Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es pārstāvu Kristus enerģiju, kas tagad ir dzimusi uz Zemes jūsos un caur jums. Es aicinu jūs iztēloties manu enerģiju kā sauli. Vienkārši domājiet par faktisko Sauli, kura izstaro dzīvības un spēka tēlu. Jūs varat uzlūkot sauli arī kā metaforu, kā jūsu pašu, jūsu būtības un dvēseles, tēlu. Koncentrējiet savu apziņu uz dažiem mirkļiem uz Saules centru un ieejiet tajā jūsu iztēlē – dariet to mierīgi un klusi. Jūtiet neizmērojamo spēku no enerģijas lauka, kas ir Saule, un jūtiet sevi šī milzīgās enerģijas vulkāna centrā. Jūtiet tur klusumu un mieru un spontāno dabu izstarojumam, kas notiek pats no sevis: Saule izstaro savu gaismu uz ārieni bez piepūles.

Atpūtieties gaismas ieskauti Saules centrā un jūtiet, cik labi un dabiski ir, ka jūs ietver šis enerģijas avots. Šī gaisma tur ir priekš jums, jo jūs savā būtībā paši esat saule. Atslābinieties un iegrimstiet šajā gaismā. Ļaujiet šai gaismai ietīt jūs maigā un mīlošā veidā: ļoti plūstošā, sildošā, bet nekad degošā. Ļaujiet šai gaismai pilnīgi plūst caur jums un atgādināt to, kas jūs esat: dvēsele, saule, zvaigzne visās jūsu ķermeņa šūnās. Ļaujiet katrai šūnai jūsu ķermenī piesātināties ar šo dziedinošo gaismu no jūsu dvēseles-saules.

Jūs varat atrast šīs saules centru, jūsu centrālo kodolu, kad vien jūs savā ikdienas dzīvē atgriežaties pie “Tagad”, pilnībā atdodot savu uzmanību tagadnei. Ja jūs nodarbina pagātne vai nākotne, jūs aizejat no sava centra un zaudējat saikni ar savu gaismas avotu – to, kas jūs ietver. Bet ko patiesībā nozīmē “Tagad”? Jūs aicina būt “Tagad”, šajā brīdī, tagadnē, bet kas ir šis “Tagad” patiesībā? Tikko jūs runājat par to, tas jau ir pagājis. “Tagad” nav ne minūte, ne sekunde, to faktiski nevar saukt par laika vienību. “Tagad” izvairās no jums, kad jūs gribat noteikt, kas tas ir. Laikam, kas ir “Tagad”, nav ierobežojošu ietvaru. “Tagad” nepakļaujas parastai domāšanai.

Zemes dzīves izpratnē jūs varat aprēķināt laiku un skaitīt to – dienā ir 24 stundas, stundā ir 60 minūtes, nedēļā ir 7 dienas utt. Šis veids skatīties uz laiku nav dabisks cilvēka garam. “Tagad” ir brīvs no laika – kura laika vienība var to aprakstīt? Cilvēka prāts nevar saturēt vai saprast “Tagad”, jo tas nav loģiskās domāšanas subjekts, kaut gan tas ir pilnīgi saprotams ar jūsu sajūtām. Jūs zināt, kā ir, kad jūs pilnīgi pazaudējat sevi, piemēram, baudas mirklī. Var būt reizes, kad jūs piedzīvojāt kaut ko lielisku un tai pat laikā sapratāt, cik īpašs bija šis brīdis. Jūs apzinājāties un bijāt pilnīgi atvērti pieredzei, kas rezonēja un plūda caur jūsu ķermeni, dvēseli un sajūtām. Kad tas notiek, jūs esat vienoti ar pieredzi un vienoti ar “Tagad” – jūs esat “Tagad”!

Kad jūs esat “Tagad”, tad jūs esat arī jūsu saules, jūsu dvēseles centrā, un visas izmaiņas notiek caur šo centrālo kodolu jūsu iekšienē. Mēs šodien runājam par bailēm un jūsu satraukumu, kad jūs esat ārpus jūsu kodola un prom no jūsu centra. Bailes ir saistītas arī domāšanu aprēķināmā laikā, pagātnē un nākotnē: “Kas notiks? Kas noies greizi?” Baidīties no nākotnes ir ļoti cilvēcīgi, bet tas var notikt tikai tad, ja jūs esat aizgājuši no centra, aizgājuši no “Tagad”. Būt “Tagad” nozīmē, ka visi jūsu iekšējie spēki savienojas un tiek integrēti, un jūs to darāt, pilnīgi klātesot savā ķermenī, dvēselē un sajūtās.

Es vēlos pateikt mazliet vairāk par laika jēdzienu, un kā laiks var baidīt un biedēt jūs. Pēdējās desmitgadēs ir bijis daudz pareģojumu par konkrētiem nākotnes datumiem. Laiks tad tiek uzskatīts par sava veida līniju, kas iet no pagātnes uz nākotni, un, pamatojoties uz to, tiek fiksēti noteikti notikumi. Pieņemot tādu skatu uz laiku, jūs varat gatavoties nākošiem notikumiem, un jūs to varat darīt kā aiz bailēm, tā arī aiz paļāvības. Bet vai tā ir patiesa aina? Vai nākotne patiešām ir taisna līnija, uz kuras lietas ir fiksētas savās vietās? Vai nākotne ir kopsumma no visām tām stundām, dienām un mēnešiem, kas atrodas jums priekšā? Jeb arī tas ir ierobežots veids, kā raudzīties uz laiku un nākotni?

Jūs, kas esat šeit un kas klausās šo, zina, ka dzīve ir kas vairāk nekā tas, kas redzams pasaulē. Jūs redzat lietu formas – kāda ķermeni, kokus vai dzīvniekus, vai pat augus un akmeņus – bet jūs intuitīvi jūtat, ka visu šo lietu iekšienē ir kaut kas, kas nav redzams ar acīm un sajūtams ar fiziskām sajūtām. Jūs jūtat, ka šeit ir kaut kas noslēpumains, iekšēja dzīvība, kura rada unikālu indivīdu vai lietu. Jūs zināt, ka jums vajag ielūkoties dziļāk nekā tikai lietu virspusē, un jūs arī zināt, ko nozīmē izjust prieku, kad jūs iekļūstat viņu iekšējā pasaulē, kura ir arī jūsu iekšienē. Tā ir reālā dzīve, tā ir visu lietu realitāte. Āriene ir tikai šīs iekšējās pasaules izpausme.

Kā tad ir ar laiku? Ja jūs raugāties uz laiku kā līniju no aprēķināmām vienībām vai telpām – dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem – tad jūs raugāties uz laiku tikai no ārpuses, no perspektīvas, no kuras jūs varat mērīt ar pulksteni vai lineālu. Taču laiks, ko redz no iekšienes kā pieredzi, ir pavisam kas cits. Šī iekšējā perspektīva kļūst skaidra, kad jūs aplūkojat “Tagad” jēdzienu. “Tagad” jēdziens var nebalstīties uz pulksteni vai kalendāru, tad tas ir balstīts uz jūsu apziņas klātbūtni, jūsu apzināšanos. Atbilstoši jūsu iekšējai laika sajūtai, laiks var iet ļoti ātri vai ļoti lēni, neatkarīgi no pulksteņa tikšķiem. “Iekšējais laiks” var stāvēt uz vietas, kad jūs izjūtat svētlaimi, un stiepties bezgalīgi, kad jums ir garlaicīgi, iekšējais laiks plūst saskaņā ar veidu, kādā jūs pieredzat lietas.

Kā ar nākotni un pagātni? Kāda ir to realitāte, kad raugās no iekšienes un ne no ārienes? Iztēlojieties atkal uz brīdi, ka jūs esat jūsu dvēseles saules kodolā, kur tā nekustīgajā centrā nav laika – ir tikai mūžība. Lai arī ir kustība izstarotu staru formā, ir pirmatnēja būtība, kura vienmēr ir tieši tur. Jūs varat saukt viņu par Dieva apziņu, ja vēlaties, bet tā ir Mūžīgā Dzīvība, un viņa ir jūsu iekšienē, dziļi jūsu centrā.

Saule izstaro starus, un iztēlojieties, ka jūs esat klātesošs šajos staros, kas bez pūlēm tiek izstaroti no jūsu saules. Šo staru veidā jūs varat izpaust sevi daudzās dzīvēs un jebkur visumā. Katrs stars ir dzīve laikā un telpā, varētu teikt, kurā jūs esat pieņēmuši specifisku formu: ķermeni. Jums ir pieredzes šajā ķermenī, viņam ir sākums un beigas, viņš ir dzimis, un viņš mirst, viņš ir mirstīgs. Lai dzīvotu tādā ķermenī, koncentrētā laikā, jūs kļūstat bioloģiski apzināts un laika jēdziena ietekmēts. Jūs sākat redzēt lietas ierobežotā veidā, bet jūsu patiesais centrs ir jūsu saules centrs, un jūs, kā šī saule, izstarojat neskaitāmus starus, kas ir jūsu iespējamās izpausmes nākotnē – jūsu potenciālās dzīves un izteiksmes. Nākotne nav fiksēta, lai gan katra laika līnija ir ļoti iespējama “Tagad”, jūs izvēlaties aktivizēt vienu un padarīt to reālu jūsu pasaulē.

Paraugieties arī uz pagātni uz brīdi šādā veidā. Jūs domājat, ka šeit ir tikai viena laika līnija, kas iet no pagātnes uz “Tagad”, bet, raugoties no saules centra punkta, tas tā nav. Aiz jums atrodas vesela virkne laika līniju, dažas no kurām ir jūsu un jūsu izvēļu aktivizētas, un daudzas citas, kas atrodas pasīvā stāvoklī, tā teikt, bet ko vēl varētu aktivizēt kādreiz jūsu nākotnē. Pagātne nav fiksēta un “cauri”: jūs varat atjaunot pagātni, no jauna interpretējot pieredzes, kas jums bija, mijiedarbojoties ar tām no tagadnes. Tas ir iespējams, jo pagātne nav kaut kas ārpus jums, tas nav punkts uz līnijas.

Es došu piemēru, lai noskaidrotu šo jautājumu. Pieņemsim, jūs jūtaties apbēdināts no jūsu pagātnes attiecībām ar jūsu māti vai jūsu tēvu, ka jūs jutāties neatzīts par to, kas jūs bijāt, un pieredzējāt bailes un drošības trūkumu šajās attiecībās. Jūs uzskatāt, ka jūsu dzīve ir šīs pagātnes noteikta, un tāpēc jūs jūtaties kā upuris. Jūs jūtat, ka jūsu vecāki daļēji ir padarījuši jūs par to, kas jūs tagad esat, kā jūsu audzināšanas produktu.

Bet pieņemsim, ka jūs savā dzīves gaitā gatavojaties ienirt savā apziņā iekšējās izaugsmes procesā. Jūs nodibināt savienojumu ar savu dvēseli, un jūs ieejat tajā, kas jūs esat savā kodolā, saulē jūsu iekšienē. Caur šo procesu jūs tagad veidojat daudz plašāku skatījumu uz savu dzīvi. Jūs tagad redzat savus vecākus saistībā ar viņu pagātni, piemēram, un jūs tagad redzat viņu bezspēcību un viņu baiļu un negatīvu uzskatu tēlus. Jūs jūtat piedošanu savā sirdī.

Šī plašākais skatījums palīdz jums pakāpeniski justies par mazāku savu vecāku upuri. Turklāt jūs sākat redzēt, ka ir jūsu daļa, kuru nekad īsti nav skāris tas, kas ir noticis ar jums, daļa, kura ir palikusi vesela un neskarta. Jūs arvien vairāk jūtat savu patstāvību un neatkarību. Un, jo vairāk savas dzīves laikā jūs savienojaties ar saules centrālo punktu jūsu iekšienē, jo vieglāk jums būs ļaut aiziet pagātnei, tādai, kā jūsu attiecības ar jūsu vecākiem. Veids, kā jūs pieredzējāt šīs attiecības, bija tikai viens stars, viena iespējama laika līnija, un, mainot jūsu izpratni par to, kas jūs patiesi esat, jūs varat pāriet uz citu pagātnes pieredzi un uz citu laika līniju.

Jūs tagad varat paskatīties uz attiecībām ar savu māti un tēvu no dvēseles skatījuma, par kuru kā bērnam jums nebija zināms. Kopš jūs tagad esat vairāk savā centrālajā kodolā, jūs varat uztvert savus vecākus citā gaismā, maigākā, piedodošākā veidā. Jūs varat izskaidrot bērnam jūsu iekšienē, kā zināmas sāpīgas pieredzes palīdzēja jums augt un ka jūsu vecāki neapzinājās sāpes, kuras viņi nodara. Jūsu tagadējā apziņa pārrada pagātni, atbrīvojot enerģiju jūsu iekšienē, kuru tā bija ieslodzījusi. Jūs burtiski radāt jaunu laika līniju pagātnē, kas ietekmēs jūsu pašreizējās attiecības ar jūsu vecākiem. Tie sajutīs atšķirību jūsos, un, ja viņi būs atvērti tai, jūsu attiecības uzlabosies. Jūs atverat pagātni caur jūsu jauno uztveri un tādejādi radāt jaunu laika līniju, kurā vairāk eksistē sapratne un mīlestība. Tā ir reāla iespēja.

Ar savu apziņu jūs varat uzlauzt laiku. Laiks nav fiksēts un slēgts aiz jums, pagātne patiesībā nav beigusies. Lai ko jūs būtu pieredzējuši, pat ja jūsu pagātnē bija traumējoši notikumi, kas dziļi ietekmēja jūs, no tagadnes ir pieejamas izdevības, lai sniegtu komfortu, mīlestību un atbalstu sev šajā pagātnē. Pagātne līdzinās daudziem saules stariem, kas nāk no jūsu kodola, no kura jūs joprojām varat izveidot savienojumu, ja jūs ejat uz Saules centru.

Jūs varat pārradīt savu paša pagātni – apgaismot un atvieglot to – raugoties ar lielāku sapratni uz to, kas jūs bijāt, un uz cilvēkiem, kuri bija ap jums. Ja jūs to darāt, jūs vienlaicīgi pārradāt pagātni, kā arī radāt jaunu nākotni, jo apgaismojot pagātni un pārveidojot enerģiju, ko jūs nesat no pagātnes, jūs aktivizēsiet sev jaunu un gaišāku nākotni. Ne pagātne, ne nākotne nav fiksētas, jūs varat ietekmēt tās abas no momenta “Tagad”, un jūs varat to izdarīt visspēcīgāk, kad jūs esat savā centrā, kas nozīmē, ka jūs esat savienojušies ar savu dvēseli.

Tur, kur jūs stāvat “Tagad”, ir pieredze – dzīvs, radošs mirklis – un ne svītra uz lineāla, ne arī svītra uz laika līnijas. No avota “Tagad” rodas visas laika līnijas. “Tagad” ir tur, kur jūs esat šajā brīdī – kur jūs esat ar pilnu savu uzmanību, tur ir “Tagad”. Tiklīdz jūsu uzmanība ir pievērsta jūsu apgaismotākajai tagadnes daļai – jūsu kodolam, jūsu dvēselei, jūsu apziņai – jūs izstarojat no šī saules-centra virzienā gan uz savu pagātni, gan uz savu nākotni, un tas viss sanāk kopā. Laiks nav taisna līnija, jūs labāk varat to iztēloties kā komplicētu 3D zirnekļa tīklu, kas plešas visos virzienos gan uz pagātni, gan nākotni.

Un ko jūs varat darīt ar šīm zināšanām tagadnē, jūsu ikdienas dzīvē? Jūs varat apzināties savu spēku un potenciālu. Viss ir jūsu spēka ietvaros, gan pagātne, gan nākotne. Nav spēka ārpus jums, nav spēka, kas nosaka jūsu nākotni vai saka, kādai ir jābūt jūsu pagātnei – nekas nav noteikts. Jūs esat radītājs vienmēr, katru brīdi. Šajā nozīmē jūs esat kungs pār savu paša pagātni un savu paša nākotni. Ja jūs paliekat savā kodolā, jūs varat turēties pie šīs apziņas, šī gaismas avota. Šī avota nerimtīgā izmantošanā slēpjas jūsu pārliecība, drošība un paļāvība. Ja jūs esat šīs saules centrā, jūs zināt, ka jūs varat paļauties uz viņu – tas ir skaidri un dabiski, ka jūs tā darāt. Tomēr, tikko jūs atstājat centru un sākat domāt: “Kā lai es aizbēgu no savas briesmīgās pagātnes? Kā lai es radu nākotni šajā pasaulē, kas ir tik pilna ar bailēm un draudiem?”, jūs jau esat ārā no sava kodola. Šī pārveidojošā procesa māksla ir iet atpakaļ uz jūsu kodolu, jūsu centru un nevēlēties risināt problēmas caur domāšanu, bet meklēt risinājumus kodola iekšienē, jūsu saules centrā, “Tagad” – kurā nav laika! Tās ir Mājas, kur jūs esat tas, kas jūs esat, un kur nav nekā ārpus jums, kas var noteikt jūsu likteni vai paglābtu no tā.

Es aicinu jūs vēlreiz iztēloties, ka jūs esat šīs starojošās saules, kura jūs esat, centrā. Jūs jūtaties vienoti ar gaismu un spēku, kas ir šeit, un tas jums neprasa pūles, jo šī saule jau eksistē jūsu iekšienē. Un tagad iztēlojieties, ka kaut kur šajā staru tīmeklī, kuru jūs izstarojat no savas iekšējās saules, ir pagātnes laika līnija, kurai nepieciešams iznākt vairāk gaismā. Jums nevajag just vai redzēt kaut ko konkrētu, vienkārši iztēlojieties, ka gaisma no jūsu saules viegli piepilda šo tumšo aleju no pagātnes. Varbūt, ka jums nav gluži izdevies pilnībā no jauna iedegt tur gaismu, taču gaisma ir nodibinājusi sākotnējo savienojumu ar šo laika līniju no pagātnes, tā kā jūs varat nākt pie tās, kad vien jūs vēlaties to darīt. Sakiet šiem pagātnes notikumiem, tagad ieskautiem jūsu saules-gaismā: “Visam, kam vajag saņemt Gaismu, saņems šo Gaismu no manis. Vecās sāpes un traumas, ko vajag atrisināt un atbrīvot, tagad var nākt uz priekšu manā Gaismā.” Ļaujiet, lai aiziet visas pieķeršanās šiem pagātnes notikumiem, tie nenosaka, kas jūs esat, jūs neesat tumsa, kā jūs uztverat tur – jūs esat Gaisma! Jūs – darbojoties no savas Saules centra – esat pagātnes atbrīvotājs un dziedinātājs, un tādejādi nākotnes radītājs.

Tagad ejiet uz nākotni. Nākotne plešas jums apkārt kā milzīgs 3D zirnekļa tīkls ar daudziem pavedieniem, un jūs esat tā centrā. Nākotne nav kaut kas, kas nāk pie jums no ārienes. Tīmekļa pavedieni rodas jūsu sirdī, tie bez piepūles tiek savērpti no nepārtrauktām domām un sajūtām, kas jums ir. Iekšējie stāvokļi, starp kuriem jūs svārstāties, rada neskaitāmas iespējamas laika līnijas. Jums nav jādara nekas speciāls, lai tas notiktu – tas vienkārši notiek, jo jūs esat saule, kura nevar palīdzēt, bet izstaro uz āru. Tas ir jūsu dabā – būt Radītājam. Tagad aiciniet nākotni, aiciniet šo laika līniju tīmekli, lai parāda jums, kurš ir spožākais pavediens jums šajā brīdī. Jautājiet: “Uz ko man jākoncentrējas tagad? Kuram virzienam man tagad ir jāseko, lai es varētu ieiet skaistā un starojošā nākotnē? Ko man vajag zināt tagad, šajā brīdī?” No šīs saules, kura jūs esat, nāks pamudinājums, tā kā esiet atvērti tam. Jūsu dvēsele vēlas nomierināt jūs un mudināt izveidot savienojumu ar spēka pilnu, skaistu nākotni, kura jau potenciāli atrodas jūsu būtības iekšienē.

Apzinieties, cik nepiespiesti šī nākotne nāks pie jums, jums nav jāpūlas vai jāstrādā priekš tās. Palieciet “Tagad”. Jūtiet savā sirdī, ka šīs skaistās, spožās nākotnes enerģija jau ir daļa no jums. Tādā veidā jūs to izdarīsiet priekš sevis daudz vieglāk. Jūtiet šo skaisto nākotni savā sirdī un modiniet to, vienkārši priecājoties par to. Esiet atvērti tās burvīgajai vibrācijai. Aiciniet to savā sirdī un savās rokās, un lai caur jūsu atklātajām rokām tā plūst uz Zemi. Ļaujiet tam notikt – viņa dabiski iesakņosies. Esiet pārliecināti par jūsu nākotni un jūtiet savas saules spēku dziļi iekšienē. Jūtiet to jūsu sirdī, jūtiet to jūsu vēderā, jūtiet to jūsu kājās. Ļaujiet šim saules spēkam noenkuroties caur jūsu kājām.© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe