Pamelas čenelings ar Izīdu

Dārgie draugi, dārgie dzīves mīļotāji, es esmu Izīda. Es esmu putns, kurš brīvi lido debesīs, baudot gan Debesu, gan Zemes enerģijas. Es esmu jūsu visu iekšienē, tāpēc kādu dienu jūs brīvi izlidosiet no šī ķermeņa un būsiet līdzīgi putnam, kurš ceļo kaut kur citur visumā.

Lai kurp jūs dotos, jums iekšienē ir divas enerģijas. Viena no tām ir prieka enerģija, kura ļauj jums virzīties uz priekšu, vienmēr atrodot jaunus sevis izpausmes veidus, vienmēr meklējot dzīvību un piedzīvojumus. Prieka enerģija ir gaisma jūsu iekšienē; no viņas patiešām ir veidots viss Radījums. Kad jūs jūtat prieka enerģiju, patiešām izjūtiet un piepildieties ar viņu; ziniet, ka ārpus viņas nav nekā no tā, ko jūs meklējat. Prieka enerģija ir nolūks pats par sevi. Viņa ir dzīves izpausme savā brīvākajā formā, un tāpēc viņa nav jāmeklē ārpusē – prieks ir dzīves būtība.

Bet, kā es teicu, ir divas enerģijas, kuras jūs ņemat sev līdzi. Prieka enerģija ir viena, un tumsas jeb sāpju enerģija ir otra. Kad ir tumsa jeb sāpes, prieka nav, ir tikai tā trūkums. Tā ir jūsu daļa, kura jūtas iestrēgusi, atdalīta un vientuļa. Tomēr viņa spēlē jēgpilnu lomu Radīšanā. Prieka enerģija un sāpju jeb tumsas enerģija dziļumā sader kopā. Tumsas iekšienē vienmēr ir vēlme atbrīvoties, dzīvot. Tumsa tiecas atbrīvoties, un, kad prieka enerģija apkampj viņu ar pieņemšanu un vieglumu, tumsa nevar pretoties un atklāsies. Viss, kas ir tumšs, gan jūsu iekšienē, gan pasaulē, ilgojas dzīvot, ilgojas atbrīvoties.

Es aicinu jūs tagad savienoties ar savu tumsu un neskatīties uz viņu kā uz ienaidnieku. Viņa ir Radījuma daļa, viņai ir jēga. Tā kā jūsu priecīgā daļa meklē izpausmi daudzu dzīvju laikā viscaur visumā, viņa šķērso robežas un atklāj nezināmas teritorijas. Šī pati kustība radīs baiļu, nedrošības un neziņas enerģijas, un jūs pēc tam saduraties ar sāpēm un ciešanām. Tomēr kaut kur aiz šīm ciešanām ir prieka enerģija. Tādas dzīves alkas ir jūsu sirdī un dvēselē, ka dziļā līmenī jūs vēlaties ar ciešanām sadarboties. Tā kā jūs esat tik pilni mīlestības, prieks ļauj jums dziļi izzināt dzīvi un vienmēr iet pāri robežām un jaunos piedzīvojumos.

Tagad es aicinu jūsu ķermeņa iekšienē savienoties ar tumšām vietām, kas jums sagādā raizes vai kur jūs jūtat smagu enerģiju, vai kas jums izraisa emocijas, kuras jūs pastāvīgi traucē un kuras jūs uzskatāt par negatīvām un jūs bloķējošām. Un tagad iztēlojieties, ka jūs redzat šo konkrēto rajonu vai emociju kā enerģiju, kura gaida atbrīvošanos. Jūs varat lūkoties uz to šādā veidā: tumšā enerģija jūsu iekšienē ir apziņas pionieris; tā ir jūsu daļa, kura kāpj pāri tam, ko jūs uzskatāt par drošu. Viņa pēta kaut ko jaunu, ko jūs vēl nesaprotat, un tādēļ rada jums apjukumu un, iespējams, skumjas vai cīņu. Bet tas ir tāpēc, ka jūs esat tik bezbailīgas dvēseles, ka jūs esat gatavi pieņemt tumsu un nodarboties ar viņu.

