Mijiedarbība Starp Dvēseli un Zemi
Pamelas čenelings ar Zemi
Dārgie draugi,
Es esmu Zeme. Sajūtiet mani zem jūsu kājām, gaisā, kuru jūs elpojat. Veltiet brīdi, lai padomātu lejup manī, un atslābinieties. Saspringums, kurš aktivitātes dēļ rodas jūsu galvā, izplatās jūsu ķermeņa audos un muskuļos. Ziniet, ka jūsu ķermenis palīdzēs jums atbrīvoties no šī saspringuma, jo nav dabiski jūsu ķermenim izturēt tik lielu saspringumu: viņš vēlas no tā atbrīvoties. Iztukšojiet savu prātu un ļaujiet jūsu apziņai iet zemāk jūsu ķermenī. Apzinieties savas pēdas, potītes un ceļgalus un ļaujiet jūsu elpai lēni nolaisties jūsu vēderā.
Viens no iemesliem, kāpēc jūs bieži nejūtaties drošībā savā dzīvē, ir tāds, ka jūs savā ķermenī neesat pietiekami sazemēti. Bieži vien tas ir pamata saspringums, kas velk jūs uz augšu un liek jums savu apzināšanos koncentrēt galvā – un jūs to darāt pārāk bieži! Tad jūs esat pārņemti ar domām par citiem cilvēkiem, pat to, kas jums vēl jādara, par to, kas ir nogājis greizi – tās visas ir domas, kas izraisa trauksmi un nemieru, pat ja tās neatbilst faktiem.
Atbrīvojieties no šī galvu aizņemošā darba, un jūsu ķermenis var jums palīdzēt to izdarīt. Viņš vēlētos, lai jūs atslābinātos un atpūstos. Ļaujiet saspringumam aiztecēt, un jūsu domas pakāpeniski palēninās. Sajūtiet savas saknes dziļi Zemē. Jūsu ķermenis pieder šai Zemei – viņš ir viņas paplašinājums, viņas izpausme. Jūsu ķermeņa šūnas zina, kā censties sasniegt līdzsvaru ar atjaunošanās procesa palīdzību. Uzdodiet savam ķermenim jautājumus: “Kas tev ir vajadzīgs, lai atslābinātos? Ko tas nozīmē – man iziet ārā no manas galvas? Kas var palīdzēt man iegūt mana ķermeņa dabisko stāvokli un saglabāt to kustībā?” Ķermenim pašam par sevi piemīt daudz vieduma un bez ego. Viņš vēlas darboties kopā ar jums un kalpot jums, un viņš dabiski ir koncentrēts uz līdzsvaru.
Ja jūs paraudzīsieties, kādas emocijas visvairāk grauj ķermeni, jūs ieraudzīsiet, ka galvenās ir bailes. Bailes sasaista jūsu enerģiju un liek jums zaudēt sazemējumu, kas savukārt neļauj jums pilnā mērā dzirdēt jūsu sirds, ķermeņa, dvēseles dabisko plūsmu. Kad jūs pārņem bailes, jūs nonākat savā ego un atņemat savam ķermenim gaismu. Gaisma vairs nevar dabiski plūst cauri jūsu ķermenim vai izstaroties uz āru. Tā visa rezultātā jūs galu galā jūtaties noguruši un izsmelti un nerūpējaties par ķermeni optimāli.
Otra enerģija, kura dara pāri ķermenim, ir tas, ko es saucu par nepārvaramu tieksmi kontrolēt: vēlmi kontrolēt lietas, padarīt tās kārtīgākas, noteikt tās, kās jūs to gribat. Kad jūs uzstājat uz pārāk lielu kontroli, spēcīgu vadību un mēģināt uzraudzīt savus apstākļus, jūs pārmērīgi spiežat uz dzīvi. Jūs vēlaties to iekārtot pēc sava prāta, un tas iztukšo un novārdzina jūs. Tas jūs mulsina, jo jūs mēģināt kontrolēt dzīvi pēc sava prāta, bet tas bieži neizdodas, jo ir lielāki spēki, kuri būtu jāņem vērā.
Es vēlos jums pastāstīt kaut ko par mijiedarbību starp dvēseli un Zemi, neatkarīgi no tā, kādā formā šī mijiedarbība notiek. Jūsu dvēsele ir vecāka par šo vienu dzīvi. Jūsu dvēsele Zemi ir apmeklējusi daudz reižu, un katru reizi dvēsele no jauna mēģina izveidot kanālu – ceļu uz Zemi, lai varētu viņu redzēt caur ķermeni un izpaustu sevi šajā realitātē. Un ķermenis labprāt vēlas sadarboties. Viņš vēlas uzņemt jūsu dvēseli un ļaut jūsu dvēseles gaismai izstaroties, jo ķermenim ir dabiski piedalīties šajā procesā. Viņš vēlas uzņemt jūsu dvēseles gaismu sevī, jo tādā veidā arī pati Zeme tiek lolota un barota. Man patīk saņemt jūsu gaismu!
Tātad jūs varētu teikt, ka pastāv vertikāla plūsma no Debesīm uz Zemi. Dvēsele nokāpj, un ķermenis tiek piepildīts ar dvēseles gaismu – viņš tiek tās audzināts un iedvesmots. Ķermenis saņem dvēseli, un gaisma caur ķermeni nonāk Zemē. No šī skatpunkta raugoties, ne par ko nav jāuztraucas, un viss kārtībā, kā tam arī vajadzētu būt. Tad kāpēc visa šī trauksme, spriedze un nepārvaramā kontrolēšana? Šo uzmācīgo pretdarbības enerģiju izcelsme ir cilvēku sabiedrībā. Tās nāk no tajā dominējošajām domāšanas formām: idejām, standartiem, spriedumiem, īpaši no pagātnes.
Tātad līdztekus šai vertikālajai plūsmai no Debesīm, kurā jūsu dvēsele un ķermenis atrodas savstarpējā pozitīvā saiknē, darbojas arī sava veida pretspēks. Tas vairāk notiek horizontālā plānā un būvē šķēršļus. Šīs horizontālās plūsmas ir pretspēki no sabiedrības, kura balstīta uz bailēm un spriedumiem, uz ideju, ka dzīve uz Zemes viscaur ir izdzīvošana, cīņa un konkurence ar jūsu līdzcilvēkiem.
Sajūtiet uz brīdi šo enerģiju savā ķermenī. Vispirms saskatiet pozitīvo plūsmu no augšas uz leju; kā jūsu dvēsele vēlas nokāpt un kā Zeme vēlas saņemt jūsu gaismu caur jūsu ķermeni. Tieši tā tas arī ir domāts. Skatieties, vai jūs varat sajust šo plūsmu nepārtraukti no galvas līdz kājām. Un tagad sajūtiet ietekmi, kura nāk no sabiedrības. Šie aicinājumi ir sajaukti ar bailēm, cīņu, konkurenci, nepieciešamību būt labākam par citiem cilvēkiem, smagu darbu, pienākumiem, parādiem. Paskatieties, ko šī plūsma dara ar jums.
Jūsu bieži tīri fiziskā līmenī varat just, kā šīs ierobežojošās negatīvās enerģijas jūs ietekmē. Tās jau var būt jūsu kuņģī un vēderā, jūsu krūtīs, mugurā, jūsu kaklā. Tomēr svarīgi ir tas, lai jūs savā dzīves ceļā arvien spēcīgāk justu vertikāli strādājošo savienojumu, savienojumu starp Debesīm un Zemi, starp dvēseli un ķermeni. Ir svarīgi, lai jūs uzticētos šai plūsmai, lai jūs ļoti spēcīgi justu, ka spējat saskarties ar baiļu un aizdomu pretspēkiem uz Zemes, lai galu galā tie vairs jūs tik ļoti neietekmētu.
Kad jūs sākat sajust jūsu vertikālo saikni – šo vertikālo kanālu – stiprāk, jūs sākat veidot savu pretspēku pret šīm vecajām enerģijām, un tad gaisma plūst caur jums pasaulē. Tad jūs sākat palīdzēt veidot kolektīvo enerģiju uz Zemes, ievirzot to, lai tā kļūtu gaišāka un starojošāka, lai citiem cilvēkiem būtu vieglāk ticēt plūsmai starp dvēseli un ķermeni, savam savienojumam starp augšu un apakšu.
Kad dzīvot no savas dvēseles kļūst par jūsu izvēli jautājumā, kā dzīvot savu dzīvi, tas nenozīmē, ka jūs vienkārši pieskaņojaties savai iekšējai gaismai, plūsmai starp augšu un apakšu – tas nozīmē arī, ka jūs nošķiraties no vecajām enerģijām, kas joprojām darbojas sabiedrībā. Tas notiek tad, kad jūs izdarāt dubultu kustību. Jūs saraujat saites ar veco pasauli un, savienojoties ar savu dvēseli, jūs sperat soli jaunā pasaulē, kuras mērķis ir parādīties un pakāpeniski augt uz Zemes, un kļūt par realitāti.
Šādā nozīmē jūs esat apziņas pionieri, gaismas darbinieki, kuri paver jaunas iespējas, vienkārši ceļojot pa savu ceļu. Daudziem no jums pagrieziens uz jaunu ceļu ir ļoti izšķirošs notikums. Tomēr jūs joprojām savā dzīvē varat just ietekmi no pretspēkiem, kurus jūs esat uzsūkuši no sabiedrības: spriedumiem, ierobežojumiem, negatīvām domām, kas jūs aiztur un ietekmē jūsu drosmi un paļāvību. Pažēlojiet sevi un jūtiet sev līdzi tādā gadījumā. Jūsos dzīvo bērns, kurš, no vienas puses ir iedvesmas pilns un spējīgs sasniegt debesu augstumus savos sapņos un vīzijās. Bet no otras puses, viņš ir trausls un jutīgs pret mīlestību un atzīšanu no citiem. Jūs esat vajadzīgi šīm bērnam ar spēcīgo apziņu, kura aizsargās viņu nepieciešamības gadījumā.
Iedomājieties, ka jūs tagad jūtat šī bērna klātbūtni jūsu vēdera un sirds rajonā: jūsu rumpja vidū, jūsu ķermeņa centrā. Sajūtiet šī bērna viedumu, bezrūpīgu un oriģinalitāti. Šis bērns savā oriģinalitātē neatbilst sabiedrības domām par to, ko viņam vajadzētu darīt un ko nevajadzētu – viņš ir tikai tas, kas viņš ir. Uz brīdi sajūtiet mirdzošo gaismu, reizē tik tuvu gan zemei, gan debesīm. Šis dzīvais bērns ir brīnišķīgs debesu un zemes enerģijas sakausējums. Tajā pašā laikā tas ir bērns, kurš ir iemācījies atrast savu ceļu šajā zemes realitātē, un tādēļ viņš ir vajadzīgs jums.
Kad bērns ir baiļu pārņemts – jūtas pārāk mazs, lai pretotos bailēm vai negatīvismam, vai spriedumam no ārpasaules, jūs viņam esat vajadzīgs, lai viņš justos pabarots un atbalstīts. Ikreiz, kad šis bērns meklē mīlestību un atzīšanu ārpus sevis, viņš vēlas, lai jūs viņu atbalstītu, lai sniegtu to, kas viņam nepieciešams. Apkampiet šo iekšējo bērnu ar savu spēku un mīlestību. Un ar to es domāju Zemes enerģiju – drošību, personīgo telpu un spēku, kurš bērnam tik ļoti ir vajadzīgs.
Šim bērnam ir nepieciešamas arī robežas. Šajā zemes realitātē ir svarīgi, lai bērns jūsos mācītos, kā dot un kā saņemt, un kad ir lietderīgi neiesaistīties un noteikt robežu. Sajūtiet, kā bērnam ir nepieciešama šī jūsu stingrība, un sniedziet to viņai vai viņam.
Varbūt jūs domājat: “Vai šis bērns visas šīs lietas jau nezina?!” Bet bērnam ir nepieciešams pieaugušais, ceļvedis, lai atrastu savu ceļu šeit zemes realitātē. Bērns ir dabiski neierobežots, kas ir ļoti piemēroti realitātē, kurā bērna enerģija ir tāda pati, kā enerģija apkārtējā vidē, līdzīgi domājošā, un enerģijas tiek dabiski dotas un saņemtas. Bet šajā zemes realitātē, jebkuras noteiktas sociālas vides arēnā jums ir jāzina, kur jūsu enerģija ir apsveicama un var labi plūst, kā arī jāzina, kur un kad atkāpties un uzstādīt robežu.
Tas ir iniciācijas process, kurš jums jāveic ar bērnu. Bērns caur savām emocijām ļauj jums redzēt, kas viņam nepieciešams – ja viņš kādā situācijā, piemēram, sajūt skumjas vai dusmas, vai ierobežojumu. Un jums ir jāreaģē uz šo signālu, lai jūs ar savām darbībām aizsargātu bērnu un atbalstītu. Tas ir jūsu kā pieaugušā darbs. Tad bērns jūtas pasargāts un drošībā, un jūsu saredzēts un sadzirdēts.
Kad jūs savā ikdienas dzīvē saņemat jūsu dvēseles gaismu, ir nepieciešams, lai jūs šo enerģiju vadītu uz Zemi. Bērns jūsos vēlas saņemt un izstarot šo enerģiju un dzīvot tajā, bet viņu var arī satraukt pretspēki, kas eksistē pasaulē, un jūs varat viņu vadīt. Jūs vēlaties iezemēt kaut ko lielisku, skaistu un gaišu no jūsu dvēseles. Tomēr no jūsu iekšējā bērna dažreiz nāk satraukums un dziļas bailes, kas jūs tur ciet. Jūs esat kanāls starp abiem: jūsu dvēseli un bērnu.
Kad jūs vēlaties no savas sirds savienoties ar Zemi un sekot savai iedvesmai, iztēlojieties, ka jūs pie savas kreisās rokas turat dvēseli. Iztēlojieties, ka viņa ir daudz lielāka par jums. Viņa stāv pa kreisi no jums, un jūs turaties pie rokas šai dvēseles figūrai, kura būtībā esat jūs. Jūs varat ieraudzīt viņu kā eņģeli vai kā skaitu starojošu figūru. Sajūtiet satriecoši lielisko gaismu no šī figūras, piepildītas ar mīlestību, prieku un viedumu.
Tagad iztēlojieties bērnu jums blakus labajā pusē, un jūs turat arī viņa roku. Jūs esat pasnieguši savu labo roku šim bērnam. Arī šis bērns ir skaists un starojošs, taču bērnišķīgs, nevainīgs, reizēm naivs un palaikam nedaudz impulsīvs. Bērns ir jūsu dzīvības spēka turētājs, viņš ietver jūsu saknes Zemē. Bērns ir jūsu savienojums ar Zemi, un būtība ir tāda, ka jūsu iekšienē saplūst, savienojas dvēsele un bērns, Debesis un Zeme. Raugieties, vai jūs varat to tagad sajust – bērnu jums labajā pusē un jūsu dvēseli jums kreisajā pusē. Esiet kanāls starp abiem.
Vai arī jūs varat iztēloties, ka jūsu dvēsele stāv aiz jums, liela, silta, mīloša figūra, kamēr bērns ir koncentrēts jūsu vēderā, un jūs ļaujat enerģijai plūst šajā virzienā, no aizmugures uz priekšu. Neatkarīgi no tā, kā jūs darāt, apzinieties savu paša pozīciju vidū – burtiskā veidā jūs esat starpnieks. Jūs esat enerģijas plūsmas pārvadītājs. Jūs jūtat, kad ir laiks veikt jaunu soli vai mainīt virzienu, lai ļautu dvēseles enerģijai plūst, vienlaikus ņemot vērā bērna dziļākās emocijas – viņam šis solis ir jārealizē ikdienas dzīves realitātē.
Es vēlētos to konkrēti ilustrēt. Iztēlojieties, ka jūs savā ikdienas dzīvē darāt darbu, kurš jūs sākotnēji piesaistīja. Tomēr tagad jūs arvien vairāk jūtat: “Tas vispār nav man domāts, manī ir kaut kas, kas šajā darbā netiek risināts.” Jūs jūtaties neapmierināts, un varbūt jūs slikti guļat. Jūs jūtat spriedzi savā ķermenī, un jūs mēģināt šo dilemmu vispirms atrisināt dažādos veidos, neko pamatā nemainot. Varbūt problēma ir no tām, kuras netiek pietiekami atpazītas, vai arī ir sajūta, ka jūs savā darbā nevarat izpausties, un tas attiecas uz daudziem no jums.
Tas notiek tāpēc, ka ir pamodies jūsu dvēseles spēks. Tas klauvē pie jūsu durvīm un rada jūsos trauksmi, jo tas vēsta par izmaiņām. Jūs varētu teikt, ka jūsu iekšējā bērna reakcija ietver divus aspektus. No vienas puses, viņš ilgojas pēc lielākas iztēles, brīvības un telpas kustībai. Viņš vēlas rotaļāties un būt radošs. No otras puses, viņš baidās tik norāts, jo ir nogriezies no iemītā ceļa, vēloties darīt kaut ko jaunu, ārpus sabiedrības pieņemtajām normām.
Bērns ir dabiski neaizsargātāks pret ārējām ietekmēm, un viņš uz tām reaģē daudz stiprāk, tāpēc viņam ir nepieciešams jūsu spēks, jūsu neatlaidība, jūsu apņēmība neklausīties tajās. Viņam ir nepieciešams, lai jūs atlaistu trauksmes, nervozitātes un baiļu sajūtas, un tā vietā atdotos jūsu dvēseles spēkam. Raugieties, kā jums izdodas starpnieka loma. Ikreiz, kad jūs esat vairāk atvērti savai dvēselei – un jūs to vēlaties, jo tas ir jūsu dzīves mērķis – cieši turiet pie rokas jūsu iekšējo bērnu, kurš vēlas justies droši.
Jūs varat dot bērnam šo drošību, un galvenais faktors šeit ir tas, ka jūs zināt, ka esat šī bērna enkurs, nevis pasaule, bet jūs. Tas esat jūs, kurš māca bērnam, ka jūs varat dot viņam nepieciešamo drošību, tāpēc bērnam šī drošība nav jāmeklē vecākos, darba vidē, draugos vai kolēģos. Jūs esat enkurs, pamats ir jūsos. Tas ir jūsu darbs – jūsu loma būt starpniekam starp Debesīm un Zemi. Esiet vecāks jūsu iekšējam bērnam, esiet viņa sargs un aizbildnis. Jūsu dvēseles enerģija tad var nokāpt dziļi jūsu vēdera rajonā, jūsu emocijās un jūsu saknēs. Bērns jūsos tad var justies drošs un paļāvīgs, un atbalstīts, un ir spējīgs ar uzticēšanos spert soli ārpasaulē.
Tas notiek ar daudziem cilvēkiem, ka viņiem atveras savas dvēseles gaisma un iedvesma, kura nāk tai līdzi: ilgas un sapņi. Tomēr viņu vēdera rajons paliek viņiem slēgts, jo tajā dzīvo baiļu emocijas, kuras nevēlas kļūt redzamas kauna un bezspēcības sajūtas dēļ. Rezultātā dvēseles gaisma nevar pienācīgi noenkuroties, nevar pienācīgi iesakņoties ikdienas dzīvē, ikdienas domās un darbībās, kas galu galā izved cilvēku no līdzsvara. Iznākums ir plaisa starp jūsu sapņiem, vēlmēm un alkām no vienas puses, un realitāti dienu pēc dienas no otras puses. Bet jūsu dvēseles mērķis ir, lai jūs pārmestu tiltu pār šo plaisu un varētu noticēt saviem sapņiem un vēlmēm un īstenotu tos.
Paņemiet bērnu jūsos pie rokas; māciet viņam vērsties uz iekšieni un nākt pie jums, kad viņš ir šaubu un nenoteiktības pilns. Māciet viņam būt neatkarīgam no ārpasaules ietekmēm. Tad jūs kļūstat stiprs, spēkpilns un iezemēts, un jūsu dvēseles plūsma pa kanālu var nākt uz Zemi.
Tas ir process, kurš notiek pakāpeniski, un katrs cilvēks ceļo pa unikālu ceļu. Sajūtiet Debesu un Zemes spēkus, kuri vēlas jūs atbalstīt, kad jūs veicat šo procesu, un tajā pašā laikā jūtiet savu galveno starpnieka lomu. Šajā lomā dzīvo jūsu diženums – ka jūs sadarbojaties ar šiem spēkiem no Debesīm un Zemes, no jūsu dvēseles un jūsu iekšējā bērna.
Paldies par jūsu uzmanību, un mana visdziļākā vēlēšanās ir izplest manu mīlestību pār jums.
© Pamela Kribbe
Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans
Tulkoja Jānis Oppe