Pamelas čenelings ar Ješua

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

Dārgie draugi, es esmu Ješua, un es no sirds jūs sveicu. Mēs šeit esam kopā, un ar to es domāju enerģiju saplūšanu, kas notiek, kamēr mēs šeit sēžam. Iztēlojieties, ka jūsu augstākie un visskaistākie aspekti atpazīst sevi cits citā un, pateicoties šai atpazīšanai, palielinās daudzas reizes. Jūs bieži redzat citos viņu skaistumu, viņu iekšējo bagātību, viņu izsmalcinātību daudz skaidrāk un pilnīgāk, nekā redzat šīs īpašības sevī. Kad jūs vēro un apzinās otrs, jūs sniedzat šim cilvēkam paļāvību un uzticēšanos sev pašam.

Tagad sniedziet šo atpazīšanu cits citam. Ļaujiet tai plūst, ļaujiet, lai tā pieskaras jūsu dvēselei. Ikreiz, kad jūsu dvēsele ir skarta, viņa pilnīgāk nolaižas uz Zemes. Kad jūs iekšēji esat aizkustināti no atzīšanas, iedvesmas un emocijām, dvēsele pilnīgāk nolaižas jūsu ķermenī, jo viņa jūtas gaidītāka un mājās uz Zemes. Starp jums un jūsu dvēseli notiek mijiedarbība.

Kas “jūs” ir salīdzinājumā ar savu dvēseli? Es uzdodu šo jautājumu, jo šīs attiecības parasti nav skaidri saprotamas. Daži no jums iedomājas dvēseli kā kaut ko ārpus sevis – tālu prom un virs jums. Jūs tad jūtaties kā nenozīmīga būtne, kura vēlas dažādas lietas, un jūs izjūtat dvēseli kā spēku ārpus sevis, kurš varētu – reizēm – iejaukties jūsu interešu labā, bet jūs arī jūtaties vairāk vai mazāk jūsu dvēseles žēlastībā.

Bet jūs neesat jūsu dvēseles ārpusē, un jūsu dvēsele nav ārpusē jums. Dvēsele – jūsu dvēsele – ir jūsu iekšienē, šeit, šajā vietā, un jebkurā gadījumā – jūs esat savas dvēseles daļa. Un, lai gan jūsu dvēsele ir arī daļa no jums, “jūs” nav visa dvēsele, “jūs” nav ekvivalents jūsu dvēselei. Daļa jūsu dvēseles ir iemiesojusies jūsos, viņa dzīvo un kustas jūsos. Bet ir arī daļa, kura nav gluži šeit “ielikta”, tā sakot, daļa, kura paliek ārpusē. Jeb jūs varētu izteikt šo priekšstatu, raugoties no zemes viedokļa, kā daļu, kura ir pārāk liela, lai ietilptu zemes ķermenī un personībā.

Tātad starp jums un jūsu dvēseli ir mijiedarbība, bet tai pat laikā jūs esat viens un tas pats. Jūs esat viena būtība un neesat atsevišķi viens no otra. Mijiedarbība starp jums un jūsu dvēseli izsakās ar to, cik daudz jūsu dvēseles enerģijas jūs varat uzņemt savā dzīvē uz Zemes. Vai gadās iedvesmas dzirksts, kura sniedz paplašinātas apziņas priekšstatu? Jeb, vai jūs ļaujat dvēselei iekļūt dziļāk un pilnīgāk un piešķirt formu jūsu zemes eksistencei radikālā un nekavējošā veidā?

Tas ir process, kurā jūs tagad sevi atrodat: ejat arvien dziļāk, tas ir process, kurā notiek savienošanās ar jūsu dvēseli, pilnībā ļaujoties jūsu dvēseles plūsmai. Un jūs spiedīs to darīt neviens cits, kā jūs paši. Tā ir izvēle, kuru izdarāt jūs: ļaut sev rīkoties tā, kā prasa darīt vai būt jūsu dvēsele. Un kad jūs izšķiraties to darīt? Jūs pieņemat šo lēmumu brīdī, kad jūs saprotat, ka ir absolūti nepieciešams to darīt, ka tas jums ir vienīgais iespējamais ceļš. Parasti to ievada laika periods, kurā jūs diez vai ieklausījāties savas dvēseles balsī. Jūs mēģinājāt to darīt no sevis paša, no savas galvas, no valdošajām idejām, kuras nāca pie jums no ārienes: no ārējā spiediena un bailēm. Bija daudz iemeslu, kādēļ jūs neklausījāties savu dvēseli un kuri radīja jums atsvešinātību no šīs balss – tā, ka tā kļuva jums svešinieks.

Tā kā lielākā daļa no jums ir ieradusies saistīties ar cilvēka būtni uz Zemes, jūs esat kļuvuši atsvešināti no savām saknēm, savas kosmiskās izcelsmes, savas dvēseles. Tāpēc iemiesojums kļūst par ļoti saspringtu, sāpīgu procesu. Nolaišanās ķermenī nozīmē teikt ardievas tam, kas jūs esat – pēc būtības atstāt savas Mājas. Tas ir gandrīz neiespējams uzdevums, un tāpēc ir dabiski, ka jūs ilgojaties pēc Mājām un vēlaties izrauties no pasaules, kur jūs nejūtaties Mājās.

Uz Zemes priekš visiem ir unikāls ceļš, bet visi ir spiesti pieredzēt, ka uz ilgu laiku ir atslēgti no savas dvēseles balss. Līdz brīdim, kad jūs saprotat: “Es vairs nevaru iet kā tagad, es esmu pilnīgi iestrēdzis. Kad es dzīvoju no savas galvas, tikai no bailēm, no tā, kas “varētu būt” un kam “ir jābūt”, es jūtos iekšēji miris.” Tikai tad, kad jūs sākat izjust šo dilemmu ļoti intensīvi, jūs atveraties citai balsij, atgādinājumam par to, kas jūs patiesībā esat. Tātad zināmā līmenī jums ir jāpiekāpjas savas dvēseles mudinājumiem.

Māksla to izdarīt nozīmē atvērt sevi jaunajam un atlaist vecos priekšstatus par drošību, un tas cilvēka būtnei bieži ir ļoti grūti. Jūs saistāt to ar padošanos, ar galējās robežas sasniegšanu un vilšanās, rūgtuma un depresijas sajūtām. Bet jūs varat arī raudzīties uz šo galējā izmisuma brīdi, nespēju vairs turpināt veco ceļu kā uz durvīm, kuras ir pavērtas uz jaunu iespēju. Tad jūs varat izmantot tādu iekšējo krīzi, lai izsprauktos caur šīm durvīm uz citu realitāti.

Šīs izspraukšanās prasa iekšēju spēku, jo šajā galīga drosmes trūkuma brīdī jums tiek piedāvāts apgriezties un paļauties uz kaut ko jaunu, ko jūs vēl nezināt, kaut ko, par ko jums vēl nav zināšanu. Tas ir līdzīgi tam, kad jūsu priekšā uz grīdas ir haoss, un aiz jums ir durvis, nedaudz pusvirus, caur kurām mirdz Gaismas stars. Ja jūs joprojām sēžat ar muguru pret durvīm un noraugāties haosā, tas rada vairāk drūmuma, izmisuma un bezcerības sajūtu. Kā gan jūs varat gūt pārliecību, ka šīs durvis aiz jums var sniegt jums kaut ko citādu, kaut ko svaigu? Šī pārliecība, ka durvis var atvērt, kļūst sajūtama, kad jūs izveidojat savienojumu ar savu dvēseli.

Jūs varat dzīvot caur sāpēm un izmisumu dzīvē divos ļoti atšķirīgos veidos. Viens veids jums ir absolūti absorbēt tos, un tas nozīmē, ka visa jūsu enerģija, viss, kas jūsos ir apzināts, norisinās baiļu, rūgtuma, pat naida viļņos. Tie iekrāso jūsu domāšanu, tāpēc jūsu emocijas un jūsu ķermeni tie arī ietekmēs ilgtermiņā. Bet ir otrs veids, pretspēks. Šajos laikos jūs varat uzzināt, kas jūsos notiek, un tādejādi izrauties no lejupejošās plūsmas. Jūsu iekšienē ir kaut kas, kas to uzmanīgi vēro, bez sprieduma, no apziņas, kura ir lielāka par jūsu zemes gribu, jūsu zemes idejām, jūsu audzināšanu, jūsu bailēm un visu veco, ko jūs zināt no pagātnes. Tad jūsu dvēsele nonāk jūsu zemes laukā. Tas bieži notiek, lai atklāti pateiktu, ka haosam ir jāparādās, lai jūs justos spiests ieiet citā apziņas formā. Tieši krīzes laikā var būt pārbīde jūsu apziņā, un tad jūs varat paskatīties uz sevi no plašākas perspektīvas.

Apziņa jūsu iekšienē tad kļūst ļoti klusa un mierīga. Jūtiet šo klusumu uz brīdi, paraugoties uz kaut ko jūsu dzīvē, uz ko jums nav atbildes, uz kaut ko, par ko jūs esat domājuši daudz reižu, aplūkojuši to no visām pusēm un bieži izjutuši visas emocijas, kas tam pieder. Tagad atrodieties mierīgā punktā un lūkojieties uz situāciju, nevēloties pēc atbildes. Jūtiet, kā nekavējoties iestājas zināms miers. Ir jēga atmest “cīņu”, kas nenozīmē, ka viss paliek tāds pats un nekas nemainās. Tas nozīmē, ka jūs radāt telpu jaunajam un nedomājat caur to, kas jau ir zināms, un nemeklējat atbildes un atrisinājumus pagātnē un tajā, kas ir aiz jums. Nezināmajā, jaunajā, svaigajā var ieiet tikai caur klusumu veidā, kas nav zināms, un caur atdošanos klusumam.

Ļaujiet klusumam, kurš ieskauj jūs, plūst caur jūsu ķermeni. Paliekot uz šī ceļa, jūs ļaujat aiziet vecajām patiesībām, vecajām idejām par to, kā jānorit jūsu dzīvei, pārliecībām, kurām esat pieķērušies. Ļaujiet, lai tās visas aizpūš kā nedzīvas lapas no koka Rudenī, kamēr jūsu dvēseles enerģija kā rāms vējš pūš caur jūsu auru. Iztēlojieties, ka viss, kas ir vecs, viss, kas vairs nav vajadzīgs, viss, kas ir pārdzīvots un apgūts, rāmi tiek aizpūsts prom. Tā ir tikai tad, kad jūs vairs nezināt, kā padarīt vieglāku savu dzīvi. Šajā gadījumā jūsu iekšienē krājas jauns spēks.

Jo tukšāks jūtas jūsu enerģijas lauks, jo vairāk viņu var piepildīt jūsu dvēsele. Un no klusuma uzvirmo jaunas idejas, kuras nebaro jūsu prāts vai jūsu griba. Jaunās idejas nāk no citurienes tādas, kādas tās ir. Kaut kas ātri izaug, viss pēkšņi, lai gan tam nav jānotiek nekavējoties. Tas, kas notiek šajā procesā, ir tas, ka iedvesmas un intuīcijas rodas brīvi un dabiski un baro jūs ar jauniem impulsiem.

Šajā brīdī es vēlos kaut ko paskaidrot par līmeņiem, kuros jūs varat just un izjust savu dvēseli, un ir vairāk par vienu līmeni, kurā jūs varat just un pieskaņoties savai dvēselei. Mēs runājam tagad par to, kā dvēsele var atklāties caur klusumu, caur tīru apziņu. Šī pieredze ir arī dziļa sajūta, ka esat Mājās, balstīta uz spēju saglabāt sakņu sajūtu, ka esat pilnīgi klātesoši tagadnē un neesat pārņemti ar domām un emocijām. Tas ir viens no dziļākajiem līmeņiem, kurā jums var būt saikne ar jūsu dvēseli, uztverot viņas patiesu Klātbūtni.

Šim klusuma stāvoklim ir tūlītēja, pozitīva ietekme uz jūsu ķermeni, jūsu domām un jūsu emocijām. Tas ir klusuma dziedinošais spēks. Tad jūsu dvēsele vairs nav kaut kas virs vai ārpus jums, viņa ir fiziski ļoti sataustāma, jūsu ķermeņa apakšējā daļā, jūsu vēderā un jūsu kājās un pēdās. Apzinieties, kāda ir sajūta jūsu ķermenī, kad jūsu dvēsele ir pilnīgi savienojusies ar jums un kad jūs šeit esat pilnīgi ar savu dvēseli. Jūtiet šī savienojuma stabilitāti un arī tā klusumu un mieru. Šī miera un klusuma sajūta – šis dziļais mierīgums – ir pamats visiem savienojumiem ar dvēseli. Ja šī klusā mierīguma nav, jūsu savienojums ar dvēseli nav pilnīgs.

Kāpēc es to saku? Jo ir arī cits līmenis, no kura jūs varat savienoties ar dvēseli, un šis līmenis fiziski atrodas augstāk jūsu enerģijas laukā. Daudzi no jums ir apveltīti intuitīvi un arī gaišredzīgi. No jūsu sestās sajūtas, no jūsu enerģētiskās spējas uztvert visu ap jums, jūs varat uztvert citu noskaņojumus un domas. Tas var notikt no trešās acs, jeb jūs varat sajust citus no savas sirds.

No tā brīža, ka es sāku par to runāt, iespējams, jūs konstatējāt, ka jūsu enerģija kļūst nemierīgāka un ceļas uz augšu. Miers ir pagājis. Jūs baidāties zaudēt savu centru, saskaroties ar daudzajām enerģijām ap jums. Tas notiek arī, kad jūs savā sirdī un domās savienojaties ar saviem ideāliem, kādu jūs vēlētos redzēt Zemi jūsu nākotnes vīzijās. Tās bieži paceļ jūs virs sevis. Tas izskatās pēc intuitīva savienojuma ar jūsu dvēseli, taču tai pat laikā šis savienojums nav pilnīgi sazemēts un nav pilnībā veikts klusumā un mierīgumā, par kuru teicu agrāk. Jūs varat būt pārņemti ar jaunās ēras vīzijām, ar uz Zemes enerģiju centrētu sirdi, un tai pat laikā būt ļoti vīlušies, tāpēc ka tas nenotiek jūsu dzīvē tik ātri, kā jūs to vēlētos, un tāpēc ka pasaulē ir tik daudz pretnostatījumu un kontrastu. Šādā gadījumā jūs jūtaties pretrunā ar sabiedrību ap jums, un jums liekas, ka jūs neiederaties šajā pasaulē.

Lai arī vēlmes un sajūtas, kuras jums ir, nojautas par jauno Zemi, ir dzimušas no savienojuma ar jūsu dvēseli, ir svarīgi ļaut iedvesmas enerģijai pilnībā nolaisties jūsu enerģijas laukā, jūsu ķermenī un jūsu vēderā. Ja jums ir kādas idejas, ko vēlaties nākotnē, tad jūtiet šīs idejas un nākotnes enerģiju savā sirdī. Jūtiet arī uguni, kas dzīvo jūsu iekšienē, un ļaujiet šai ugunij pacelties, lai viņa stiprāk sakausē enerģiju jūsu iekšienē. Tad ļaujiet šai stiprinātajai nākotnes enerģijai nolaisties jūsu vēderā, jūsu kājās un jūsu pēdās, līdz tā kļūst klusa un mierīga – līdz jūs kļūstat klusi un mierīgi. Šajā brīdī jūsu dvēsele un vēstījumi, kurus jūs saņemat no dvēseles, pieskaras Zemei. Tad var sākties iezemēta, reāla plūsma, un jūs paliekat pilnīgā kontaktā ar zemes realitāti un tai pat laikā saglabājat kontaktu savu dvēseli. Jūs esat uzbūvējuši tiltu starp abiem.

Es redzu, cik daudzus no jums, Gaismas Darbinieki, reizēm pilnībā pārņem vīzijas par citu pasauli, kamēr tai pat laikā jūs zaudējat saikni ar šo pasauli, šeit un tagad, kura ir ne tikai ārpus jums, bet arī jūsu iekšienē. Jūs kļūstat sadalīti, un tiek radīta šķirtne starp Gaismu un tumsu jūsu iekšienē un starp jums un pasauli ārpus jums. Šī šķirtne ražo cīņu un spriedzi gan iekšienē, gan ārienē.

Tas tagad ir jūsu uzdevums – tiešām atmest veco un sveikt jauno jūsu zemes būtības dziļumos, visos līmeņos: galvā, sirdī un vēderā. Jūsu dvēsele var iesakņoties uz Zemes vienīgi tad, ja jūs ļaujat viņai dziļi nolaisties jūsu būtībā, līdz vēdera un iegurņa līmenim, kurš savieno jūs ar Zemi. Jūtiet mieru un klusumu, kad jūs atmetat domas (pat psihisko iztēli) un emocijas. Vienkārši esiet šeit, esiet tam atvērti, un jaunais atklāsies, jums pat nezinot, kā. Jaunās Zemes, uz sirdi centrētas apziņas uz Zemes atnākšana ir atkarīga no daudzu cilvēku klātbūtnes, kuri ir gan iezemēti, gan garīgi attīstīti. Viņi ir kanāli.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe