{"id":28,"date":"2020-02-29T08:58:40","date_gmt":"2020-02-29T08:58:40","guid":{"rendered":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp\/?p=28"},"modified":"2020-02-29T08:58:40","modified_gmt":"2020-02-29T08:58:40","slug":"no-ego-uz-sirdi-ii","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/cenelingi\/gaismas-darbinieki\/no-ego-uz-sirdi-ii\/","title":{"rendered":"No Ego uz Sirdi II"},"content":{"rendered":"\n<h2 class=\"wp-block-heading\">Iek\u0161\u0113jo r\u0113tu izzin\u0101\u0161ana<\/h2>\n\n\n\n<p><br>M\u0113s izdal\u012bj\u0101m 4 etapus apzi\u0146as, kas balst\u0101s uz ego, p\u0101rveido\u0161an\u0101 apzi\u0146\u0101, kas balst\u0101s uz sirdi.<\/p>\n\n\n\n<p>1. Neapmierin\u0101t\u012bbas saj\u016bta ar to, ko pied\u0101v\u0101 uz ego balst\u012bt\u0101 apzi\u0146a, \u201cv\u0113l kaut k\u0101\u201d mekl\u0113\u0161ana:&nbsp;<strong><em>beigu s\u0101kums<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>2. Uz ego balst\u012bt\u0101s apzi\u0146as piesai\u0161u apzin\u0101\u0161an\u0101s, ar ego saist\u012bto emociju un domu atpaz\u012b\u0161ana un atbr\u012bvo\u0161ana:&nbsp;<strong><em>beigu vidus<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>3. At\u013cauja aiziet vecaj\u0101m ener\u0123ij\u0101m, kas balst\u0101s uz ego, kokona nome\u0161ana, jaun\u0101 Es ra\u0161an\u0101s:&nbsp;<strong><em>beigu beigas<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>4. Iek\u0161\u0113j\u0101s, uz sirdi balst\u012bt\u0101s, apzi\u0146as atmo\u0161an\u0101s, motiv\u0101cija ar m\u012blest\u012bbu un br\u012bv\u012bbu, pal\u012bdz\u012bba citiem p\u0101rveido\u0161an\u0101s veik\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160aj\u0101 sada\u013c\u0101 m\u0113s apspried\u012bsim etapu 2.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0101rst\u0101jot sevi identific\u0113t ar ego, j\u016bs s\u0101kum\u0101 esat izsisti no slied\u0113m \u2013 kas tad j\u016bs esat \u012bsten\u012bb\u0101. T\u0101ds st\u0101voklis var b\u016bt dzi\u013c\u0161 un filozofisks p\u0113c savas dabas. J\u016bs s\u0101kat sev uzdot jaut\u0101jumus par dz\u012bves noz\u012bmi, labo un slikto, j\u016bs s\u0101k interes\u0113t, ko \u012bsten\u012bb\u0101 j\u016btat un dom\u0101jat j\u016bs pa\u0161i, pretstat\u0101 tam, k\u0101 j\u016bs m\u0101ca just un dom\u0101t citi. P\u0113k\u0161\u0146i \u0161ie jaut\u0101jumi k\u013c\u016bst \u013coti svar\u012bgi, jo tiem ir tie\u0161s sakars ar izdar\u012btaj\u0101m izv\u0113l\u0113m dz\u012bv\u0113. J\u016bs skat\u0101ties uz sevi un dom\u0101jat: tas esmu es? Es gribu tie\u0161i to? Tagad gr\u016bti izdar\u012bt izv\u0113li, jo vairs nekas nav ac\u012bm redzams.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c b\u016bt\u012bbas j\u016bs sperat soli atpaka\u013c, soli dzi\u013cum\u0101: soli iek\u0161ien\u0113. J\u016bs s\u0101kat apzin\u0101ties sevis dzi\u013c\u0101s da\u013cas, kuras ir maz\u0101k noteiktas ar audzin\u0101\u0161anu un sabiedr\u012bbu. J\u016bs saj\u016btat uzzibsn\u012bjam to, kas j\u016bs esat \u012bsten\u012bb\u0101: savu unikalit\u0101ti un individualit\u0101ti. J\u016bs atceraties, ka eksist\u0113 j\u016bsu da\u013ca, kura nav atkar\u012bga no kaut k\u0101 \u0101rpus\u0113: no vec\u0101kiem, darba, savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m un pat no \u0137erme\u0146a. L\u016bk, kad j\u016bs neskaidri saj\u016btat savu dievi\u0161\u0137\u012bgumu, sevis da\u013cu, absol\u016bti br\u012bvu un m\u016b\u017e\u012bgu.<\/p>\n\n\n\n<p>Paties\u012bb\u0101 j\u016bs esat daudzdimension\u0101la b\u016btne, j\u016bs varat (un dar\u0101t to) sevi izpaust vienlaic\u012bgi vair\u0101k\u0101s da\u017e\u0101d\u0101s realit\u0101t\u0113s. J\u016bs neesat piesaist\u012bti line\u0101rajam laika kont\u016bram. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 person\u012bba \u2013 ir tikai viens daudzdimension\u0101ls aspekts es\u012bbai, kura j\u016bs esat. Tikl\u012bdz j\u016bs apzin\u0101ties, ka tagad\u0113j\u0101 fizisk\u0101s cilv\u0113cisk\u0101s b\u016btnes izpausme ir tikai viens j\u016bsu aspekts, j\u016bs pace\u013caties augst\u0101k par to un varat ieiet kontakt\u0101 ar liel\u0101ku Es, kas ar\u012b esat.<\/p>\n\n\n\n<p>Bet pirms tam, lai tur nok\u013c\u016btu, jums n\u0101ksies izdziedin\u0101t sev\u012b visas ievainot\u0101s da\u013cas.<\/p>\n\n\n\n<p>Dz\u012bve zem ego dikt\u0101ta un pras\u012bb\u0101m rad\u012bja iek\u0161\u0113jas psiholo\u0123iskas r\u0113tas. At\u013cauja aiziet apzi\u0146ai, kas balst\u0101s uz ego, s\u0101kum\u0101 izsauc apmulsumu, \u0161aubas un orient\u0101cijas zudumu. P\u0113c pirm\u0101 etapa pabeig\u0161anas j\u016bs ieejat jaun\u0101 etap\u0101: v\u0113ro\u0161anas, sapra\u0161anas un iek\u0161\u0113jo r\u0113tu izdziedin\u0101\u0161anas etap\u0101. Tagad m\u0113s parun\u0101sim par \u0161o etapu.<\/p>\n\n\n\n<p>Zem ego kontroles ilgu laiku j\u016bsu r\u012bc\u012bba un domas balst\u012bj\u0101s uz bail\u0113m. Taj\u0101 noz\u012bm\u0113, ka j\u016bs skarbi tiec\u0101ties p\u0113c varas, atz\u012b\u0161anas un kontroles. Tas ir, izkrop\u013coj\u0101t pa\u0161a dabu. J\u016bsu uzved\u012bba balst\u012bj\u0101s uz \u0101r\u0113jiem standartiem par sliktu \u012bstaj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. V\u0113l vair\u0101k, j\u016bs nevar\u0113j\u0101t pa \u012bstam m\u012bl\u0113t v\u0113l k\u0101du, jo m\u012blest\u012bba \u2013 tas ir kaut kas, tie\u0161i pret\u0113js vajadz\u012bbai kontrol\u0113t vai domin\u0113t. T\u0101ds apzi\u0146as st\u0101voklis uzbruka dv\u0113seles veselumam. Dv\u0113sele cieta ego j\u016bg\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad j\u016bs atbr\u012bvojaties no ego sp\u012bl\u0113m, jums paliek redzam\u0101kas iek\u0161\u0113j\u0101s s\u0101pes. J\u016bsu priek\u0161\u0101 nost\u0101jas kaila paties\u012bba, paties\u012bba bez mask\u0101m. Ta\u010du j\u016bs v\u0113l arvien nezin\u0101t, ko ar to dar\u012bt, jo atrodaties apjukuma un dezorient\u0101cijas st\u0101vokl\u012b. Visbie\u017e\u0101k jums n\u0101kas iet caur savu iek\u0161\u0113jo r\u0113tu nov\u0113rt\u0113\u0161anas etapu, jo, k\u0101 jums liekas, t\u0101s ved pie negat\u012bvajiem uzved\u012bbas \u0161abloniem: kait\u012bgajiem ieradumiem, depresijas, nekontrol\u0113jamajiem garast\u0101vok\u013ca l\u0113cieniem, probl\u0113m\u0101m ar saskarsmi, gr\u016bt\u012bb\u0101m tuv\u0101s attiec\u012bb\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Sevis nosod\u012b\u0161ana atnes dv\u0113selei v\u0113l vair\u0101k s\u0101pju, bet vi\u0146a ta\u010du tikko s\u0101ka griezties pret Gaismu. Vi\u0146a at\u013cauj aiziet vajadz\u012bbai p\u0113c varas un kontroles, paliek daudz jut\u012bg\u0101ka&#8230; un nok\u013c\u016bst pa\u0161nosod\u012bjuma \u0137etn\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Daudzi cilv\u0113ki nok\u013c\u016bst neapdz\u012bvot\u0101 telp\u0101 starp ego un sirdi. Vi\u0146i mekl\u0113 m\u012blo\u0161\u0101ku realit\u0101ti, bet v\u0113l arvien atrodas ego p\u0101tagas sasniedzam\u012bbas robe\u017e\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c b\u016bt\u012bbas, ne iek\u0161\u0113j\u0101s r\u0113tas piespie\u017e nolaisties pie t\u0101, ko j\u016bs uzskat\u0101t par sav\u0101m \u201cnegat\u012bvaj\u0101m iez\u012bm\u0113m\u201d. Negativit\u0101te rodas, jums&nbsp;<strong><em>nosodot savas r\u0113tas<\/em><\/strong>. Ja j\u016bs skat\u0101ties uz sevi no pie\u0146em\u0161anas puses, j\u016bs neredzat person\u012bbu, kura ir ar slieksmi uz sliktiem ieradumiem, depres\u012bvu vai pagrimu\u0161u. J\u016bs redzat iek\u0161\u0113j\u0101s s\u0101pes, par kur\u0101m ir nepiecie\u0161ams par\u016bp\u0113ties un t\u0101s iz\u0101rst\u0113t pa\u0161\u0101 maig\u0101kaj\u0101 un lab\u0101kaj\u0101 veid\u0101, k\u0101ds vien ir iesp\u0113jams.<\/p>\n\n\n\n<p>Pats svar\u012bg\u0101kais etapa 2 solis p\u0101rveido\u0161an\u0101s no ego uz sirdi ir t\u0101ds:&nbsp;<strong><em>j\u016bs tiecaties saprast iek\u0161\u0113j\u0101s s\u0101pes<\/em><\/strong>: pie\u0146emt t\u0101s, saprast to izcelsmi un at\u013caut t\u0101m&nbsp;<strong><em>b\u016bt<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja j\u016bs sp\u0113tu saprast bai\u013cu kodolu, kas piem\u012bt vis\u0101m egocentrisk\u0101s apzi\u0146as izpausm\u0113m, tad j\u016bs ieietu apzi\u0146as realit\u0101t\u0113, kas balst\u0101s uz sirdi. Ja j\u016bs apzin\u0101ties s\u0101pes un nosod\u0101mu uzved\u012bbu k\u0101 vientul\u012bbas un pa\u0161aizsardz\u012bbas nepiecie\u0161am\u012bbas rezult\u0101tu, j\u016bs saprotat, ka pieskaraties&nbsp;<strong><em>dv\u0113selei<\/em><\/strong>, kura demonstr\u0113 negat\u012bvu uzved\u012bbu. Apzinoties dv\u0113seles bailes, j\u016bs esat sp\u0113j\u012bgi&nbsp;<strong><em>piedot<\/em><\/strong>. Un pirmk\u0101rt tas attiecas uz jums pa\u0161iem.<\/p>\n\n\n\n<p>Pa\u0146emiet sev\u012b kaut ko, ko patie\u0161\u0101m neieredzat. Kaut ko, kas j\u016bs patiesi nospie\u017e, un no k\u0101 j\u016bs jau sen tiecaties atbr\u012bvoties. T\u0101 var b\u016bt neuztic\u012bba, slinkums, nepaciet\u012bba vai nosliece uz kait\u012bgiem ieradumiem: kaut kas, kam, j\u016bs j\u016btat,&nbsp;<strong><em>nevajadz\u0113tu b\u016bt \u0161eit<\/em><\/strong>. Bet tagad pap\u016blieties saprast patieso mot\u012bvu, kas st\u0101v aiz \u0161\u012bs l\u012bnijas vai noslieces. Kas j\u016bs piespie\u017e sajust vai dar\u012bt to v\u0113l un v\u0113l? Vai varat atpaz\u012bt bai\u013cu elementu savas motiv\u0101cijas iek\u0161ien\u0113?<\/p>\n\n\n\n<p>Vai iev\u0113rojat, ka, tikl\u012bdz apzin\u0101ties bailes, j\u016bs k\u013c\u016bstat maig\u0101ki, j\u016btot apm\u0113ram sekojo\u0161o: \u201cAk Dievs, es pat nezin\u0101ju, ka t\u0101 baid\u012bjos. Es sev pal\u012bdz\u0113\u0161u.\u201d Tagad j\u016bsos par\u0101d\u0101s ieciet\u012bba. M\u012blest\u012bba un piedo\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz br\u012bdim, kam\u0113r j\u016bs uzskat\u0101t uz bail\u0113m balst\u012btu uzved\u012bbu \u2013 agresiju, noslieci uz kait\u012bgiem ieradumiem, izdab\u0101\u0161anu \u2013 par \u201csliktu\u201d vai \u201cstulbu\u201d, j\u016bs ties\u0101jat. Ta\u010du ties\u0101\u0161ana \u2013 t\u0101 ir aktivit\u0101te, balst\u012bta uz bail\u0113m. Vai j\u016bs esat iev\u0113roju\u0161i, ka, ties\u0101jot, j\u016bs k\u013c\u016bstat rupj\u0101ks iek\u0161\u0113ji. Kaut kas iek\u0161\u0101 saspie\u017eas, k\u0101 l\u016bpas, bet acis k\u013c\u016bst aukstas. K\u0101p\u0113c viss ir j\u0101ties\u0101? K\u0101p\u0113c viss j\u0101sa\u0161aurina l\u012bdz pareizajam un nepareizajam? K\u0101das bailes sl\u0113pjas aiz nepiecie\u0161am\u012bbas ties\u0101t? Bailes satikties ar savu tum\u0161o pusi. P\u0113c b\u016bt\u012bbas, bailes&nbsp;<strong><em>dz\u012bvot<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>At\u013caujot aiziet apzi\u0146ai, kas balst\u0101s uz ego, jums grib\u0113sies att\u012bst\u012bt jaunu veidu, k\u0101 skat\u012bties uz liet\u0101m. Vislab\u0101k to var aprakst\u012bt k\u0101 neitr\u0101lu, kas noz\u012bm\u0113: vienk\u0101r\u0161i kaut&nbsp;<strong><em>kas ir<\/em><\/strong>, bet ne tas, k\u0101dam tam b\u016btu j\u0101b\u016bt. Uz ego balst\u012btas uzved\u012bbas iemesli un sekas tiek nov\u0113roti, iek\u0161\u0113jo bai\u013cu kodols tiek apzin\u0101ts un ego k\u013c\u016bst caursp\u012bd\u012bgs. Un, ja gribat, visam caursp\u012bd\u012bgajam j\u016bs varat at\u013caut aiziet.<\/p>\n\n\n\n<p>Katrai cilv\u0113ciskajai b\u016btnei ir paz\u012bstamas bailes. Katrs no jums ir paz\u012bstams ar tumsu un vientul\u012bbu \u2013 bai\u013cu pavado\u0146iem. Kad bailes izpau\u017eas atkl\u0101ti, vairums cilv\u0113ku acumirkl\u012b izstiepj rokas. Ta\u010du, kad t\u0101s sl\u0113pjas zem vardarb\u012bbas vai cietsird\u012bbas mask\u0101m, liekas, ka t\u0101s nevar piedot. Jo destrukt\u012bv\u0101ka un cietsird\u012bg\u0101ka ir uzved\u012bba, jo gr\u016bt\u0101k saskat\u012bt aiz t\u0101s st\u0101vo\u0161\u0101s bailes un iztuk\u0161ot\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Un tom\u0113r, j\u016bs to varat dar\u012bt.<\/p>\n\n\n\n<p>No savas bai\u013cu un iztuk\u0161ot\u012bbas pieredzes dzi\u013cumiem j\u016bs varat pieskarties dzi\u013caj\u0101m bail\u0113m slepkavu, izvarot\u0101ju un noziedznieku dv\u0113sel\u0113s.<\/p>\n\n\n\n<p>Un sp\u0113siet&nbsp;<strong><em>saprast<\/em><\/strong>&nbsp;vi\u0146u r\u012bc\u012bbu. Izdarot to un, pamatojoties uz savu tumsas izj\u016btas pieredzi, j\u016bs varat at\u013caut sev iziet no t\u0101s. J\u016bs var\u0113siet&nbsp;<strong><em>at\u013caut tai b\u016bt<\/em><\/strong>, bez nepiecie\u0161am\u012bbas kaut ko nosod\u012bt. Ja j\u016bs \u012bsteni uzskat\u0101t bailes par sp\u0113ku, kur\u0161 eksist\u0113 un ar kuru j\u016bs esat labi paz\u012bstami ikdienas dz\u012bves pieredz\u0113s, j\u016bs varat at\u013caut aiziet nosod\u012bjumam. Bailes \u2013 tas nav ne labi, ne slikti. Bailes IR un sp\u0113l\u0113 noteiktu lomu.<\/p>\n\n\n\n<p>No redzespunkta, ko ir \u013coti gr\u016bti izteikt cilv\u0113cisk\u0101s koncepcij\u0101s, bailes \u2013 t\u0101 ir gan sv\u0113t\u012bba, gan mokas. Jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101, neviens neizdar\u012bja j\u016bsu viet\u0101 izv\u0113li at\u013caut bailes sav\u0101 realit\u0101t\u0113. Dievi bij\u0101t j\u016bs, un tie\u0161i j\u016bs at\u013c\u0101v\u0101t bail\u0113m sp\u0113l\u0113t noz\u012bm\u012bgu lomu sav\u0101 realit\u0101t\u0113. J\u016bs t\u0101 r\u012bkoj\u0101ties ne t\u0101d\u0113\u013c, lai moc\u012btos, bet t\u0101d\u0113\u013c, lai&nbsp;<strong><em>rad\u012btu<\/em><\/strong>, rad\u012btu realit\u0101ti, materi\u0101l\u0101ku, \u201cpiln\u012bg\u0101ku\u201d, nek\u0101 pasauli, balst\u012btu tikai uz m\u012blest\u012bbu. Saprotu, ka tas var izklaus\u012bties neticami, bet, iesp\u0113jams, intuit\u012bvi j\u016bs saprat\u012bsiet to, ko es cen\u0161os pateikt.<\/p>\n\n\n\n<p>Bailes \u2013 dz\u012bvotsp\u0113j\u012bg\u0101 rad\u012b\u0161anas da\u013ca. Tur, kur ir bailes, nav m\u012blest\u012bbas. Tur, kur nav m\u012blest\u012bbas, to var&nbsp;<strong><em>atrast<\/em><\/strong>&nbsp;jaunos un neparedzamos veidos. Neesot m\u012blest\u012bbai, var izzin\u0101t un pat rad\u012bt veselu emociju gammu. M\u012blest\u012bbas neesam\u012bbu var&nbsp;<strong><em>sajust<\/em><\/strong>&nbsp;da\u017e\u0101di. Ta\u010du, l\u016bk, m\u012blest\u012bbu var sajust tikai uz bai\u013cu fona. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 bailes izplat\u012btos visur, un j\u016bs to pat neiev\u0113rotu.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101p\u0113c, radot bailes, izlecot no j\u016bs aptvero\u0161\u0101s m\u012blest\u012bbas oke\u0101na, j\u016bs at\u013c\u0101v\u0101t sev&nbsp;<strong><em>pirmo reizi sajust m\u012blest\u012bbu<\/em><\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>Saprotat?<\/p>\n\n\n\n<p>J\u016bs nerad\u012bj\u0101t m\u012blest\u012bbu, j\u016bs rad\u012bj\u0101t m\u012blest\u012bbas&nbsp;<strong><em>saj\u016btu<\/em><\/strong>. Lai to izdar\u012btu, jums bija nepiecie\u0161ams kaut kas pret\u0113js, kaut kas cits, nek\u0101 m\u012blest\u012bba, un j\u016bs izmantoj\u0101t bailes k\u0101 instrumentu. Aizkara otr\u0101 pus\u0113 m\u0113s skaidri redzam gar\u012bgo lomu, ko sp\u0113l\u0113 bailes j\u016bsu realit\u0101t\u0113. T\u0101p\u0113c m\u0113s l\u016bdzam v\u0113l un v\u0113l \u2013&nbsp;<strong><em>neties\u0101jiet<\/em><\/strong>. L\u016bdzu, neties\u0101jiet bailes un tumsu, kuru t\u0101s nes, ne sev\u012b, ne k\u0101d\u0101 cit\u0101 b\u016btn\u0113. Visi j\u016bs esat rad\u012bti no m\u012blest\u012bbas un m\u012blest\u012bb\u0101 atgriez\u012bsieties.<\/p>\n\n\n\n<p>Ieejot otraj\u0101 etap\u0101 p\u0101rveido\u0161an\u0101s proces\u0101 no ego uz sirdi, s\u0101kum\u0101 jums n\u0101ksies iziet caur pa\u0161nosod\u012b\u0161anas periodu, kura laik\u0101 j\u016bs varat demonstr\u0113t destrukt\u012bvu uzved\u012bbu. Var likties, ka t\u0101 viet\u0101, lai virz\u012btos uz priek\u0161u, j\u016bs ripojat atpaka\u013c. \u0160aj\u0101 moment\u0101 j\u016bs atrodaties b\u012bstam\u0101 zon\u0101 \u2013 neapdz\u012bvot\u0101 telp\u0101 starp ego un sirdi. J\u016bs zin\u0101t, ka gribat tikt va\u013c\u0101 no vec\u0101, bet v\u0113l neesat pie\u0146\u0113mu\u0161i jauno, t\u0101p\u0113c j\u016bs esat p\u0101r\u0146emti ar \u0161aub\u0101m sev\u012b un pa\u0161nosod\u012b\u0161anu. Pagrieziena moments notiks tad, kad j\u016bs beigsiet nosod\u012bt sevi, kaut vai uz laiku.<\/p>\n\n\n\n<p>Tikai tad, kad j\u016bs b\u016bsiet gatavi paskat\u012bties uz sevi ar interesi un atv\u0113rt\u012bbu, j\u016bs ieiesiet apzi\u0146as realit\u0101t\u0113, kas balst\u0101s uz sirdi. L\u012bdz tam j\u016bs vienk\u0101r\u0161i sal\u012bdzin\u0101t sevi ar m\u0101ksl\u012bgu standartu vai ide\u0101lu, kuram neatbild\u0101t liel\u0101ko da\u013cu laika. J\u016bs sod\u0101t sevi par to un atkal p\u016blaties piespiest sevi iespiesties \u0161ablon\u0101, kas rad\u012bts j\u016bsu galv\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Es teik\u0161u: t\u0101ds veids tiekties vis\u0101 b\u016bt nevainojamai piln\u012bbai \u2013 ir n\u0101v\u0113jo\u0161s ierocis. Tas ir tie\u0161s pretstats m\u012blest\u012bbai. M\u012blest\u012bba nesal\u012bdzina un, kas ir v\u0113l svar\u012bg\u0101k, t\u0101 nekad un nek\u0101d\u0101 veid\u0101 nev\u0113las piespiest vai izmain\u012bt j\u016bs. M\u012blest\u012bba neredz to, kam&nbsp;<strong><em>ir j\u0101b\u016bt<\/em><\/strong>. Sirds apzi\u0146\u0101 nepast\u0101v t\u0101da kategorija k\u0101 \u201cj\u0101b\u016bt\u201d. Ja skat\u012bties no sirds, mor\u0101l\u0101s kategorijas \u2013 t\u0101s vienk\u0101r\u0161i ir realit\u0101tes interpret\u0101cijas vai \u201csadal\u012b\u0161anas\u201d veidi. T\u0101s \u2013 idejas ir galv\u0101, un k\u0101 j\u016bs labi zin\u0101t, var main\u012bties no galvas uz galvu. Pati vajadz\u012bba uzst\u0101d\u012bt standartus un noteikt, kas ir labi un kas slikti \u2013 cilv\u0113cisko konfliktu un karu priek\u0161tecis. T\u0101s ir ne tik daudz idejas, cik apsl\u0113pta nepiecie\u0161am\u012bba kontrol\u0113t un fiks\u0113t, kas izsauc agresiju un konfliktus.<\/p>\n\n\n\n<p>Politiskie, person\u012bgie vai gar\u012bgie ide\u0101li, vesel\u012bbas, skaistuma un sapr\u0101ta standarti uzspie\u017e standartus, k\u0101 visam ir j\u0101b\u016bt, k\u0101 jums j\u0101uzvedas. Tie visi m\u0113\u0123ina fiks\u0113t un noteikt, kas ir LABI.<\/p>\n\n\n\n<p>M\u012aLEST\u012aBU neinteres\u0113 apz\u012bm\u0113jums Labi. To neinteres\u0113 idejas, bet realit\u0101te. M\u012blest\u012bba ir v\u0113rsta uz realit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<p>Sirdi interes\u0113 viss, kas ir, jebkura j\u016bsu re\u0101l\u0101 izpausme, destrukt\u012bva vai konstrukt\u012bva. T\u0101 vienk\u0101r\u0161i pie\u0146em zin\u0101\u0161anai, t\u0101 vienk\u0101r\u0161i ir, ap\u0146emot j\u016bs ar savu kl\u0101tb\u016btni, ja j\u016bs to at\u013caujat.<\/p>\n\n\n\n<p>Atveroties m\u012blest\u012bbas realit\u0101tei, sirds realit\u0101tei, j\u016bs at\u013caujat aiziet noties\u0101\u0161anai. J\u016bs pie\u0146emat sevi t\u0101du, k\u0101ds j\u016bs esat \u0161aj\u0101 laika moment\u0101. J\u016bs apzin\u0101ties, ka j\u016bs t\u0101ds esat daudzu iemeslu d\u0113\u013c, kurus tagad esat nodom\u0101jis atkl\u0101t un izp\u0113t\u012bt.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad iest\u0101jas t\u0101ds moments, t\u0101 ir liela sv\u0113t\u012bba dv\u0113selei. Tagad j\u016bs varat izdziedin\u0101t sevi. Laiku pa laikam j\u016bs v\u0113l krit\u012bsiet pa\u0161nosod\u012b\u0161an\u0101, ta\u010du tagad jums ir apzin\u012bga atmi\u0146a par to, k\u0101 ir saj\u016btama m\u012blest\u012bba. Un, t\u0101 k\u0101 m\u012blest\u012bba jau ir, j\u016bs turpin\u0101siet to mekl\u0113t, jo esat pam\u0113\u0123in\u0101j\u0101t pat\u012bkamo M\u0101ju smar\u017eu.<\/p>\n\n\n\n<p>Otraj\u0101 p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s etap\u0101 no ego uz sirdi j\u016bs ieiesiet cie\u0161\u0101 kontakt\u0101 pa\u0161i ar sevi. J\u016bs uzman\u012bg\u0101k skat\u0101ties uz bag\u0101\u017eu no pag\u0101tnes. J\u016bs atkal atdz\u012bvin\u0101t (s\u0101p\u012bg\u0101s) atmi\u0146as. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s vai pag\u0101ju\u0161o dz\u012bvju atmi\u0146as. Psiholo\u0123isk\u0101 bag\u0101\u017ea, kas atnesta no vis\u0101m dz\u012bv\u0113m l\u012bdz pat pa\u0161reiz\u0113jai, ir noform\u0113jusi j\u016bsu tagad\u0113jo person\u012bbu. J\u016bs varat \u0161o bag\u0101\u017eu uzskat\u012bt k\u0101 \u010demod\u0101nu ar ap\u0123\u0113rbu. Pag\u0101tn\u0113 j\u016bs nosp\u0113l\u0113j\u0101t daudzas lomas, izlik\u0101ties par daudz\u0101m person\u012bb\u0101m, it k\u0101 b\u016btu \u0123\u0113rbis da\u017e\u0101dus ap\u0123\u0113rbus. J\u016bs tik stipri notic\u0113j\u0101t da\u017e\u0101m lom\u0101m, ka uzskat\u0101t t\u0101s k\u0101 da\u013cu no savas person\u012bbas. \u201eTas esmu es\u201d \u2013 t\u0101 j\u016bs dom\u0101j\u0101t par lom\u0101m vai \u201cap\u0123\u0113rbiem\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p>Ta\u010du, pa \u012bstam izzinot, ko ar jums ir izdar\u012bju\u0161as \u0161\u012bs lomas, j\u016bs konstat\u0113siet, ka j\u016bs \u2013 pavisam&nbsp;<strong><em>neesat t\u0101s<\/em><\/strong>. J\u016bs \u2013 neesat psiholo\u0123isk\u0101s lomas un person\u012bbas, par kur\u0101m izlik\u0101ties. J\u016bs \u2013 neesat \u201eap\u0123\u0113rbs\u201d. J\u016bs&nbsp;<strong><em>lietoj\u0101t<\/em><\/strong>&nbsp;\u0161\u012bs lomas dv\u0113seles vajadz\u012bbai apg\u016bt pieredzi.<\/p>\n\n\n\n<p>Dv\u0113sele izbauda visas pieredzes, t\u0101 k\u0101 t\u0101s \u2013 ir da\u013ca no apm\u0101c\u012bbas procesa, ko dv\u0113sele ir sev uz\u0146\u0113musies. \u0160aj\u0101 noz\u012bm\u0113 visas pieredzes ir v\u0113rt\u012bgas un noder\u012bgas.<\/p>\n\n\n\n<p>Uzman\u012bgi paskatoties uz sav\u0101m lom\u0101m un person\u012bb\u0101m, j\u016bs paman\u012bsiet, ka pag\u0101tn\u0113 ir biju\u0161as s\u0101p\u012bgas un pat traum\u0113jo\u0161as pieredzes, v\u0113l joproj\u0101m \u201cpiel\u012bm\u0113tas\u201d jums. Liekas, ka j\u016bs neesat sp\u0113j\u012bgi at\u013caut t\u0101m aiziet. T\u0101s ir p\u0101rv\u0113rtu\u0161\u0101s \u201cotraj\u0101 \u0101d\u0101\u201d, \u0101d\u0101, nevis vienk\u0101r\u0161i ap\u0123\u0113rb\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Tie \u2013 ir smagi pag\u0101tnes elementi, gabali\u0146i, kas attur j\u016bs no \u012bstas dz\u012bves un baudas. J\u016bs tik \u013coti esat sevi ar tiem identific\u0113ju\u0161i, ka dom\u0101jat, ka tie ar\u012b&nbsp;<strong><em>esat<\/em><\/strong>&nbsp;j\u016bs. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c j\u016bs j\u016btaties k\u0101&nbsp;<strong><em>upuris<\/em><\/strong>&nbsp;un izdar\u0101t negat\u012bvus sl\u0113dzienus par dz\u012bvi. Bet t\u0101diem secin\u0101jumiem nav nek\u0101da sakara ar dz\u012bvi k\u0101 t\u0101du, tie vienk\u0101r\u0161i notur traum\u0113t\u0101s da\u013cas dv\u0113seles apzi\u0146\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Tie\u0161i \u0161\u012bs da\u013cas tagad ir nepiecie\u0161ams izdziedin\u0101t. J\u016bs to dar\u0101t, atkal ieejot pag\u0101tn\u0113, bet ar daudz m\u012blo\u0161\u0101ku un vied\u0101ku apzi\u0146u k\u0101 agr\u0101k. Otraj\u0101 p\u0101rveido\u0161an\u0101s etap\u0101 no ego uz sirdi j\u016bs izdziedin\u0101t epizodes no pag\u0101tnes, aptverot t\u0101s ar \u0161\u012b br\u012b\u017ea apzi\u0146u. Fokus\u0113joties uz sirdi un atkal p\u0101rdz\u012bvojot \u0161\u012bs epizodes, j\u016bs at\u013caujat aiziet j\u016bsu pag\u0101tnes traum\u0113jo\u0161aj\u0101m da\u013c\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>Trauma rodas tad, kad j\u016bs p\u0101rdz\u012bvojat milz\u012bgu zaud\u0113jumu, s\u0101pes vai \u013caunumu, un nevarat saprast, k\u0101p\u0113c tas notiek. Daudz\u0101s dz\u012bv\u0113s j\u016bs ieguv\u0101t daudzas traumas. P\u0113c b\u016bt\u012bbas dv\u0113seles apzi\u0146a ego stadij\u0101 ir traum\u0113ta s\u0101kotn\u0113ji: ar Vienot\u012bbas un M\u0101jas zaud\u0113jumu, kuru t\u0101 atceras un nesaprot.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad ar izt\u0113les pal\u012bdz\u012bbu j\u016bs atgrie\u017eaties pie s\u0101kotn\u0113j\u0101 traumatisk\u0101 notikuma un aptverat to ar sirds apzi\u0146u, j\u016bs&nbsp;<strong><em>izmain\u0101t savu s\u0101kotn\u0113jo<\/em><\/strong>&nbsp;reakciju uz to. J\u016bs main\u0101t to no \u0161ausm\u0101m un netic\u012bbas uz vienk\u0101r\u0161u \u0146em\u0161anu v\u0113r\u0101. Atgrie\u017eoties pag\u0101ju\u0161aj\u0101 dz\u012bv\u0113, j\u016bs&nbsp;<strong><em>vienk\u0101r\u0161i \u0146emat v\u0113r\u0101<\/em><\/strong>&nbsp;to, kas notika, un pats \u0161is akts rada&nbsp;<strong><em>telpu izpratnei<\/em><\/strong>, telpu gar\u012bgai izpratnei par to, kas patie\u0161\u0101m notika \u0161aj\u0101 notikum\u0101. Radot t\u0101du telpu, j\u016bs atkal k\u013c\u016bstat par savas realit\u0101tes saimnieku. Tagad j\u016bs esat sp\u0113j\u012bgs non\u0101kt l\u012bdz visas epizodes pie\u0146em\u0161anai, jo saprotat ar sirdi, ka katr\u0101 notiku\u0161aj\u0101 notikum\u0101 ir sava noz\u012bme un j\u0113ga. No sirds j\u016bs varat sajust, ka vis\u0101 notiku\u0161aj\u0101 ir br\u012bv\u0101s izv\u0113les elements, tas ir, augat virzien\u0101, lai uz\u0146emtos atbild\u012bbu par \u0161o notikumu. Uz\u0146emoties atbild\u012bbu, j\u016bs varat br\u012bvi virz\u012bties uz priek\u0161u.<\/p>\n\n\n\n<p>Tikai tad, kad j\u016bs var\u0113siet attiekties pret sav\u0101m pag\u0101tnes person\u012bb\u0101m k\u0101 aktieris pret nosp\u0113l\u0113t\u0101m lom\u0101m, j\u016bs esat br\u012bvi iet, kurp v\u0113laties. J\u016bs esat br\u012bvi ieiet uz sirdi balst\u012bt\u0101 apzi\u0146\u0101. J\u016bs vairs neesat piesaist\u012bti nevienam no aspektiem tam, kas bij\u0101t pag\u0101tn\u0113: upuris vai agresors, v\u012brietis vai sieviete, melnais vai baltais, nabags vai bag\u0101ts un t\u0101 t\u0101l\u0101k. Kad j\u016bs varat sp\u0113l\u0113ties ar dualit\u0101tes aspektiem un r\u012bkoties ar tiem, ja tie atnes prieku un jaunradi, tad j\u016bs saprotat dz\u012bves noz\u012bmi uz Zemes. J\u016bs izbaud\u0101t di\u017eu laimi un kaut ko, it k\u0101 atgrie\u0161anos M\u0101j\u0101s. Tas ir t\u0101p\u0113c, ka j\u016bs esat sask\u0101ru\u0161ies ar apzi\u0146u, kura dom\u0101 par pavisam cit\u0101m lom\u0101m un person\u012bb\u0101m. J\u016bs atkal esat sask\u0101ru\u0161ies ar savu dievi\u0161\u0137o apzi\u0146u, apzi\u0146u par to, ka viss \u2013 ir viens, \u012bs\u0101k sakot \u2013 m\u012blest\u012bbas realit\u0101te. M\u0113s nosl\u0113dzam \u0161o sada\u013cu ar diviem vingrin\u0101jumiem, kuri var pal\u012bdz\u0113t pieskarties vienot\u012bbas pl\u016bsmai, dievi\u0161\u0137\u012bguma pl\u016bsmai, kas ir visu j\u016bsu piered\u017eu zem\u016bdens straume.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Vingrin\u0101jums 1<\/h3>\n\n\n\n<p><em>&#8211; K\u0101di psiholo\u0123iskie raksturojumi, kurus j\u016bs uzskat\u0101t par loti lielu sevis da\u013cu, rada pa\u0161as liel\u0101k\u0101s probl\u0113mas j\u016bsu dz\u012bv\u0113? Nosauciet divus t\u0101dus raksturojumus.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Fokus\u0113jieties uz \u0161o raksturojumu pretstatiem. Tas ir, ja j\u016bs izv\u0113l\u0113j\u0101ties \u201cnepaciet\u012bbu\u201d vai \u201cnedro\u0161\u012bbu\u201d, fokus\u0113jaties uz to pretstatiem: paciet\u012bbu un dro\u0161\u012bbu. Uz min\u016bti saj\u016btiet \u0161o raksturojumu ener\u0123iju.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Ieejiet iek\u0161ien\u0113 un pamekl\u0113jiet sev\u012b iek\u0161\u0101 \u0161\u012bs ener\u0123ijas. Nosauciet tr\u012bs piem\u0113rus no savas dz\u012bves, kad j\u016bs demonstr\u0113j\u0101t \u0161os pozit\u012bvos raksturojumus.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Tagad, kad j\u016bs esat kontakt\u0101 ar pozit\u012bvajiem raksturojumiem, at\u013caujiet to ener\u0123ij\u0101m pl\u016bst caur jums un saj\u016btiet, k\u0101 t\u0101s j\u016bs l\u012bdzsvaro.<\/em><\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Vingrin\u0101jums 2<\/h3>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Atsl\u0101binieties un atjaujiet izt\u0113lei atgriezties atpaka\u013c, taj\u0101 br\u012bd\u012b, kad j\u016bs jut\u0101ties \u013coti laim\u012bgi. Pa\u0146emiet pirmo, kas ien\u0101k pr\u0101t\u0101. Atkal izj\u016btiet to laimi.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Bet tagad atrodiet br\u012bdi, kad jut\u0101ties \u013coti nelaim\u012bgi. Saj\u016btiet to, ko izjut\u0101t tad.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>&#8211; Notveriet kop\u0113jo \u0161ajos divos gad\u012bjumos. Saj\u016btiet, kas tajos ir vien\u0101di.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Vingrin\u0101jumi ir dom\u0101ti tam, lai pal\u012bdz\u0113tu apzin\u0101ties aiz t\u0101 st\u0101vo\u0161o apzi\u0146u, \u201csavu\u201d kl\u0101tb\u016btni visos savos p\u0101rdz\u012bvojumos. \u0160is apzi\u0146as trauks, j\u016bsu piered\u017eu nes\u0113js, tad ar\u012b ir j\u016bsu dievi\u0161\u0137ais Es. T\u0101 ir j\u016bsu ieeja realit\u0101t\u0113 virs du\u0101lisma: sirds realit\u0101t\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p><strong><em>Je\u0161ua par Gaismas Darbiniekiem<\/em><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><em><strong>Nodots caur Pamelu Kribbe<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n<p>\u00a9 Pamela Kribbe<br><a href=\"http:\/\/www.jeshua.net\/\">www.jeshua.net<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Iek\u0161\u0113jo r\u0113tu izzin\u0101\u0161ana M\u0113s izdal\u012bj\u0101m 4 etapus apzi\u0146as, kas balst\u0101s uz ego, p\u0101rveido\u0161an\u0101 apzi\u0146\u0101, kas balst\u0101s uz sirdi. 1. Neapmierin\u0101t\u012bbas saj\u016bta ar to, ko pied\u0101v\u0101 uz ego balst\u012bt\u0101 apzi\u0146a, \u201cv\u0113l kaut k\u0101\u201d mekl\u0113\u0161ana:&nbsp;beigu s\u0101kums. 2. Uz ego balst\u012bt\u0101s apzi\u0146as piesai\u0161u apzin\u0101\u0161an\u0101s, ar ego saist\u012bto emociju un domu atpaz\u012b\u0161ana un atbr\u012bvo\u0161ana:&nbsp;beigu vidus. 3. At\u013cauja aiziet&#8230;<\/p>\n<p class=\"read-more\"><a class=\"btn btn-default\" href=\"https:\/\/jeshua.net\/lv\/cenelingi\/gaismas-darbinieki\/no-ego-uz-sirdi-ii\/\"> Read More<span class=\"screen-reader-text\">  Read More<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[7],"tags":[],"class_list":["post-28","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-gaismas-darbinieki"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=28"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":29,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28\/revisions\/29"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=28"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=28"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=28"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}