Pamelas čenelings ar Zemi

Dārgie, brīnišķīgie cilvēki, es jūs sveicu. Es esmu Zemes balss. Uzņemiet mani savā vidū, jo es esmu jūsu māte. Atveriet jūsu ķermeņa šūnas pret mani, lai es varētu jūs spēcināt. Es gribētu, lai jūs atslābinātos, tāpēc dariet to tagad. Atlaidiet visas spriedzes, daudzās domas jūsu galvā, atkārojošās bažas, kuras ir daudziem cilvēkiem, ļaujiet tām izgaist. Ļaujiet gaisam plūst caur jums un ap jums.

Jūs esat man tik dārgi. Es jūs tik ļoti mīlu, un es jūs laipni sagaidu. Ticiet man, ka ir kaut kas, kas jums nekad nav mācīts. Patiesībā jums ir mācīts neuzticēties man. No bērna kājas ļoti agri jūs mācījāties paļauties uz enerģiju, uz spējām, uz jūsu prātu, lai organizētu dzīvi tā, lai to var pārvaldīt.

Liela daļa no bērnu audzināšanas un izglītības mērķa ir, kā padarīt dzīvi pārvaldāmu, kā arī adaptēties sociālajā sistēmā, kura ir stingri noteikta. Šis audzināšanas un izglītības veids bērnus mulsina, jo viņos joprojām dzīvo spontāna, intuitīva strāva, cieši sasaistīta ar viņu emocijām, kuras bieži vēl ir tiešas un nepieredzējušas, un tas biedē pieaugušos. Jūsu audzināšanas gaitā jūs kļūstat atturīgi pret savām emocijām, viņu spēku, viņu kaismi, viņu neierobežotību.

Bet vai emocijām tiešām nav robežu? Nē, emocijām ir sava dinamika. Ja jūs ļausiet tām iet savu ceļu, ar laiku tās atradīs savu dabisko līdzsvaru. Kad jūs bērnam ļaujat mazliet “nolaist tvaiku”, kad viņš ir dusmīgs – jo jūtas netaisnīgi aizskarts – bērns pēc laika dabiski atriezīsies klusuma, pārdomu stāvoklī. Dažreiz ir nepieciešams palīdzēt to bērnam izdarīt, bet, kā tas bieži notika pagātnē un kā tas joprojām notiek šodien, tādas emocijas tiek apspiestas, un to izpaušanās tiek novērsta. To darot no agras bērnības, bērna emocionālā dzīve kļūst ierobežota.

Tā jūs esat spiesti kļūt par kontrolējošiem vecākiem, kuri nav pieraduši uzticēties savām spontānajām emocijām, vēlmēm, dedzībai vai kaislībai. Tādā veidā jūs atsvešināties no savām dziļākajām motivācijām. Tās tiek noliktas it kā tumšā stūrī, kurā jūs neuzdrošināties ieiet. Bet agri vai vēlu slēptais vēlēsies tapt redzams. Jūsu sirds, jūsu dvēseles balss netiks noliegta uz visiem laikiem.

Liekas, ka it kā tieši šajā dienā un laikmetā šī dvēseles balss vienlaicīgi mostas daudzos cilvēkos. Jūs varētu teikt, ka notiek sava veida sacelšanās. Cilvēki vēlas dzīvot, nevis tikai izdzīvot, un nevis tikai organizēt dzīvi, bet pilnībā piedalīties tajā. Tas prasa reālu pieredzi, dziļumu, un jūsu emocionālajā dzīvē tas var izraisīt intensīvas svārstības.

Jūs esat procesā, kad atgriežaties pie sava centra, pie šīs būtības, kura ir gan debesīs, gan uz zemes. Jūs savā iekšienē nesat nemirstīgu dvēseli, kura ir bezgalīga un kuru nevar aptvert intelektuāli. Jūsos ir gaisma, kura ir bezgalīga, kuru neierobežo laiks vai telpa, kura nav saistīta ar šo ķermeni. Taču šī bezgalīgā gaismas dzirksts izlēma laisties dejā ar ķermeni un dejā ar mani, Zemi, un ar dabu. Un kāpēc tas tā ir? Dvēsele nolaižas ķermenī, lai piedzīvotu kaut ko īpašu, ko nevar izjust debesu valstībās. Gaisma vēlas iegūt formu un iemiesoties, lai izjustu dzīvi un radošumu materiālā formā un mācītos no tās izaugt.

Ieņemot formu, jūs kļūstat redzami citiem, un viņi uztver jūs kā individuālu būtni. Tādā gadījumā esat jūs un citi, un starp dzīvajām būtnēm pastāv komunikācija, sadarbība, vajadzība pēc sapratnes un iespēja just patiku. Tā kā dvēsele sevi izpauž uz Zemes, tad radīšanu dara iespējamu viņas apbrīnojamā daudzveidība, kura padara dzīvi patiešām interesantu un aizraujošu – kā piedzīvojumu! Debess un Zemes tikšanās, dvēseles un ķermeņa savienošanās nolūks un cilvēces mērķis ir radīt un piedzīvot šī piedzīvojuma burvību.

Jūs tagad varētu jautāt, kā tas ir iespējams, ka cilvēka dzīve uz Zemes ir kļuvusi par piemēru dzīves kontrolei, manipulēšanai ar dzīvi, ka tik daudz cilvēku – un arī daba – cieš no represīvas un sodošas enerģijas. Kas ir noticis ar šo sākotnējo burvību, ar šo piedzīvojumu, kurā jūs reiz varējāt justies tik skaidrs kā bērns un kurš pieder šim bērnam?

Cilvēces un dabas ciešanas dara mani skumju. Cilvēkos šeit ir tik daudz ilgu, sāpju, apspiestu emociju, tomēr ir cerība. Notiek izmaiņas, un es runāju ar jums, kuri šo lasa, jo es zinu – jūs esat celmlauži. Jūs, kuri jūtat, ka notiek izmaiņas, un to, ka ja šīs izmaiņas veiks daudz cilvēku, uz Zemes var parādīties kaut kas jauns.

Es vēlos jūs aicināt sajust šo sajūtu savā iekšienē. Nolaidieties savā būtībā un ar savu elpu aizejiet uz savu vēderu. Savienojieties ar rotaļīgo enerģiju, kura piemīt bērnam jūsos. Šim bērnam ir sapratne par burvību un piedzīvojumu, šis bērns uzticas lielākiem spēkiem, šim bērnam nav nepieciešama prāta vadība un pārraudzība, un šis bērns joprojām ir jūsos – dzīvs – un jūs nevarat viņu iznīcināt.

Uz brīdi iztēlojieties, ka jūs redzat šo bērnu, un sveiciet viņu! Jūtiet, kā šis jūsu bērns ir ar mani savienots. Jūtiet, cik dziļi šis bērns zina, ka vēlas būt uz Zemes un vēlas būt par tiltu starp Debesīm un Zemi. Atjaunojiet burvību un ienesiet to atpakaļ jūsu dzīvē.

Ko jūs varat darīt savā ikdienas dzīvē, lai radītu burvības un piedzīvojuma sajūtu? Jautājiet bērnam jūsu iekšienē, kas viņam nepieciešams, lai ienāktu dzīvē. Tas var būt kaut kas ļoti vienkāršs, tāpēc nepadariet to par kaut ko lielu, paturiet to rotaļīgu un mazu. Jūsu prāts bieži domā, ka ir jānotiek kaut kam lielam, lai mainītos cilvēku apziņa uz Zemes. Bet es jums saku, atgriezieties pie vienkāršā: maģijas, kura piemīt bērnam jūsu iekšienē – tā ir atbilde. Tajā slēpjas jūsu savienojums ar lielākiem debesu un zemes spēkiem. Tajā jūs sev varat dot kaut ko lielāku par sevi pašu. Diemžēl jūs esat zaudējuši drosmi savā cīņā par šo iespēju, bet tā var būt tik ļoti jūtama jūsu dzīvē.

Daudzi no jums pūlas būt klātbūtnē uz Zemes, un īpaši sociālajā realitātē. Bet tā kā realitāte pašlaik ir uzstādīta un strukturēta, un to nosaka likumi un noteikumi, cerības un prasības, tas jūs bieži ierobežo un apspiež jūsu radošumu. Šī realitāte pretojas maģijai un piedzīvojuma sajūtai, un tas bieži apspiež jūs.

Daži jūs jūtaties tik atsvešināti no sabiedrības, ka šaubāties, vai jūs vispār esat iederīgi šeit uz Zemes, un tieši šiem cilvēkiem domāts tas, ko es gribu teikt: jūs esat šeit piederīgi Zemei, uz manis un ar mani. Es esmu Zemes dvēsele, un jūs mīlat mani. Atšķiriet sociālo realitāti ar tās cilvēku priekšstatiem un noteikumiem no dabas enerģijas tās savvaļas stāvoklī: mežu, jūru, putnu, ziedu enerģijas. Tā ir Zemes pirmatnējā enerģija, un tās ir jūsu Mājas. Jūs saprotat šo enerģiju un augstu to vērtējat. Es jūtu, ka jūs mani augstu vērtējat, un es jūs par to godinu.

Necīnieties ar sabiedrību, jo tiklīdz jūs iesaistāties cīņā, jūs vēlaties rīkoties, sakārtot, organizēt, un jūs bieži vēlaties kaut ko mainīt ar spēku. Bet daudz no tā, kas tagad valda sabiedrībā kontroles un vecu spriedumu, un piespiešanas formā, var sabrukt tikai caur krīzi. Dažreiz kaut kam ir pilnīgi jāmirst, lai notiktu reālas pārmaiņas. Jūs varat palīdzēt atbalstīt apziņas mainīšanos uz Zemes savā ikdienas dzīvē, atgriežoties pie jūsu avota, bērna jūsu iekšienē: jūsu savdabības. Uzdrīkstieties just savas emocijas, un strādājiet kopā ar tām. Uzdrīkstieties atkal sapņot un uzdrīkstieties būt dedzīgi, ticēt iespējām, ko piedāvā dzīve, pat ja sabiedrība jums stāsta, ka tas nav iespējams un nav realizējams.

Tik daudz kas ir iespējams, kad cilvēki dzīvo no savām sirdīm, kad viņi uzdrošinās uzticēties savām jūtām, bez nosacījumiem. Nevar teikt, ka jums jāreaģē uz katru radušos impulsu. Tas nozīmē to, ka jūs esat jutīgi pret to, kas ietekmē jūs un skar jūs; ka jūs ejat iekšienē un redzat, ka jūsu iekšējais bērns ir ne tikai dusmīgs, nemierpilns vai skumīgs, bet arī, ka viņš entuziasma un kaismes pilns; ka jūs ar šo bērnu strādājat un patiešām uzdrošināties dzīvot saskaņā ar jūsu dziļākajiem ideāliem un motivācijām. To darot, tas galu galā mainīs sabiedrību, un nevis caur cīņu pret kaut ko, bet caur atgriešanos pie savas patiesības, savas sākotnējās būtības.

Visbeidzot es lūdzu jūs ar savu apziņu nolaisties uz savām kājām un just, kā tās pieskaras zemei. Iztēlojieties, ka jūs elpojat caur savām kājām. Katru reizi, kad jūs ieelpojat, jūs kājās ieņemat Zemes enerģiju. Jūtiet, kā tās kļūst smagas un kā tās nes jūs. Jūtiet, kā jūs nesu es, Zeme. Jums tas viss nav jādara vieniem pašiem. Ir lielāki spēki, kuri vēlas jūs palīdzēt, kuri vēlas jūs atbalstīt jūsu dvēseles ceļā.

Sajūtiet uz brīdi šos spēkus, un jūtiet manu spēku nest jūs. Pēc tam sajūtiet debesu spēkus, kuri arī ir šeit pavadoņu, eņģeļu un jūsu dvēseles formā, kaut arī jūs precīzi nezināt, kā un kurš šeit ir. Jūs izjūtat kādu lielāku spēku, kurš ir maigs un priekpilns; kādu, kurš nekritizē jūs; kādu, kurš pauž simpātiju un līdzjūtību par to, kā jūs jūtaties.

Sajūtiet uz brīdi šo spēku, kurš no aizmugures jums ieiet jūsu sirdī un krūtīs, un plecos. Ļaujiet šo atbalstu un komfortu, un iedrošinājumu jūsu dzīvē. Jūtiet, kā jūsu prāts kļūs rāmāks, kad jūs noskaņojaties uz šīm spēcinošajām un barojošajām enerģijām. Uzticieties signāliem, zīmēm, kuras jūs nepārtraukti saņemat no sava ķermeņa un savām sajūtām. Dzīvē ir kāds maģisks spēks, kurš var vadīt jūs, kāds, kurš ir koncentrēts uz prieku un radīšanas spēku. Tas ir tas maģiskais spēks, kurš transformēs dzīvi uz Zemes.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

Tulkoja Jānis Oppe