Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi, es ļoti priecājos būt kopā ar jums, un lai mana enerģija saplūst ar jums.

Jūs esat starojošas gaismas būtnes, un jums nav ne jausmas par spēku un skaistumu, ko jūs demonstrējat ikdienu savā dzīvē. Kaut arī perspektīvas reizēm ir tumšas, un dažreiz jūs esat novārguši, mēģinot virzīties savā dzīvē uz priekšu, jūs arvien esat drosmīgi. Jums jāapzinās neticamā drosme un spēks, ko jūs demonstrējat dienu no dienas. Jūs pastāvīgi radāt arvien vairāk un vairāk gaismas uz Zemes tikai ar savu esamību šeit vien. Noenkuroti savā ķermenī, jūs izplatāt savu gaismu uz Zemes. Jūs esat dzīva gaisma uz Zemes, un jūsu ķermenis ir daļa no šī iemiesojuma.

Jūs iemiesojāties šeit ar mērķi, ar dziļu nolūku. Jūs esat šeit sevis dēļ, lai iekšēji ziedētu un dziļi izjustu un pazītu katru sevis daļu. Bet jūs šeit esat arī Zemes dēļ, šīs planētas dēļ, lai iedvesmotu un barotu viņu ar savu eņģeļu gaismu. Jūsu ķermenis ir būvēts no tiem pašiem elementiem kā Zeme un augu un dzīvnieku valstības. Tas ir tas, kas jums ir kopīgs ar viņu; jūs neesat atsevišķi no dzīvības ap jums.

Ķermenis ir brīnums pats par sevi. Padomājiet par visām šīm mazajām šūnām jūsu ķermenī, un kā viņas zina savas atsevišķās lomas, kā arī par to, kā strādā kopā vienotā veselumā. Viņas ļauj izpausties augstākam spēkam, un šis spēks esat jūs, dvēsele, kura dzīvo jūsu ķermenī. Jūsu dvēsele ir jūsu dzīves iedvesmotāja un sniedzēja. Pateicoties jūsu dvēseles izvēlei, viņas šim mūžam izvēlētais ķermenis ir tapis par būtni: šis īpašais ķermenis ar visu, kas sniedz jums prieku, kā arī visu, kas ir sāpīgs un grūts.

Mēs tagad palūkosimies uz šo ķermeni un sajutīsim iemiesotās būtības brīnumu, kaut arī piedzīvot šo iemiesojumu ne vienmēr ir jums viegli. Un viens no cēloņiem, kāpēc ir grūti izjust ķermeņa brīnumu un skaistumu, ir tāds, ka jūsu kultūra ir rezultāts tradīcijām, kuras ir kļuvušas attālinātas no ķermeņa. Jūsu kultūrā nav pierasts uzlūkot ķermeni kā dzīvojošu intelektu, kā apziņas lauku, ar kuru individuālā dvēsele ir cieši saistīta. Ir daudz cēloņu, kāpēc šis skats uz ķermeni nav jums mācīts, un viens no cēloņiem iestiepjas laikā pirms Kristus.

Tas sākās grieķu laikā, kad radās domāšanas veids, kuru jūs tagad sauktu par racionālo domāšanu. Parādījās veids skatīties uz pasauli, kur ego kļuva centrālais, ego, kurš sevi uzskata par kaut ko citu, nekā to, ko viņš uztver. Daba un līdz ar to arī ķermenis pamazām kļuva priekšmetiski un uzskatīti par kaut ko, kas eksistē neatkarīgi no jums. Tas, kas ir ārējs jums, tad var kļūt par izpētes subjektu, un tas ir zinātnes attīstības sākums.

Vēlāk, Rietumu tradīcijā 17. gadsimtā, radās modernā zinātne, un duālisms starp ego apziņu un ķermeņa un dabas pasauli pieauga vēl vairāk. Radās duālisms, kur matērija arvien vairāk un vairāk tika uzskatīta kā kaut kas nedzīvs, ķermenis kā māla gabals, kā kaut kas, kam nepiemīt dzīva apziņa.

Medicīnas zinātnes rašanās bija iespējama tikai caur objektīviem pētījumiem. Dvēsele jeb personas individualitāte tika uzskatīta par nepiederīgu. Viņa tika uzskatīta par mazsvarīgu, jo ķermenis tika uzlūkots kā materiāla vienība, kura ir tāda pati kā visiem. Šis objektīvais skats uz dzīvību ļāva klasificēt slimību tipus un izgudrot zāles. Zinātne kopumā varēja attīstīt tikai duālistisku pasaules uzskatu. Es nesaku, ka šis uzskats ir nepareizs, tikai to, ka tas kļuva par tradīciju jūsu kultūrā, un tas joprojām pastāv.

Mūsdienās jūs arī varat redzēt tradīciju ļoti dažādā veidā jūsu kosmētikas industrijā. Palūkojieties, ko skaitums ir piedzīvojis jūsu kultūrā; tas ir kļuvis par kaut ko objektīvu. Pastāv zināms skaistuma tēls, kuru vai izmērīt: tādi un tādi izmēri ir ideāli sievietei jeb sievietes ķermenim. Sejas krāsa un ādas tekstūra, un sejas vaibsti, pat ja tie laika gaitā mainās, vienmēr ir pakļauti objektīvam novērtējumam, kaut kam ārpus jums, uz ko jums vajadzētu paļauties vērtējot.

Slimība un veselība arī tiek vērtētas šādā veidā. Ja ķermenis ir slims, tad kaut kas ar viņu nav kārtībā, un tāpēc viņš būtu jādara vesels. Ķermenis, kādu mēs šeit redzam, ir līdzīgs nedzīvam mālam vai mehānisma veidam. Tādejādi jūs dzīvojat duālistiskās tradīcijās, un tas, kas jums ir vistuvāk, ar ko jūs dzīvojat dienu no dienas – jūsu ķermenis – vairs nav kaut kas, ar ko jūs esat dabiski un cieši saistīti. Jūs esat kļuvuši atsvešināti no viņa.

Bija uz Zemes agrāki laiki, kad pastāvēja visai atšķirīgs uzskats. Raugoties mūsdienu acīm, cilvēki tad dzīvoja mītiskā laikmetā, kad viņi ticēja, ka viss ir saistīts ar visu pārējo. Jūs varētu sarunāties ar kokiem vai dzīvniekiem, vai augiem, visas šīs ne cilvēka radības nesa kaut ko, kas bija nozīmīgs. Pati daba bija jēgpilna. Bija dzīvības plūsma, kura plūda caur dzīvniekiem un kokiem, un augiem, un viņi visi bija savstarpēji saistīti.

Tomēr šim naturālistiskajam uzskatam bija arī trūkumi, jo cilvēki, kas tam ticēja, dažreiz varēja krist par upuri tam, ko mēs tagad saucam par māņticību un bailēm: bailēm no dabas spēkiem un dieviem, kuri slēpjas aiz dabas un dabas iekšienē. Tā bija agrāka tradīcija, un zinātne un racionālais domāšanas veids, kas ir zinātnes pamats, izbeidza šo tradīciju. Diemžēl zinātniskais, objektīvais uzskats ir novedis pie nedabiska šizofrēniska dalījuma jūsu kultūrā un jūsu sevis paša uztverē.

Iedomājieties, cik atšķirīgi ir paraudzīties, ka jums ir iespēja pastāvīgi izjust savu ķermeni no iekšienes. Kā viņš jūtas iekšienē; vai viņš izsalcis vai izslāpis; vai viņš jūtas labi vai saspringti; vai viņš jūt prieku vai sāpes? Pastāvīgs iekšējs sensors ziņo, kā ķermenis jūtas. No pretējā redzes viedokļa jūs uz ķermeni skatāties un spriežat par viņu no ārienes, cik viņam būtu jābūt saskanīgam ar ķermeņa attēlu, kurš tiek uztverts no ārienes. Ko ķermenim būtu jāspēj veikt, kur viņam tagad būtu jābūt savā attīstītībā, kā viņam būtu jāizskatās? Vai viņš izpilda šos ārējos standartus, kuri jums tiek uzlikti?

Parasti, ja jums ir darīšana ar slimību vai sūdzībām, jūs dodaties pie ārsta, kurš pārstāv duālisma zinātnisko, objektīvo tradīciju. Pie ārsta, kurš var pateikt, kas ar jums nav kārtībā, kādi medikamenti ir pieejami, un kāda ir prognoze, kura balstās uz sūdzības veida, kāds jums ir. Tomēr tas viss tiek darīts bez jebkāda jūsu savienojuma ar enerģijas lauku, kāds ir jūsu ķermenis.

Arī ārsts nepievērš uzmanību šim enerģijas laukam un nekontaktējas ar viņu. Viņš skatās tikai uz simptomiem un diagnozē tos, tad klasificē un nosaka, kā tie iederas plašākā ainā, ko viņš ir ieguvis, lai varētu veikt nepieciešamos pasākumus, balstītus uz savām zināšanām. Tajā pašā laikā jūsu ķermenis sūta nepārtrauktus signālus, kuri jums ir unikāli, un tie dažreiz neatbilst vispārējiem likumiem un idejām, kurfs jūs gūstat no savas ārienes, piemēram, no ārsta.

Ir ārkārtīgi svarīgi jums atkal atmodināt savu ķermeni no iekšienes un ļaut jūsu ķermenim būt kritērijam jūsu rīcībai attiecībā pret viņu. Ja jūs esat slims, jeb ir jums fiziskas sūdzības, jums ir jāiet sevis iekšienē, un no turienes jāatrod pamats, kā rīkoties ar šīm sūdzībām vai simptomiem. Tikai pēc tam jums vajadzētu raudzīties ārpasaulē, kur kaut kas var jums pakalpot, teiksim, ārsts vai viedoklis, vai kaut kas, ko jūs izlasāt.

Tomēr šīs ievades no ārienes uzstājas tikai ka sekundāras. Tas, kas uzstājas sākotnēji, ir jūsu iekšējais savienojums ar jūsu ķermeni, un, lai to realizētu, jums vispirms ir jātic citādāk nekā to jums stāsta kultūra. Jums ir jāatlaiž ideja par ķermeni kā mehānismu, kā matēriju bez apziņas. Jums būtu jāpienāk pie īstena uzskata, ka jūsu ķermenis ir jūsu ceļvedis; ka viņš var jums sniegt atbildes; ka viņam pašam par sevi ir dabiska inteliģence, un viņš vēlas jums kalpot; ka viņš ir dievišķi iedvesmots.

Es vēlētos šobrīd jūs aicināt uz brīdi cieši savienoties ar savu ķermeni. Un jūs to varat darīt, pievēršot uzmanību savai elpai, just, kā tā plūst cauri jūsu krūtīm un vēderā, un tad pievērsiet savu uzmanību savām kājām. Apzinieties savu kāju pēdas un jūtiet, kā viņas skar zemi. Jūtiet ne tikai savu kāju kaulus un ādu, bet arī enerģijas lauku ap jūsu kājām. Šis enerģijas lauks nav viegli uztverams, bet jūs to varat izdarīt. Varbūt jūs jūtat nelielas trīsas, vai varbūt kaut ko citu, taču viss, ko jūs spējat just, ir noderīgs.

Tad vērojiet savas rokas ar tikpat uzmanīgu apzināšanos. Iztēlojieties, ka jūsu rokas ir apziņas pilnas, padarītas uztveramas jūsu uzmanībai. Ļaujiet jūsu apzināšanai paplašināties līdz jūsu pirkstu galiem, un jūtiet, ka jūsu rokām ir kaut kas vairāk nekā tikai viņu materiālā forma. Jūties vitālu, enerģisku klātbūtni jūsu rokās un ap viņām, un jūs varat arī redzēt vai just mīkstu kvēli.

Tagad es aicinu ļaut jūsu uzmanībai un apzināšanai paplašināties uz visu jūsu ķermeni. Bet nedariet to ar pārāk lielām pūlēm – tas nav prāta vingrinājums. Tā ir jūsu uzmanības pievēršana kaut kam, kas jau ir. Dzīvais ķermenis nav kaut kas, kas jums ir jāiegūst, un nav kaut kas, kas jums ir jāiemanto. Vienkārši jūtiet, no galvas līdz kājām, dzīvo lauku, kas jūs jau ieskauj. Mēģiniet sajust jūsu enerģijas lauka kopumu un ķermeni kā dzīvu būtību.

Iztēlojieties, ka šī klusā enerģijas plūsma, kura ir viscaur jūsu ķermenī, grib jums kaut ko teikt. Pirmā lieta, ko jūsu ķermenis vēlas jums teikt – ka viņam ir apziņa, dzīva gaisma, kura vēlas kalpot jums. Jūsu ķermenis ir šeit priekš jums. Viņš dod jums iespēju izpaust sevi, un viņš vēlētos būt jūsu rīcībā. Un, ja jūs ciešat no sāpēm vai slimības, tad paskatīsimies, no kurienes tas rodas.

Pats ķermenis vienmēr tiecas uz līdzsvaru. Visas šūnas jūsu ķermenī ir orientētas uz šo mērķi: viņas strādā un veido līdzsvaru. Pat jums kļūstot vecākiem un jūsu ķermenim zaudējot vitalitāti, visas šūnas ir vērstas uz līdzsvara radīšanu. Ir iespējams kļūt vecākiem ļoti žēlsirdīgā veidā, bez daudz sāpēm un pūlēm. Tas ir iespējams pašam ķermenim, pat ja ķermenis ir ar ģenētisku nastu. Jūsu ķermenī ir neticami spēcīga, vitāla enerģija, kura ļauj viņu dziedināt un novest sevi līdzsvarā, pat ja nelīdzsvarotība ir ekstrēma.

Ticiet jūsu ķermeņa spējai līdzsvarot un dziedināt sevi; dabas spēki ir ļoti stipri. Vienkārši paraugieties sev apkārt uz jūru un sauli. Ziniet, ka jūsu ķermenis ir būvēts no tās pašas dzīvās matērijas un tās pašas apziņas kā šie dabiskie elementi. Vienkārši padomājiet par okeānu, jūtiet mūžīgi veļošos viļņus un neizsmeļamo atjaunošanos šajā kustībā: pašattīrošo spēku. Jeb par vecu lielu ozolu, kurš ir izturējis visu: vēju, lietu, sauli. Arī jūsu ķermenis ir ļoti spēcīgs, jo viņš ir veidots no tiem pašiem elementiem.

Tagad, tā ir taisnība, ka cilvēks ir ļoti sarežģīta būtne. Jums kā dvēselei ir bijušas milzīgas pieredzes zemes realitātē, no kurām dažas ir radījušas negatīvas emocijas. Trauksmes, skumju, sāpju, dusmu sajūtas – jūs nosaucat tās. Šīs emocijas var iedarboties uz ķermeni, un laika gaitā ķermenis pazaudē līdzsvaru. Arī emocijas ir ļoti stipri spēki. Viņu enerģijas ir ļoti spēcīgas un var iedarboties uz ķermeni, kur tās var radīt sastrēgumus enerģētiskā līmenī. Sava ķermeņa apzināšanās, ko iepriekš minēju, te jums pakalpo, tomēr ķermeņa apziņa dvēseli redz kā savu saimnieku.

Kad dvēsele jūt pastāvīgas dusmas vai kādu nospiedošu emociju, ķermenis to galu galā uzņems savā apziņā un dos tai ceļu, kā saka. Emocijas tad var nostiprināties ķermenī un izpausties sūdzību vai slimību formā. Ķermenis joprojām dara visu iespējamo, lai atjaunotu dabisko līdzsvaru, taču, ja emocijas caurstrāvo visu, tad rezultāts var būt slimība.

Ir svarīgi atzīmēt, ka slimības izcelsme gandrīz vienmēr ir emocionāla. Tas, kas rada vislielākos postījumus ķermenī, ir emocijas, kuras jūs izjūtat dzīvē, garīgās sāpes, kuras jūs sakrājat. Un tam ir cēloņi. Tas nav tādēļ, ka pastāvētu kādi ārēji spriedumi par emocijām un jūsu reakciju uz tām, bet gan tādēļ, ka jums ir svarīgi pazīt savas emocijas no iekšienes, lai ķermenis varētu jums palīdzēt tikt ar tām galā. Atkal savienojoties ar dabisko apziņu jūsu ķermenī, kurš cenšas panākt līdzsvaru, jūs varat atklāt, kādas emocijas jūs nospiež vai bloķē.

Es aicinu jūs tagad tieši to darīt. Pirms tam mēs savienojāmies ar paša ķermeņa dzīvo enerģijas lauku – slēpto plūsmu, kura vienmēr ir šeit – un ar ķermeņa dabisko inteliģenci. Un tagad iztēlojieties, ka jums ir arī emocionālais ķermenis. Pēc ezotēriskās tradīcijas ķermeņa apziņa tiek saukta par ēterisko ķermeni, bet emocionālo ķermeni sauc par auru jeb astrālo ķermeni, un tas ir kaut kas, kas sniedzas ārpus jūsu fiziskā ķermeņa.

Tagad uz brīdi iztēlosimies, ka ap jums ir enerģijas lauks, un viņu veido mainīgo noskaņojumu un emociju enerģijas. Iztēlojieties, ka šis enerģijas lauks ap jums ir paplašināts uz āru apmēram trīs pēdas no jūsu ķermeņa. Es gatavojos jums jautāt dažas lietas par šo lauku, lai mēģinātu noturēt pirmo iespaidu, kāds nāk prātā, nedomājot par to.

Jūs esat šī enerģijas lauka vidū. Vai viņš ir mierīgs, jeb viņā ir saspringumi? Un, ja ir saspringumi, tad kur šis spriegums enerģijas laukā atrodas? Vai tas ir jums priekšā, vai aiz jums? Ļaujiet jūsu uzmanībai doties uz šo plankumu jūsu emocionālajā ķermenī, kur jūs jūtaties saspringti dēļ ārējiem notikumiem jūsu dzīvē, un vienkārši ļaujiet tam būt. Jums nav jāmēģina to salabot, vienkārši ziniet, kur tas ir.

Tad dodieties uz vietu jūsu ķermenī, kur ir klusi un mierīgi. Atrodiet šo vietu savā enerģijas laukā, kur jūs esat mierīgi. Varbūt spontāni uzpeld laimīgas atmiņas no laika, kad jūs jutāties atslābinājušies, vai no situācijas, kur jūs jutāt prieku. Jūtiet šo enerģiju uz brīdi.

Visbeidzot iztēlojieties, ka jūs esat dižens eņģelis. Jūs nostājaties aiz sevis un aptverat ar savu gaismu un saviem spārniem gan savu auru, gan savu emocionālo ķermeni, un jūsu fizisko ķermeni un ēterisko lauku, ko viņš ietver. Ar mīlošu cieņu eņģelis-jūs aptver visu jūsu būtību. Un tāpēc, ka šis diženais eņģelis, kurš jūs esat, ir piepildīts ar viedumu un līdzjūtību, un spēku, jūs jūtaties saprasti, mīlēti, un atbalstīti.

Jūsu dvēseles iemiesojums – jūsu ķermenis – vēlas, lai jums būtu labi. Viņš cenšas pēc līdzsvara un balansa un savā ziņā ir arī jūsu ceļvedis. Un no otras puses ir eņģelis-jūs, kurš lolo jūs un kurš jums ir bez nosacījumiem. Eņģeļa būtne ir jūsu augstākais es – tas esat jūs. Un starp abiem ir jūsu astrālais ķermenis, kurā emocijas var būt iestrēgušas vai bloķētas.

Mēģiniet pieņemt tieši tagad, kā tas ir; tikai ļaujiet tagad būt, kā tas ir. Un jūtiet cieņu pret to, kas jūs esat, jo jūs esat drosmīgākie starp eņģeļiem. Jūs uzņēmāties šo ceļojumu, kaut arī ne tikai sevis dēļ. Jūs atnācāt uz šejieni un nokāpāt dziļākajā tumsā, tāpēc, lai jūs esat pārliecināti par gaismu, kura baro Kosmosā visu; par gaismu, kura piesātina visu. Mazākais zariņš un lapiņa pie koka, mazākā vabolīte un zāles stiebriņš ir piesātināti ar dzīvo gaismu.

Jūtiet, ka gan šis dabas spēks, gan arī debesu garīgie spēki ir ar jums, lai atbalstītu jūs šajā ceļā: ceļā, kurā smagi emocionāli noskaņojumi tiek transformēti gaismā un viedumā, un sapratnē. Jūs neesat vieni, mēs esam jums tieši blakus. Un atcerieties, ka jūsu ķermenis ir jūsu draugs, jūsu sabiedrotais, un kopā ar eņģeli-jūs vēlas, lai jūs plauktu. Pieņemiet to, kas ir patiesība: ka jūs esat drosmīgi; ka jūs esat nobrieduši; ka jūs esat brīnišķīga būtne. Ticiet savai bagātībai un dārgumiem, kuri ir pieejami jums, un jūs konstatēsiet, ka izjūtat vairāk gaišas sirsnības un atslābumu savā ķermenī. Jums ir dziedināšana, ticiet tai.

Ješua

© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe