Gaismas Darbinieki, kuri iemiesojas uz Zemes

Iemiesojušies uz Zemes, jūs tūlīt pat sākāt apziņas, kas balstās uz ego, pārveidošanu apziņā, kas balstās uz sirdi. Mēs noraksturojām šo pārveidošanos kā sastāvošu no četriem soļiem. Jūs pabeidzāt soli 1, apzinoties tieksmi pēc “vēl kaut kā”. Vēl kaut kā, kas atšķiras no cīņas par varu, kas agrāk aizpildīja jūsu dzīvi.

Ievērojamu laika periodu cīņa piešķīra jūsu dzīvēm mērķi un nozīmi. Aizraušanās ar varu izvērtās par cilvēka kā marionetes izmantošanā jūsu galaktiskajās kaujās. Visas galaktiskās impērijas bija tur iesaistītas. Taču kad “kareivīgās enerģijas” nonāca uz Zemes, ar cilvēku spēļu laukuma lomā, jūs kļuvāt vairāk novērotāji un attālinājāties no tiešām kaujām. Jūs novērojāt to, kas notika uz Zemes. Jūs redzējāt, ka cilvēciskā būtne attīstās par kaut ko, nonāk tādā esības stāvoklī, kuru jūs bijāt sasnieguši jau sensenos laikos. Jūs pārvērtāties par prasmīgiem karavīriem ar izsmalcinātām psihiskās manipulēšanas un karošanas metodēm. Ar ģenētiskā implanta palīdzību cilvēks kļuva tāds pats.

Ģenētiskie implanti nodrošināja cilvēciskajai būtnei augstu mentālo attīstības līmeni. Dabiskā instinkta un sajūtas funkcijas bija vairāk vai mazāk apspiestas par labu domāšanai un spriešanai.

Mēs pieminējām to, ka attīstībā esošajā cilvēkā galaktiskās ietekmes radīja augstu baiļu līmeni. Pēc būtības šis baiļu elements ir cieši saistīts ar pārlieku domāšanu. Sabalansētā situācijā bailes tiek pārvarētas vai uzskatītas kā dabiskas intuitīvas iemaņas un spēja sajust, ko ir pareizi jeb vietā darīt. Taču kad virsvadība tiek dota domāšanai, bailēm ir tendence pastiprināties, tā kā domāšana paļaujas uz mehānisku loģisku procesu, kas neļauj intuīcijai vai sajūtai iejaukties procesā. Kad mentalitāte barojas no baiļu emocijām, tā aizaug un sāk dot murgainas idejas. Idejas kontrolēt visus un visu. Aizaugušas mentalitātes piemērs – diktatoriskie režīmi.

Atbilde bailēm – nekad nedomāt pārāk daudz. Mazāk domāt un vairāk uzticēties dzīves plūdumam. Atgriezties svētlaimes stāvoklī – ir jūsu tiesības kopš dzimšanas. Tas nozīmē: atbrīvot, nevis grābt.

Kad Gaismas Darbinieku dvēselēs beidzās ego valdīšanas etaps, viņas atvērās jaunam esamības veidam. Jūs intuitīvi sākāt tiekties pie sirds enerģijas. Pēc būtības, jūs meklējāt radošu veidu, kas pārveido pašu spēli ar varu. Jūs sajutāt, ka cīņa par varu ir destruktīva un nevar radīt kaut ko jaunu, jo nogalina un absorbē visu “citu”.

Mēģinot kontrolēt dzīvību un dominēt pār to, vai tā būtu jūsu iekšienē, vai ārpus jums, patiesībā jūs mēģinājāt realitāti padarīt statisku un paredzamu. Patiesi, vara neiedomājami nogurdina.

Sākot to saprast, jūs apzinājāties, ka patiesa velēšanās būtu rīkoties ar varu, bet tikai tam, lai radītu. Patiesi, radīt – tas nozīmē būt kontaktā ar savu dievišķīgumu.

Tā kā jūs esat dievišķas būtnes, tad, vai jūs kaut ko darāt, vai nē, jūs vienmēr radāt kādu realitātes veidu. Radīšana – pati jūsu daba. Ego etapā jūs izzinājāt iespēju atraidīt savu īsto dabu. Protams, kaut kādā līmenī tas arī ir radīšanas veids, kaut arī izkropļots. Tāpēc patiesi radīt  – nozīmē radīt saskaņā ar dzīvi, bet ne nāvi.

Kad rodas tāda sapratne, pamostas atmiņa par “Mājām”. Neskaidra tīrības un svētlaimes sajūtas atmiņa atkal  ienāk jūsu apziņā, un kaut kādā veidā jūs zināt, ka tā ir – atslēga uz laimi. Taču jūs sajūtat bezpalīdzību un neziņu, jo jums nav priekšstata, ar ko sākt. Jūs uzzinājāt, ka ego šo atbildi nedod, bet vēl pa īstam neesat iegājuši apziņas sfērā, kas balstās uz sirdi.

Vienlaicīgi jūsos briest nožēlas un vainas sajūta par visu izdarīto ar cilvēciskajām būtnēm uz Zemes.

Tieši uz Zemes apziņai bija spožas iespējas brīvi izteikt sevi daudzos veidos. Bija domāts, ka Zeme būs dažādu enerģiju apvienotāja, kausējamais katls, kurā dažādas un pat konfliktējošas enerģijas spēs atrast veidu līdzās pastāvēt harmonijā. Enerģētiskais Zemes spēļu laukums tika veidots kā māja ļoti dažādiem enerģiju veidiem.

Atšķirība starp dzīvību uz Zemes un dzīvību citās “Visuma” vietās, vai tas būtu fiziskos vai astrālos līmeņos, ir tajā, ka uz Zemes ir ļoti liela enerģiju dažādība. Vēl vairāk, dažādība izpaužas ne tikai milzīgajā dzīvības formu un veidu daudzumā. Tā ir katrā atsevišķā būtnē, cilvēciskā būtnē. Cilvēciskā būtne ir spējīga ietvert sevī plašāku enerģiju spektru nekā jebkura cita būtne. Sevī jums ir slepkavas un svētā enerģija, bērna, nobrieduša cilvēka un sirmgalvja enerģija, vīrieša un sievietes enerģija, aktivitātes un pasivitātes enerģija, racionālais un emocionālais, ūdens, gaisa, uguns un zemes enerģija, un tā tālāk. Jums kā cilvēciskai būtnei tas liekas triviāli un dabiski, bet jebkurai citai būtnei Visumā tas liekas varoņdarbs. Būt cilvēkam – tas vispār ir varoņdarbs, pat ja nedarīt kaut ko īpašu.

Bet pati unikālākā cilvēka īpašība – spēja savienot enerģijas, kas agrāk likās nesavienojamas. Cilvēks tika paredzēts ne tikai tam, lai noturētu dažādas enerģijas, bet lai būtu par starpnieku, to savienotāju.

Iemesls, kāpēc Gars (Dievs jeb Viss, Kas Ir) pievērsās cilvēciskās būtnes koncepcijai, ir tāds. Visums izrādījās sastinguma situācijā. Apziņa, kas izzināja dzīvi “ne vienotībā”, tiecās pamēģināt dažādas dzīvības formas dažādos plānos un vietās Visumā. Kad dvēsele izzināja visu, kas bija konkrētajā dzīvības formā, tā to pameta, tajā nozīmē, ka vairāk neiemiesojās šajā formā. Tā pārgāja pie citām dzīvības formām, kas atbilda konkrētām prasībām. Nebija nepieciešamības pārveidot enerģiju, mītot konkrētā dzīvības formā. Vēloties pārmaiņas, jūs mainījāt ķermeņus. Un ne tāpēc, ka dvēseles ir slinkas vai ierobežotas. Vairums ķermeņu, blīvumu diapazonā no fiziskā līdz astrālajam, piedāvāja ierobežotas pieredzes iespējas, un, attiecīgi, ierobežotas augšanas un pārveidošanās iespējas, esot ķermenī. Piemēram, ja jūs dzīvojāt uz ūdens planētas, kur iemiesojāties ūdens būtnē, tas ļāva visos iespējamos veidos izzināt ūdens dabu. “Sajūta” būt šķidram, nefiksētam, tekošam, kustošam ir brīnišķīga. Taču, kad jums gribējās kļūt fiksētam un nekustīgam, jums nācās pamest šo ķermeni un kādu laiku dzīvot kalna iekšienē. Analoģiski, dzīvojot kā galaktiskas būtnes varas meklējumos, jūs nevarējāt reāli izmainīt savu apziņu šajā ķermenī.

Konkrētā ķermeņa pieredzes diapazona ierobežotības vai specializācijas sekas izrādījās tādas, ka radītā dzīvības formu pasaule sastinga. Tā nevarēja augt vai paplašināties un iegrūda sevi sastingumā.

Cilvēciskā būtne bija radīta tam, lai ietilpinātu milzīgu enerģiju apgabalu. Tas nozīmē, ka tā nevar koncentrēties uz kaut ko vienu. Un patiešām, sadalīšana dzimumos veicināja zināmu specializāciju, taču vīrišķās un sievišķās enerģijas bija iznākušas tik sadalītas un nesabalansētas, ka būtu bijis pārāk sarežģīti noturēt tās vienādos daudzumos vienā ķermenī. Ja savos nesabalansētajos stāvokļos tās būtu vienādi stipras vienā būtnē, jūs vienkārši pārplēstu pušu.

Cilvēciskās būtnes unikālā varenība – tā ir varenība ietvert sevī plaša diapazona enerģijas un novest tās radošā (ne statiskā) līdzsvarā. Pēc būtības, tāda varenība ir pielīdzināma spējai pārveidot tumsu gaismā, tas ir, tā ir garīgās alķīmijas varenība. Garīgā alķīmija, kas noved iepriekš konfliktējošas enerģijas dinamiskas harmonijas stāvoklī, tad arī ir Kristus enerģija, enerģija, uzturoša vienotību duālisma fonā. Tā arī ir tā pati enerģija, kas, pieņemot tumsu, atļauj pārveidot bailes priekā. Kristus enerģija – tā ir “trešā enerģija”, apvienojoša ar pieņemšanas palīdzību. Šīs enerģijas alķīmiskais spēks ir tās visaptverībā, visa pieņemšanā un bezbailībā.

Kā cilvēciska būtne jūs esat vienīgā būtne, kam piemīt garīgās alķīmijas spēja. Tāda spēja nav ne augiem, ne dzīvniekiem, ne eņģeļiem, ne “tumsas valdniekiem”.

Visas dvēseles var izzināt, kas tas ir, būt gaismai, tumsai, visiem dažādajiem būtņu veidiem, kas dzīvo Visumā, taču viņas nespēj sajust, kas tas ir, pārveidot tumsu gaismā, paliekot savā līdzšinējā dzīvības formā. Viņas nevar pat iedomāties, kas tas ir – iekšējos līmeņos mainīties tā, lai vienlaikus radītu dažādu (fizisko vai garīgo) realitāti.

Dvēseles, kuras iemiesojas citās, ne cilvēciskajās dzīvības formās, arī “rada savu realitāti”, bet tām ir mazāk iespēju ietvert sevī ļoti dažādus un pat konfliktējošus apziņas stāvokļus, paliekot tajā pašā ķermenī, tajā pašā (ne cilvēciskajā) formā. Kā cilvēki – jūs esat tiltu celtnieki jeb garīgie alķīmiķi, un tieši tas padara Zemi un cilvēcisko būtni unikālus.

Tagad mēs atgriezīsimies pie vēstījuma par Gaismas Darbinieku dvēselēm, kuras bija sajutušas ciešanas un nožēlu par iejaukšanos cilvēciskajā būtnē. Viņas apzinājās, ka uz Zemes veidojās absolūti jauna spēle, spēle, pilna solījumu, un viņas izdarīja visu, ko tikai vien varēja, lai apspiestu to sava izdevīguma dēļ. Viņas sajuta sāpes. Tāpat arī noteiktā līmenī viņas apzinājās, ka ar savām egoistiskajām darbībām ir bloķējušas savu pašu garīgo ceļojumu uz gaismu un īstu prieku.

Pamodušās no egoisma miega, viņas ieraudzīja, ka Zeme ir tik skaista vieta, zaļa planēta, uz kuras kūsā dzīvība. Daudzi Gaismas Darbinieki sajūt saites ar Lemūriju jeb Mu, kā to mīlam saukt mēs. Nenoliedzami, Mu – tā ir „nogrimusi paradīze”. Tā piederēja laikmetam, kurš īstenībā nevar atrasties jūsu tagadējā laika līnijā. Tā piederēja citai dimensijai jeb laika kontūram. Tad Zeme vēl nebija pazaudējusi savu nevainību. Tajā dimensijā jūs bijāt daļa no paradīzes laikiem uz Zemes kā eņģeliskas būtnes, kas baroja dzīvību un rūpējās par to. Un, kā mēs paskaidrosim vēlāk, jūs esat daudzdimensionālas būtnes, vienlaicīgi mītošas daudzos realitātes plānos. Laika jēdziens nav tik fiksēts un lineārs, kā jūs domājat. Izrādot savu tumšo pusi kā galaktiskie karotāji, vienlaicīgi, citā laika kontūrā, jūs rādījāt gaismu un tīro sevis aspektu Mu kontinentā, gatavojot planētu zemes dvēseļu atnākšanai. Jūs devāt savu ieguldījumu zaļās planētas ziedēšanā un kaut kādā līmenī uzzinājāt par to, izejot no “kara” apziņas stāvokļa. Jūs uzzinājāt, ka iznīcinājāt to, ko paši palīdzējāt radīt.

Apzinoties Zemes solījumu un skaistumu, jūs sajutāt iekšēju vēlmi nolaisties uz Zemes un atjaunot visu, kas bija iznīcināts. Jūs iemiesojāties cilvēku ķermeņos ar nodomu atnest gaismu un radīt uz sirdi balstītas vērtības apkārtējā vidē, kur stipri dominēja egoistiskās vērtības. Mēs gribam mazliet apstāties pie gaismas atnešanas motīva, jo tajā ir kaut kas tāds, kas bieži izsauc jūsos sajukumu un nesaprašanu.

Gaismas Darbinieki, iemiesojoties uz Zemes, jūs patiešām sākāt iekšējās pārveidošanās procesu, kura rezultātā būtu beiguši savu pārveidošanos no apziņas, kas balstās uz ego, uz apziņu, kas balstās uz sirdi. Jūs atradāties ceļā uz pilnīgu apziņas, kura balstās uz ego, atbrīvošanu, un dzīve uz Zemes deva iespēju darboties ar ego enerģijas paliekām. Enerģijas, kuras jums gribējās iztīrīt, bija sastopamas katrā būtnē, ar kuru jūs kādreiz manipulējāt un kurā jūs mitāt tagad, cilvēciskajā būtnē, jūsos.

Jūsu atnākšanas uz Zemi dziļākais motīvs: nonākt saskaņā ar savu iekšējo tumsu. Un jūs piekritāt satikties ar to cilvēcisko būtņu formā. Kaut arī jūs bieži domājat, ka atrodaties šeit, lai palīdzētu citiem vai Mātei-Zemei, patiesībā pats galvenais iemesls, kāpēc jūs esat šeit, ir, lai izdziedināšanu sevi. Tas ir jūsu patiesais gaismas darbs. Viss pārējais ir otršķirīgs.

Pašā dziļākajā līmenī jūsu dvēselēm gribējās uzņemties atbildību par agrāk izplatīto tumsu. Taču uzņemties atbildību par savu tumšo pusi – tas principā ir individuāls pasākums. Tas neietver tos, kuriem jums jāpalīdz vai par kuriem jāparūpējas. Tas ietver tikai jūs. Protams, procesā jūs palīdzēsiet citiem, bet tas ir otršķirīgi. Ziniet, ir svarīgi apzināties lietu pareizo kārtību, jo jums piemīt tendence būt pārāk uzcītīgiem palīdzībā citiem. Entuziasms palīdzēt citiem bieži kļūst par lamatām, jo jūsu enerģija sapinas citu enerģijās, un visbiežāk vēlāk jūs jūtaties iztukšots un vīlies. Lūdzu, atcerieties: atdot vairāk, kā saņemt – nav varonība un nav balstīta uz sirdi, tā vienkārši ir kļūda. Jūsu kļūda ir tā, ka jūs sevi uzskatāt par daļēji atbildīgiem par situāciju vai par kāda cita prāta stāvokli. Tas tā nav. Katrs pats atbild par savu laimi vai nelaimi. Un tā nenoliedzami ir svētība, jo dod katram varenību radīt un, tātad, mainīt savu realitāti.

Jūs šeit neesat tādēļ, lai “labotu” citus cilvēkus vai Māti-Zemi. Jūs šeit esat tādēļ, lai izdziedinātu dziļās rētas paši sevī. Lūdzu, pildiet šo uzdevumu, un viss nostāsies savā vietā bez kaut kādas piepūles no jūsu puses.

Atnākot uz Zemi un iemiesojoties cilvēciskajos ķermeņos, jums bija tieksme cīnīties ar enerģijām, kuras jums gribētos pārvarēt. Šajā etapā jūs izrādījāties paradoksālā situācijā. No vienas puses, jūs zinājāt, ka gribat “vēl kaut ko” bez varas, jūs neieredzējāt sevi par to, ka nepareizi rīkojāties agrāk. Bet jūs izrādījāties nebrīvi no tā, ko tik ļoti neieredzējāt sevī. Jūs vēl joprojām izrādījāties nebrīvi no ego dominēšanas. Atnākot uz Zemi, jums bija tendence uztraukties par tumsas klātbūtni, dusmoties uz to, un jūsu reakcija bija – cīnīties. Paradokss ir tur, ka jūs gribējāt uzvarēt egoistiskās enerģijas ar cīņu, to pašu enerģija, no kuras tā gribējāt atbrīvoties.

Jūs vēl joprojām neapzinājāties īsto apziņas jēgu, kas balstās uz sirdi. Kad jūs skatāties no sirds, cīņa starp Labu un Ļaunu neeksistē. Sirds realitāte ir par tiem pārāka. Sirds nav pretstats tumsai. Sirds apziņa pieņem visu, kas ir. Tas ir tāds apziņas veids, kurš atbrīvo ideju par to, ka cīņa vispār ir spējīga kaut ko atrisināt.

Kaut gan jūs tiecāties mierīgi un bez cīņas saskarties ar realitāti, īstenībā jums vienkārši nebija pieredzes dzīvot ar šo ideju. Patiesībā jūs izrādījāties “pārejas zonā” – neapdzīvotā teritorijā, pirms ieiet jaunajā apziņas sfērā.

Tāpēc jūs sākāt pieļaut visa veida “kļūdas”, atgriežoties pie esības veidiem, no kuriem tik ļoti gribējāt atbrīvoties. Jūs centāties izmainīt vai pārveidot visus vai jebkuru cilvēku grupu, kura demonstrēja egoistisku uzvedību vai pieņēma uz ego balstītas vērtības. Taču viņi reaģēja uz jums agresīvi, bieži pat nesaprotot, ko jūs cenšaties viņiem nodot. Gadsimtus Gaismas Darbiniekus vajāja kā raganas, pagānus vai (politiskos) aģitatorus. Likās, ka viņus vadīja idejas, kurām pasaule vēl nebija gatava. Viņi likās sveši un tajā neiederējās. Un parasti saskārās ar milzīgu pretestību.

Kas notika? Pēc tam, kad galaktiskajās sfērās jūs kādu laiku spēlējāt pāridarītāja lomu, tagad jūs pārslēdzāties uz upura lomu. Jūsu “dvēseles dusmas” radīja niknas reakcijas no jūsu pašu apkārtnes, un jūs kļuvāt par upuri, izjūtot pazemojumu, dziļas sāpes un bezspēcību. Trauma būt atstumtam un/vai padzītam, kas atkārtojās vairākās dzīvēs, atstāja dziļas rētas jūsu dvēselē. Un jūs šīs dzīves atstājāt ar bezspēcības un nevēlamības sajūtu. Pašreizējā dzīvē daudzi Gaismas Darbinieki jūt nogurumu un ilgas pēc mīlošākas un skaidrāku mērķi redzošas pasaules.

Ir ļoti svarīgi apzināties, ka jūs spēlējāt tieši upura lomu. Tā ir viena no iespējamām faktu interpretācijām, bet šaura un izkropļota. Jūs – neesat ne upuris, ne pāridarītājs. Jūs – esat apziņa dvēselei, kura ir radījusi sev lomas, lai mazliet paspēlētos.

Īstenībā jūs – neesat materializētās un egoistiskās pasaules upuris.

Pēc būtības, daudzajās dzīvēs sadursmes ar agresiju, nedraudzīgām enerģijām vienkārši spoguļattēlā atgrieza jums jūsu pašu piesaistes uz ego balstītajai apziņai, jūsu atkarību no tām. Ja jūs meklējat rezultātu cīņas ceļā, pie jums atgriezīsies cīņas enerģija. Tā bija un ir jūsu pašu pie jums atgriezusies enerģija! Un tieši šajā un tikai šajā ir karmas īstā nozīme.

Tendence uzveikt “ļaunumu” balstās uz pārliecību, ka ļaunumus nav mūsos un tam jātiek izdzītam no realitātes. Kaut arī visu jūsu iemiesošanos periodā vienmēr ir eksistējis garīgs aicinājums apzināt un pieņemt savu tumšo pusi, saprast tās lomu un mērķi.

Pats dziļākais aicinājums – piedot sev un atgriezt savu nevainību. Jūs esat nevainīgi un vienmēr tādi esat bijuši. Vai jūs varat saprast šo patiesību? Ja jā, tad jums vairāk negribēsies izmainīt pasauli un cīnīties ar netaisnību. Jums gribēsies spēlēties, gūt gandarījumu katru dzīves brīdi un vienkārši būt tam, kas jūs esat, un dalīties ar to ar citiem.

Kad jūs tiksiet vaļā no idejas, ka esat par kaut ko parādā vai ka jums par kādu jācīnās, jums vairs nevajadzēs saskarties ar “ārējās pasaules”, sabiedrības, vai citu cilvēku pretdarbību tam, ka esat savādāki. Jums vairāk negribēsies kaut ko mainīt, un tādēļ jūs nesastapsiet pretestību. Jūs sapratīsiet, ka par jums ir priecīgi, ka jūsu ieguldījums realitātē ir vērtīgs, un jūs ciena citi.

Pilnībā atbrīvojot uz ego balstīto apziņu, jūs uzzināsiet, ka esat brīvi no vajāšanas vai ārējiem draudiem. Jūs pacelsieties augstāk par upura un pāridarītāja lomām; jūsu ceļojums noslēgs pilnu apli. Jūs atbrīvosieties no karmiskā sloga un būsiet pilnīgi brīvi radīt visu, ko gribat.

Jūs esat uz jaunas apziņas dzimšanas sliekšņa. Tas ir apziņas veids, kas ir pilnīgi atbrīvojies no nepieciešamības kontrolēt vai iegūt. Tas ir brīvs no bailēm. Tā ir Kristus apziņa.

Kad es, Ješua, dzīvoju uz Zemes, es gribēju atklāt, ka garīgums – tas nav karš starp gaismu un tumsu. Garīgums – tas ir meklēt apziņas līmeni, kas ir augstāk par labo un slikto, vietu, no kuras jūs varat saprast un pieņemt visu. “Dieva valstība ir jūsu iekšienē”. Viss, kas jums ir vajadzīgs, atrodas jūsu iekšienē. Miers un prieks – ir jūsu, kad jūs pa īstam apzināsieties, kas jūs esat – izteikts dievišķīgums.

Un tikai tad, kad jūs apzināsieties, ka atrodaties šeit tāpēc, lai pārveidotu un izdziedinātu sevi, viss patiešām sāks mainīties priekš jums, un kā blakus efekts, arī citiem cilvēkiem jūsu apkārtnē. Pasaule ir tāda, kāda tā ir, un pats labākais, ko jūs tās labā varat darīt – vienkārši mīlēt to tādu, kāda tā ir. Mīliet un ievērojiet katras atsevišķas būtnes skaistumu, kura ceļo šajā realitātes plānā.

Daudzus Gaismas Darbiniekus vada Kristus enerģija. Tāpēc, ka viņš ir jūsu radinieks. Jēzus arī bija Gaismas Darbinieks, kurš vienkārši bija nometis karmiskās piesaistes, Gaismas Darbinieks ar augstu savas izpratnes līmeni. Viņa enerģija pieskaras jums tādēļ, ka jūs zināt: šī enerģija virza jūs uz priekšu. Kristus enerģija – tā ir jūsu nākotnes Es enerģija.

Ješua par Gaismas Darbiniekiem

Nodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net