{"id":663,"date":"2025-06-24T09:03:37","date_gmt":"2025-06-24T09:03:37","guid":{"rendered":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/?p=663"},"modified":"2025-06-24T09:03:37","modified_gmt":"2025-06-24T09:03:37","slug":"par-piedosanu-citiem-un-sev-pasam","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/raksti\/par-piedosanu-citiem-un-sev-pasam\/","title":{"rendered":"Par piedo\u0161anu citiem un sev pa\u0161am"},"content":{"rendered":"\n<p><strong><em>Gerits Gilens<\/em><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Daudz ir rakst\u012bts par piedo\u0161anu citiem, maz\u0101k par piedo\u0161anu sev pa\u0161am. Mani p\u0101rsteidz tas, ka visi piekr\u012bt, ka piedo\u0161ana patie\u0161\u0101m ir laba lieta, bet parasti nav skaidri defin\u0113ts, k\u0101p\u0113c t\u0101 ir laba lieta. M\u0113s dom\u0101jam, ka ir labi piedot, jo par to debes\u012bs tiksim apbalvoti. Labs cilv\u0113ks ir piedodo\u0161s cilv\u0113ks, un m\u0113s v\u0113lamies b\u016bt labi. Piedo\u0161ana sev ir pavisam cits un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ks st\u0101sts. Vai visp\u0101r ir iesp\u0113jams piedot sev? M\u0113s varam jaut\u0101t, vai visp\u0101r ir pareizi, ka noziedznieks piedod sev? Ja k\u0101ds var vi\u0146am piedot, vai to nedara upuris? Vai \u0161\u012b r\u012bc\u012bba nav paredz\u0113ta tikai upuriem?<\/p>\n\n\n\n<p>Rodas daudz jaut\u0101jumu par piedo\u0161anas t\u0113mu, un \u0161aj\u0101 rakst\u0101 es ceru tos izgaismot, apl\u016bkojot piedo\u0161anu no iek\u0161\u0113j\u0101s izaugsmes perspekt\u012bvas.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><em>K\u0101p\u0113c ir labi piedot?<\/em><\/h2>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101p\u0113c piedot ir gr\u016bti.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s visi esam redz\u0113ju\u0161i filmas, kuru centr\u0101l\u0101 t\u0113ma ir atrieb\u012bba. \u0160\u012bs filmas mums sag\u0101d\u0101 prieku; mums pat\u012bk, kad beig\u0101s upuris atriebjas un pamat\u012bgi piekauj p\u0101ridar\u012bt\u0101ju. Cik atbr\u012bvojo\u0161i ir to redz\u0113t, pret\u0113ji piedo\u0161anai, bet da\u017eiem cilv\u0113kiem pat \u0101rk\u0101rt\u012bgi apmierino\u0161i. K\u0101p\u0113c t\u0101? Vai t\u0101p\u0113c, ka atrieb\u012bba ir mor\u0101li le\u0123itimiz\u0113ta vardarb\u012bba un m\u0113s j\u016btamies ties\u012bgi to piedz\u012bvot? Varb\u016bt ir taisn\u012bba, ka m\u0113s skat\u0101mies filmas par vardarb\u012bbu un atrieb\u012bbu, lai mums neb\u016btu j\u0101j\u016btas vain\u012bgiem, ja vien \u013caundaris tiek nogalin\u0101ts, piekauts vai ar vi\u0146u notiek kaut kas briesm\u012bgs. Tas liek mums justies labi, un galu gal\u0101, vai mums nav \u013cauts justies labi par to?<\/p>\n\n\n\n<p>Citiem v\u0101rdiem sakot, viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c piedo\u0161ana ir gr\u016bta, ir tas, ka m\u0113s uzskat\u0101m, ka \u013caundari ir viendimension\u0101las fig\u016bras bez jebk\u0101da pag\u0101tnes st\u0101sta, \u013cauni caurcaur\u0113m. T\u0101d\u0113j\u0101di piedot vi\u0146iem nav j\u0113gas; bet atriebties gan. Filmas, kur\u0101s upuris piedod p\u0101ridar\u012bt\u0101jam, ir maz\u0101k aizraujo\u0161as un iespaid\u012bgas nek\u0101 t\u0101s, kur\u0101s upuris atriebjas. Tic\u012bba m\u016b\u017e\u012bgai ellei, kur\u0101 \u013caundari tiek sod\u012bti m\u016b\u017e\u012bgi, ir pla\u0161i izplat\u012bta, jo m\u0113s ticam nelabojamu \u013caundaru eksistencei.<\/p>\n\n\n\n<p>Viduslaikos cilv\u0113ki dom\u0101ja, ka viena no liel\u0101kaj\u0101m debesu baud\u0101m b\u016bs v\u0113rot visus cilv\u0113kus ell\u0113 zem vi\u0146iem. Beidzot atrieb\u012bba. Vai t\u0101 ir primit\u012bva? Vai m\u0113s tik \u013coti at\u0161\u0137iramies no tiem, kas dz\u012bvoja toreiz, ka mums pat\u012bk v\u0113rot, k\u0101 \u013caundaris tiek sod\u012bts? Vismaz t\u0101 tas ir, kad pa\u0161i neesam iesaist\u012bti, jo atrieb\u012bbas k\u0101re galvenok\u0101rt m\u012bt to nov\u0113rot\u0101ju pr\u0101tos, kuri \u012bsti nezina, k\u0101 ir b\u016bt upurim.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja run\u0101jat ar upuriem, atkl\u0101jat, ka vi\u0146i parasti nemaz nev\u0113las atrieb\u012bbu. Vi\u0146i v\u0113las tikt redz\u0113ti un uzklaus\u012bti, vi\u0146i v\u0113las, lai vi\u0146u cie\u0161anas tiktu atz\u012btas. <em>Vi\u0146i v\u0113las, lai p\u0101ridar\u012bt\u0101js saprastu, ko vi\u0146\u0161\/vi\u0146a vi\u0146iem ir nodar\u012bjis.<\/em> Vi\u0146i nev\u0113las tik \u013coti atrieb\u012bbu, cik taisn\u012bgumu, un dzi\u013c\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b vi\u0146i v\u0113las, lai p\u0101ridar\u012bt\u0101js apzi\u0146\u0101 augtu. T\u0101 ir pavisam cita lieta. Cietu\u0161\u0101 v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piepild\u0101s \u0101rk\u0101rt\u012bgi reti. Parasti p\u0101ridar\u012bt\u0101ji noliedz vai noniecina savus noziegumus. Piem\u0113ram, apsveriet atkl\u0101jumu par pla\u0161i izplat\u012bto vardarb\u012bbu pret b\u0113rniem kato\u013cu bazn\u012bc\u0101. Cik priesteru ir izteiku\u0161i no\u017e\u0113lu saviem upuriem? Es neatceros, ka jebkad b\u016btu redz\u0113jis kaut vienu zi\u0146ojumu par to, kas noticis. Glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 vi\u0146i noliedz savu vainu un sl\u0113pj savus nodar\u012bjumus. Ja cietu\u0161ais gaida, kad p\u0101ridar\u012bt\u0101js par\u0101d\u012bs no\u017e\u0113lu un sirdsapzi\u0146as p\u0101rmetumus, vi\u0146\u0161 diem\u017e\u0113l gaid\u012bs ilgi.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101tad rezum\u0113jot mums ir gr\u016bti piedot, jo dzi\u013ci sird\u012b m\u0113s pieturamies pie du\u0101listiska pasaules uzskata, kur \u013caunais ir \u013caunais un labais ir labais. Lai piedotu, mums ir j\u0101iem\u0101c\u0101s pie\u0146emt, ka katr\u0101 cilv\u0113k\u0101 ir labais, un j\u0101b\u016bt gataviem saskat\u012bt \u0161o labo. Tie\u0161i \u0161is labais m\u016bs saista un padara cilv\u0113ci par vienu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101p\u0113c piedot?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s piedodam cits citam, lai var\u0113tu atlaist. Ja upuris nepiedod, vi\u0146\u0161 paliek p\u0101ridar\u012bt\u0101ja ietekm\u0113 un vi\u0146a dz\u012bvi nosaka \u0161\u012b ener\u0123ija. Kam\u0113r upuris nepiedod, vi\u0146\u0161 paliek k\u0101 upuris. Piedo\u0161ana nav paredz\u0113ta p\u0101ridar\u012bt\u0101jam; t\u0101 ir paredz\u0113ta jums. T\u0101 ir sp\u0113ka izpausme, Es-teik\u0161anas izpausme. Tas ir veids, k\u0101 j\u016bs virz\u0101ties t\u0101l\u0101k sav\u0101 dz\u012bv\u0113, sekojat savam ce\u013cam un atbr\u012bvojaties no p\u0101ridar\u012bt\u0101ja ener\u0123ijas. Piedot noz\u012bm\u0113 aizst\u0101v\u0113t sevi. Piedot noz\u012bm\u0113 pa\u0146emt savu zobenu un izmantot to, lai p\u0101rrautu saikni ar p\u0101ridar\u012bt\u0101ju. T\u0101 ir v\u012bri\u0161\u0137\u012bga r\u012bc\u012bba. Piedot noz\u012bm\u0113 izv\u0113l\u0113ties vairs neb\u016bt upurim.<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101 atlaist p\u0101ridar\u012bt\u0101ju un izdz\u012bt vi\u0146u no sava pr\u0101ta? Apzinieties, ko p\u0101ridar\u012bt\u0101js paties\u012bb\u0101 ir nodar\u012bjis sev. Visums ir viens, un \u0161\u012b vienot\u012bba ir m\u016bsos. Cilv\u0113ks, kur\u0161 nodara p\u0101ri citam, p\u0101rrauj savu saikni ar to. Kad v\u012brietis nodara p\u0101ri sievietei, vi\u0146\u0161 saboj\u0101 savu iek\u0161\u0113jo sievieti. Vi\u0146\u0161 saboj\u0101 kaut ko sev\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja raug\u0101ties p\u0101ridar\u012bt\u0101ja ac\u012bs, j\u016bs neredzat laimi; j\u016bs redzat tuk\u0161umu. Katru reizi, kad cilv\u0113ks izdara noziegumu, vi\u0146\u0161 arvien vair\u0101k sarauj saikni ar sevi, ar savu iek\u0161\u0113jo b\u0113rnu. Tiek p\u0101rrauta ar\u012b saikne ar Visumu, t\u0101pat k\u0101 saikne ar l\u012bdzcilv\u0113kiem, ar dabu, pag\u0101tni un n\u0101kotni. Katra p\u0101rrauta saite neizb\u0113gami noved pie laimes zaud\u0113\u0161anas. Varb\u016bt p\u0101ridar\u012bt\u0101js ir bag\u0101ts un dz\u012bvo skaist\u0101 vid\u0113, bet j\u016bs neatrad\u012bsiet laimi vi\u0146a ac\u012bs.<\/p>\n\n\n\n<p>Cietu\u0161ais ilgojas, lai p\u0101ridar\u012bt\u0101js apzin\u0101tos situ\u0101ciju, bet galu gal\u0101 par to par\u016bp\u0113sies Visums. Tas dar\u012bs visu iesp\u0113jamo, lai atjaunotu veselumu personai, kas nodar\u012bjusi p\u0101ri. Atkal un atkal p\u0101ridar\u012bt\u0101jam tiks dotas iesp\u0113jas k\u013c\u016bt apzin\u0101t\u0101kam un dzi\u013c\u0101k izprast sevi. Tom\u0113r, lai to sasniegtu, var paiet vair\u0101kas dz\u012bves. Realit\u0101te veicina apzin\u0101\u0161anos. K\u0101 cietu\u0161ajam jums nekas nav j\u0101dara. \u201cDz\u012bvot labi ir lab\u0101k\u0101 atrieb\u012bba\u201d ir paz\u012bstams ang\u013cu valodas izteikums un dzi\u013ca paties\u012bba. Dz\u012bvo savu dz\u012bvi pilnv\u0113rt\u012bgi un \u013cauj Visumam dar\u012bt savu darbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Atlaidiet p\u0101ridar\u012bt\u0101ju, piedodiet, dz\u012bvojiet savu dz\u012bvi. Net\u0113r\u0113jiet savu dz\u012bves ener\u0123iju p\u0101ridar\u012bt\u0101jam, atdodiet \u0161o ener\u0123iju saviem m\u012b\u013cajiem. Piedodiet un atbr\u012bvojiet sevi, lai j\u016bs b\u016btu ar tiem, kas j\u016bs ir peln\u012bju\u0161i. Piedo\u0161ana ir sp\u0113ka akts; t\u0101 ir izv\u0113le sev pa\u0161am. K\u0101ds, kur\u0161 patiesi var piedot, turpina savu dz\u012bvi un ne\u013cauj to noteikt tam, kas vi\u0146am tika nodar\u012bts. Teikt: &#8220;Es tev piedodu&#8221; noz\u012bm\u0113 teikt, ka es vairs neesmu upuris, esmu br\u012bvs no upura lomas. J\u016bs vairs nedodat p\u0101ridar\u012bt\u0101jam piek\u013cuvi savai iek\u0161\u0113jai dz\u012bvei.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 atkal k\u013c\u016bst vesela, atkal k\u013c\u016bst par vienu; atlai\u017e dualit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><em>P\u0101ridar\u012bt\u0101ji un vi\u0146u ilgais ce\u013c\u0161 uz sevis piedo\u0161anu<\/em><\/h2>\n\n\n\n<p>P\u0101ridar\u012bt\u0101jiem ir j\u0101piedod sev pa\u0161iem, jo \u200b\u200bbez piedo\u0161anas sev apzi\u0146a tiks blo\u0137\u0113ta un izaugsme neb\u016bs iesp\u0113jama, tikai stagn\u0101cija. Piedo\u0161ana sev izklaus\u0101s vienk\u0101r\u0161a. Es kaut ko daru nepareizi un dom\u0101ju: &#8220;Es piedo\u0161u sev un turpin\u0101\u0161u savu dz\u012bvi.&#8221; Bet t\u0101 tas nenotiek. Piedo\u0161ana sev ir iesp\u0113jama tikai tad, kad zin\u0101t, ko esat nodar\u012bjis upurim, un saprotat, cik daudz b\u0113du, s\u0101pju un cie\u0161anu esat sag\u0101d\u0101jis. Ja \u0161\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 j\u016bs nezin\u0101t, par ko sev piedot, piedo\u0161ana sev nav iesp\u0113jama.<\/p>\n\n\n\n<p>Laiks paiet, m\u0113s sak\u0101m, un vain\u012bgajam atmi\u0146a par noziegumu izgaist pag\u0101tn\u0113, un galu gal\u0101 vi\u0146\u0161 cent\u012bsies par to aizmirst un maz\u0101k par to raiz\u0113ties. M\u0113s sak\u0101m, ka laiks visu dzied\u0113. Psiholo\u0123iski tas t\u0101 nenotiek, tas darbojas tie\u0161i otr\u0101di. Cilv\u0113ka apzi\u0146a v\u0113las turpin\u0101t augt, k\u013c\u016bt gai\u0161\u0101ka, bag\u0101tin\u0101ties, att\u012bst\u012bties, iet l\u012bdzi dz\u012bves un Visuma pl\u016bsmai, bet, kad k\u0101ds izdara noziegumu, izaugsme apst\u0101jas. S\u0101pes, ko vain\u012bgais ir nodar\u012bjis upurim, cie\u0161anas, ko vi\u0146\u0161 ir rad\u012bjis, ir k\u0101 upe, kas pl\u016bst vi\u0146a priek\u0161\u0101 un aiz\u0161\u0137\u0113rso ce\u013cu. Lai dziedin\u0101tos, vi\u0146am ir j\u0101peld tai cauri, j\u0101piedz\u012bvo tas viss no iek\u0161ienes un j\u0101saprot, ko vi\u0146\u0161 ir nodar\u012bjis otram cilv\u0113kam, tikai tad ir iesp\u0113jama piedo\u0161ana sev. T\u016bl\u012bt p\u0113c nozieguma izdar\u012b\u0161anas t\u0101 v\u0113l nav briesm\u012bga probl\u0113ma, vi\u0146a dz\u012bve turpin\u0101s. Bet, ja vain\u012bgais nekad ne\u013cauj sev sajust sava upura saj\u016btas un paliek vienaldz\u012bgs, un, jo ilg\u0101k tas turpin\u0101s, jo tum\u0161\u0101ka k\u013c\u016bst vi\u0146a dz\u012bve.<\/p>\n\n\n\n<p>Mums visiem ir iek\u0161\u0113j\u0101 saule, un dv\u0113seles gaisma sekos t\u0101s ce\u013cam. Ta\u010du p\u0101ridar\u012bt\u0101ja iek\u0161\u0113j\u0101 saule l\u0113n\u0101m izzud\u012bs, to nomain\u012bs iek\u0161\u0113js tuk\u0161ums, un tumsa k\u013c\u016bs arvien dzi\u013c\u0101ka. Ja nav \u0101r\u0113ju stimulu, kas veicina pa\u0161refleksiju, piem\u0113ram, zaud\u0113jums vai slim\u012bba, tumsa turpina pieaugt. Kad k\u0101ds izdara noziegumu, tum\u0161ais m\u0101konis vi\u0146\u0101 k\u013c\u016bst arvien liel\u0101ks un liel\u0101ks un galu gal\u0101 piln\u012bb\u0101 aiz\u0113no vi\u0146a iek\u0161\u0113jo sauli. P\u0101ridar\u012bt\u0101ja dz\u012bves beig\u0101s vi\u0146a acis ir tuk\u0161as, un vi\u0146a seja pau\u017e r\u016bgtumu.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad \u0161is cilv\u0113ks nomirst un non\u0101k astr\u0101laj\u0101 sf\u0113r\u0101, kas atspogu\u013co vi\u0146a iek\u0161\u0113jo st\u0101vokli, t\u0101 ir tum\u0161a, nedz\u012bva un posta pilna sf\u0113ra. Kad vi\u0146\u0161 zaud\u0113 saikni ar savu iek\u0161\u0113jo gaismu, vi\u0146\u0161 zaud\u0113 sp\u0113ju rad\u012bt gaismu un skaistumu. Tom\u0113r agri vai v\u0113lu vi\u0146\u0161 v\u0113l\u0113sies atbr\u012bvoties no tumsas un b\u016bs atv\u0113rts, lai sa\u0146emtu padomus no saviem pavado\u0146iem.<\/p>\n\n\n\n<p>Noziedznieki neuzskata savus upurus par cilv\u0113kiem, bet gan par mazv\u0113rt\u012bgiem rad\u012bjumiem, balstoties, piem\u0113ram, uz rasistisko ideolo\u0123iju. Un no t\u0101s nav viegli atbr\u012bvoties. Vergturi bija piln\u012bgi p\u0101rliecin\u0101ti, ka, t\u0101 k\u0101 meln\u0101dainajiem cilv\u0113kiem \u0101da ir tum\u0161\u0101ka nek\u0101 baltajiem, vi\u0146i ir dr\u012bz\u0101k dz\u012bvnieki nek\u0101 cilv\u0113ki. T\u0101d\u0113j\u0101di vergturi uzskat\u012bja, ka vi\u0146iem ir pilnas ties\u012bbas ieg\u016bt vi\u0146us \u012bpa\u0161um\u0101, lemt p\u0101r vi\u0146u likte\u0146iem un iztur\u0113ties pret vi\u0146iem ne\u017e\u0113l\u012bgi.<\/p>\n\n\n\n<p>Gadsimtiem ilgi v\u012brie\u0161i ir uzskat\u012bju\u0161i, ka ir p\u0101r\u0101ki par sieviet\u0113m, un t\u0101 vi\u0146i uzskata v\u0113l \u0161odien. Vi\u0146i sevi d\u0113v\u0113 par t\u0101 sauktajiem &#8220;rad\u012b\u0161anas meistariem&#8221;, kas it k\u0101 dod tiem ties\u012bbas sievietes pak\u013caut, piespie\u017eot vi\u0146as b\u016bt paklaus\u012bg\u0101m un p\u0101rv\u0113r\u0161ot par seksa verdzen\u0113m. Nacisti pret cilv\u0113kiem, kas nebija l\u012bdz\u012bgi vi\u0146iem un pieder\u0113ja noteiktai tic\u012bbai un kult\u016brai, attiec\u0101s k\u0101 pret <em>&#8220;Untermenschen&#8221;<\/em> (zemcilv\u0113kiem, apak\u0161cilv\u0113kiem) un t\u0101p\u0113c uzskat\u012bja, ka ir pie\u0146emami vi\u0146us masveid\u0101 nogalin\u0101t. Gandr\u012bz katra ideolo\u0123ija pie\u0146em, ka viena cilv\u0113ku klase ir lab\u0101ka par cit\u0101m, t\u0101p\u0113c &#8220;labajiem pui\u0161iem&#8221; ir ties\u012bbas dar\u012bt p\u0101ri &#8220;sliktajiem&#8221; pui\u0161iem.<\/p>\n\n\n\n<p>Ideolo\u0123iskie uzskati bie\u017ei vien ir tik dzi\u013ci, ka, atrodoties astr\u0101laj\u0101 sf\u0113r\u0101, no tiem nevar atbr\u012bvoties. Reinkarn\u0101cija upura lom\u0101 ir vien\u012bg\u0101 izeja, jo, pieredzot dz\u012bvi no \u0161\u012bs perspekt\u012bvas, vi\u0146i citiem rad\u012bt\u0101s cie\u0161anas un s\u0101pes piedz\u012bvo un internaliz\u0113 no iek\u0161ienes. Tas nav sods, bet gan atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no p\u0101ridar\u012bt\u0101ja nom\u0101co\u0161\u0101 pasaules uzskata, un, tikai piedz\u012bvojot un izj\u016btot to, ko p\u0101rdz\u012bvoja upuris, rodas iesp\u0113ja piedot sev.<\/p>\n\n\n\n<p>Noziedznieka pasaules uzskats ir cietums vi\u0146a apzi\u0146ai. Jebkur\u0161 pasaules uzskats, kas attaisno vardarb\u012bbu pret citu cilv\u0113ku, noliedz dz\u012bves iek\u0161\u0113jo vienot\u012bbu. Kad j\u016bs izturaties pret k\u0101du vardarb\u012bgi, j\u016bs apspie\u017eat \u0161o vienot\u012bbu sev\u012b un mazin\u0101t savu apzi\u0146u. Tie\u0161i dz\u012bves iek\u0161\u0113j\u0101 vienot\u012bba \u013cauj apzi\u0146ai augt. Iek\u0161\u0113j\u0101 vienot\u012bba \u013cauj apzi\u0146ai nep\u0101rtraukti mekl\u0113t jaunas formas un jaunu pieredzi.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><em>Tr\u012bs ce\u013ci<\/em><\/h2>\n\n\n\n<p>Kad p\u0101ridar\u012bt\u0101js saprot, ko vi\u0146\u0161\/vi\u0146a ir nodar\u012bjis upurim, ir tr\u012bs iesp\u0113jas.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>1) P\u0101ridar\u012bt\u0101js piedod sev.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Visums vienm\u0113r dos iesp\u0113ju labot situ\u0101ciju tam, kur\u0161 piedod sev. Piedot sev noz\u012bm\u0113, ka uzplauks kaut kas skaists. Iek\u0161\u0113j\u0101 gaisma, kas pavada piedo\u0161anu sev, ir rado\u0161a. Da\u017ei p\u0101ridar\u012bt\u0101ji rada soci\u0101las p\u0101rmai\u0146as sabiedr\u012bb\u0101 un c\u012bn\u0101s par vienl\u012bdz\u012bg\u0101m ties\u012bb\u0101m, soci\u0101lo taisn\u012bgumu un sadarb\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>1) P\u0101ridar\u012bt\u0101js sev nepiedod.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>P\u0101r\u0146emts ar s\u0101p\u0113m, ko vi\u0146\u0161 sag\u0101d\u0101jis upurim, p\u0101ridar\u012bt\u0101js paliek iesprostots sav\u0101 vainas apzi\u0146\u0101, turpina sevi sod\u012bt un nesp\u0113j notic\u0113t nekam pozit\u012bvam. \u0160\u012b ir \u013coti nepat\u012bkama situ\u0101cija. Visvair\u0101k p\u0101ridar\u012bt\u0101jam pal\u012bdz, ja vi\u0146\u0161 sa\u0146em piedo\u0161anu no upura. Kad p\u0101ridar\u012bt\u0101js patiesi j\u016bt, ka upuris vi\u0146am piedod, un redz, ka tas ir turpin\u0101jis savu ce\u013cu, tas mudina ar\u012b vi\u0146u turpin\u0101t, un parasti notiek virz\u012bba uz piedo\u0161anu sev.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>3) P\u0101ridar\u012bt\u0101js distanc\u0113jas no sevis.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u012b ir nev\u0113lama situ\u0101cija, kas diem\u017e\u0113l ir izplat\u012bta. P\u0101ridar\u012bt\u0101js izv\u0113las pieredz\u0113t upura dz\u012bvi, bet vi\u0146a apzi\u0146a paliek iestr\u0113gusi. Vi\u0146\u0161 neatpaz\u012bst sev\u012b p\u0101ridar\u012bt\u0101ju, t\u0101p\u0113c projic\u0113 savu saj\u016btu uz \u0101rpasauli, cilv\u0113kiem un situ\u0101cij\u0101m, t\u0101d\u0113j\u0101di integr\u0101cija nenotiek. L\u012bdz ar to nenotiek ar\u012b iek\u0161\u0113j\u0101 veseluma dziedin\u0101\u0161an\u0101s. Vi\u0146\u0161 it k\u0101 sl\u012bd no viena du\u0101listiska pasaules uzskata uz citu. Vispirms vi\u0146\u0161 tic, ka ir mazv\u0113rt\u012bgs k\u0101 upuris, tad \u2013 \u013cauniem sp\u0113kiem \u0101rpus sevis. Tas rada sv\u0113tu tic\u012bbu, ka \u0101rpasaul\u0113 past\u0101v \u013caunie sp\u0113ki, ar kuriem j\u0101c\u012bn\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Cilv\u0113ki, kas tic sazv\u0113rest\u012bbas teorij\u0101m, neatpaz\u012bst savu iek\u0161\u0113jo vain\u012bgo, kur\u0161 visu projic\u0113 uz kaut ko vai k\u0101du \u0101rpus sevis. Psiholo\u0123iski tas izskaidro \u0161o sazv\u0113rest\u012bbas teoriju pamatojumu. Daudzi cilv\u0113ki ir iesprostoti \u0161aj\u0101 strupce\u013c\u0101 un rada pasaul\u0113 cie\u0161anas. Vi\u0146u tic\u012bba dualit\u0101tei pastiprina eso\u0161o dualit\u0101ti. Tic\u012bba, ka valda vareni noziedznieki, rada ener\u0123\u0113tisku telpu, kur\u0101 \u0161\u0101di noziedznieki var izpausties. \u0100r\u0113j\u0101 pasaule ener\u0123\u0113tiski seko iek\u0161\u0113jai pasaulei. T\u0101d\u0113j\u0101di tiek rad\u012bts pa\u0161pietiekams du\u0101listisks pasaules uzskats, ko gandr\u012bz nav iesp\u0113jams ievietot perspekt\u012bv\u0101. Iek\u0161\u0113j\u0101s integr\u0101cijas tr\u016bkums, piem\u0113ram, starp v\u012bri\u0161\u0137o un sievi\u0161\u0137o vai starp vain\u012bgo un upuri, vienm\u0113r rada du\u0101listisku pasaules uzskat\u012bjumu.<\/p>\n\n\n\n<p>Par laimi, ir risin\u0101jums \u2013 m\u012bl\u0113t sevi.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><em>M\u012bl\u0113t sevi<\/em><\/h2>\n\n\n\n<p>Piedo\u0161ana sev galu gal\u0101 ir izv\u0113le m\u012bl\u0113t sevi, jo, ja j\u016bs varat sevi m\u012bl\u0113t, j\u016bs varat sev piedot. M\u012bl\u0113t sevi noz\u012bm\u0113 skat\u012bties uz visu sev\u012b ar m\u012blest\u012bbu un nest to gaism\u0101 \u2013 gan p\u0101ridar\u012bt\u0101ju, gan upuri. J\u016bs esat bijis p\u0101ridar\u012bt\u0101js, j\u016bs esat bijis upuris un varb\u016bt abi vienlaikus. J\u016bs esat bijis varens, un j\u016bs esat bijis bezsp\u0113c\u012bgs. J\u016bs esat bijis viss; t\u0101tad viss ir j\u016bsos. M\u012bl\u0113t sevi noz\u012bm\u0113 m\u012bl\u0113t sevi k\u0101 p\u0101ridar\u012bt\u0101ju un k\u0101 upuri.<\/p>\n\n\n\n<p>Kam\u0113r vien ticat \u0101rpus jums eksist\u0113jo\u0161iem p\u0101ridar\u012bt\u0101jiem, j\u016bs noliedzat Visuma iek\u0161\u0113jo vienot\u012bbu, un, kam\u0113r ticat, j\u016bs noliedzat savu iek\u0161\u0113jo vienot\u012bbu. T\u0101 ir z\u012bme, ka jums tr\u016bkst sevis m\u012bl\u0113\u0161anas, un t\u0101 ir saist\u012bta ar to, k\u0101p\u0113c j\u016bs noraid\u0101t sev\u012b p\u0101ridar\u012bt\u0101ju. Tas var izpausties ar\u012b k\u0101 nicin\u0101jums pret iek\u0161\u0113jo upuri, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 rodas mazv\u0113rt\u012bbas saj\u016bta.<\/p>\n\n\n\n<p>Cilv\u0113ki var sevi nicin\u0101t par to, ka \u013cauj citiem staig\u0101t sev pa galvu, tikt izmantotiem vi\u0146u lab\u0101 un galu gal\u0101 justies par to vain\u012bgiem.. M\u0113s dz\u012bvojam pasaul\u0113, kur\u0101 v\u0101jums tiek nicin\u0101ts, kur cilv\u0113ki, kas ir neaizsarg\u0101ti un j\u016bt\u012bgi, nicina sevi. Padom\u0101jiet par upuri sev\u012b, padom\u0101jiet par vis\u0101m reiz\u0113m, kad esat \u013c\u0101vis citiem staig\u0101t sev pa galvu vai nodar\u012bt jums v\u0113l ko \u013caun\u0101ku. Varb\u016bt j\u016bs esat ticis sists, \u013caunpr\u0101t\u012bgi izmantots vai aplaup\u012bts, un iepriek\u0161\u0113j\u0101s dz\u012bv\u0113s, esmu p\u0101rliecin\u0101ts, ir notiku\u0161as v\u0113l slikt\u0101kas lietas.<\/p>\n\n\n\n<p>Dodieties tagad pie t\u0101s nobiju\u0161\u0101s da\u013cas sev\u012b, pie t\u0101s, kas sl\u0113pjas, j\u016btoties mazv\u0113rt\u012bga. M\u012bliet to, mieriniet to un \u013caujiet m\u012blest\u012bbai iepl\u016bst taj\u0101. T\u0101 ir da\u013ca no jums, \u0101rk\u0101rt\u012bgi jut\u012bga un ievainojama da\u013ca, un t\u0101p\u0113c, ak, cik v\u0113rt\u012bga. T\u0101 sniedz jums dzi\u013cu izpratni un ieskatu citos. Tas ir j\u016bsu avots, kas sniedz sp\u0113ju just emp\u0101tiju un m\u012blest\u012bbu. Pie\u0146emiet to, m\u012bliet to un apzinies, ka \u013coti dzi\u013c\u0101 l\u012bmen\u012b j\u016bs pats esat izv\u0113l\u0113jies to piedz\u012bvot. T\u0101 ir da\u013ca no cilv\u0113ka b\u016bt\u012bbas. T\u0101 j\u016bs papildina.<\/p>\n\n\n\n<p>Ir vingrin\u0101jumi, par kuriem noteikti esat dzird\u0113jis, kur j\u016bs skat\u0101ties spogul\u012b un izsak\u0101t sev pozit\u012bvas afirm\u0101cijas. Tas ir labi! Bet es iesaku jums dar\u012bt kaut ko citu. Paskaties spogul\u012b un sakiet \u0161ai savai da\u013cai: &#8220;Tu esi nejauka! Tu esi \u013c\u0101vusi cilv\u0113kiem staig\u0101t tev pa galvu, bet es tevi joproj\u0101m \u013coti m\u012blu.&#8221; M\u0101c\u012b\u0161an\u0101s pateikt &#8220;n\u0113&#8221; upura j\u016bt\u0101m un aizst\u0101v\u0113t sevi s\u0101kas ar m\u012blest\u012bbas saj\u016btu pret to savu da\u013cu, kas ir v\u0101ja, ievainojama un j\u016bt\u012bga. Da\u013ca, ko \u0161\u012b pasaule uzskata par v\u0101ju, paties\u012bb\u0101 ir pilna skaistuma. M\u012bliet to, un t\u0101 uzzied\u0113s. Neniciniet \u0161o savu da\u013cu, m\u012bliet to. \u0160aj\u0101 pasaul\u0113 ir milz\u012bgs maigu, v\u0101ju un j\u016bt\u012bgu cilv\u0113ku tr\u016bkums, un, kad j\u016btaties ievainojams, atcerieties, ka t\u0101 ir j\u016bsu iek\u0161\u0113j\u0101 skaistuma z\u012bme. Vienk\u0101r\u0161i paskatieties uz pasauli sev apk\u0101rt, viss skaistais ir ievainojams.<\/p>\n\n\n\n<p>Tad padom\u0101jiet par p\u0101ridar\u012bt\u0101ju sev\u012b. Cik rei\u017eu j\u016bs esat net\u012b\u0161\u0101m nodar\u012bjis p\u0101ri citiem? Cik bie\u017ei j\u016bs esat nodar\u012bjis p\u0101ri k\u0101dam sav\u0101s fant\u0101zij\u0101s, vai bijis vardarb\u012bgs pret k\u0101du sap\u0146os? Tas, ko j\u016bs fantaz\u0113jat vai sap\u0146ojat, bie\u017ei vien ir saist\u012bts ar iepriek\u0161\u0113j\u0101m dz\u012bv\u0113m. Pie\u0146emiet to. Dodieties viens pats pastaig\u0101 pa me\u017eu un iedom\u0101jieties, ka esat koks. Katra koka sakne ir iepriek\u0161\u0113j\u0101 dz\u012bve, un t\u0101s visas ir saist\u012btas ar zemi. Savienojieties ar sakn\u0113m, kas ir saist\u012btas ar dz\u012bv\u0113m, kur\u0101s j\u016bs bij\u0101t p\u0101ridar\u012bt\u0101js. \u0160\u012bs saknes baro ar\u012b j\u016bs. T\u0101s dod jums ener\u0123iju un sp\u0113ku, un ar\u012b t\u0101m ir nepiecie\u0161ama j\u016bsu uzman\u012bba un m\u012blest\u012bba. \u013bauj savai m\u012blest\u012bbai pl\u016bst uz \u0161\u012bm sakn\u0113m un uz visiem p\u0101ridar\u012bt\u0101jiem sev\u012b.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><em>Nosl\u0113gum\u0101: veselums<\/em><\/h2>\n\n\n\n<p>Kad j\u016bs pie\u0146emat, ka esat bijis gan p\u0101ridar\u012bt\u0101js, gan upuris, un m\u012blat vi\u0146us abus, tas rada ener\u0123\u0113tisku telpu, kur\u0101 p\u0101ridar\u012bt\u0101js un upuris var satikties un savstarp\u0113ji piedot. T\u0101 ir piedo\u0161ana sev. Tas ir veselums. Tas noz\u012bm\u0113 b\u016bt cilv\u0113kam. Kad j\u016bs pie\u0146emat savu cilv\u0113c\u012bbu, j\u016bs pie\u0146emat, ka esat gan p\u0101ridar\u012bt\u0101js, gan upuris. P\u0101ridar\u012bt\u0101ja sp\u0113ks un ener\u0123ija tagad var sadarboties ar emp\u0101tiju no upura puses. K\u0101 rezult\u0101ts ir m\u012blo\u0161s rado\u0161s cilv\u0113ks; t\u0101ds, kur\u0161 apgaismo citus ar izpratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu. T\u0101ds, kur\u0161 m\u012bl un piedod sev, \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 tuvosies saviem l\u012bdzcilv\u0113kiem, nodro\u0161inot, ka \u0161\u012bs pasaules m\u0101ksl\u012bg\u0101 dualit\u0101te zaud\u0113 savu ietekmi. T\u0101 viet\u0101 n\u0101k ietekme no jaunas ener\u0123ijas; no t\u0101das, kas atjauno harmoniju un vienot\u012bbu pasaul\u0113 un izplata tic\u012bbu m\u012blest\u012bbas sp\u0113kam.<\/p>\n\n\n\n<p>M\u012bliet p\u0101ridar\u012bt\u0101ju, m\u012bliet upuri. Tad tie abi j\u016bt j\u016bsu m\u012blest\u012bbas atbalstu, tie var skat\u012bties viens otram ac\u012bs, kas padara iesp\u0113jamu piedo\u0161anu sev. Rodas iek\u0161\u0113ja pl\u016bsma, un j\u016bs s\u0101kat dz\u012bvot no savas dv\u0113seles. Dv\u0113sele var pl\u016bst caur person\u012bbu tikai tad, kad past\u0101v iek\u0161\u0113ja harmonija. \u0160\u012bs iek\u0161\u0113j\u0101s harmonijas izpausme rada jaunu pasauli, jaunu zemi \u2013 pasauli, kur\u0101 cilv\u0113ki dz\u012bvo harmonij\u0101 cits ar citu, ar augiem, dz\u012bvniekiem un pa\u0161u zemi. Un tad galu gal\u0101 beidzas laikmets, kur\u0101 cilv\u0113ki tik ilgi bija at\u0161\u0137irti no dabas.<\/p>\n\n\n\n<p>Viengabalains cilv\u0113ks ir rado\u0161s cilv\u0113ks, dziedino\u0161s cilv\u0113ks.<\/p>\n\n\n\n<p>\u00a9 <strong>Gerrit Gielen<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Ang\u013cu tekstu redi\u0123\u0113jusi Suzija Konveja <em>(Suzy Conway)<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>2025.06.08.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-embed is-type-wp-embed is-provider-the-jeshua-channelings wp-block-embed-the-jeshua-channelings\"><div class=\"wp-block-embed__wrapper\">\n<blockquote class=\"wp-embedded-content\" data-secret=\"6LprFUJ0BN\"><a href=\"https:\/\/www.jeshua.net\/articles\/by-gerrit\/on-forgiving-others-and-yourself\/\">On Forgiving Others and Yourself<\/a><\/blockquote><iframe loading=\"lazy\" class=\"wp-embedded-content\" sandbox=\"allow-scripts\" security=\"restricted\" style=\"position: absolute; visibility: hidden;\" title=\"&#8220;On Forgiving Others and Yourself&#8221; &#8212; The Jeshua Channelings\" src=\"https:\/\/www.jeshua.net\/articles\/by-gerrit\/on-forgiving-others-and-yourself\/embed\/#?secret=V2O6MTLnhd#?secret=6LprFUJ0BN\" data-secret=\"6LprFUJ0BN\" width=\"600\" height=\"338\" frameborder=\"0\" marginwidth=\"0\" marginheight=\"0\" scrolling=\"no\"><\/iframe>\n<\/div><\/figure>\n\n\n\n<p>Tulkoja J\u0101nis Oppe<\/p>\n\n\n\n<hr class=\"wp-block-separator aligncenter has-alpha-channel-opacity\"\/>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Gerits Gilens Daudz ir rakst\u012bts par piedo\u0161anu citiem, maz\u0101k par piedo\u0161anu sev pa\u0161am. Mani p\u0101rsteidz tas, ka visi piekr\u012bt, ka piedo\u0161ana patie\u0161\u0101m ir laba lieta, bet parasti nav skaidri defin\u0113ts, k\u0101p\u0113c t\u0101 ir laba lieta. M\u0113s dom\u0101jam, ka ir labi piedot, jo par to debes\u012bs tiksim apbalvoti. Labs cilv\u0113ks ir piedodo\u0161s cilv\u0113ks, un m\u0113s&#8230;<\/p>\n<p class=\"read-more\"><a class=\"btn btn-default\" href=\"https:\/\/jeshua.net\/lv\/raksti\/par-piedosanu-citiem-un-sev-pasam\/\"> Read More<span class=\"screen-reader-text\">  Read More<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[],"class_list":["post-663","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-raksti"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/663","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=663"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/663\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":664,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/663\/revisions\/664"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=663"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=663"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/jeshua.net\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=663"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}