Tāpēc es aicinu jūs raudzīties uz savu tumšāko daļu – daļu, kura cīnās – kā uz jūsu visrevolucionārāko daļu, kura atklāj jaunu pieredzes teritoriju. Es aicinu jūs vizualizēt šo daļu – šīs sarežģītās emocijas vai šo fizisko problēmu – kā karavīru. Vizualizējiet šo daļu kā karavīru jebkurā veidā, kādā vēlaties. Saskatiet viņā vīrišķo klātbūtni, un ieskatieties ugunī viņa acīs. Viņš ir ievainots, bet tajā pašā laikā viņš ir dziļi radoša jūsu daļa.

Tagad iztēlojieties vai vizualizējiet savu priecīgo daļu un redziet viņu sievietes figūras formā, kā sievieti. Viņa dejo, dzied, jūtas brīvi un viegli, bet viņa vēlas pievienoties karavīram. Viņa dziļi ilgojas būt ar viņu un apskaut, jo viņa zina, ka viņš ir piedzīvojumu meklētājs un vēlas atklāt izpētei jaunas teritorijas. Un viņa vēlas sekot viņam un ieskaut viņu savos dziedinošajos spēkos un savā prieka un smieklu garā. Tātad iztēlojieties, ka viņi abi saiet kopā: jūsu traumētā, ievainotā daļa un priecīgā, brīvā daļa. Iztēlojieties, kā viņi apskaujas; jūs varat sajust, ka viņi dziļi mīl viens otru.

Vārdi “gaisma” un “tumsa” ir kļuvuši par labā un sliktā asociācijām, kā spriedumu. Abas šīs enerģijas ir daudz rotaļīgākas un tālejošākas, nekā to atļauj tik šauri ietvari. Abas šīs enerģijas ir dzīvības pilnas un kopā veido Radīšanas būtību. Tāpēc iztēlojoties šīs enerģijas apvienojušās un jūtiet to jūsu sirdī un vēderā. Sirds ir vieta, kur mīt mīlestība un prieks, kamēr vēderā mīt aizraušanās un emocijas, un tāpēc arī emocionālas sāpes. Sirds vēlas nokāpt un apskaut enerģiju vēderā, un tas ir tas, kas nozīmē īstu dziedināšanu: ka jūs apskaujat tumšās emocijas un vēlmes savā iekšienē un atpazīstat tās kā jūsu partnerus Radīšanā, nevis kā enerģiju, no kuras jums vajag atbrīvoties, bet kā būtisku sevis daļu.

Tumsa jūsu dzīvēs spēlē svarīgu lomu, un izpētīt šo lomu ir mērķis, kāpēc jūs esat šeit, kāpēc jūs esat inkarnējušies miesā. Kad emocijas – tā sevis kā cilvēka sauktā zemākā daba – tiek iedvesmota ar sirds enerģiju, ar prieka un bezbailīguma enerģiju, tad rodas patiess radošums. Ar to es domāju, ka jūs pieredzēsiet kāda veida radošumu savā iekšienē, kurš ir pamatoеs un reāls un kuru jūs varat patiesi paust savā ikdienas dzīvē.

Dažiem cilvēkiem viņu sirdīs ir ļoti daudz mīlestības enerģijas, un viņi var savienoties ar prieka enerģiju tad, kad viņi jūt iedvesmu. Bet, tā kā viņu vēdera apakšējās daļas emocijas jūtas iestrēgušas vai bloķētas un tā kā viņi nezina, kā tikt galā ar šīm emocijām, šie cilvēki nespēj pilnībā atbrīvot un izpaust savu prieku iedvesmu praktiskā veidā. Viņi sāk justies atvienoti no šīs pasaules, no Zemes un cilvēku sabiedrības.

Galvenais, lai pārvarētu šo savienojuma trūkumu, ir patiešām uzrunāt sevis daļas, kurām nepieciešama emociju dziedināšana. Tikai ar iedvesmu nepietiek; jums ir jāatzīst tumsa jūsu iekšienē kā savs partneris, nevis kā bloks, kurš jālikvidē. Apkampjot savu tumsu un strādājot ar viņu, notiek garīga alķīmija: patiesa pārveidošanās.

Bieži vien, kad jūs “strādājat ar sevi” – piemēram, ar terapiju vai citādiem dziedināšanās veidiem – jūs joprojām cīnāties ar tumsu, jo jūs dedzīgi vēlaties atrast veidus, kā no tās atbrīvoties. Taču aiz šī dedzīguma slēpjas necieņa pret būtisko lomu, kādu tumsa pilda visumā. Jūs nerotaļājaties un nedejojat ar šīm enerģijām; tā vietā jūs cīnāties ar viņām, un galu galā tas var jūs iztukšot, jo tas prasa daudz enerģijas, lai cīnītos ar sevi.

Lai patiesi uzsāktu dziedināšanās procesu, jums ir jāatbrīvojas no priekšstata par cīņu jeb kauju starp gaismu un tumsu savā iekšienē. Patiešām cieniet tumšās daļas, pat ja jūsu vardarbīgās, agresīvās daļas nav nemaz tik sliktas. Ja jūs pie šīm daļām vēršaties ar līdzjūtību un patiešām vēlaties sasniegt viņu būtību, lai pilnībā saprastu, par ko viņas runā, viņas uzklausīs jūs; viņas atnāks pie jums kā bērns. Tā ir sprieduma un pretestības enerģija, kas pastiprina tumsu, kamēr pieņemšanas un prieka enerģija vienmēr rada vienotību.

Šis dinamiskais process ir kaut kas atklāts, tas notiek ne tikai jūsu personīgās dzīves līmenī, jūs varat tam būt liecinieki kopumā pasaulē, kurā jūs dzīvojat. Visu jūsu reliģisko tradīciju laikā ir bijušas milzīgas bailes no tumsas, aizraušanās, radošuma un brīvas pašizpausmes. No bailēm ir izveidojusies nepieciešamība kontrolēt cilvēka garu. Un bēdīgā lieta ir tā, ka rezultātā ir bijušas ne tikai bailes no tumsas, bet arī bailes no prieka. Prieka enerģija cilvēku sabiedrībā netika laipni gaidīta ļoti ilgu laiku.

Teiktais var likties dīvains, jo ikviens uz Zemes piekrīt, ka visi cilvēki vēlas būt laimīgi, bet jūsu priekšstati par laimi ir kļuvuši tik ierobežoti, tik šauri, ka tie neatstāj vietu prieka enerģijai. Prieks vienmēr ir plūstošs, viņš nevar dzīvot iekšienē nekustīgās struktūrās un hierarhijās vai pakļauties melīgām autoritātēm; prieks ir patiesi revolucionāra enerģija. Prieks bieži tiek izpausts mākslā: literatūrā, dzejā un mūzikā, un liekākai daļai cilvēku, kuri ļaujas prieka plūsmai savās dzīvēs, ir lemts kļūt par autsaideriem. Viņi lemts just, ka viņi ir atšķirīgi un neiekļaujas vairākuma apziņā.

Jūsu sabiedrībā ir noteiktas definīcijas, kas ir laime, taču to lielākā daļa zināmā mērā tiek kontrolēta. Piemēram, naudas pelnīšana ir domāta, lai padarītu jūs laimīgus, veiksmīga karjera ir domāta, lai padarītu jūs laimīgus, apprecēšanās un ģimenes esamība ir mērķis, kuru cenšas sasniegt daudzi cilvēki, bet, kā jūs visi zināt un novērojat savā apkārtnē, visas šīs lietas laimi negarantē. Jūs varat atrast laimi visās šajās lietās, bet šīs laimes svarīgākā daļa ir kaut kas jūsu iekšienē. Nekas ārpus jums nevar padarīt viņu laimīgu. Patiesa laime nozīmē sajūtu, ka jūs iemiesojat prieka garu; ka jūs esat kļuvuši draugi ar sevis tumšajām daļām un esat brīvi izzināt dzīvi.

Mūsu pulcēšanās motīvs, šeit un tagad, ir Izīdas atgriešanās, un es gaidu, kad jūs atvērsiet manu garu un atradīsiet prieka avotu jūsu sirds iekšienē, tajā pašā laikā apkampjot iekšējo tumsu. Un tā faktiski ir viena kustība, viena plūsma. Deja ar dzīvi; deja ar jebkādu dzīvi, kāda jums sniegta. Mēģiniet netiesāt to, neapzīmēt kā labu vai sliktu; dzīve ir pārāk bagāta un noslēpumaina, lai tai pieietu šādā veidā. Jūs patiešām atbrīvojat sevi, ja pārtraucat to darīt.

Ļoti īsi izsakoties, ir divi ceļi, kā atvērt Izīdas enerģiju, un tā tas tagad notiek visā pasaulē. Vai nu jūs nolemjat atklāt šo enerģiju apzināti un brīvi, vai arī jūs esat tā tikuši pakļauti krīzēm un ciešanām, ka ejat cauri patiešām grūtam laikam vai kļūstat slimi, un tad jums būs jāatklāj dzīves gars vai nu šajā dzīvē, vai citā.

Šobrīd uz Zemes viss pastiprinās. Pastāv liela atbrīvošanās nepieciešamība, lai atlaistu brīvībā smagās enerģijas cilvēku iekšienē. Enerģijas vienmēr ir kustībā, viņas ir dinamiskas, un tik daudz sāpju un ciešanu ir sakrāts cilvēcē, ka šī enerģija uzpeld virspusē un izpauž sevi. Tas ir kaut eksplozīvs: viņai kādā brīdī vajag izpausties. Jo apzinīgāki kļūst cilvēki, jo vairāk šis atbrīvošanas dziedinošais process var notikt līdzsvarotā veidā. Jo vairāk jūs pie tumsas griežaties ar dziļu izpratni, jo mīkstāka būs viņas izpausme. Bet tas nebūs iespējams visā pasaulē. Izpaudīsies dziļas sāpes un agresija, kas patiešām var kaitēt citiem.

Es aicinu jūs, pat sastopoties ar patiesi spēcīgu sāpju izpausmi, palikt līdzjūtības telpā. Līdzjūtība netiesā, tā vienkārši vēro. Jums var nepatikt izpratnes trūkums pasaulē, baiļu un nesaskaņu klātesamība un komunikācijas trūkums; bet es aicinu jūs: ja jūs vēlaties saglabāt manu garu, ja jūs vēlaties to nodot citiem, netiesājiet tumsu; esiet mierīgi un paturiet telpu jūsu sirds iekšienē atvērtu.

Tas, kas jūs tur kopā kā dzīvas būtnes, ir cilvēcība. Jūs visi esat veidoti no gaismas un tumsas, no prieka un sāpēm. Un, kad mēs to dziļi saprotam cits par citu un uzdrošināmies brīvi komunicēt par to cits ar citu, tad iestājas patiesā dziedināšanās. Tā ir neizbēgama, tāpēc ka stāvoklis nevar palikt tāds, kāds tas ir.

Lūdzu, dodieties pa vieglu ceļu, neturieties pie pagātnes nastām. Jūs esat jaunā pētnieki, jūs esat piedzīvojumu meklētāji. Strādājiet kopā ar karavīru jūsu iekšienē. Tas ir ievainots karavīrs, bet drosmīgs, un viņš ilgojas pēc mana apskāviena, prieka un gaismas, un smieklu apskāviena. Es esmu Izīda, es esmu jūsu iekšienē.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe