kļūt par cilvēku caur jums. Visuma evolūcijas mērķis – tas esat JŪS. Dievs, kļuvis par cilvēku!

Dievs – tas ir radīšanas avots, bet jūs – tās izpildītāji. Jūs, devuši Dieva gaismu cilvēciskajai formai, nekad netiksiet nosodīti par esību cilvēkā. Gluži otrādi, jūs esat cildināmi. Atriebīga Dieva ideja – tas ir vēl viens izkropļojums, pilnīgs pretstats īstenībai, baiļu izsaukts. Dievs iepazīst sevi jūsos neatkarīgi no tā, ko jūs darāt vai nedarāt. Kad jūs atgriežaties šajā pusē, jūs to no jauna apzināties, un pašnosodījuma nasta un mazvērtības sajūta noslīdēs no jūsu pleciem. Jūs atkal sajutīsiet sākotnējo dzīves prieku un paļāvību Dieva rokās.

Drīzumā, pēc nonākšanas šeit, jūs sāksiet uztvert būtību gaismai ap jums. Tie būs jums palīdzoši gidi un cilvēki, kurus jūs zinājāt, aizgājuši agrāk par jums. Dažreiz jūs jutīsieties pārsteigti par to, ko tur ieraudzīsiet: cilvēki, ar kuriem jūs tikāties tikai garāmejot, bet kuri atstāja dziļas pēdas jūsu sirdī, šeit var būt visas jūsu dzīves draugi un radinieki. Visi, ar kuriem jūs bijāt saistīti uz mīlestības pamata, kaut kādā brīdī atnāks apsveikt jūs. Un atkal jums kļūs skaidrs, ka atvadas – tā ir ilūzija, bet sirds saikne – mūžīga. Jūs izjūtat pateicības un godbijības sajūtu, ienākot šajā ne ar ko nenosacītās mīlestības un gudrības plānā.

Pēc jūsu ierašanās šajā pusē iestājas piemērošanās fāze, kad jūs pierodat pie jaunās apkārtnes un lēni atbrīvojaties no piesaistes zemes dzīvei. Jums būs jāaklimatizējas, un šeit eksistē gidi, kuri tam specializējas. Jums vēl arvien būs ķermenis, taču tas būs sajūtams kā daudz vieglāks un gaistošāks nekā fiziskais, kuru jūs lietojāt. Visbiežāk tas izskatās kā jūsu pēdējais fiziskais ķermenis. Kaut arī šeit eksistē brīvība pieņemt jebkuru veidu pēc jūsu vēlēšanās, vairums cilvēku dod priekšroku uz laiku zināmai pēctecībai. Jums esat arī brīvi radīt savus paša apstākļus dzīvei, piemēram, brīnišķīgu māju ar brīnumainu dārzu dabas ietvarā, kā jūs mīlējāt, atrodoties uz Zemes. Ir labi atdzīvināt jūsu zemes fantāzijas šajā plānā, kuru es saucu par astrālo. Tā ir dimensija jeb eksistences valstība, kura atļauj daudz radošas brīvības, taču vēl arvien ir līdzīga fiziskās Zemes dimensijai un cieši saistīta ar to.

Daži cilvēki ar grūtībām pieņem nāvi uz Zemes, un viņu pāreja uz otru pusi var būt mazāk mierīga. Viņiem parasti ir nepieciešams vairāk laika adaptācijai pie jaunajiem dzīves apstākļiem. Dažreiz tas prasa kādu laiku, lai viņi apzinātos, ka patiešām ir veikuši pāreju. Daži cilvēki ilgi cieta no slimības, un viņiem ir grūti atteikties no domas par to. Viņi nevar noticēt, ka atkal ir veseli, un bieži ir nepieciešama garīgo audzinātāju pacietība un maigs atbalsts, lai palīdzētu viņiem atbrīvoties no vecā ķermeņa.

Vecais ķermenis var pielīmēties dvēselei vienkārši kā jēdziens, kā domforma. Tas pats attiecas arī uz emocionālajām tieksmēm un uzvedības paradumiem. Tie var atkārtoties astrālajā plānā, kamēr dvēsele neatzīst savu brīvību, savu spēku atlaist tos un atvērties kaut kam jaunam.

Citā gadījumā dvēsele paliek piesieta pie Zemes valstības, īpaši pie saviem mīļotajiem, tāpēc ka ir nomirusi negaidīti vai ļoti jauna. Tas var notikt nelaimes gadījuma, katastrofas rezultātā vai, kad cilvēks bija pašā dzīves sākumā. Tādās situācijās noteiktas dvēseles nejūtas gatavas aiziet. Miršana tādos gadījumos ir vairāk vai mazāk traumatiska. Šajā pusē vienmēr ir mīlošs atbalsts tādām traumētām dvēselēm. Agrāk vai vēlāk dvēsele sasniedz situācijas pieņemšanas un sapratnes stāvokli. Vienmēr ir svarīgs iemesls tam, kas liekas kā priekšlaicīga aiziešana. Nāve nekad nav nejauša.

Līdz ar jūsu esības otrā pusē turpināšanos jūsu gars izplatās uz plašākiem un dziļākiem apzināšanās līmeņiem. Arvien vairāk un vairāk jūs atbrīvojaties no sajūtu un domu veida, kāds jums bija uz Zemes. Būtībā jūs pamazām atgriežaties pie kodola tam, kas jūs esat, pie jūsu dvēseles, dievišķās dzirksts jūsu iekšienē. Jo vairāk jūs ieejat – jeb atgriežaties – šajā apziņas stāvoklī, jo vairāk jūs attālināties no jūsu zemes personības un Zemes dimensijas. Jūs sajūtat esības plūsmu, kura sasniedz jūsu dziļos aspektus. Jūs atceraties citas jūsu dzīves uz Zemes, kurās jūs iemiesojāt citas savas dvēseles puses. Jūs apzināties bezgalību, kura ir jūsu dvēsele, un milzīgo pieredzi, kuru jūs esat savākuši ceļojumā pa Visumu.

Ja cilvēki uz Zemes tagad ieies kontaktā ar jums, viņi sajutīs personību, kura sasniegusi gudrību un garīgo mīlestību. Faktiski, kad jūs tuvojaties tuvāk jūsu dvēseles kodolam, jūs pametat astrālo plānu un ienākat tur, ko es saucu par būtības plānu, Būtības valstību. Vairums cilvēku pēc nāves paliek astrālajā plānā diezgan ilgi. Viņi atskatās uz savu dzīvi uz Zemes un apdomā tur iegūto pieredzi. Astrālajā plānā jūs varat izjust kā prieku, tā arī nospiestību, kā pozitīvas, tā arī negatīvas emocijas. Jūsu apkārtne atspoguļo jūsu iekšējo psiholoģisko realitāti. Emocijas, kuras jūs izrādāt, var pieņemt krāsu, ainavu un negaidītu satikšanos formu. Jūs bieži apmeklējat astrālo valstību sapņos, tāpēc jūs esat pazīstami ar šo apziņas lauku. Jūsu ezotēriskajā literatūrā, kad runā par daudziem līmeņiem vai dzīves sfērām pēc nāves, sakārtotām no tumsas uz gaismu, atsaucas tieši uz astrālo plānu.

Astrālajā plānā jums ir iespēja ievest kārtību emocionālajā bagāžā, kuru jūs esat atnesis līdzi no pēdējās dzīves uz Zemes. Tajā jums palīdz vairāki mīloši audzinātāji. Kaut kādā brīdī jūs atbrīvosieties no visām jūsu piesaistēm un emocionālajām sāpēm un būsiet pilnībā gatavs pāriet tālāk aiz astrālā plāna. Šeit jūs pārvietojaties uz būtības plānu. Kad tas notiek – tas ir līdzīgi otrai nāvei. Jūs atstājat aiz sevis visu, kas patiešām nepieder jums, un atļaujat sev savienoties ar jūsu Augstāko Es, jūsu svēto kodolu. Brīdī, kad jūs pārejat uz būtības plānu, jūs apzināties neizmērojamo spēku, kurš liek jums kustēties. Jūs izjūtat vienotību ar Dievu.

Būtības plāns – jūsu mūžīgā Es plāns, svētās apziņas atrašanās vieta, visa radītā avots. Es lūdzu jūs uz brīdi savienoties ar šo plānu, šeit un tagad. Tas nav tik tālu. Tas caurauž visu, gan astrālo, gan Zemes plānu. Tas caurauž visu kosmosu. Klātbūtne, kuru jūs šeit sajūtat – tā ir Dieva klātbūtne, tīra un nesabojāta. To var sajust kā dziļu klusumu, pilnīgi mierīgu, taču līdz malām piepildītu ar dzīvību un radošumu. No šī avota izceļas visa radītais, un uz šejieni tas arī atgriežas.

Kad jūs sasniegsiet būtības plānu, tad būsiet spējīgi izdarīt apzinātu savas tālākās misijas vietas izvēli. Šajā plānā jūs ar skolotāju un audzinātāju palīdzību varat organizēt nākošo iemiesošanos uz Zemes vai saplānot citu ceļojumu atkarībā no jūsu mērķiem. Būtības plānā jūs varat skaidri dzirdēt savas dvēseles balsi. Tieši šajā plānā jūs vienreiz teicāt “jā” dzīvei, kuru dzīvojat tagad.

Atcerieties uz brīdi, kam tas ir līdzīgs – sajust sevi būtības plānā. Jo vairāk jūs apzināties šo dimensiju dzīves laikā uz Zemes, jo vieglāk jums ir mierīgi nomirt un pēc nāves pāriet aiz astrālā uz būtības plānu.

Nāve nav nekas vairāk kā pāreja. Viena no daudzām, kuras jūs veicat dzīvē. Dzimšana ir pāreja. Dzīvība uz Zemes zina tik daudz pāreju un atlaišanu. Padomājiet par to. Ķermenis, kurā jūs atrodaties šodien, kādreiz bija ļoti mazs, neaizsargāts bērns. Un tomēr, pat tad, kad jūs bijāt mazs, neaizsargāts bērns, jūsu dvēsele caur jums jau strādāja. Kad jūs pieaugāt, daudzus no jums aprija prasības, kuras jums uzstādīja dzīve uz Zemes, un jūs saskārāties ar bailēm un šaubām. Jūsu svētā centra, jūsu dvēseles apzināšanās tika nobīdīta dibenplānā. Taču pienāk brīži jūsu dzīvē, kad svētās apzināšanās dimensija atveras no jauna. Bieži tas notiek brīžos, kad jūs esat spiesti kaut ko atlaist, šķirties no kāda.

Iespējams, tā ir šķiršanās ar mīļoto, aiziešana no darba, cits iespējams scenārijs. Tādi notikumi – tās ir pārejas, kuras atgādina nāvi. Ne burtiskā šī vārda nozīmē, bet psiholoģiskā līmenī. No jums tiek prasīts no kaut kā atteikties dziļā līmenī, un tieši šādos atlaišanas brīžos jūs sākat sajust jūsu mūžīgā Es realitāti, svēto gaismu, kura deg jūsos. Šī realitāte paliek ar jums vienmēr, bez kādiem nosacījumiem, pat, ja viss ap jums mainās un izzūd. Un tieši tāpat tas notiek fiziskās nāves laikā. Ja šajā brīdī jūs esat pietiekami drosmīgs, lai visu atlaistu, Mūžības plāns aptvers jūs, un jūs izjutīsiet ļoti stipru apzināšanos, kas jūs tāds esat patiesībā.

Nāve apzinātā samierināmībā – tas ir svēts notikums, pilns dzīvības un skaistuma. Notiekošā diženums taustāmi aptver klātesošos. Jo vairāk viņi sajūt “miršanu dzīves laikā”, jo vairāk viņus piepilda cieņa un godbijība pret pāreju, kurai ir kļuvuši par lieciniekiem.

Visu visumā iespējamo pāreju pamata jautājums, sākot no fiziskās dzimšanas un nāves līdz intensīvai emocionālai saraušanai dzīves laikā, ir nevis izdzīvošanas jautājums, bet spēja saglabāt saikni ar savu dievišķo kodolu. Vai jūs spēsiet saglabāt saikni ar būtības plānu, ar savu sākotni, Radītāja sirds sitieniem? Vislabākais veids, kā sagatavot sevi nāvei un tam, kas ir aiz tās – tā ir saikne ar būtības plānu. Apzināšanās tagad – pirms fiziskās nāves – ka īstais kodols tam, kas jūs esat, nav atkarīgs ne no jūsu fiziskā ķermeņa, ne no personības, kuru jūs pieņēmāt šajā pasaulē, atbrīvo jūs gludas pārejas realizēšanai, kad šis brīdis pienāk.

Saikne ar būtības plānu – tā ir jūsu izvēle. Nāve kā tāda nevar jūs tam tuvināt. Pēc nāves jūs ļoti lielā mērā būsiet tā pati personība, kas arī tagad, kaut arī apveltīta ar citām iespējām un plašāku perspektīvu. Izšķirošais jautājums vienmēr ir: vai jūs sevi atceraties? Vai jūs esat spējīgi apzināti kontaktēties ar ārpuslaika dimensiju, kura plūst caur jums un patiesībā ietekmē jūs?

Jūs esat mūžīgi, dziļi mīlēti Gaismas eņģeļi. Noticiet tam. Atļaujiet šai zināšanai mierināt jūs, kad pienāks jūsu stunda, un arī tagad, kad jūs cīnāties ar šīs dzīves izaicinājumiem.

Lai nomirti mierīgi, no jums tiek prasīts iekšēji atdalīt sevi no visa, kas piesaista jūs Zemes eksistencei. Praktizējiet tādu atdalīšanu visu laiku dzīvē, un jūs būsiet gatavi nāvei. Jūs varat pajautāt: “Vai tad tas nav traģiski – atdalīt sevi no dzīves, atrodoties tās vidū?”, un atbilde: “Nē. Gluži otrādi, tas ir testaments patiešām stipram garam.”

Ko nozīmē tāda atdalīšana? Tā nozīmē, ka jūs pievēršat uzmanību būtībai un neļaujat sevi noķert nesvarīgām lietām. Tā nozīmē, ka jūs neradāt nevajadzīgas emocionālas drāmas. Tā nozīmē, ka jūs gūstat apmierinājumu dzīvē no vienkāršām lietām. Praktizēt atdalīšanu un palikt noskaņotam uz būtības plānu nozīmē apzināties eksistējošu slēptu dimensiju, kura atrodas tieši zem redzamās un aiz tās. Tas nozīmē atteikties no ātra sprieduma sliktā un labā jēdzienos un uzticēties kosmiskajam saprātam, kurš tālu pārsniedz cilvēka saprātu.

Daudzus no jums ir noķēris domāšanas drudzis. Jūs drudžaini apdomājat dzīvi. Kā atrisināt problēmas? Kā izpildīt visu, kas, kā jūs domājat, jums ir jāizdara? Jūs ļoti stipri esat koncentrēti dzīves organizācijai caur gribu un prātu. Atdalīšana nozīmē, ka jūs mazāk nopietni uztverat šo savu prāta aspektu. Vai patiešām ir traģiski to izdarīt? Nē. Gluži otrādi, tas atnes gaismu un vieglumu jūsu dzīvē.

Tieši jūsu pārliekā tieksme uz kontroli padara dzīvi par cīņu, smagu un nogurdinošu. Atdalīšana atnes iekšēju mieru, humoru un saturīgumu. Dzīves nebeidzamības apzināšanās iedvesmo vēlēšanos lolot dzīvi. Un tieši šeit jūsu dievišķā būtība var brīvi plūst caur jums no būtības plāna uz jūsu zemes realitāti. Tikko tas notiks, jūs uzvarēsiet nāvi, pirms nomirsiet.

© Pamela Kribbe 2009
www.jeshua.net