Pamelas čenelings ar Zemi

Dārgie cilvēki, es esmu Mātes Zemes balss. Es nesu jūs šīs cilvēka dzīves ceļojuma laikā. Jūtiet mani jūsu kaulos, jūsu miesā, visās jūsu ķermeņa šūnās. Es apgādāju jūs ar jūsu cilvēka ķermeņa būvniecības blokiem.

Tomēr es neesmu klātesoša jūsos tikai fiziskajā plānā, es esmu arī enerģētiska būtne, kura ir ļoti veca. Man ir dvēseles enerģija, garīga dzīve, un, tiklīdz jūs esat piedzimuši uz mana ķermeņa ādas, es apveltu jūs ar manu enerģiju, Zemes enerģiju. Enerģiju no manis, Zemes, nes tie, kas uz manis dzīvo, tas ir, visa cilvēce. Jūs labi uztverat manu enerģiju; es to absorbēju, mācos no tās un mēģinu dot jums to, kas jums ir atbilstošs un labs.

Manā sirdī es esmu brīva un neesmu pakļauta dualitātei – tas ir iemesls, kāpēc es varu just, kas cilvēkiem ir nepieciešams enerģētiskajā līmenī. Mana sirds enerģija ir jūsu ķermenī, un viņa dabiski tiecas uz līdzsvaru. Jūsu un mans ķermenis ir saistīts enerģētiski, un mēs veidojam vienu veselumu. Es tikko teicu, ka manā būtībā, manā kodolā, es neesmu saistīta ar dualitāti. Tomēr pati zemes dzīvība – augos, dzīvniekos, cilvēkos – ir pakļauta dualitātei. Pastāv dzimšana un nāve, slimība, veselība, jaunība, vecums; mīlestības un gaismas emocijas, un izmisuma un baiļu emocijas. Visi šie aspekti pieder dzīvei uz manis; bet sevī, manā kodolā, es no tā visa esmu brīva un, jā, es ļauju tam visam notikt.

Jūtiet, kas esmu savā būtībā. Es kopumā esmu daļa no Kosmosa, bet esmu piekritusi savai cilvēces nesējas lomai. Es esmu kopā ar jums jūsu ceļā, bet es nevaru jūs vadīt. Tas, kas ir īpašs jūsu uzdevums – kurš ir jāpaveic visai cilvēcei kopumā un izaugsmes virzienā – ir tas, ko jūs varat darīt.

Jūs, cilvēce kopumā, nesat speciālus radīšanas spēkus: spēju radīt un sniegt kaut ko jaunu eksistencē. Es vēlos jums dot iespēju to darīt, pat ja tas nozīmē, ka jūs dažreiz padodaties dualitātei un vairs būtībā nevarat justies brīvi no tās. Bet ziniet, ka jūs kā dvēsele esat brīvi no dzimšanas un nāves; ziniet, ka jūs esat mūžīgi, pat ja jūs bieži pazaudējat šo sajūtu, dzīvojot uz Zemes. Bet es varu atdot šo būtiski svarīgo sajūtu jums atpakaļ, ja vien jūs man ticēsiet.

Es neesmu tā, kura jūs iegremdēja dualitātē. Tas ir cilvēces radīts baiļu plīvurs – neziņa, sevis pazaudēšana – kas dzīvi uz Zemes reizēm padara tik grūtu. Bet tas ne vienmēr ir tā bijis. Uz Zemes ir bijuši laiki, kad biju cilvēku kopienas, kuras dzīvoja pilnīgā mierā un harmonijā ar sevi un dabu. Un tieši pašlaik, meditācijā, daži no jums atpazīs un sajutīs tādu dzīvi; dzīvi, kurā jūs jutāties laipni gaidīti uz Zemes, gan kā bērns, gan kā cilvēks, gan arī kā dvēsele, kura jūs esat.

Bieži vien uzreiz iestājas sava veida “šizofrēnija”, kad jūs uzsākat zemes dzīvi; plaisa starp to, kas jūs patiešām esat, un to, ko cilvēki jūsu apkārtnē gaida no jums vai uz ko spiež jūs, bieži vien savu baiļu un nedrošības dēļ. Un no paša sākuma pastāv plaisa starp to, ko jūs jūtat un to, kas jums būtu jājūt; starp to, ko jūs gribētu darīt, un to, ko no jums sagaida.

Tomēr jūs uz Zemes esat pavadījuši dzīves, kurās jūsu ienākšana bija daudz gludāka, kur jūs varējāt būt tuvāki dvēseles enerģijai, kamēr jūs augāt, un pat bijāt aicināti to darīt ar maigumu un prieku. Tajās dzīvēs un kopienās bija arī sava veida disciplīna, taču tā bija maiga roka, kura bija harmonijā ar cilvēka dabu. Bērni šajās sabiedrībās tika apmācīti savu iekšējo pasauli uztvert nopietni. Viņiem tika mācīts savās emocijās ieklausīties godīgi un atklāti, klausīties balsīs, kuras viņi dzird sevis iekšienē: savas bailes un aizspriedumus. Tā ir ļoti nobriedušas sabiedrības pazīme, sabiedrības, kur cilvēku iekšējā pasaule tiek uztverta ļoti nopietni.

Tagad, šajā laikā, sabiedrība gandrīz pilnīgi ir fiksēta uz ārējo pasauli, uz zināšanām, kuras viņai dod iespēju taisīt, veidot un organizēt lietas vai analizēt un kārtot lietas prātā. Taču visas šīs aktivitātes ir koncentrētas uz ārieni. Uzmanība pret iekšējo realitāti, kura faktiski ir ārējās realitātes, ārējās pasaules radītāja, ir pazaudēta – bet ne gluži.

Manī joprojām ir pēdas no senajām kopienām un sabiedrībām, kurās cilvēki dzīvoja mīlestībā pret dabisko saikni citam ar citu, ar zināšanām par dvēseli un iekšējo realitāti. Pēdas no šīm kopienām un sabiedrībām joprojām ir klātesošas manā enerģijas laukā, Zemes enerģētiskajā laukā. Un pat ja viņi fiziski ir aizgājuši no Zemes virsmas, viņi joprojām dzīvo manā atmiņā un cilvēces kolektīvajā atmiņā. Es vēlētos, lai jūs atsvaidzinātu cilvēces atmiņu, atgādinot sev, kā tas, piemēram, bija – piedzimt tādā sabiedrībā, ieskautiem radniecīgos garos un, protams, savienojumā ar jūsu iekšējo būtību, jūsu kodolu, jūsu dvēseli. Jūtiet, kāda bezbēdīga dzīve tad var būt. Joprojām pastāv sāpīgi notikumi, piemēram, mīļoto nāve, zaudējuma un sāpju pieredze, kā arī sakaru pārtraukums, taču tas viss notiek uz miera, sapratnes un drošības fona.

Augšana starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem dod dziļu drošības sajūtu, pieņemšanu un spēju brīvi attīstīties. Atkal sajūtiet, kā tas bija; varbūt jūs redzat ainas no kopienas, kuras daļa jūs bijāt citā laikā. Un koncentrējieties tieši uz to, kas jūs tad bijāt, uz enerģiju, kuru jūs izstarojāt, un labklājības sajūtu, kura jums bija. Jūs varējāt būt atvērti citiem cilvēkiem un savai apkārtnei, jo jūs balstījāties uz sevi. Jūs jutāties labi ar sevi. Jūs nekad nešaubījāties, ka ir telpa tieši jums; ka jums ir ko ieguldīt kopīgajā. Dot bija vienkārši, un to zināja ikviens. Sajūtiet, kā jūs saņēmāt tieši to, kas jums nepieciešams: spēcinājumu no jūsu vides. Ap jums bija cilvēki, kuri jūs saprata un kuri jums deva vērtīgus padomus. Un pats galvenais, ap viņiem bija harmonijas un vieduma atmosfēra. Raugieties uz to kā uz ļoti īpašu dāvanu, kuru jūs saņēmāt pagātnē.

Jūs iedibinājāt šo enerģiju, šo kopienas un kopā būšanas formu; jūs esat šīs enerģijas radītāji šajā laikā. Tomēr tagad vairs nav pašsaprotama tāda uz drošību balstīta izaugsme, taču jūs nesat atmiņas par to savā sirdī. Jūs nesat atmiņas par harmonijas pilnu dzīvi, kurā jūs savas garīgās dāvanas varat dabiski attīstīt: jūsu mīlestību, jūsu skaituma izjūtu, jūsu radošumu, jūsu siltumu. Jūs esat paredzēti, lai audzētu šo gaismu kā sēklu uz Zemes, šo pieredzi, kuru jūs pazīstat no pagātnes, un nestu viņu priekšu.

Savā ziņā tas gaismas darbiniekiem bija paredzēts, ka jūs tagad esat atmesti atpakaļ no sevis; ka jūs vairs nevarat būt daļa no dabiskā drošības tīkla un piederēt līdzīgu cilvēku grupai. Dvēsele zināja, ka jūs varētu iemantot grūtu uzdevumu, un tāpēc viņa paredzēja, lai jūs šo siltuma un iedrošinājuma enerģiju saņemtu pagātnē un varētu viņu dot vietām, kur šīs enerģijas pašlaik nav. Tā ir jūsu gaismas darba būtība: iedegt gaismu, kur gaisma pašlaik nespīd – bet vispirms sevis iekšienē. Jo tikai tad, ja jūs zināt, kā būt droši sevī, jūs varat droši radīt situāciju, kāda reiz pastāvēja dabiski; tad jūs varat būt arī gaisma citiem, un tas notiek dabiski pats no sevis.

Svarīgi ir radīt šo fiziskā un garīgā komforta telpu, pirmkārt un galvenokārt, lai uzticētos sev. Un es aicinu jūs tagad to darīt. Es aicinu jūs patiesi ar respektu palūkoties uz sevi – tieši pašlaik. Sajūtiet, cik veci jūs patiesībā esat un cik bieži jūs jau esat dzīvojuši uz Zemes kā cilvēki. Jūs esat pārstrādājuši un integrējuši visas šīs pieredzes; gaismas pieredzes un dziļas tumsas pieredzes. Uztveriet sevi nopietni, cieniet savu briedumu.

Jums dažreiz liekas, ka jūs esat kā mazi bērni, kuri vairs nezina, ko darīt, kuri neredz izeju. Bet ir pagājis tas laiks, kad varēja parādīties skolotājs, kurš būtu gatavs stāstīt, kas jums būtu jādara. Tagad ir laiks uzdrošināties nostāties pašiem; laiks patiesi ieskatīties iekšienē un ieraudzīt, kādas bagātības tur guļ, kuras jūs esat uzkrājuši visās šajās dzīvēs. Nav vairs šīs dabiskās kopienas klātbūtnes, kura saprot un aizsargā jūs. Šajā ziņā jūs esat patstāvīgi. Bet tā ir jūsu ceļa un evolūcijas daļa. Jūs tagad varat to darīt vieni paši – jūs patiešām varat. Runa ir par ticību sev pašam.

Savienojieties ar manu kodolu, ar manu sirdi, kura ir neatkarīga no dzimšanas un nāves. Es biju klāt visās jūsu dzīvēs, kad jūs dzīvojāt uz manis. Sajūtiet arī savu mūžīgo kodolu. Jūs jau tik daudz zināt; jūs jau esat iekšienē tik bagāti. Savienojieties ar savu gaismu un jūtiet, kā viņa plūst caur jums. Jūtiet, kā viņa plūst cauri jūsu ķermenim no kāju pirkstiem līdz roku pirkstiem. Jūtiet savas kājas stingri iezemētas zemē. Jūs esat spēcīgas cilvēka būtnes, un jūs mums esat vajadzīgas. Jūs varat atsvaidzināt cilvēces atmiņu; jūs varat atcerēties, kāda vibrācija bija harmonijai un mīlestībai, kura pašlaik ir tik nepieciešama, kura ir tik daudzu aizmirsta. Jums ir zināšanas par cilvēku un savējo iekšējo pasauli. Jūs pazīstat sajūtu dziļumu, un jūs varat cienīt to, kas ir cilvēku dzīvēs. Un, to darot, jūs dodat savu mīlestību un drošību šai baiļu un šaubu pasaulei, un tas ir jūsu aicinājums.

Es strādāšu ar jums. Enerģija no gaismas senajām kopienām tagad var izplatīties visā pasaulē. Vairs nav nodoma formēt mazas harmonijas un miera salas. Nodoms tagad ir tāds, ka ir iekļauts viss; šī iemesla dēļ jūs esat izvietojušies pa visu pasauli. Pirmkārt, nošķirti no visiem, bet tad caur savienojumiem un tīkliem, kuri rodas, kad jūs pamazām atkal sākat dzīvot kā radniecīgi gari, bet tagad visaptveroši un visus iekļaujot. Šajā laikā ir tik daudz izmaiņu, ka ar salām vairs nepietiek; tagad ir laiks globālai modināšanai. Un pat ja dažreiz šķiet, ka tas ir neiespējams uzdevums, ticiet sev. Jūsu iekšienē ir sēklas, gaismas baktērijas. Uzdrīkstieties tās iesēt un dariet tās redzamas. Tas ir jūsu uzdevums, tas ir tas, kas jūs esat – ticiet tam.

Paldies par jūsu uzmanību.

ZemeAngliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe