Marija runā caur Pamelu

2008. gada 24. janvāris

Mani dārgie draugi! Es sveicinu jūs. Mums ir ļoti patīkama jūsu klātbūtne šeit šodien, un mēs svinam jūsu atrašanos uz Zemes šajā laikā. Pirms es kaut ko teikšu par mūsu šodienas tēmu – jaunās ēras bērniem – es gribu pievērst uzmanību jums pašiem. Katru dienu jūs cenšaties atnest uz Zemi arvien vairāk jūsu iekšējās gaismas. Bieži jūs izjūtat grūtības dzīvē, un rodas iespaids, ka jūs esat savu ķermeņu un jūs pārņēmušo garastāvokļu un emociju gūstā. Mēs gribam teikt jums, ka ticam jums un cienām visu, caur ko jūs esat izgājuši šajā dzīvē. Mēs mīlam jūs tādus, kādi jūs esat, un gribam, lai jūs vairāk cienītu sevi un visu, ko jau esat paspējuši izdarīt savā dzīvē. Nezaudējot cerību, lolojot savus sapņus un mērķus, pat, ja gaisma ap jums uz laiku dziest un jums nākas sadurties ar kavēkļiem, jūs parādāt savu diženumu un neredzētu spēku. Jūs stādāt gaismas sēklas uz Zemes, un tas nesīs savus augļus. Pateicoties savam iekšējam darbam, jūs esat radījuši tiltu jaunajai iemiesojušos dvēseļu paaudzei, kura vēlas izliet savu gaismu uz Zemes. Tieši par šim dvēselēm mēs arī gribam parunāt šodien.

Pirms sākt, es lūdzu jūs atgriezties atpakaļ laikā un sajust, kādi jūs bijāt, kad kā jaundzimušie tikko ienācāt zemes valstībā. Sajūtiet jūsu enerģijas nevainību un skaistumu, jūsu nodomu patiesumu un enerģiju delikātumu. Ak, jūs tik ilgi bijāt saistīti ar Zemi! Tik daudz reižu jūs kā mazi bērni iegrimāt šajā dziļumā. Tagad sajūtiet, kāds bija jūsu nodoms šajā reizē. Iespējams, jūs atnesāt sev līdzi bagāžu ar dažām personīgām problēmām, kuras grasījāties atrisināt šajā iemiesošanās. Tās varēja būt jūsu dvēseles dziļas sāpes, kuras jūs gribējāt izdziedināt un pārvarēt. Taču, vēl bez tā jūs vadīja plašāka un universālāka garīgās apzināšanās un izaugsmes palielināšanas uz Zemes ideja. Jūs zinājāt, ka jūs grasāties piedzimt pāriešanas ērā, krīzes ērā, bet tai pat laikā arī jaunu iespēju ērā. Jūs zinājāt, ka ir jātiek izdarītam noteiktam darbam, darbam iekšējā līmenī, kas izklās jaunus ceļus domām un jūtām. Jūs jutāt saiti ar šo dižo globālo transformāciju uz Zemes un bijāt gatavi atkal ienirt šajā dziļumā, lai palīdzētu šīs vecās idejas par mierīgu Zemi, jaunās visu cilvēku vienotības apziņas un atjaunotas harmonijas starp visām dzīvajām planētas būtnēm realizācijā.

Atkal un atkal jūs lauzāties cauri vecajiem ierobežojumiem domās un sajūtās. Katru reizi, kad jūs sajutāt sevi iespiestus tradicionālo struktūru un noteikumu spīlēs, dziļa iekšēja zināšana, ka jūsu dvēsele nespēs mirdzēt baiļu un dominēšanas ielenkumā vai attiecībās, radīja jūsos sajūtu, ka nepieciešams izrauties brīvībā. Dažreiz tas bija sāpīgi – atvadīties un iet pa jaunu ceļu, jā, grūti un ļoti smagi, bet jums bija jāsaka sev patiesība, ka kaut kas nav tā, ka tam priekš jums nav jēgas vai ka kaut kas ir zaudēts. Šī uztraucošā sajūta atgādināja jums par jūsu dvēseles sākotnējiem nodomiem un mērķiem. Jūs bijāt nespējīgi pilnībā atbilst sabiedrības prasībām un ceļiem, jo tie nesakrita ar to, kā jūs kā dvēsele gribējāt dzīvot uz Zemes. Jums bija paredzēts būt citādiem, ko priekš jums nebija ieplānojis ne Dievs, ne kāda cita augstāka vara, bet gan tas, kas jūs esat patiesībā. Noteiktā savas kā dvēseles vēstures brīdī jūs iedvesmoja jauna apziņa, kuru mēs saucam par Kristus apziņu, apziņu no sirds vai mīlestību. Nav svarīgi, kā jūs to saucat. Svarīgi, ka tā skāra jūs, ka iedvesmas dzirksts trāpīja jums un rosināja turpināt meklēt, sapņot un paplašināt apziņu. Dzirksts, kas aizdedza jauno apziņu uz Zemes, tagad iekvēlina daudzus. Tieši tas ir iemesls tam, ka Jaunās Ēras bērni jūt aicinājumu nākt uz šejieni. Tieši šī iemesla dēļ viņi jau vairākas desmitgades iemiesojas lielos daudzumos. Viņi ir šeit, lai pabeigtu to, ko jūs iesākāt.

Jūs, kas piederat iepriekšējai Gaismas Darbinieku paaudzei, dzimuši apmēram līdz 1980. gadam, bijāt priekšteči un novatori. Jūs iedvesmoja tā pati ideja, kas Gaismas Bērnus tagad. Tas bija tas pats dvēseles aicinājums. Taču pamats, kuru jūs uzcēlāt, īpaši 20. gadsimta 60-jos, 70-jos gados, bija daudz lielākā mērā iezīmēts ar tradicionālajiem ticējumiem un dziļi iesakņotām bailēm attiecībā uz pašizteiksmes, emociju, radošuma un seksualitātes brīvību. Ja jūs atgriezīsieties par gadiem četrdesmit, piecdesmit atpakaļ, tad ieraudzīsiet, ka Zemes kolektīvais enerģētiskais lauks izskatījās ievērojamā mērā savādāk kā pašreizējais. Tas bija mazāk dzidrs, blīvāks un “mākoņains” un, attiecīgi, mazāk pieejams mīlošām un tīrām enerģijām, kuras tagad atrod savu ceļu uz Zemi. Viens no iemesliem, kurš ietekmēja šo mīlestības un skaidrības straumes palielināšanos – ir sieviešu vienlīdzības pieaugšana (sākusies 20. gadsimta sākumā) vai, citiem vārdiem, sievišķās enerģijas vienlīdzības un unikālo īpašību apzināšanās pieaugšana. Ārkārtīgi nepieciešamā sievišķās enerģijas reabilitācija atbalstīja pieaugošo sajūtu sfēras apzināšanos un legalizāciju dzīvē. Pagājuša gadsimta 60-to un 70-to gadu laikā ļoti daudz kas atvērās emociju, intuīcijas un radošuma sfērā.

Lielu darbu veica Gaismas Darbinieku vecākā paaudze, un tas viņiem daudz maksāja, jo viņi izgāja caur šaubu un vientulības iekšējām ielejām, pirms spēja atvērt jaunus horizontus atnākošajai paaudzei. Ja jūs piederat vecākai paaudzei – ziniet, ka jūs uzstādījāt bāku tiem, kas nāk aiz jums.

Tagad jūs nododat lāpu jaunajai paaudzei. Un, to nododot, jūs varat nodrošināt viņus ar atbalstu un iedrošinājumu, bet viņi var iedvesmot jūs ar savu dedzību un siržu tīrību. Viņi ir citādi vēl lielākā mērā, kā bijāt jūs. Ja jūs vēl spējāt uz laiku vai daļēji piemēroties apkārtnei, kura patiesībā nerezonēja ar jums, tad viņi nav spējīgi izdarīt to pat ārējās uzvedības līmenī. Citiem vārdiem, viņi nevar izlikties pat uz laiku. Viņu emocijas un fiziskais ķermenis protestē dziļajā līmenī, kad viņi saduras ar daudzu tradicionālo apmācības sistēmu un bērnu audzināšanas paņēmienu ierobežojošajām enerģijām. Piemērošanās nav iespējama daudziem no šiem bērniem. Īpaši jutīgākie no viņiem fiziski un emocionāli cieš vecajā enerģētiskajā apkārtnē, un viņu uzvedība kļūst tik problemātiska, ka apkārtne ir spiesta atbildēt un mainīties. Represijas un problēmas ignorēšana vairs nav iespējamas. Tagad atnākošie bērni piespiedīs sabiedrību dziļi aizdomāties par pašas uzskatiem par bērniem un par dzīvi kopumā.

Bērni, kuru dzimst tagad (un piedzims nākošo tuvāko desmitgažu laikā), nes sev līdzi uz zemes valstību daudz lielāku savas dvēseles pilno apziņas daļu nekā vairums no jums. Kad jūs ienākat zemes valstībā, jūs izejat caur “aizmiršanas aizklāju”, kurš atdala jūs no dimensijas, no kuras es tagad runāju. Šis aizklājs ir līdzīgs brillēm, kuras, kad jūs tās uzliekat, liek jums noticēt, ka jūs esat atsevišķs Es, ieslēgts jūsu ķermenī. Faktiski “aizmiršanas aizklājs” dod jums iespēju piedzīvot dualitāti uz Zemes, un tas piešķir tai vērtību, taču tagad ir pienācis laiks aizklājam kļūt caurspīdīgākam un atļaut vairāk sakaru starp pusēm. Eksistē arvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri laužas cauri aizsegam un saprot, ka viņi ir vienoti ar kaut ko lielāku, nekā tikai šis ķermenis un šī personība. Jo vairāk cilvēku to dara, jo vairāk formējas kanālu, pa kuriem mīlošā kosmiskā enerģija izlīst zemes dimensijā. Uz šī kosmiskās enerģijas viļņa tad arī brauc Jaunie Bērni.

Pamēģiniet uz mirkli sajust šo bērnu enerģiju. Sajūtiet kosmiskās enerģijas vilni, uz kura viņi atnāk. Nedomājiet pat to, vienkārši atveriet savu sirdi un atļaujiet sajūtām iet caur jums. Tās vibrē augstākā līmenī. Viņu enerģija var likties rotaļīga, viegla, līdzīga taurenim, bet, tai pat laikā, apbrīnojami gudra un dziļa. Viņi pilnīgi apzināti izvēlējās iemiesot savas dvēseles, sava dievišķā Es, lielāko daļu uz Zemes. Viņi dara to, jo grib dot savu ieguldījumu apziņas transformācijā uz Zemes un pilnībā apzinās, ka tas var viņiem sagādāt nepatikšanas. Sava Augstākā Es līmenī, savā apzinātākajā daļā, viņi apzināti izdarīja šo izvēli. Emocionālajā līmenī (iekšējā bērna līmenī) viņus var traumēt sadursme ar Zemes īstenību. Viņi riskē apjukt un iedzīvoties nepatikšanās zemes realitātē, jo nespēj atslēgt savu jutīgumu un paaugstinātās vibrācijas, kad atrodas mazāk attīstītā apkārtnē. Tādejādi, vai nu viņiem būs jāatrod sava vieta uz Zemes, kur varēs droši un brīvi paust savu enerģiju, vai arī jātiek galā ar stiprām iekšējām šaubām un vilšanos. Jūs redzat, cik vīrišķīgas un mīlošas ir šīs dvēseles, kuras riskē. Jūs parādījāt tādu pašu vīrišķību un mīlestību, kad iemiesojāties uz Zemes.

Tagad es pievērsīšos šīs jaunās paaudzes bērnu raksturojumiem. Protams, ne visi bērni ir vienādi, un dažiem šīs īpašības izpaužas vairāk kā citiem. Vienā nozīmē visi šodienas bērni ir atšķirīgi. Viņi ir izgājuši caur citu (plānāku) aizklāju ar nodomu vairāk, kā jeb kad tas ir bijis, izteikt savu dvēseli matērijā. Taču katra dvēsele atrodas savā pašas attīstības līmenī, un jaunās paaudzes bērnu vidū ir ārkārtīgi jutīgi bērni, kuri vēl vairāk atšķiras no pārējiem un kurus bieži sauc par Jaunās Ēras bērniem vai, vienkārši, par Jaunajiem Bērniem. Es tagad uzskaitīšu pašus svarīgākos šīs specifiskās bērnu grupas raksturojumus, bet atcerieties, ka šīs pašas raksturīgās iezīmes mazākā mērā, bet piemīt visiem šodienas bērniem. Faktiski, līdz ar apziņas attīstību uz Zemes rodas jauns cilvēks. Evolūcija virzās virzienā uz sociālā un garīgā ziņā attīstītāku cilvēka sugu, spējīgu dzīvot harmonijā ar dabu un saistītu ar tuvākajiem ar vienotības un cieņas sajūtu. Attīstības virzienu uz šo jauno cilvēku tad arī vēsta šie bērni.

Jauno bērnu raksturojumi

– Jaunajiem Bērniem piemīt arvien lielāks un lielāks vērīgums, līdzjūtība un telepātiskās spējas. Viņi viegli pārņem citu cilvēku garastāvokļus un emocijas. Robeža starp pasauli, uztveramu ar piecām sajūtām, un sajūtu un enerģiju neredzamo pasauli viņiem ir ļoti plūstoša. Viņi bieži uztver lietu iekšējo būtību tikpat viegli kā ārējo (fizisko) pusi. Viņus nav iespējams maldināt ar ārēju uzvedību, kura neatspoguļo to, kas patiešām notiek iekšienē. Viņu intuitīvā uztvere ir ļoti asa.

– Jaunie Bērni – miera nesēji. Viņi jūt aicinājumu samierināt karojošas partijas un nomierināt konfliktus. Kopā ar viņu intuitīvajām iespējām tas bieži nozīmē, ka viņi agri kļūst pieauguši un ir viedi ne pēc vecuma. Viņi bieži saprot savus vecākus dziļāk, nekā vecāki saprot sevi vai viens otru. Viņi cenšas palīdzēt vecākiem vai uzcelt starp viņiem savstarpējās sapratnes tiltu. Viņi viegli kļūst par “savu vecāku vecākiem”, un tas var novest viņus pie savas spontānās, brīvās un patiesās daļas pazaudēšanas. Ja viņi pārāk iedzīvojas palīga lomā, tad var uzņemties pārāk lielu atbildības nastu.

– Jaunie Bērni – ideālisti. Viņi ir garīgi, filozofiski noskaņoti un apveltīti ar bagātu iztēli. Viņus iedvesmo vienlīdzības, brālības un cieņas pret dabu ideāli. Viņu aurā bieži var ievērot, ka divas augšējās čakras ir plaši atvērtas. Pa šiem augstākajiem enerģētiskajiem centriem viņi pārumā saņem iedvesmu, vērīgumu un entuziasmu. No otras puses, šo plaši atvērto augšējo čakru dēļ viņi viegli var kļūt nemierīgi, tāli no realitātes un pārāk sapņaini. Viņu enerģija vēl pilnībā nav sazemēta. Tai vēl arvien ir nepieciešams pilns kontakts ar ķermeni un zemes realitātes plānu.

– Jaunie Bērni vairāk tiecas sajust, nekā domāt. Viņiem ir grūti iekļauties eksistējošajās struktūrās un noteikumos, kuri atstāj maz vietas intuīcijai, neprognozējamībai un individualitātei. Faktiski viņi šeit ir priekš tā, lai iemācītu mūs, kā izrauties no ar izprašanu un analīzi pārslogotās tradīcijas. Visi bērni vairāk tiecas sajust, nevis izprast. Taču jutīgāku Jauno Bērnu atšķirība ir tā, ka viņi fiziski un emocionāli nav spējīgi pielāgoties stingrai un pārlieku strukturētai apkārtnei. Viņiem attīstās slimības un nopietnas uzvedības problēmas. Viņi jau ir tik stipri iezemēti uz sirdi balstītā apziņā, ka jebkurā gadījumā nevar pagriezties atpakaļ.

– Attīstītās intuīcijas un nespējas piemēroties dēļ šie bērni var izlikties stūrgalvīgi, nepaklausīgi un “citādi”. Patiesībā viņiem nav nodoma dumpoties. Viņi vienkārši grib būt paši. Taču, ja viņi jūt, ka tam nav telpas, viņi var noslēgties sevī un pat kļūt par ārpus sabiedrības dzīvojošiem izstumtajiem. Tā kā viņi mazāk ir pakļauti bailēm un pašsaglabāšanās nepieciešamībai, viņi mazāk reaģē uz disciplīnu un varu. Taču viņi var stipri ciest no sapratnes trūkuma, ar kuru saskaras. Viņi tā dēļ var justies sveši un vientuļi, neredzot savas uzturēšanās uz Zemes jēgu. Ja, tomēr, viņi atrod savu ceļu dzīvē un sāk izpaust savu radošo potenciālu un garīgo enerģiju materiālā formā, viņi uzplauks un daudzi būs aizkustināti no viņu ideju dziļuma un maigo, neizkonkurējamo sadarbības ar cilvēkiem veidu.

Jaunajiem Bērniem priekšā stāvošās problēmas

Summējot visu jau pateikto, ar kādām problēmām var sadurties Jaunie Bērni? Pati lielākā problēma ir tā, ka viņu specifiskā enerģija netiek atpazīta un apkārtējo cilvēku saprasta. Kad viņiem nedod līdzekļus vai iespēju izteikt savas sajūtas un eksistē īstas saskarsmes trūkums, var rasties “uzvedības grūtības”.

Bērni var kļūt nepaklausīgi, nepacietīgi, viņiem var būt grūti turēt sevi rokās. Viņi jūt sapratnes un rūpju trūkumu un patiešām grib tam pateikt “nē”, taču nezina kā. Viņiem vēl nav pareizu saskarsmes un pašizteiksmes iemaņu. Pēc kāda laika viņi paši pārstāj saprast, kas notiek viņu iekšienē. Ja viņu iekšējā dzīve viņiem neatspoguļojas saprotošos vecākos vai skolotājā, kurš palīdz viņiem tikt skaidrībā ar savām jūtām un klausās viņos ar atvērtu sirdi, viņi noslēdzas sevī un sāk rīkoties neprognozējami un iracionāli. Šajā brīdī ir nepieciešama liela uzmanība un dziļa sapratne, lai noteiktu, kas vada šos bērnus, kad viņi paši nesaprot savas sajūtas.

Ir iespējams tāds gadījums, kad bērni, jūtot nelaipnību un nesapratni, aiziet no savas apkārtnes un zaudē ar to kontaktu. Viņi neizpauž savas emocijas ar agresīvu vai vētrainu uzvedību. Viņi noslēdzas savā mazā pasaulē, un ir ļoti grūti pie viņiem izlauzties. Bieži šie bērni ir ārkārtīgi jutīgi, stipri reaģējoši uz pretrunīgām enerģijām ap viņiem. Tā kā ir grūti iedomāties, ko nozīmē būt tik ļoti jutīgam, viņu robežas tiek viegli pārkāptas, un, lai emocionāli izdzīvotu, viņi aizver savus sajūtu centrus. Šo izdzīvošanas mehānismu parasti sauc par “autismu”. Paradokss ir tāds, ka autiskus bērnus sauc par bezjūtīgiem (tas ir, nespējīgiem paskatīties uz lietām no citu redzes viedokļa), tāpēc ka viņi ir ārkārtīgi jutīgi. Var teikt vienu, ka viņiem ir tik daudz problēmu ar savu robežu saglabāšanu, ka viņi nevar sev atļaut iziet pie citiem, paplašināt savu apziņu tādā mērā, lai tā iekļautu arī citus. Viņi jūt, ka viņu pasaule sabruks, ja viņi to izdarīs, un haoss viņus aprīs. Tādejādi, autiska bērna bezjūtīgā uzvedība izriet no milzīgās uzņēmības pret citu enerģijām. Tieši pārliecīgas jutības dēļ autisks bērns aizsargājas un emocionāli aizveras. Autisku bērnu bezjūtīga vai nesociāla uzvedība – tas ir izdzīvošanas mehānisms, nevis dvēseles dabiska īpašība.

Bērniem, kuri mēģina atrisināt savas problēmas ekstravertā ceļā (dumpīgums, uzbudinājums, koncentrēšanās trūkums), tāpat arī bērniem, kuri izvēlas intravertu risinājumu (izvairīšanās un emocionāla aizvēršanās), ir dažas kopējas īpatnības:

– Viņi jūtas nevēlami, neatzīti un pa īstam nenovērtēti tādi, kādi viņi ir.

– Viņi nav iesakņoti stabili un nav iezemēti savā fiziskajā ķermenī. To burtiski var sajust viņu aurā, kura bieži nesaskaras ar zemi savā apakšdaļā. Praktiski tas nozīmē, ka viņiem nepietiek emocionāla pamata vai enkura iekšējās drošības sajūtai, ar kuru var mierīgi un atvērti izzināt pasauli. Viņi nejūtas nepiespiesti, kas padara viņiem grūtu bezrūpīgi “vienkārši būt”.

– Rezultātā viņiem var parādīties fiziski simptomi un vārgums, un/vai stipra reakcija uz noteiktu barību vai vielu.

– Kad viņi izaug un kļūst par pusaudžiem, viņiem var būt sarežģīti atrast savu vietu sabiedrībā (pareizas izglītības formas vai viņiem piemērota darba veidā).

Es gribu pateikt nedaudz vairāk par veidiem, kā palīdzēt šiem bērniem un pusaudžiem sajusties vairāk vēlamiem un atrast pareizo pašizteiksmes ceļu. Taču vispirms es gribu pasvītrot, ka ļoti svarīgi ir nedomāt vainas terminos, kad mēs runājam par problēmām, kuras izjūt Jaunie Bērni. Šo bērnu vecāki bieži dara visu iespējamo, lai atbalstītu viņus un parūpētos par viņiem. Daudzi vecāki labi apzinās viņu bērnu sevišķās īpašības un intuitīvi arvien vairāk un vairāk harmonē ar viņiem. Pateicoties viņu atvērtībai un gatavībai, notiek milzīgs apmācības process. Tieši šie vecāki kopā ar bērniem pavērs iespējas sabiedrībā un sagatavos jaunus veidus mijiedarbībai ar bērniem.

Dažreiz slimīgā konfrontācija starp Jaunajiem Bērniem un zemes realitāti bija izvēlēta apzināti. Viņi atnāca, lai atnestu kaut ko jaunu, un sirds dziļumā viņi to zina. Tas atļauj paskatīties uz viņu grūtībām no citas perspektīvas. Dvēseles līmenī viņi uzņemas pilnu atbildību par to, ar ko saduras savā dzīvē. Viņi akceptē kavēkļus un šķēršļus. Sabiedrība nav “pret viņiem”. Sabiedrība daudzējādā ziņā vēl guļ. Tas ir veco ieradumu miegs, un Jauno Bērnu atnākšana – tas ir modinošs sauciens. Jā, viņi ir nedaudz līdzīgi jums. Jūs jūtat to? Gaismas Darbinieku iepriekšējā paaudze bērnībā izgāja caur to pašu dilemmu, ar to atšķirību, ka pašreizējā laikā stāvoklis saņem jaunu impulsu un sasniedz kritisku punktu. Jaunie Bērni – tas ir šī paātrinājuma cēlonis un sekas.

Jauno Bērnu Audzināšana

Jauno Bērnu audzināšanas lietā kā vecākam, skolotājam vai terapeitam sākuma punkts – tā vienmēr ir pieslēgšanās bērna individuālajai realitātei. Jebkuras reālas palīdzības pamats – tā ir atvērtība bērna uztveres veidam un spēja iekšēji noskaņoties uz viņa verbālajiem un neverbālajiem signāliem. Pati svarīgākā īpašība, kurai jābūt, audzinot šos bērnus, – tā ir spēja klausīties un atvērtība jaunajam.

Ne tik svarīga ir speciālu zināšanu un iemaņu esamība. Tas var atnākt procesā. Teorijas, kuras skar Jaunos Bērnus, bieži par pamatu ņem ārējās uzvedības standarta klasifikācijas. Sindromi un diagnozes bāzējas uz ārējām pazīmēm. Tas, kā šeit nav un ir vitāli svarīgs kontaktam ar šiem bērniem – tā ir iekšējā saikne ar to, ko izjūt bērns: sajūtām un emocijām, no kurām izaug ārējā uzvedība.

Lai paskatītos uz kādu atklāti un nepiespiesti, ir nepieciešams atlaist visus neobjektīvos jēdzienus un cerības. Patiesi savienoties ar kādu citu, lai kas viņš nebūtu, jūs varat, tikai atbrīvojoties no visa, ko jūs domājat, ko zināt par otru. Tikai tad rodas telpa patiesi jutīgai un intuitīvai klātbūtnei “tagad”. Tas ir arī lielisks veids, kā sveikt kādu, jo tā jūs atļaujat viņa dvēseles enerģijai skart jūs.

Izejot no šīs fundamentālās atvērtības pozīcijas, kura pēc savas dabas vairāk ir sajūta kā doma, jūs varat stāties savstarpēji izdevīgā un abus bagātinošā kontaktā ar otru cilvēku. Mijiedarbība ar bērnu nekad nav ceļš ar vienvirziena kustību. Šajās savstarpējās attiecībās jūs abi esat kaut kur skolotāji, kaut kur skolnieki viens otram. Tas ir tas, ka raksturo visas garīgi nozīmīgas savstarpējas attiecības.

Ja attiecības starp audzinātāju un bērnu attīstās tādā tīrā un caurspīdīgā veidā, rodas daudz iespēju atbalstīt bērnu viņa attīstībā. Es došu dažu vispārēju veidu sarakstu, nepretendējošu uz pilnību, bet norādošu kādu kopēju virzienu.

– Pozitīvs novērtējums viņu unikālajām īpašībām (kuras padara viņus “citādus”).

Palīdziet viņiem atcerēties, kas viņi tādi ir. Palīdziet viņiem saprast, ka viņu augstais jutīgums un ideālisms pieder pie brīnišķīgākajām īpašībām, kuras viņiem ir. Ļaujiet viņiem pašiem noteikt, iekš kā viņi ir “citi” un palīdziet viņiem saprast, kā šis īpašības ienes savu ieguldījumu pasaulē, padarot to bagātāku. Atrodiet radošu ceļu viņu augstās jutības izteikšanai, lai viņi varētu no tā izjust prieku. Sapulciniet viņus kopā un dodiet viņiem iespēju apmainīties ar pieredzi un padalīties ar enerģijām.

– Intuīcijas attīstība.

Attīstiet viņu intuitīvās iemaņas spēles procesā, palīdzot viņiem pierast pie sava ķermeņa un emocijām, nostiprinot viņu pašapziņu. Sazemēt sevi, iepazīt savas robežas no iekšienes un, izmantojot intuīciju, atrast to, kas viņiem ir labs – šīs iemaņas tādi jutīgi bērni var viegli apgūt, kamēr viņi vēl ir jauni un brīvi. Lielākā vecumā viņi var sajust sevi sasietākus savās dabiskajās tieksmēs just, iztēloties un fantazēt. Šajā gadījumā ir svarīgi vispirms palīdzēt viņiem apzināt savas emocijas vai ierobežojošos priekšstatus, kuri bloķē viņu intuīcijas brīvu plūsmu. Ja eksistē problēmas šajā attiecībā, bloķējas enerģijas plūsma trīs apakšējās čakrās. Tādiem bērniem eksistē bailes, vilšanās un īgnums, kā rezultātā viņi var just nedrošību, nomāktību un pat nevēlēšanos dzīvot.

– Cieņa pret viņu kā dvēseļu briedumu.

Ziniet, ka viņu augstā jutība un “citādība” bija viņu apzināta izvēle un ticība iedzimtai spējai atrisināt savas problēmas. Neapejieties ar viņiem kā ar upuriem. Griezieties pie viņu dāvanām un talantiem un maksimāli iespējamā mērā atļaujiet viņiem atrast savas pašu atbildes un risinājumus. Mudiniet viņus izmantot savu kaisli un iedvesmu un palīdziet atrast veidu, kā praktiski izteikt un manifestēt savu iedvesmojošo enerģiju uz Zemes.

– Radiet telpu pašizteksmei.

Jauno Bērnu un pusaudžu enerģija var būt tik gaisīga un ideālistiska, ka tā var likties netverama, neizprotama. Tādiem bērniem ir svarīgi izteikt sevi materiālā formā. Tas var būt kaut kas radošs, tāds kā zīmēšana vai mūzikas sacerēšana, vai tas var būt pat sports, vai spēles. Svarīgi, lai viņi uzzinātu, kā sazemēt savu enerģiju un padarīt to redzamu citiem. Tādā veidā viņi sūta savu enerģiju Zemē. Visā tajā kā starta punktam ir jābūt labpatikai, kuru viņi izjūt, izsakot sevi materiālā formā. Ja mudina viņus brīvi izzināt un eksperimentēt, viņi sameklēs sev piemērotas formas.

– Alternatīvā medicīna.

Maigas, holistiskas* terapijas formas, tādas kā lasīšana, dziedniecība un alternatīvā medicīna, var ļoti palīdzēt darbā ar tādu bērnu fiziskajiem simptomiem, bieži saistītiem ar viņu enerģijas pārumu un psihisko stāvokli. Savas paaugstinātās jutības pret enerģiju dēļ šie bērni viegli atsaucas uz iedarbības metodēm, kuras, pirmkārt, ir orientētas uz enerģētisko līmeni (garu) un tikai pēc tam uz ķermeni. Taču ir ļoti svarīgi, izvēloties terapijas vai dziedniecības metodi, vadīties ne tikai pēc ārējiem simptomiem, bet iedziļināties konkrētā bērna unikālajā iekšējā situācijā. Vecāks vai dziednieks var iekšējā līmenī pajautāt bērnam, vai viņam der šī metode. Un, ja bērns ir pietiekoši pieaudzis, viņš pats var tikt iesaistīts šajā izvēles procesā.

– Izglītība.

Apgaismota izglītība ņem bērnu un viņa iekšējo pasauli par atskaites punktu. Pagātnē zināšanas bieži tika “ielietas” bērnā “no augšas – lejā”. Bērns tika aplūkots kā tukšs kuģis, kuru bija nepieciešams piekraut ar derīgām zināšanām un iemaņām. Taču, ja bērnu pieņem kā nobriedušu dvēseli ar savām interesēm un mērķiem, izglītība iegūst pavisam citu formu. Uzdevums ir ne tik daudz, lai uztaisītu kaut ko no nekā, bet gan pamodināt un atbrīvot kaut ko, kas jau ir bērnā. Bērni pēc dabas sliecas gribēt mācīties, izpētīt un atklāt pasauli. Tikai, ja viņus sistemātiski piespiež apgūt to, kam nav sakara ar viņu lietu uztveres veidu, viņi nevēlas mācīties. Darbs ar bērna dabisko tieksmi mācīties un tās saglabāšana ir jaunās izglītības pamats. Šajā gadījumā skolotāja loma ir pilnīgi cita. Pirmām kārtām no viņa tiek prasīta atvērta un intuitīva klātbūtne bērnam. Skolotājs balstās uz pieņēmumu, ka viņš var uzticēties katra bērna unikālajām dabiskajām spējām. Viņš palīdz bērnam izvēlēties savu ceļu, atbalstot viņu un apgādājot ar zināšanām un materiāliem, kuri nepieciešami viņa mērķu sasniegšanai.

Darbs ar jūsu bērna ciešanām

Ja jūs esat tāda jutīga bērna vecāks un ievērojat, ka viņam ir grūtības kontaktēties ar pasauli, tad jūs ļoti vēlaties aizsargāt un noglabāt viņu no ļaunuma. Neapzinoties, kas notiek, jūs varat uztvert apkārtējo pasauli kā ienaidnieku, bet jūsu bērnu kā ievainojamu upuri. Jūs baidāties, ka jūsu bērns nākotnē nespēs ar to tik galā bez jums. Jūsu bērna ciešanu skats atgriež jūs pie jūsu dziļākajām bailēm, skumjām un vilšanām. Taču, tomēr, šī konkrētā bērna klātbūtnei jūsu dzīvē vienmēr ir slēpta loģika. Tajā ir dziļāka jēga un pozitīvs nodoms. Paskatīšanās uz bērnu ar citām acīm var kļūt par vienu no veidiem, kā pavērt aizsegu uz šo loģiku un slēpto jēgu. Ieraugiet bērnā nevis bezpalīdzīgu mazu būtni, bet skolotāju, ja vēlaties, eņģeli, kurš atnācis nest jums vēsti. Es piedāvāju jums veikt kopā ar mani sekojošu meditāciju. Ja jums nav bērna, tad uzaiciniet iedomātu bērnu atnākt pie jums.

Iztēlojieties sevi ejam pa brīnišķīgu dārzu. Atveriet savu sirdi šai miera un rāmuma pasaulei un atļaujiet skatienam klīst apkārt. Šeit ir daudz augu un ziedu. Sajūtiet sezonu, laika ciklu, ritmu, kuri maigi un plūstoši nomaina cits citu. Tagad paskatieties sāņus, un jūs redzēsiet bērnu ejam jums blakus. Griezieties pie paša pirmā bērna, kurš atnācis pie jums iztēlē. Paņemiet viņu aiz rokas un kopā dodieties cauri dārzam, uzsūcot dabas skaistumu.

Pēc kāda laika jūs ieraugāt pievilcīgu vietu, kurā var piesēst. Tas var būt soliņš vai atklāta vieta uz zemes. Jūs abi apsēžaties. Tagad jūs varat labāk aplūkot bērnu. Paskatieties viņam vai viņai sejā un ieskatieties dziļi acīs. Pēc kāda laika jūs redzat notiekam transformāciju. Pamazām bērna seja mainās uz eņģeļa seju. Jūs redzat, ka bērns iegūst mirdzumu un kļūst ēteriskāks, piederošs citai pasaulei. Iespējams, jūs ievērojat krāsas, kas ieskauj eņģeli-bērnu.

Jūs mierīgi vērojat šo eņģeli, jūtot trīsas no viņa izskata. Jūs jūtat, ka it kā kļūstat mazāks, atkal kā bērns. Atbrīvojieties uz mirkli no pieaugušā nastas un sajūtiet pārsteigumu, tik raksturīgu bērnam. Plaši atvērtām acīm jūs skatāties uz lielisko eņģeli, kurš ir parādījies jūsu priekšā, un jūtat, ka viņš/viņa grib kaut ko pateikt jums. Viņš dara to, pirmām kārtām, pārraidot jums enerģiju caur acīm. Jūs pieņemat to un sajūtat tās būtību.

Tagad jūs uzdodat eņģelim jautājumus: “Kādēļ tu esi atnācis uz Zemi? Kādu dāvanu tu nes?” Ļaujiet eņģelim runāt. Tie ne obligāti būs vārdi. Viņš var runāt arī caur sajūtām. Pēkšņi jūs jūtat, ka zināt. Bez tēlu vai vārdu iejaukšanās.

Saņēmis atbildi, paziņojiet par to eņģelim un pajautājiet viņam: “Kāda ir visaugstākā lieta, ko varu priekš tevis izdarīt? Kā vislabāk es varu palīdzēt tev tavā misijā, tavos pūliņos?”

Atļaujiet eņģelim-bērnam runāt ar jums ar vārdiem vai sajūtām.

Pēc tam atsveicinieties no viņa, jūtot, ka starp jūsu sirdīm ir nodibinājusies cieša saikne.

Visbiežāk tas, kas bērnam visvairāk no jums ir vajadzīgs – tas ir tas, kas palīdz arī jums pašam. Rakstura iezīme vai enerģija, visvairāk nepieciešama bērna atbalstīšanai, bieži ir tā iezīme vai enerģija, kuru jūs dvēseles līmenī gribētu attīstīt un nostiprināt sevī. Atļaujiet dot jums dažus piemērus.

Tas var būt gadījums ar intravertu bērnu, kurš slēpj savas sajūtas, ar kuru grūti kontaktēties. No jums tiek prasīts iemācīties intuitīvi noskaņoties uz viņu, būt pacietīgam un spējīgam dziļi ieskatīties savās paša sajūtās. Tas palīdzēs bērnam. Ļoti bieži īpašību, kuras palīdz bērnam, attīstība ir pareiza arī jūsu paša iekšējai attīstībai. Iespējams, jums ir stingri uzskati par vairumu lietu, vai arī jūs esat ļoti praktisks un efektīvs, un jūs nekad neesat īpaši pētījis emociju un sajūtu sfēru. Jūsu bērns uzaicina jūs atjaunot līdzsvaru. Kaut gan tā ar paviršu skatu bērns noliek jūsu priekšā tikai problēmu, tajā eksistē dziļāka iekšēja jēga – izaicinājums jums attīstīt noteiktas īpašības, kuras ļoti labi atbilst jūsu paša iekšējās attīstības ceļam.

Citā gadījumā jums var būt ļoti dzīvs un apņēmīgs bērns, kurš viegli šķērso jūsu robežas un mudina jūs runāt un skaidri noteikt to, ko jūs pieņemat un ko nē. Šis bērns var jūs bieži izvest no līdzsvara, un jūs reizēm nogurstat no viņa klātbūtnes. Šis bērns prasa no jums skaidru savu robežu apzināšanos un spēju izteikt savas vēlēšanās un vajadzības skaidri un apzināti. Ja šeit starp jums ir kaujas lauks, tas norāda, ka jūs vēl neesat nelokāms tajā, ko jūs pieļaujat un ko nē. Jūsu bērns uzaicina jūs skaidri noteikt jūsu pašu telpu un nostiprināt savu stāvokli jūsu savstarpējās attiecībās – un ļoti bieži izgaismo visas citas jūsu savstarpējās attiecības. Bērna uzvedība (un jūsu reakcija uz viņu) pastiprina un izpauž jau eksistējošu problēmu. Ļoti varbūtīgi, ka jums jau bija problēma ar pašapliecināšanos vēl pirms bērna piedzimšanas. Tagad bērns prasa no jums patiešām apzināties, kas jūs esat, un spēt pastāvēt par sevi, un tas ir pilnīgi precīzi tas, kas jums nepieciešamas jūsu paša iekšējās attīstības ceļā.

Attīstot īpašību jūsu bērna atbalstam, jūs palīdzat jums abiem. Ar savu sapratni, mīlestību, neatkarību un pašapziņu jūs kļūstat par piemēru bērnam, gaismas bāku. Tādejādi, savstarpējā iedvesmā, izaugsmes un izdziedināšanas procesā uz Zemes dzimst jauna enerģija. Gaismas lāpa tiek nodota no paaudzes paaudzei un mirdz vēl spožāk.

Mēs slavinām jūs par jūsu uzticību, mīlestību un apņēmību. Mēs gribam, lai jūs izjūtat savā pētnieciskajā ceļojumā labpatiku un prieku, lai jūs un Jaunie Bērni nonāktu pie saprašanās. Mēs ceram, ka jūsos ir līdzjūtība pret viņiem un, īpaši, pret sevi pašiem, jo jūs paši pieļāvāt kļūdas. (Atcerieties, ka kļūdas – vienmēr ir pats svarīgākais apmācības rīks.) Mēs ticam, ka jūsu lāpa turpinās degt un izplatīt daudz dzirksteļu lāpu nesējiem, kuri seko jums. Taču, lai ko jūs darītu, vai jūs priecājaties vai bēdājaties, jūtat līdzi vai nosodāt, esat atvērti un uzticami vai noslēgti un nospiesti, mēs mīlam jūs un turpināsim piedāvāt jums mūsu atbalstu un uzmundrinājumu. Jūs esat laipni gaidīti. Vienmēr.

Jautājumi un atbildes

Pēc čenelinga bija atvēlēts laiks jautājumiem un atbildēm. Daži no tiem ir doti šeit.

Ko es varu izdarīt priekš manas 6-gadīgās autiskās meitas?

Vispirms es gribētu teikt, ka jūs ļoti mīlat savu meitu un viņa ļoti labi to sajūt. Un ar to pats galvenais jau ir pateikts. Jūsu mīlestība pastāvīgi apsedz viņu ar klusu apskāvienu. Tas neatrisina viņas problēmas un jūsu grūtības attiecībā uz viņu, bet tas ir priekšnosacījums to atrisināšanai jūsu dzīvē. Griezieties uz mirkli pie sevis, sajūtiet jūsu mīlestības veselumu un patiesumu. Tā ir pati dārgākā dāvana, kuru jūs varat sniegt bērnam.

Saprotams, ka jūs reizēm jūtat šaubas un pat izmisumu, bet pašā kodolā eksistē dziļa mīlestība, jūs apvienojoša. Ja kaut kas neiet tā, kā jūs plānojāt vai sagaidījāt, nav vajadzības vainot ne sevi, ne viņu. Eksistē kaut kas, caur ko viņai ir jāiziet savā dzīvē, noteikts iemesls, kura dēļ viņai ir šī problēma. Tas ir viņas ļoti tīrs nodoms – būt šeit, uz Zemes. Viņa nes sevī ļoti tīru un gudru enerģiju, kura skars daudzus. Taču ir vajadzīga liela pacietība no viņas un jūsu puses, lai dotu iespēju šai enerģijai nesabojātai nolaisties uz Zemes. Viņa izvēlējās (to ir grūti precīzi izteikt vārdos) atnest tīru un attīstītu enerģiju uz Zemi, paliekot pie tam salīdzinoši neaizsargātai. Tādejādi, viņas enerģija nav noskaņota uz Zemes enerģētisko realitāti, un viņai ir nepieciešams translators, kāds, kurš palīdzēs viņai adaptēt viņas enerģiju Zemes realitātei. Viņa apzināti izvēlējās šo salīdzinošo neaizsargātību un augsto jutību, jo tādā veidā vibrācijas, kuras viņa nes iekšienē, var palikt augstā līmenī.

Vienu var šeit pateikt (es tagad runāju vispārinātāk). Ja jums ir “normāls bērns” tai nozīmē, ka viņš viegli piemērojas apkārtējās pasaules gaidām, tad tāds bērns vieglāk aizmirst sevi, tas ir, zaudē kontaktu ar savas dvēseles sākotnējo enerģiju. Viņš vieglāk pakļaujas sabiedrības prasību un standartu ietekmei, un pat paši jutīgākie un apgaismotākie vecāki nevar to novērst. Bērni ar uzvedības novirzēm, tādām kā autisms, tik viegli neadaptējas. Taču, sakarā ar to tādu bērnu dvēseles enerģija labāk saglabājas, tā teikt, paliek neskarta. Gluži pretēji, cilvēki šo bērnu apkārtnē ir spiesti piemēroties viņiem. Šī situācija bieži ir pietiekoši smaga vecākiem, skolotājiem un ārstiem. Taču šajā problēmā ir apslēpts dārgums. Bērns (būdams citāds) mudina apkārtni meklēt jaunus saskarsmes veidus, liekot šaubīties par apgalvojumiem, kuri agrāk likās acīmredzami, un pa īstam atvērties bērna iekšējai pasaulei.

Tas, kas īpaši tiek prasīts no jums attiecībās ar jūsu meitu – tā ir ticība viņai un jutība pret viņas vajadzībām. Jūs to darāt ļoti labi. Jums iekšienē tam ir daudz brīvas telpas. Ticiet, ka jūsu bērns izvēlējās savu dzīves ceļu, ka viņa jau nosprauda noteiktas ceļa zīmes savā dzīvē un ka viņa izvēlējās jūs par saviem vecākiem, lai jūs kopā dotu viņai iespēju izliet viņas gaismu pār Zemi. Jūs darāt brīnišķīgu darbu.

Pamelas papildus piezīmes: Pēc seansa man bija īsa intuitīva šīs meitenes lasīšana viņas mātei pēc fotogrāfijas. Tā parādīja, ka viņas autisms ir saistīts ar pagājušās dzīves pieredzi. Lūk, šīs lasīšanas literāls pieraksts.

Es redzu daudz gaiši zilas enerģijas virs viņas galvas mirdzošu akmeņu formā, kuri savienoti ovālā ap kroņa čakru. Tā ir augstu vibrējoša enerģija. Tā satur dziļu dzīves un cilvēka dvēseles izpratni. Es jūtu, ka viņa ir dzīvojusi kādu laiku uz Zemes un viņai ir dziļa garīgā vai gaišredzības pieredze, kuras laikā viņa juta stipru iedvesmu, līdzīgu apskaidrībai. Tā rezultātā cilvēku uzvedība un pamudinošie motīvi viņai kļuva absolūti caurspīdīgi, ieskaitot arī varas slēptās spēles, kuras notika viņas sabiedrībā. Taču viņai bija grūti iekļaut šo zināšanu savā ikdienas eksistencē. Es jūtu, ka viņa saslima, sāka justies slikti kā fiziskajā, tā arī psiholoģiskajā līmenī. Viņa nevarēja izteikt savu patiesību, jo viņas apkārtne nesaprata, nevarēja pieņemt viņu. Tas padarīja viņu nemierīgu. Viņa juta, ka viņai piemīt zināšana, kura varētu palīdzēt citiem cilvēkiem un pasargāt viņus no ciešanām, bet viņai nebija iespējas pastāstīt par to, jo varēja izrādīties izolācijā. Man radās iespaids, ka viņa nespēja atrisināt šo dilemmu tās iemiesošanās laikā un salūza emocionāli no stresa un fiziskajām problēmām, kuras radās no nespējas integrēt augsto apziņu fiziskajā būtībā. Viņa emocionāli aizvērās, un tas atsaucās viņas kaklā (pašizteiksme), sirdī (sakars ar citiem cilvēkiem) un trijās zemākajās čakrās (drošības un vēlamības sajūta).

Tagad (tagadnē) šī augstākā zināšana (zilais ovāls) karājas virs viņas galvas, smalks un tīrs, un viņai ir nodoms šajā dzīvē integrēt to savā fiziskajā un emocionālajā realitātē uz Zemes. Es skaidri sajūtu, ka tieši šī iemesla dēļ viņa ir atnākusi pie jums (viņas mātes). Jūs arī nesat savā aurā kaut ko no šīs zilās enerģijas (augstākās apziņas īpašība). Tādejādi, jums eksistē dabiska saikne ar viņu. Jūsu aurā klāt ir arī sarkanā krāsa zemāko čakru tuvumā, kas liecina par spēju pastāvēt par savu taisnību, pat, ja tas dažreiz nav viegli. Es jūtu, ka jūsu klātbūtnei ir dziedinoša iedarbība uz meitu. Tas ir brīnišķīgi. Viņa grib soli pa solim izdziedināties šajā dzīvē. Jūs, kā viņas vecāks, esat problēmas risinājuma daļa, nevis pašas problēmas daļa.

Abi mani dēli ir ļoti jutīgi, bet pilnīgi katrs savā veidā, un tāpēc viņi visu laiku kaujas un strīdas. Man ir ļoti grūti to redzēt. Es arī iepinos ar viņiem cīņā un strīdos, kaut arī pēc savas dabas man ir nepieciešams miers un harmonija. Ko man iesākt ar to?

Jums ļoti svarīgi ir nosargāt savu pašas patiesību, savas sajūtas un skaidri iezīmēt savas robežas attiecībās ar citiem. Jūsu apziņa viegli noslīd divās augšējās čakrās (trešās acs un kroņa), no kurām jūs uztverat citu cilvēku emocijas un saprotat to cēloņus. Taču jūs zaudējat saikni ar trijām apakšējām čakrām, kuras saka jums, ko jūs jūtat, kas jums nepieciešams un ko jūs gribat. Jūs zaudējat kontaktu ar savu iekšējo bērnu (emociju vietu) un zaudējat sazemējumu.

Jūs pati esat ļoti jutīga, un jūsu jutīgums satur daudz līdzjūtības pret citiem. Jūs vēlaties būt pieslēgta, būt kopā ar citiem, taču reizē ar to jūs nedaudz iztērējat sevi. Jums ir svarīgi nopietni attiekties pret savām pašas dusmu un pretošanās emocijām un atļaut notikt enerģiju pārbīdei jūsu iekšienē, lai atjaunotu atdošanas un saņemšanas līdzsvaru. Jūs iejaucaties cīņā starp jūsu dēliem tieši šī iemesla dēļ. Tas prasa no jums skaidri iezīmēt savas robežas un pieprasīt no viņiem cieņu. Tā ir bieža problēma jutīgiem vecākiem, kuri cenšas saprast savus bērnus un nevēlas ievainot viņus. Vecāku lomā viņi bieži zaudē līdzsvaru, jo apspiež savas pašu emocijas un zaudē sava paša iekšējā bērna pēdas. Jums jākļūst stingrākai un koncentrētai uz sevi attiecībās ar jūsu bērniem. Kļūstot savu vajadzību apzinošākai un stingrākai, jūs varēsiet kļūt par piemēru saviem bērniem un parādīt viņiem, ko nozīmē vienlaicīgi būt gan augsti jutīgam, gan pārliecinātam par sevi. Iemiesojot šo līdzsvara enerģiju, jūs mācāt viņus daudz labāk, kā jebkad ar vārdiem.

Bērni ņem jūsu enerģiju, jūtot tā, kas jūs esat, raksturu, īpaši – jutīgi bērni. Un tā, atļaujiet sev kādu telpu pašizteiksmei, un jūs ieraudzīsiet, ka tas padarīs jūs iezemētāku un dos jums īstu mieru un harmoniju, kuru jūs meklējat.

Kā man realizēt manu nodomu un vēlēšanos strādāt ar bērniem? Es jūtu aicinājumu strādāt ar bērniem jūsu aprakstītajā stilā, bet, tai pat laikā, manas bailes par neveiksmi un šaubas, ka neviens ārpasaulē negaida mani, novalda manu dziņu. Atkal un atkal mans pārliecības par sevi trūkums pārtrauc manas pašizteiksmes plūsmu. Ko man ar to iesākt?

Ir jūsos patiesa kvēla vēlēšanās, kura nāk no jūsu dvēseles. Ir svarīgi saglabāt šo tieksmi un rīkoties ar to maigi un rūpīgi. Reizē ar entuziasmu šī vēlēšanās pamodina jūsos bailes. Tās iznes virspusē vecu rētu, kura atgriež jūs bērnībā un pat agrāk, iepriekšējās iemiesošanās, kurās jūs izjutāt atteikumu, izsakot tās īpašības, kuras tagad gribat izteikt atkal. (Vardarbīga) atteikuma pieredze atstāja traumu jūsu dvēselē. Šī trauma izpauž savu pretošanos un svārstības kā pretējo pusi vēlmei atkal izpaust savu īsto garīgo enerģiju. Šī mantojuma izpratne un pieņemšana – pirmais un galvenais solis uz pašizdziedināšanu. Ar neiecietību pret sevi un savu baiļu un nedrošības nosodīšanu jūs noliedzat šīs sāpes sevī, kuras vēlas tikt atzītas un pārvestas uz apziņu.

Atvēliet sev laiku ievainotā iekšējā bērna izārstēšanai. Jūsu entuziasmam ir pareizs virziens, bet tas arī padara jūs nemierīgu, jo jūs mēģināt pārāk ātri tikt galā ar jūsu iekšējām rētām. Atcerieties, ka tas nav jūsu manifestācijas ārpasaulē process. Runa iet par jūsu izdziedināšanu. Pirmais un pats svarīgākais mērķis katrai dvēselei, kura iemiesojas uz Zemes – tā ir pašrealizācija. Iemīlēt un pieņemt sevi tādu, kāds esi, un izjust atbrīvošanu, kas nāk no tā. Tas ir pamats visai radošajai, garīgajai enerģijai. Ja tas ir izdarīts, ārējās manifestācijas notiek viegli un bez piepūles.

Tas fakts, ka jūs gribat dzīvot, balstoties uz sirdi, pasaka to, ka jūs esat gatavs griezties pie baiļu un tumsas kodola, kurš vēl arvien eksistē jūsu iekšienē. Tieksme izteikt savas dvēseles enerģiju uz Zemes vienmēr atnāk tad, kad jūs esat gatavs pašizdziedināšanai pašā dziļākajā līmenī. Ja jūs gatavojaties izteikt savas sirds iedvesmu uz Zemes, jums, vairāk kā jebkad, ir jāatlaiž sava pagātne, izglītība un savstarpējās attiecības, kas jau vairs nekalpo jums. Savienošanās ar jūsu dvēseli rada kustību jūsu dzīvē. Tas izskatās tā, it kā jūs atkāpjaties par soli atpakaļ, pirms jūsu garīgā enerģija spēs pieņem materiālu formu. Jūsu dzīvē notiek izmaiņas, un lietas var uz kādu laiku pat nonākt haosā un nekārtībā. Tieši tā arī jābūt. Nešaubieties par sevi, ja jūsu dvēseles vēlmju manifestācijas process pa ceļam paklūp. Tieši šie grūdieni un kratīšanās palīdz jums apzināties, kas jūs esat patiesībā un ko jūs varat piedāvāt citiem. Ejot cauri bailēm un pārliecības trūkumam, tiekoties ar tiem aci pret aci, jūs kļūstat mīlošāks un līdzjūtīgāks attiecībā pret citiem. Atbrīvojoties no spriedumiem un patiesi pieņemot sevi tādu, kāds jūs esat šajā brīdī, jūs kļūstat gudrāks. Jūs saprotat, ka tas patiešām skar tikai jūs, bet ne citus. Un šajā brīdī citi sāks nākt pie jums. Viņi ieraudzīs jūsos kaut ko viņus iedvesmojošu. Iespējas jūsu dvēseles iedvesmas izpaušanai sāks viegli parādīties pašas. Jūs esat gatavs un jūs zināsiet par to.

© Pamela Kribbe 2008
www.jeshua.net

* Holistiskā medicīna (no angļu whole – holistic medicine) – medicīna, kas skata cilvēku kā mikrokosmu neatrauti no Visumā, makrokosmā, notiekošiem procesiem.