Gerits Gilens

Savā praksē esmu pārliecinājies, ka daudzās sievietēs pastāv pretestība pret vīrišķo enerģiju. Viņām tās asociējas ar agresiju, nežēlību, seksuālu vardarbību un apspiešanu. Viņas tās uzver kā kaut ko tādu, no kā ir jāizvairās un ar ko viņām nav nekāda sakara. Uzskata, ka tās ir cēlonis visam, kas šajā pasaulē ir nepareizi. Diemžēl šāda sievietes pozīcija saka “nē” – es nevaru uzstādīt robežas un būt pati. Viņa uzskata – ja tu gribi izvēlēties būt pati, tev jāizvēlas vīrišķais aspekts, un tas būtu pilnīgi nepareizi un egoistiski. Kā sievietei tev jābūt mīlošai un garīgai.

Protams, arī vīrieši nonāk pilnīgā apjukumā. Ko lai viņi dara ar savu vīrišķo enerģiju, kura, izrādās, ir tik “slikta”? Sievietes, šķiet, sūta pretrunīgus signālus. Viņas saka, ka vīriešiem vajadzētu būt vairāk saistītiem ar savām jūtām, kad patiesībā viņas šādus vīriešus uzskata par “vārguļiem” un dod priekšroku vīriešiem, kuri ir mačo.

Tātad – kā īsti ir? Vai vīrieši patiešām ir Radīšanas kļūda, kura ir aptraipījusi sievietes? Un ko šī “Radīšanas kļūda” lai tagad dara ar sevi un savu vīrišķību?

Radīšana un dzimšana

Sāksim ar šo. Kas bija pirms Radīšanas? Nebija nekā, jo laiks ir visuma daļa. Tāpēc nav nozīmes jautāt, kas bija pirms Radīšanas, jo laiks pirms Radīšanas neeksistēja. Tomēr ir visuma daļa, kas pastāv ārpus telpas un laika: no mūsu redzes viedokļa šī daļa ir mūžīga; tā vienmēr ir bijusi, tā vienmēr būs. Šī daļa ir visa avots, tas ir bezgalīgas beznosacījuma mīlestības punkts. Mīlestība ir visa, kas ir, avots. Radīšanā laiks un telpa sāka eksistēt, un apziņa sadalījās dualitātē: iekšējā pasaulē un ārējā pasaulē; subjektivitātē un objektivitātē. Šis process notiek nepārtraukti. Radīšanai nav sakara ar pagātni, tā notiek tagad.

Arī mīlestība sašķēlās dualitātē: mīlestībā pret ārējo pasauli un mīlestībā pret iekšējo pasauli, sievišķajās un vīrišķajās enerģijās. Sievišķā enerģija ir vērsta uz ārējo pasauli, saistoties un savienojoties ar citiem cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Vīrišķā enerģija ir vērsta uz iekšējo pasauli, uz iekšējo autoritāti un autonomu pašrealizāciju.

Mīlestība kļūst par uguni: zēns ir piedzimis

Iztēlojieties, ka pirms jūsu dzimšanas jūs bijāt skaists, mīlošs Eņģelis. Sadalīšanās vīrišķajā un sievišķajā vēl nav notikusi. Tad Eņģelis nokāpj mūsu pasaulē, kur šajā fiziskajā līmenī notiek šķelšanās starp vīrišķo un sievišķo. Vienotība sadalās dvīņos: zēnā un meitenē. Mazā meitene ir pilna mīlestības pret ārējo pasauli. Mazais zēns ir mīlestības būtība pret sevi. Tāda mīlestības būtība, ko mēs saucam par uguni.

Jūsu uguns ir pirmā vīrišķās enerģijas izpausme jūsos. Kāda ir šī uguns? Tā ir jūsu vēlēšanās dzīvot, piedzīvojumu, atklājumu alkas un arī vēlme izpaust jūsu iekšējo uguni pasaulē. Izpaust to, kas jūsos ir unikāls, radīt kaut ko jaunu, nojaukt vecās robežas. Sajūtiet, ka šī uguns ir dziļi koncentrēta mīlestība pret sevi jūsu iekšienē. Sajūtiet arī, ka katra uguns ir atšķirīga, katra uguns ir unikāla un katrai ir sava krāsa.

Vīrišķā enerģija tiek radīta no mīlestības pret sevi. Sākumā šī mīlestība ir tik koncentrēta, ka izpaužas kā uguns, ko simbolizē mazais zēns. Ja jūs vēlaties aktivizēt vīrišķo enerģiju, sajūtiet atkal šo uguni. Sajūtiet, kāda ir jūsu uguns. Pieņemiet šo uguni un ieraugiet jūsu iekšējo zēnu.

Viss sākas, pieņemot šo zēnu jūsu iekšienē, tā, ka jūs patiesi varat mīlēt šo uguni, šo kaisli jūsu iekšienē. Mīlestība pret sevi ved pie pašcieņas. Cilvēks, kam ir pašcieņa, dabiskā veidā uzstāda robežas.

Daudzi cilvēki praktiski uzstāda robežas, mācoties teikt “nē”, viņi to uzskata par spēka izpausmi. Bet tā būtībā nav taisnība. Robežu uzstādīšana nozīmē paust mīlestību pret sevi, tas ir patiesais spēks. Pareizā veidā teikts katrs “nē” nozīmē “jā” sev pašam, ar mīlestību, par kuru jūs kļūstat. Mīlestība pret sevi sākas ar nerātnā bērna atrašanu sevī: šis mazais zēns vēlas izlauzties cauri robežām, izpētīt jaunas teritorijas un galu galā izpaust sevi aiz tīras koncentrētas, kaislīgas mīlestības pret sevi.

Ja jūs iztēlojaties sevi kā skaistu karstu uguni, cilvēki nepārkāps viņas robežas, viņi būs uzmanīgi.

Savas vīrišķās enerģijas apzināšanās vienmēr sākas ar mazā zēna apzināšanos jūsu iekšienē. Bez mazā zēna nav īstas vīrišķās enerģijas. Bet to izdarīt ir grūti, jo mēs dzīvojam pasaulē, kur mazais zēns nav laipni gaidīts.

Kāpēc mazais zēns nav laipni gaidīts

Iztēlojieties, ka agrākos laikos jūs piedzimāt kā meitene. Tad jums bija paredzēts kā bērnam valkāt kleitu, palīdzēt mātei un spēlēties ar lellēm. Vēlāk jums vajadzēja apprecēties, dzīvot pa māju, palikt bez izglītības un rūpēties par savu vīru un bērniem, un neko citu jūs vēlēties nevarējāt. Tikai tad jūs tikāt uzskatīta par labu meiteni.

Citiem vārdiem, ja jūs būtu meitene, tad mazais zēns jūsos būtu pasaulē pilnīgi nevēlams. Tādai meitenei, kurai bija citādi plāni, kura vēlējās attīstīties un juta sevī piedzīvojumu garu, visi drīz vien teica, ka tas ir pilnīgi nedabiski – rezultātā viņai tika iedvesta liela vainas apziņa. Pastāvīgas domāšanas jautājums meitenēm nepastāvēja; tāpēc meitenes tika ignorētas. Šajā pasaulē joprojām ir daudz cilvēku, pat šodien, kas domā, ka meitenēm izglītība nav vajadzīga.

“Zēnam” meitenes iekšienē joprojām turpinās grūti laiki. Daudzām sievietēm ir sava veida iekšējs tabu pret vīrišķo enerģiju un tādā veidā arī pret mazo zēnu. Būt garīgam nozīmē būt mīļam, jaukam un ar empātiju. Bet nerātnais mazais zēns neatbilst šim tēlam.

Faktiski, ja jūs piedzimāt kā zēns, jūs bijāt nedaudz “neizdevies”. Kā tad tā? Tāpēc ka pasaulei bija vajadzīgi paklausīgi vīrieši: tādi, kas veic smagu darbu, un kareivji, protams ne tādi, kas domāja patstāvīgi. Pasaulei nebija vajadzīgi brīvi gari, kas mīl piedzīvojumus, piemēram, mākslinieki un brīvdomātāji. Citiem vārdiem, ļoti ilgu laiku cilvēku sabiedrībai bija vajadzīgi vīrieši, kas sevī apspieda mazo zēnu.

Vieds vīrietis audzina savu iekšējo zēnu. Viņš zina, ka šis zēns ir viņa iedvesmas avots, viņa dzīves enerģija, esības cēlonis. Mazais zēns pārstāv izmaiņas, ko vīrietis vēlas ienest pasaulē. Taču esošajām sociālajām struktūrām pārmaiņas nepatīk. Un tādēļ vīrietim nav ļauts būt labam tēvam savam iekšējam zēnam. Tā vietā, lai iedvesmotos no mazā zēna, viņam ir lemts viņu apspiest.

Pašreizējās sociālās struktūras nav palīgs mazajam zēnam izpaust viņa radošo enerģiju, šīs struktūras galvenokārt rūpējas par savu saglabāšanos. Diktatori, valdnieki, priekšnieki, ģenerāļi – viņiem visiem ir vajadzīgi paklausīgi vīrieši, kas seko akli, nevis vīrieši, kas pievērušies savam iekšējam zēnam. Tāpēc mazais zēns vīrietī nav vēlams.

Iztēlojieties zēnu, kurš ar dziļu interesi raugās nakts zvaigžņotajās debesīs. Savā sirdī viņš jūt dziļu saikni ar zvaigznēm; viņš vēlas par tām uzzināt vairāk. Viņš vēlas ceļot uz zvaigznēm un uzzināt, kas īsti ir kosmoss. Tā ir trakulīga dziļa vēlme, ko var sajust tikai mazais zēns – viņš jūt liesmojam savu iekšējo uguni.

Protams, būtu lieliski, ja šim mazajam zēnam būtu ļauts izaug par vīrieti, kurš šo vēlmi iekustinātu un padarītu par galveno savā dzīvē. Piemēram, viņš varētu kļūt par astronomu vai par zinātniskās fantastikas rakstnieku, vai doties astrālos ceļojumos pa visumu, vai pat saskarties ar svešām radībām.

Vieds vīrietis ir tas, kurš ir labs tēvs mazajam zēnam; kurš ļauj iekšējam mazajam zēnam dzīvot; kurš paliek uzticīgs viņa iekšējai ugunij un turpina tai ticēt. Viņu nekavē pasaule, kura saka, ka tas viss ir neiespējami un ka viņam ir jāaug.

Šāds cilvēks vienmēr aizrauj un iedvesmo citus. Jo viņš ļauj zēnam savā iekšienē būt dzīvam, viņš pieskaras arī zēnam citos cilvēkos. Tādā veidā viņš citos rada sajūtu, ka viņi ir dzīvi; viņš atgādina viņiem par viņu sākotnējo uguni, par to, kas viņi ir. Viņam nav grūti uzstādīt robežas, teikt “nē” citiem. Cilvēki jūt viņa uguni un redz – kad šim vīrietim ir saikne ar savu iekšējo uguni, viņš ir iedvesmots un iedvesmojošs. Viņi ir skolotāji, es to atceros no skolas laika. Skolotāji, kuri patiesi runāja no savām iekšējām ugunīm, bija labi skolotāji; viņi iedvesmoja un bija radoši.

Diemžēl tas tā parasti nenotiek. Zēns ātri uzzina, ka viņam nevajadzētu būt sapņotājam. Viņam jābūt gatavam dzīvei sabiedrībā, atbildīgai dzīvei, darbam no deviņiem līdz pieciem ofisā. Tad ugunij ir tikai pasīva dzīve. Jums ir ļauts lasīt zinātnisko fantastiku savā brīvajā laikā, abonēt žurnālu “Astronomija” un nopirkt teleskopu. Ja jūs neļaujat ugunij izdzist pilnīgi, jums joprojām ir pietiekami daudz savas dzīves, lai gan jūs neesat pārāk laimīgs. Ir taisnība, ka šajā laikā pieauguši vīrieši ļaujas zēnam tikai savā brīvajā laikā. Būt pieaugušam nozīmē vairs nepievērst uzmanību mazajam zēnam, vairs neticēt saviem sapņiem, bet klausīt priekšnieku un pilnīgi apmierināt sabiedrības un jūsu vecāku cerības.

Sievietes bieži apslāpē mazo zēnu sevī, ignorējot viņu, neļaujot viņam būt, jo viņu pārliecība ir, ka mazais zēns nav daļa no sievietes. Kamēr šāda pārliecība viņās pastāv, viņas nekad nespēs radīt veselīgu iekšējo vīrieti. No otras puses, vīrieši savu zēnu apslāpē ar varu. Tā ir vīriešu traģēdija, ka viņi savu spēku izlieto pret sevi.

Skolotāji parasti, stāvot klases priekšā, to nesaprot: viņiem labāk būtu mācīt labas mazas meitenes, kas lieliski mācās. Jo draud briesmas, ka zēni izrādīs uzmanību, viņām atkal ir jāaizsargājas no tā – viņām atkal ir jāpatveras no sevis. Un tā mazo zēnu slāpē arvien vairāk nosacījumu, arvien lielāka aizsardzība pret viņu. Rotaļlaukumi kļūst drošāki. Tomēr paradoksāli, ka drošākajos rotaļlaukumos notiek visvairāk nelaimes gadījumu.

Pastāv vēl viens izglītības paradokss. Mazie zēni, kam ir vislielākās grūtības pielāgoties, kas nevēlas ievērot noteikumus, kas pamet skolu, bieži vien ir visradošākie. Tie ir cilvēki, kuri turpmākajā dzīvē uzsāk biznesu, kuri sabiedrībā ir mākslinieki vai novatori. Kāds, kurš reiz tika pētījis bagātākos cilvēkus uz Zemes, sev par pārsteigumu atklāja, ka neviens no viņiem nav pabeidzis savu izglītību. Lai gan mazie zēni nav laipni gaidīti, tomēr viņi ir tie, kas rada pārmaiņas mūsu pasaulē un piešķir tai krāsu.

Vīrišķās enerģijas brūce – pazaudētā meitene

Šīs esejas sākumā es rakstīju, ka vīrišķo enerģiju sāka asociēt ar agresiju, nežēlību, seksuālu vardarbību un apspiešanu. Kāpēc tas tā ir?

Tāpēc, ka mazajiem zēniem nav ļauts dabiski būt. Vīrietis neatļāvās būt mazais zēns. Viņam nebija ļauts doties piedzīvojumos, pētīt un radīt. Tas tika uzskatīts par nepareizu, jo tad viņam būtu jāpielieto sava vīrišķā enerģija, lai darītu to, ko pats vēlas. Viņa vīrišķā enerģija tika lietota no citu puses un citu labā; no priekšnieka puses, kurš lika viņam smagi strādāt un kurš nevēlējās darbinieku, kam būtu jaunas domas vai kurš darītu citas trakas lietas. Vai vēl sliktāk, vīrieša enerģiju izmantoja diktators, kuram viņš bija vajadzīgs kā karavīrs, lai cīnītos karā.

Turklāt mazā zēna apslāpēšanai vīrietī ir pat smagākas sekas. Mazajam zēnam patīk rotaļāties ar savu dvīņu māsu: viņa dvēseles otro pusi. Ja viņš dodas meklēt piedzīvojumus, tad konstatē, ka viņu iepriecina meitenes klātbūtne. Meitene viņam norāda uz pasaules skaistumu, ļauj viņam mīlēt dzīvniekus. Caur meiteni viņu daudz vairāk iepriecina visi viņa piedzīvojumi un atklājumi; viņa dzīve un pieredze kļūst bagātākas, pateicoties meitenei. Veselīgā bērna psihē starp zēnu un meiteni ir cieša sadarbība.

Pateicoties meitenei, viņš izaug par līdzsvarotu nobriedušu vīrieti, kurš ir vienots ar savām jūtām, viņš jūt mīlestību pret dzīvi.

Mātēm, kurām ir dēls, bieži ir grūti saprast, ka tāds mazs zēns nerunā par savām jūtām. Risinājums ir vienkāršs: dariet kaut ko kopā ar mazo zēnu, kaut ko kopā būvējiet, dodieties kopējā piedzīvojumā. Tad notiek tas, ka mazajam zēnam ir ļauts būt tādam, kāds viņš ir, un tādā veidā viņš aktivizē arī iekšējo meiteni. Pēc tam sāk viņš sarunāties un dalīties.

Tas pats notiek arī otrā gadījumā. Ja jūs kā tēvs vēlaties kaut ko darīt kopā ar jūsu meitu, tas ne vienmēr labi izdodas. Bet ja jūs vispirms parunājaties un mazliet dalāties, un pēc tam liekat priekšā kaut ko kopīgi darīt, jūs pamanāt, ka pēkšņi jūs saņemat entuziastisku atbildi. Mazais zēns ir aktivizēts.

Ja mazajam zēnam nav atļauts rotaļāties, viņš nerotaļājas arī ar mazo meiteni. Rezultāts ir emocionāla nabadzība. Šādā gadījumā pastāv nesabalansēta vīrišķā enerģija, kura ir atsvešināta no sievišķā. Vīriešos dziļi iekšienē mājo pazaudētā meitene, kura jūtas pilnīgi aizmirsta. Un tieši to vēlas vara – vīrieti, kurš ir pilnīgi paklausīgs un nejūtīgs kā robots. Šādā veidā vīrietis tiek dehumanizēts.

Kad es biju bērns, es domāju, ka miršu, kad būšu pieaudzis. Pieaugušie vīrieši man likās kā pelēkas figūras, kuras nerotaļājas un kurām trūkst prieka un vienmēr ir ļoti smagi jāstrādā. Savā ziņā man bija taisnība. Tie bija vīrieši, kuri pastāvīgi apspieda mazo zēnu sevī un vispār ignorēja mazo meiteni.

Ievainotie vīrieši

Sīksts, smagu darbu pildošs strādnieks, kareivis, kurš akli pilda pavēles – tie ir ievainoti vīrieši. Tie ir vīrieši, kuri ir apspieduši savu dabisko enerģiju – mazo zēnu – un līdz ar to viņiem nav arī saiknes ar savu sākotnējo sievišķo pusi: mazo meiteni. Vīrietis, kurš nav iemācījies rotaļāties ar savu iekšējo meiteni kā zēns, nesaprot savu iekšējo sievieti.

Rezumējot: vīrieši ir ievainoti, un sievietēm bieži ir nepareizs uzskats par vīrišķo enerģiju, jo ir tik daudz ievainotu un rūdītu vīriešu. Šī nepareizā uzskata dēļ sievietes atsvešinās no savas vīrišķās enerģijas. Zaudējot saikni ar vīrišķo enerģiju, ir tik maz patmīlības, tik maz pašcieņas. Tas izraisa to, ka sievietes nespēj noteikt sev robežas un izvairīties no izsīkuma, saslimstības un depresijas, ko izraisījusi nedabiskā enerģija, kura grauj viņu sistēmu.

Vīriešiem sekas ir tikpat dramatiskas. Tā kā viņi noslāpē savu mazo zēnu, viņu dzīve kļūst apnicīga, un viņi iekšēji mirst. Tā kā viņiem nav arī saiknes ar savu iekšējo meiteni, ar savu iekšējo sievieti, viņi ir vientuļi. Tā ir vientulība, kura bieži pat nav vairs sajūtama, jo mazā meitene ir pilnīgi pazaudēta.

Dziedināšanās

Viss dziedināšanās process sākas, atkal savienojoties ar iekšējo zēnu. Par laimi, dziedināšanās jau notiek pilnā sparā. Protams, Rietumos vīriešu rīcībā ir vairāk brīvā laika. Par laimi, brīvajā laikā šodien vīrietis var baudīt dzīvi. Vīriešiem ir ļaut būt jutīgiem vīriešiem, sievietes var taisīt karjeru. Šeit būs vieta mazajam zēnam, kur parotaļāties. Un rotaļīgais zēns atkal sauc augšup savas dvēseles otro pusi, iekšējo meiteni.

Atslēga, lai iekšēji dziedinātos: zēns sauc meiteni, meitene sauc zēnu. Viņu kopīgā klātbūtne ved pie dvēseles, sava patiesā es, apzināšanās.

Turklāt patlaban ir arvien vairāk cilvēku, kas brīvajā atklāj to, ko viņiem patīk darīt un kas var nest viņiem arī ienākumus. Notiek brīnumaina iekšēja pārslēgšanās: unikālā vīrišķā enerģija vairs netiek izmantota, kalpojot ārējiem spēkiem, bet gan kalpojot mazajam zēnam, kalpojot savam priekam dzīvē. Tas ir iekšējās dziedināšanās moments: vīrietis atkal ieņem savu dabisko vietu.

Vīrieša ceļš uz dziedināšanos ir šāds. Vispirms sazinieties ar pazaudēto zēnu un sāciet dzīvot, vadoties pēc šī zēna. Iespējams, ka jūs jau to darāt brīvajā laikā vai pa brīvdienām. Arvien lielāka telpa kļūst pieejama mazajam zēnam, kamēr jūs pilnīgi dzīvojat ar viņa iekšējo aizraušanos. Protams, jūs tādā gadījumā sastopaties ar lielām bailēm. Šīs bailes jums vienmēr stāsta, ka to nevar izdarīt, ka tas nav iespējams, ka tas ir bezatbildīgi, ka jums ir jāapmierinās ar to, kas jums ir. Palūkojieties dziļi uz šo baiļu avotu. Iespējams, tās izraisa balsis no pagātnes, no jūsu senčiem. Vai arī balss no autoritātes puses, kura mēģina īstenot varu pār jums. Pēc tam izdariet izvēli. Jautājiet sev: vai es savu vīrišķo enerģiju atdošu kalpot šīm balsīm, vai arī kalpot manai paša ugunij, manam paša entuziasmam un radošumam, mazajam zēnam manā iekšienē?

Kam jūs kalposiet, kurš ir jūsu saimnieks? Ja jūs sāksiet dzīvot, vadoties pēc mazā zēna, jūs saskarsieties ar nepieredzētiem radošiem resursiem sevī. Izradīsies, ka jūs varat būt un darīt vairāk, nekā jūs kādreiz varējāt iedomāties. Jūs vairāk apzināsieties savas jūtas. Atveriet tam visam durvis.

Apzinieties – kad jūs piešķirat telpu savai iekšējai ugunij un sākat dzīvot, vadoties pēc mazā zēna, sākas arī atklājumu iekšējais ceļš. Mēs esam viens; mēs esam cilvēki, nevis vīrieši vai sievietes, un mēs šo jauno vienotību panākam, kad atstājam aiz muguras visas vecās idejas par sevi, par to, ko nozīmē būt vīrietim vai sievietei. Sākot dzīvot, vadoties pēc pazaudētā mazā zēna, mēs labāk apzināmies viņa dvīņu māsu: pazaudēto mazo meiteni.

Vīrieši bieži vien dara visādas dīvainas lietas, lai būtu tuvāki savām jūtām: izmantojot atbalsta grupas vai ko tamlīdzīgu. Dažreiz tas palīdzēs, bet tas nav pats dabiskākais veids. Dabiskākais veids ir darīt to, kas jums patīk. Ļaujiet zēnam atkal rotaļāties, ļaujiet ugunij atkal uzliesmot. Tādā gadījumā jūsu emocionālā dzīve attīstīsies pati par sevi. Zēns sauc meiteni. Futbolistam ir pārsteidzošs sitiens, šahistam – izcils gājiens. Savā spēlē iesaistītai zēns rada dziļu iekšēju saikni ar iekšējo meiteni. Šis kontakts ar intuitīvo var sniegt ļoti dziļas, ļoti intensīvas skaistuma izjūtas. Tas turpinās un izplatās visās dzīves jomās.

Kad meitene atkal ir tur, brūce ir sadziedēta

Protams, iekšēja dziedināšanās ietekmē pasauli ap mums. Ja vīrišķā enerģija ļauj sevi ļaunprātīgi izmantot visām vecajām varas struktūrām, vīrieši nedarbojas harmonijā ar apkārtējo pasauli. Rezultāts ir mūsu dabiskās vides, planētas Zeme postīšana. Atgriežoties klausīties mūsu iekšējo uguni, vīrišķā enerģija kļūst saskaņota ar dvēseli. Dvēseles līmenī ir harmonija; tāpēc dvēseles impulsi ilgtermiņā vienmēr radīs harmoniju šajā pasaulē. Ja mēs atkal sākam rīkoties, vadoties pēc mūsu dvēseles, tas vienmēr vedīs pie mūsu dzīves vides, dzīvnieku un augu valstību un pašas Zemes atjaunošanās. Vecās uz bailēm balstītās struktūras, kuras cenšas iegūt īpašumu un varu, sairs, jo tām vairs nebūs vīrišķās enerģijas atbalsta.

Nobeigumā, lūk, kas. Daudzi vīrieši sūdzas, ka sievietes ir grūti saprast. Tā, protams, nav reāla problēma; problēma ir zems pašnovērtējums. Mēs neesam vienkārši vīrieši vai sievietes, mēs esam cilvēki. Savienojoties ar mazo zēnu, vīrietis apzinās arī viņa sievišķo pusi. Rezultātā viņš mācās kļūt pilnīgs cilvēks: būtne, kura ir gan vīrišķa, gan sievišķa. Tad viņam vairs nebūs problēmu saprast sievietes. Arī sievietes ir cilvēki.

© Gerrit Gielen

Angļu valodā tulkojuši Maria Baesand Frank Tehan

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe