Pamelas Kribes čenelings ar Ješua

Dārgie draugi,

Es sveicu jūs visus no Kristus enerģijas sirds. Es runāju no Kristus enerģijas, kura plūst jūsos un aizved jūs citāda veida realitātē, kolektīvās apziņas laukā, kurš atšķiras no pašreizējās apziņas uz Zemes.

Jūs atšķiraties no cilvēces masas. Jūs esat jauna laikmeta celmlauži un meklējat, kā izveidot ceļu caur jaunu teritoriju. Darbs, kuru jūs darāt, ir svarīgs un prasa no jums daudz. Jūs veidojat enerģētiskas trases, lai citi varētu sekot jaunajai apziņas formai,

Mēs zinām, ka tas ir vientuļš ceļš. Uz tā jūs saskaraties ar bailēm, ka nezināt, kā pareizi rīkoties. Arī tāpēc, ka jūs piederat avangardam, celmlaužu grupai, jūs nevarat atgriezties pie kaut kā pazīstama. Jūs rādāt sabiedrībai jaunu ceļu, un tāpēc nevarat paļauties uz vecajām struktūrām. Jūs esat drošsirdīgi un drosmīgi, taču tajā pašā laikā jūs saskaraties ar tumšām šaubām uz šī vientuļā ceļa par kaut ko jaunu. Lai būtu skaidrs, no kurienes jūs atnācāt un kā nokļuvāt uz šī ceļa, es jūs aizvedīšu atpakaļ tālā pagātnē.

Es gribētu jūs atgriezt paradīzes periodā, kas Bībelē minēts kā Ēdenes dārzs, kurā dzīvoja pirmie cilvēki – Ādams un Ieva. Es aicinu jūs atbrīvoties no visa, ko jūsu tradīcijas jums saka par šo periodu un vietu. Tajā dārzā bija tik daudz dzīvības, ka tā dīga un meklēja jaunas formas. Visu veidu formas attīstījās augu un dzīvnieku, kā arī iežu un minerālu valstībās, un jūs atradāties tajā dārzā. Zeme bija bagātīga un dzīvības pilna, un jūs bijāt visa tā daļa, ne kā cilvēki, bet gan kā ēteriskas būtnes eņģeļu formā. Jūs lidinājāties kā eņģeli virs Zemes, un ar savām domām jūs iedvesmojāt viņu kļūt auglīgai.

Kā jūs to izdarījāt? Jūs paši bijāt uz ceļa; jūs bijāt devušies piedzīvojumā. Jūsu eņģeļa būtībā bija vēlme pētīt, zinātkāre doties ceļojumā uz jauno. Tātad kādā sava garā ceļojuma posmā jūs ieradāties uz planētas Zeme. Jūs jutāt, ka šeit sākas kaut kas jauns, kaut kas īpašs, kaut kas bagātīgs. Kā eņģeļu būtnes jūs jutāties piesaistītas Zemei. Jums radās laimīga sajūta, ka varat šeit atrasties un pētīt šeit piedāvātās iespējas. Notika tā, ka, pārvietojoties pa Zemi, jūs vilināja iekļūt akmenī, augā, kokā vai putnā. Jūs uzmanīgi piepildījāt šīs materiālās formas ar savu apziņu, un jūs nirāt tajās iekšā un ārā.

Ja jūs tad varētu pasmieties, arī to jūs izdarītu, taču jums vēl nebija ķermeņa, ar kuru to izveiktu. Jūs bijāt kā bērni: rotaļīgi, pārdrošības, mīlestības pilni. Jūs jutāties aicināti piedalīties lieliskajā radīšanas procesā uz Zemes, jūs bijāt šīs realitātes līdz-radītāji. Jūs spējat apjaust, cik grandiozs bija tas brīdis, tas viss periods, kad jūs bijāt saistīti ar Zemi un radīšanas procesu? Jūs sūtījāt savu enerģiju uz Zemi – gaismas enerģiju, kas visas materiālās formas uz Zemes iedvesmoja izaugt par visa veida dzīvām būtnēm. Šo evolūciju no ārienes ietekmēja tādas ēteriskas eņģeļu būtnes, kādas jūs bijāt.

Kādā brīdī jūs nolēmāt no iekšienes izjust šīs būtnes, kas veidotas no matērijas, tāpēc nolēmāt kļūt par Zemes daļu. Jūs faktiski izvēlējāties iemiesoties blīvā formā un palikt tajā no dzimšanas līdz nāvei. Tas bija diezgan liels lēciens jūsu evolūcijā. Šis process aizņēma daudz laika, un pašlaik es izlaižu daudzus tā posmus. Un tad pienāca brīdis, kad jūs vēlējāties piedzīvot, ko nozīmē būt iemiesotam kā cilvēkam. Pēc tam, kad jums jau bija prakse ar citu dzīvības formu ķermeņiem, šī procesa kulmināciju sasniedza iemiesošanās cilvēku ķermeņos.

Ir svarīgi, lai jūs iztēlotos un saprastu, ka eņģeļa būtība jūsos ir viegla un plūstoša, elastīga un brīva un viņa nepazīst trūkumu. Eņģelis dzīvo pārpilnībā, un viņam ir maza pretošanās pieredze. Viņš dodas uz vietām, uz realitātēm, kur jūtas aicināts. Viņš seko savai sirdij bez piepūles un bez šaubām un vienmēr atklāj un piedzīvo jaunas lietas. Tātad, kad jūs iekāpāt cilvēka ķermenī, dzīve šajā jaunajā materiālajā formā noteikti radīja neizpratnes un pieredzes trūkuma emocijas, un arī šī pieredze bija jauna.

Ar savu zinātkāro, atvērto prātu jūs uzņēmāties visu. Bet laika gaitā – un šeit es atkal runāju par ļoti ilgu laika posmu – jūs pazaudējāt daļu savas gaismas. Daļu brīvības, kuru jūs bijāt pazinuši kā eņģeļi, apslēpa dzīve matērijā. Pēkšņi jūs sākāt izjust realitāti, ko ierobežo ķermenis: ar acīm jūs redzat vienu; ar degunu saožat ko citu; ar rokām jūs sajūtat vienu vai otru. Visas šīs maņas veda pie sadrumstalotas realitātes izjūtas. Pasaules pieredze bija jūtama ļoti atšķirīga, ejot cauri zemes plāna apziņai, cilvēka apziņai. Un vienmēr pastāvošā gaisma jums vairs nebija viegli pieejama un uztverama. Tomēr jūs vienmēr nesāt sevī atmiņu par šo gaismu, pat dodoties tālāk ceļojumā uz iemiesošanos: izpaužoties matērijā, ķermenī un tādā veidā radot, strādājot un dzīvojot jaunā enerģētiskā realitātē.

Jūs visi esat nonākuši līdz iemiesošanās procesa dziļākajam punktam, un tagad jūs esat uz atgriešanās ceļa. Šis dziļākais punkts ir arī tumšākais punkts. Pienāk laiks, kad dvēsele ir tik ļoti iegremdējusies matērijā, ka vairs nezina savu sākotnējo eņģeļa būtību, vairs nejūt to. Viņa domā, ka fiziskā realitāte ir viss, kas ir: “Es esmu mans ķermenis, es esmu mans prāts. Manu domāšanu, darbību, rīcību vada matērija, nevis gars.” Rezultātā jūs varat sākt justies arī bezspēcīgi, skumīgi un satraukti. Lietas var kļūt bezjēdzīgas, jo jūs vairs nejūtat norādījumus; jums vairs nav sajūtas, ka esat piesātināti ar iekšējo gaismu, kas ir jūsu Mājas, jūsu izcelsme un avots.

Katrā dvēseles ceļojumā pienāk brīdis, kad jūs sasniedzat vistālāk iespējamo punktu prom no sava eņģeļa. Uz mirkli sajūtiet, kā jūs to zināt no savas pieredzes. To vietu, kur jūs zināt: “Es esmu pieskāries vistālākajam punktam un laikam. Esmu iepazinis dziļāko tumsu, un tā ir mana ceļojuma, manas izpētes, piedzīvojuma sastāvdaļa. Tas nav ne slikti, ne labi; vienkārši tā tas ir.” Jūs tagad strādājat pie sava ceļa atpakaļ.

Tomēr izmiesošanās procesā, ejot ārā no matērijas blīvākajām daļām, jums ir grūtības atbrīvoties no tumsas un bailēm, ar kurām sastopaties sevī, kas radušās tāpēc, ka jūtaties atraidīti no savas iekšējās gaismas, kura jūs patiesībā esat. Es aicinu jūs dziļi ieskatīties šajās bailēs. Tagad ir laiks iet ārā no šīm bailēm, atlaist tās. Tās savā veidā ir jums kalpojušas, un jūs no tām esat daudz mācījušies.

Kristus apziņa nav nekas cits, kā sajust un piedzīvot visas šķautnes, atrodoties matērijā. No šīs pieredzes rodas izpratne un līdzjūtība pret visu, kas ir, elpo un jūt. Pazīt to no visām dzīves šķautnēm ir iekšējā bagātība. Jūs to visu esat izdarījuši, lai gan joprojām pie tā strādājat.

Šis ir pārmaiņu un pārejas laiks, un jūs esat vieni no pirmajiem, kas ar cīņu iet tam cauri. Īpaši darba jomā – kur jūs saskaraties ar sabiedrību un visām viņas kolektīvajām idejām un domu modeļiem –, tieši šeit jūs saduraties ar sevi. No vienas puses, tāpēc ka vēlaties iet citu ceļu, no otras, tieši tur ieslēdzas šīs vecās bailes.

Jūsu pagātne ir daudz iemācījusi jums, kas ir “labi” un kas ir “slikti”, kas var būt un kas nevar būt. Tomēr vienīgais, kas jums patiešām ir labs un kas ved jūs cauri liktenim, ir autentiskās būtnes iekšējā balss. Būt autentiskam nozīmē klausīties sevī un neļauties apmulst no visas informācijas, kas atnāk pie jums no “ārpuses”, kas saka, ko jums darīt un ko nedarīt. “Noslēpums” ir tāds, ka jūsu domāšana un bailes arī ir informācija, kas nāk no “ārpuses” un nenāk no jūsu dziļākās būtības, no jūsu iekšējās zināšanas. Tā visa ir ārēja informācija.

Tiklīdz jūs apjaušat, ka jūs neesat jūsu bailes, ka jūs neesat jūsu iekšējie spriedumi, jūsu izpratne mainās. Pēc tam jūs jau esat centrēti uz savas sirds sēdekli, uz savas būtības kodolu. Saule, kura jūs esat, vienmēr ir pastāvējusi, bet tagad ir patiesi iemiesojusies matērijā, no kuras tā vēlas izstarot uz āru. Tā vēlas vēlreiz iedvesmot Zemi ar savu gaismu, bet tagad šī vārda reālā, taustāmā nozīmē – no ķermeņa matērijas. Ne kā ēterisks eņģelis, bet kā cilvēks – iemiesots eņģelis.

Tā ir gaisma, kuru jūs atnācāt šeit dot. Lūk, ko nozīmē būt gaismas darbiniekam. To, ka jūs atradīsiet savu izcelsmi zemes realitātē, kas ir iesaistīta cīņā, kurā pastāv daudz baiļu, bloķējumu un spriedumu. Jūs kļūstat brīvi, kad identificējaties ar šo eņģeli sevī. Un šajā sakarā es vēlētos jums piedāvāt dažas alternatīvas pieejas.

Uz Zemes jūs esat apmācīti domāt un darīt – līdz galējībai. Kopš mazotnes jūsu izglītība ir vērsta uz ārējām izpausmēm: Ko jūs varat darīt? Ko jūs varat ražot? Cik labi jūs spējat lietas aprakstīt vārdiem, konceptualizēt, klasificēt un marķēt? Tās visas ir ārējas konstrukcijas. Domāšana un darīšana būtībā ir zemes plāna instrumenti jūsu dvēseles enerģijas izpausmei uz āru. Tiem tā būtu jākalpo, taču bieži notiek, ka šie instrumenti jūsu dvēseles enerģiju aizsedz vai nomāc. Ja domāšana tiek uzskatīta svarīga pati par sevi un tā nesaņem barošanos no sirds, no intuīcijas, tad tā sāk dzīvot savu dzīvi. Tā kļūst haotiska un paniska, jo domāšanai pašai par sevi nepiemīt vienotība. Vienlaikus caur jums var darboties daudzi domu procesi – informācija no vairākiem avotiem –, tādējādi radot sadrumstalotu enerģiju.

Vienīgais, kas patiesi var apvienot, ir sirds. Domas ir noderīgas un funkcionālas, jo palīdz jūsu dvēseles enerģijai plūst uz āru. Tas pats attiecas uz darbībām, bet jūsu sabiedrībā valda sava veida apsēstība ar rīcību. Jūs vienmēr strādājat pie lietām. Jūs domājat, ka ar rīcību var sasniegt daudz, un esat vīlušies, kad tā jūs ieved strupceļā. Es ar to domāju, ka jums bieži ir iemācīts rīkoties pārāk ātri un neievērot dvēseles ritmu – iekšējo zināšanu, ka dažas lietas notiek lēnāk un prasa vairāk laika attīstīties nekā vienkārši domāt un darboties. Ārējās vajadzības prasa, lai jūs kaut ko paveiktu ātri, kaut ko sasniegtu tagad, paveiktu drīzāk ātrāk nekā vēlāk.

Tās visas ir prasības un noteikumi, kas “jāpilda”, taču tie visi ir kontroles mehānismi, kas mēģina uzņemties atbildību par dzīvi. Dzīvi vairs neiedvesmo plūstošā, vingrā jūsu Augstākā Es eņģeļa enerģija. Un tādā veidā eņģelis iestrēgt domāšanas un darīšanas procesos. Jūs to jūtat, kad kļūstat neapmierināti, kad ar lietām nesokas. Tas kļūst vēl grūtāk, ja no ārienes nāk informācija, kas saka: “Jums ir jāstrādā smagāk – jādara viss iespējamais.” Vai arī jūs uzstādāt sev jaunus noteikumus, piemēram: “Esi disciplinētāks.” Tādā veidā darbojas risinājumi no galvas, bet tas nav īstais risinājums. Šis risinājums neslēpjas struktūrās, plānošanā un domāšanā. Šis risinājums, šī atbilde atrodas jūsu esības avotā. No turienes rodas viss.

Esiet draugos ar domāšanu un darīšanu, bet neļaujiet tām visu diktēt. Atrodiet mirkļus, kad izjūtat mieru, kad ļaujat domām un darbībām klusēt. Mēģiniet nevis tiekties pēc rezultātiem – sekojiet savai sirdij. Ja viņa jums saka, ka jūs jūtat – pienācis laiks kaut ko darīt, dariet to. Ja viņa saka, ka nevajag darīt to vai šo, klausiet šai balsij. Jūs redzat, ka tas ir veids, kā runā bērni. Viņi dabiskajai plūsmai seko daudz vieglāk nekā pieaugušie. Tāpēc kā vecāks vai skolotājs jūs jūtat, ka bērni dažreiz var būt spītīgi un kaitinoši. Bet viņi seko savai dabiskajai plūsmai, dabiskajam ritmam. Bērns mācās savā laikā un savā tempā. Viņš rada lietas no savas iekšējās būtības.

Tas tā bija arī ar eņģeļa būtnēm, kādas jūs bijāt sākotnēji tajā Ēdenes dārzā tajos senajos laikos. Jūs bijāt tikpat rotaļīgi un brīvi kā bērni, un jūs radījāt brīnumus. Tas bija maģiski. Un ja jūs šādam eņģelim jautātu: “Kā tu to dari? Kā tu zini, kas tev jādara?” Tad eņģelis būtu teicis: “Es neko nedaru, es vienkārši spēlējos. Es daru, kas man atnāk, kas mani iedvesmo.” Un tomēr ar šādu iekšējo viedumu un mīlestību eņģelis zināja savu ceļu. Tas viss ir arī jūsos – tagad. Vienīgais mērķis vingrinājumam, kuru mēs šeit veicam, ir palīdzēt jums pamosties. Jūs paši esat tie eņģeļi; atlaidiet grožus šim eņģelim. Atrodiet brīžus, kad varat sajust šo rotaļīgumu, prieku. Tādā veidā jūsu enerģija atkal sāks plūst.

Kad esat pieķērušies “lietām” un jūtaties neapmierināti, satraukti vai izmisuši, jūs esat iestrēguši “domāšanā” un “darīšanā”; tad “darīšana” kļūst sastingusi. Kad jūsu domas seko modelim, piemēram: “Man tas ir jādara, bet man nešķiet, ka tas darbosies,” jūs esat iestrēguši “darīšanas” režīmā. Ir jāatmet abas šīs enerģijas – domāšana un darīšana, kā arī tām raksturīgā piespiešana, jāatbrīvojas no tām un jāatgriežas pie šī bērna sevī, pie eņģeļa būtības. Bērns un eņģelis ir saistīti.

Es aicinu jūs tagad piedzīvot šo sajūtu, kamēr mēs šeit sēžam, – katrs cilvēks vienkārši ir pats, bez savu problēmu un jautājumu komplekta. Mana enerģija ir šeit kopā ar jums visiem. Es aicinu jūs paļauties uz šo eņģeļa apziņu sevī. Tas vedīs uz ceļu, kur jūs varat atrast brīvību un just: “Es esmu šeit pēc savas gribas. Es esmu meistars savas esības dziļumos. Es radu šo piedzīvojumu sev un iegūšu visu, kas man nepieciešams, – es esmu pilnīgs.” Sakiet “jā” šai apziņai un raugieties uz savām bailēm un šaubām no šīs iekšējās vietas sevī.

Paturiet prātā to dārzu, to paradīzi, kurā jūs reiz dzīvojāt, un ticiet, ka jūs varat ienest šo enerģiju šeit un tagad. Jūs varat radīt brīnumus, bet jums nav jāzina, kā. Vienkārši atveriet to iekšējo apziņu, kuru jūs mūžīgi esat nesuši sev līdzi, un ļaujiet visam notikt – spontāni un dabiski.

Liels jums paldies!

© Pamela Kribbe

No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe