Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi, brīnišķīgie cilvēces bērni,

Es esmu Ješua, jūsu brālis un draugs. Es esmu ar jums, es turu jūsu roku. Arī es esmu ceļojis pa ceļu, uz kura esat jūs, un esmu pazinis dziļu izmisumu, stipras skumjas un nostalģiju pēc Mājām. Es pazīstu jūs iekšēji, jo jūs esat mani mīļie, mana ģimene. Es laipni uzņemu jūs šeit un tagad.

Jūs esat svēta pavēlējuma nesēji: izplatīt Debesu gaismu un just mīlestību pret Mājām, šeit uz Zemes. Un pirmām kārtām sev pašiem – lai atvieglotu savu nastu no iekšienes ar mīlestību, maigumu un pazemību pret sevi. Jūs tiekat aicināti dziļi paklanīties tam, kas jūs esat, lai ņemtu no šejienes jūsu dvēseles gaismu. Vai varat to izdarīt? Jūs varat salikt savas rokas sirds priekšā kā labi pazīstamajā austrumu sveicienā (Namaste: “Es paklanos jums”) un paklanīties sev. Un kāpēc es jums to lūdzu? Tāpēc, ka jūs neklanāties sev bieži un labprāt.

Paklanīties sev nozīmē pilnīgi pieņem sevi, kādi jūs pašlaik esat – pilnīgi būt pašiem un atlaist visu pārējo, kā ar vienu maigu izelpu. Būt viengabalainam šobrīd nozīmē patiesu padevību, bet tas vēl nav viss. Šajā padevībā, paklanoties sev, slēpjas ticība, ka jūsu iekšienē ir ideāla sēklas-būtne, kura neprasa neko vairāk, kā atvērties, uzplaukt un augt. Kas baro šo sēklas-būtni, kas liek viņai ziedēt un augt? Tā ir jūsu klusa uzmanība, jūsu izpratne un gādība, kas visvairāk baro šo sēklas būtni.

Pasperiet soli atpakaļ un paraugieties uz sevi kā uz lielu un īpašu būtni, kas jūs arī esat. Iekšienē pastiepiet rokas viņai pretī apbrīnā, it kā jūs tuvotos kādam brīnišķīgam dārgumam. Jūs varat ieraudzīt viņu kā bērnu vai kā auga sēklu, vai arī varbūt jūs ieraugāt krāsu vai enerģiju kolekciju, bet tas, ko jūs redzat patiesībā, ir dvēseles-būtne, kas jūs arī esat.

Dvēsele pamazām mostas lielā laika un telpas straumē. No dvēseles izplūst dažādas plūsmas, kuras pieskaras Zemei, un tie ir jūsu iemiesojumi uz Zemes. No katra iemiesojuma dvēsele kaut ko sev paņem; pieredzes, zināšanas, viedumu, kā arī sāpes un neizpratni, un dvēselei tas ir jāapgūst. Dvēsele nonāk pastāvīgā transformācijas, izaugsmes procesā, kurš kļūst arvien bagātīgāks. Sēkla dīgst, un tas, kas rodas, ir brīnums, skaista un krāšņa būtne, kura bezgalīgi palielinās kosmosā.

Augot un plaukstot, gaisma izplatās kā unikāla izpausme, jo neviena dvēsele nav līdzīga citai. Katra dvēsele kosmosa gaismu, Dieva gaismu izplata īpašā personiskā veidā. Jūs pašlaik esat vienā no daudzajiem jūsu dvēseles iemiesojumiem. Jūs kā saules stars stiepjaties uz savienojumu ar savu dvēseli, un, tā kā jūs esat savienoti ar savu dvēseli, jūs esat savienoti arī ar pārējiem jūsu dvēseles iemiesojuma stariem.

Iemiesojumā, kurā jūs pašlaik atrodaties, notiek kaut kas īpašs, kaut kas brīnumains: enerģija uz Zemes sāk mainīties. Cilvēki atrod lielāku un labāku pieeju savai iekšējai realitātei un savām dvēselēm. Aizsegs, kā jūs to saucat, starp to pusi un ikdienas dzīvi, kļūst plānāks un caurspīdīgāks. Cilvēki meklē un taustās pēc savas dzīves jēgas un nozīmes. Pati Zeme un sfēras apkārt Zemei mainās kopā ar šiem meklējumiem, lai kļūtu caurlaidīgākas un pieejamākas augstākām vibrācijām un būtiskām patiesībām.

Jūs esat tie, kas vēlas to visu absorbēt un pasniegt Zemei šīs jūsu dvēseles zināšanas un jūsu saikni ar Vienoto, kurš savieno visas dvēseles. Jūs slāpāt pēc šī savienojuma, un šī dzīve ir ļoti piemērota, lai to īstenotu. Kopumā dzīve uz Zemes tagad vēlas virzieties uz citu vibrāciju un kļūt starojoša dvēseles līmenī, ar vieglumu, harmoniju un iedvesmu, kas nāk no viņas.

Jūs esat šīs jaunās enerģijas, kura tagad dzimst uz Zemes, saņēmēji, kanāli. Saņemot savas dvēseles enerģiju, tiek atbrīvota informācija, un kopā ar to bieži atbrīvojas arī veci emociju lādiņi no iepriekšējām dzīvēm – kā jūs tās saucat – no citiem iemiesojumiem, no citiem stariem no saules, kas ir jūsu dvēsele. Tam ir savs iemesls. Kad jūs iepazīstaties ar šiem emociju lādiņiem un apzināti tos atlaižat un transformējat, jūs sniedzat dvēselei mieru. Bieži vien jūs uzskatāt, ka dvēsele ir augstāka par jūsu mazo personību, bet patiesībā dvēsele mācās un aug, un sāk ziedēt, mijiedarbojoties ar saviem iemiesojumiem, ar jums. Tāpēc nevērtējiet par zemu jūsu dzīves jēgu šeit un tagad uz Zemes. Jūs liekat dvēselei manīties. Ja jūs dzīvojat atvērti un apzināti un godināt realitāti, kuru jūs veidojat, jūs savu dvēseli bagātināt visdziļākajā līmenī.

Tagad es gribu parunāt par šīm smagajām emocijām, dziļajām sāpēm un šaubām, kas daļēji radušās citos iemiesojumos un ceļas augšā šajā laikā, un vienlaikus tas notiek arī daudzos citos cilvēkos. Tas nav tikai individuāls process, tas ir arī kolektīvs un tāds, kam ir liela nozīme ne tikai jums, bet visai kolektīvajai apziņai uz Zemes. Tas ietekmē ar ne-cilvēka būtnes un dabu kopumā.

Kāds no jums, iespējams, ir vecās enerģijas transformators, un viņam dažkārt ir jāsastopas ar vardarbīgiem, veciem emocionāliem lādiņiem, kas viņu mulsina. Ar savu cilvēka prātu jūs pat nevarat iedomāties, nemaz nerunājot par pilnīgu pārskatu, visu, kas jūsu iekšienē vēlas kļūt brīvs un tātad izdziedināts. Ļoti dziļi vecu sāpju un ilgu pēc Mājām slāņi tagad nāk gaismā, ne tikai jums, bet vienlaikus arī citiem, ar kuriem jūs esat saistīti. Vai jūs vēlaties, vai ne, vai jūs to aptverat, vai ne, bet jūs neesat vecmāte tikai sev, bet vienlaikus arī visai kustībai, kas šobrīd vēlas atklāties. Lai izpildītu šo vecmātes lomu, jūsos ir jābūt paš-apzināšanās spēkam.

Tajā pašā laikā tā ir daļa no dziļākas traumas, kad cilvēkam tiek atņemts paš-apzināšanās spēks, lai viņš kļūtu atsvešināts no savām sākotnējām dziļākajām zināšanām, sava vieduma un patiesības instinkta. Dziļais vājums, kurš dzīvo cilvēkos, ir lielākais šķērslis, lai jauno enerģiju saņemtu un pārraidītu Zemei. Cilvēki ir kļuvuši ļoti atturīgi savā ticībā sev, tāpēc uz mirkli sajūtiet šo atturību.

Jūtiet sevī “nepieciešamību” baroties no ārējiem avotiem, izmantojot citus cilvēkus un zināšanas un gudrības no “ekspertiem”, kuru atbildes šķiet ļoti drošas un pamatotas. Šai vajadzībai ir nozīme arī jūsu attiecībās. Cik bieži jūs meklējat atpazīstamību savā apkārtnē, sajūtu, ka jums ir ļauts šeit būt? Cik dziļš gan ir iekšējais tukšums daudzos cilvēkos, ja viņi pastāvīgi meklē ārēju apliecinājumu! Sajūtiet tukšumu sevī, tā ir zīme, ka ir spēks to apzināties.

Iztēlojieties sevi kā bedri, kurā kāds krīt, kā vientulīgu dobumu, ko ieskauj pelēkas sienas, bez sakaru, drošības un siltuma nodrošinājuma. Gandrīz katram cilvēkam uz Zemes ir tāds iekšējs tukšums. Saskatiet šo figūru sevī, kura ir sadugusi; saskatiet izmisumu viņas acīs. Redziet, kā viņa taustās apkārt ap sevi pēc ārēja atbalsta. Kāpēc jūs tik tālu esat aizvesti no jūsu iekšējām zināšanām, jūsu iekšējās drosmes un izturības?

Atbilde slēpjas Zemes vēsturē. Ir pastāvējusi varas un bezspēcības mijiedarbība. Uz Zemes ir bijis un ir spēks, kurš nenāk no Gaismas, bet barojas no citu sāpēm un jūtas augam caur spēku un kontroli. Dziļā līmenī jūs visus ir ietekmējis šis spēks, kuru jūs varētu saukt par “sliktu” vai “ļaunu” tādā nozīmē, ka tas ir spēks, pret kuru jūs jūtat noraidījumu, jo tas vēlas, lai jūs būtu mazi un vāji.

Jūs varat šo spēku redzēt pagātnes politiķos, reliģijā – visās sabiedrības sfērās. Un šis spēks – un prasības, aizspriedumi un tabu, kas to pavada – ir internalizējies cilvēkos, kas šo enerģiju ir pieņēmuši un sākuši domāt un rīkoties vienādi. Šis tumšais spēks – es pašlaik runāju viņa vārdā – arī ir Dieva daļa, lai cik pretrunīgi tas neizklausītos. Tā ir daļa, kura ir zaudējusi savu ceļu, atšķēlusies un iekritusi dziļā tukšumā, kur tiekšanās pēc varas šķiet vienīgā izeja. Apzinieties, ka katra dvēsele, katra dzīva būtne pati par sevi ir pazinusi šo tiekšanos pēc varas un to pielietojusi. Jūs esat bijuši gan varmākas, gan upura lomā. Tumsas un gaismas spēle ir visuma daļa.

Ir pienācis laiks pārmaiņām. Enerģiju spēle var radīt gan augšupejošu, gan lejupejošu spirāli. Augšupejošajā spirālē tumsa un negatīvais var kļūt par izaugsmes dzinējspēku, un tādējādi tiem ir jēga. Bet lejupejošajā spirālē jēgas trūkst, un ciešanas un sāpes var mest dziļu ēnu, kas vairs nav produktīva un uzklāj cilvēkiem smacīgu pārsegu. Tas uz Zemes ir noticis, bet ir tagad ir pienācis laiks spirāli pavērst un piešķirt tai augšupejošu vilces spēku. Zeme to lūdz, jo viņa vairs nespēj izturēt negatīvo smacīgo pārsegu ar tā radīto piesārņojumu un elpas trūkumu. Arī cilvēce to vairs nevar izturēt, jo ciešanu ir pārāk daudz. Tāpēc cilvēces dziļā iekšienē atskan skaņas, aicinot uz pārmaiņām, dziedināšanos un pagriešanos pret gaismu. Jūs esat tie, kas šo aicinājumu esat sadzirdējuši savā būtībā, tāpēc ir svarīgi saprast, kas jūs esat, un ar kādiem spēkiem un to spēlēm jums ir darīšana.

Jūs dažreiz par to domājat pārāk viegli un citreiz pārāk nopietni. Jūs to uztverat pārāk viegli, kad esat nepacietīgi un spiežat sevi uz gaismu. Jūs vēlaties iet ātrāk, nekā spējat. Šajos laikos jūs neklanīsieties sev, bet cīnīsieties pret sevi, jūs domājat, ka šīm lietām ir jābūt atšķirīgām. Tātad tā nav jūsu sirds, kura runā par kontroles un varas nepieciešamību. Jums ir nedaudz jāpaliek nopakaļ un jāapsver, kādus dziedināšanās procesus jūs izejat. Tikai tas var dziļi nokāpt jūsu būtnē, līdz pat jūsu pamatam, un tādējādi atgriezties pie gaismas.

No otras puses, dažreiz jūs šo procesu sajūtat kā pārāk apgrūtinošu. Jūs grasāties pakļauties savām izjūtām – just apslābumu, sasprindzinājumu krūtīs, izmisumu un vientulību šeit uz Zemes. Šis ir laiks, kad es un visi pavadoņi ap jums gribam būt jums ļoti tuvu, lai jūs atbalstītu, jo mēs vēlamies jums pateikt, cik dārgi jūs mums esat un kā jūs varētu atvērties gaismai. Jūsu dvēsele ir ļoti tuvu. Tātad jūs tiekat aicināti cienīt visu, kas jūsos dzīvo, pat ja tur ir daudz smaguma; lai lūkotos uz šo dzīvi kā uz dziedināšanos un integrāciju un ļautu jūsu iekšējam procesam uzņemt gaitu, kas jums nepieciešams, lai jūs spētu saglabāt līdzsvaru.

Apzinieties, cik svarīgs ir šis iekšējais process. Jūs bieži raugāties uz dzīves ārējo pusi un zināma veida sasniegumiem, kurus kāds rāda sabiedrībā redzamā formā, kas ir tik svarīga jūsu pasaulē. Bet daudz svarīgāk ir tas, kas notiek jūsu sirdī, jūsu jūtās, jūsu prātā, un saskatiet, vai jūs patiešām varat sevī radīt telpu šiem vecajiem emocionālajiem lādiņiem un enerģijām – dažreiz no ļoti senām dzīvēm – kas vēlas nākt gaismā, šeit un tagad.

Jūs bieži “gāžat kalnus”, bet, tā kā rezultāti uzreiz nav manāmi, jūs par to domājat pārāk piezemēti. Godājiet sevi; saredziet sava darba diženumu! Godājiet savu iekšējo procesu. Un, kad tas kļūst pārāk smags, un šie vecie emocionālie lādiņi, kas paceļas, kļūst pārāk smacējoši, dodieties iekšienē pie sava kodola. Sajūtiet šo mūžīgo, neiznīcināmo spēku un atcerieties, kas jūs patiesībā esat. Pat ja jūs šeit uz Zemes esat ķermenī no miesas un asinīm, būtībā jūs esat brīvi – pilnīgi brīvi. Jūs esat brīvas gaismas būtnes; jūs varat būt visur vienlaikus.

Jūs dažkārt varat ilgoties pēc citas pasaules un vēlēties savienoties ar iekšējām gaismas valstībām, no kurām esat nākuši. Un reizēm jūs varat iziet no šīs pasaules un dziļi sevī saskatīt, ka neesat šeit piederīgi, tādā nozīmē, ka jūs neesat daļa no smagajām enerģijām, kas šeit dominē. Tādā veidā jūs ieejat pasaulē un izejat no tās. Jūs esat tās daļa, jūs apgūstat un transformējat vecos emocionālos lādiņus no iepriekšējiem laikiem, bet jūs varat arī atgriezties savā gaismā, savā rotaļībā un brīvībā. Saredziet, ka jūs esat tilts starp tumsu un gaismu. Tā ir cilvēka patiesā jēga.

Sajūtiet savu diženumu, to pildot, un tas ir tas, ko es vēlos šodien uzsvērt. Jūs esat jaunā laika skolotāji; jūs būvējat tiltu. Atpazīstiet sevi! Neslēpieties aiz negodīgas un nepatiesas pieticības vai pazemības. Parādiet savu diženumu! Parādiet, kas jūs patiesībā esat.

Ļaujiet jūsu dvēselei starot tieši tagad. Ar katru izelpu jūs atlaižat un kļūstat vēl atvērtāki gaismai. Sajūtiet šīs saules starojumu. Sajūtiet, kā gaisma ienāk šajā vietā, jo jūs visi esat šeit kopā. Šī neiznīcīgā gaisma ir tas, kas jūs esat. Tieši tāpēc es sveicu jūs kā brāļus un māsas; tieši tāpēc es jums uzticos kā jaunā laika pionieriem uz Zemes.

Liels paldies par jūsu uzmanību.

© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe