Jūsu dzīvnieciskā daba
Pamelas Kribes čenelings ar Zemi
Dārgie draugi,
Angliski
Es esmu Mātes Zemes balss. Es esmu šeit gan ārpusē jums, gan iekšienē. Veltiet laiku, lai apzinātos, kur jūs atrodaties. Jūtiet enerģiju šajā telpā un pēc tam ļaujiet savai apziņai ceļot ārā tur, kur atrodas kalni, debesis un ezers. Jūtiet Zemes enerģiju šajā vietā. Daba tur ir spēka pilna un vēlas jūs sveikt. Viņa redz un jūt jūs, tāpēc tagad iztēlojieties, ka jūsu pēdas ir savienotas ar Zemi. Ļaujiet šīs vietas enerģijai, šai Mātes Dabas daļai, ienākt jūsu kājās.
Jūs esat šeit, lai atslābinātos un atvērtos sev. Jūs visi meklējat veidus, kā atvieglot sāpes, lai kļūtu pilnīgi veseli, un jūs nevarat šo mērķi sasniegt ar savu prātu. Jūs varat daudz domāt par jautājumiem, kurus uzdod dzīve, un par savas dzīves jautājumiem, bet domāšana un analīze nedos nekādus ilgstošus risinājumus. Un tas tāpēc, ka jūsu būtība, jūsu dvēsele nesazinās ar jums caur prātu. Jūsu dvēsele, jūsu būtība runā ar jums caur jūsu sajūtām, un diemžēl vairums mūsdienu cilvēku vairs nezina, kā justies. Tā kā tik liela daļa no jūsu izglītības ir vērsta uz prāta trenēšanu, jūs sākat identificēties ar savu prātu. Un tad jūs jūtaties apmaldījušies un apjukuši, jo jūsu prāts nevar jums sniegt patiesas norādes par jūsu dzīves ceļu.
Mēs esam šeit kopā, lai dziedinātu sevi, tāpēc pirmais solis uz to ir pilnīgi atslābināties un savienoties ar savu ķermeni; atbrīvot enerģiju, kuras ir pārāk daudz jūsu galvā, un ļaut tai plūst lejup uz jūsu kājām – un, lūdzu, dariet to kopā ar mani. Iztēlojieties, ka jūsu uzmanība ir līdzīga smalkai spalvai, kura liegi slīd pa jūsu ķermeni. Sāciet ar kaklu un pieskarieties tam ar spalvu – apzinieties savu rīkli. Pēc tam dodieties tālāk uz savu krūšu rajonu, savu sirdi. Vienkārši esiet tur un jūtiet, ka jums vajag atslābināties un atlaist domāšanu; ļaujiet, lai jūs vada jūsu ķermeņa viedums. Jūtiet tā virzienu un uzticieties šim viedumam, Zemes viedumam. Pēc tam ceļojiet tālāk uz vēderu un apzinieties savu elpu. Un katru reizi izelpojot atbrīvojiet nelielu spriedzi. Pēc tam ar jūsu spalvas uzmanību pārvietojieties lejup uz saviem gurniem un kājām, un lejup uz savām pēdām.
Jūtiet, kā es, Māte Zeme, sveicu jūs. Jūs esat mani bērni. Es dzīvoju jūsu iekšienē, un jūs esat manis dzemdināti. Jūsu ķermenis ir veidots no Zemes elementiem un enerģijām. Jūs neesat tikai savu vecāku un sabiedrības bērni, jūs esat arī mani bērni. Un, ciktāl jūs esat mani bērni, jūs esat līdzīgi visām dabas radībām uz Zemes. Jūs esat kā dzīvnieki, augi, kalni. Daļa no jums ir vienotībā ar dabu, un šī daļa ir ļoti tīra un dabiska.
Es vēlos, lai jūs tagad savienotos ar šo sevis daļu. Un es lūgšu jums iztēlē uzzīmēt dzīvnieku, kurš ir kopā ar jums un vēlas palīdzēt jums savienoties ar savu dabas daļu. Dzīvnieki pēc savas dabas ir šķīsti un spontāni radījumi. Protams, viņi var būt agresīvi un pat nogalināt, lai izdzīvotu, bet tomēr viņi ir šķīsti – dzīvniekiem nav sociālās maskas. Tāpēc es tagad lūdzu jūs uzaicināt dzīvnieku savā enerģijas laukā, un jūs varat redzēt, kāds dzīvnieks pie jums spontāni atnāk. Ļaujiet viņam tuvoties jums; sajūtiet viņa enerģiju. Viņš vēlas jums kaut ko parādīt, pateikt kaut ko svarīgu. Viņš vēlas jums kaut ko parādīt, teikt kaut ko svarīgu.
Tagad iztēlojieties, ka jūs ļaujat šī dzīvnieka enerģijai saplūst ar jums, un raugiet, kā tas jūs ietekmē. Sabiedrībā jums māca uzvesties noteiktā veidā. Pastāv visādi noteikumi, kurus jūs mācāties no bērna vecuma, un bieži vien tiek apspiesta jūsu spontānākā daļa, kurai piemīt ļoti spēcīgas emocijas un vēlmes. Jums pat sāk šķist, ka šī jūsu daļa ir slikta. Bieži vien, kad daļa sevis tiek apspiesta, tā patiešām kļūst tumšāka, jo tai pievienojas vilšanās.
Jūs visi esat cilvēki, kurus pievelk garīgums, taču pastāv arī senie tradicionālie garīguma priekšstati, kas jums saka, ka savas emocijas ir jāapslāpē vai jāpārvar. Bet es jums saku, ka patiesais garīgums, jaunā laikmeta garīgums ir saistīts ar jūsu dabiskā emocionālā “es” iekļaušanu. Tāpēc es lūdzu jūs uzaicināt dzīvnieku būt jūsu ceļvedim. Un tagad pajautājiet šim dzīvniekam: “Kādai emocijai manī ir vajadzīga lielāka izpausme, lielāka uzmanība? Kādas emocijas es sevī nomācu visvairāk?” Varbūt tās ir dusmas, vai varbūt tieši jūsu jūtīgums ir tas, ko jūs neatļaujaties parādīt. Varbūt jūs pēc savas dabas esat ļoti dzīvespriecīgi, bet jūs domājat, ka jums sevi ir jāierobežo. Dzīvniekam, kurš tagad ir kopā ar jums, nav sprieduma par šo īpašo emociju, un viņš palīdz jums to izpaust.
Visbeidzot, iedomājieties savas ikdienas dzīves situāciju, kura jums šķiet ļoti sarežģīta. Iztēlojieties, ka tagad jūs ar šo situāciju saskaraties, kad jums blakus ir dzīvnieks. Kas notiktu? Jūs varat izmantot šo dzīvnieku, šī dzīvnieka enerģiju savā ikdienas dzīvē, lai to izmainītu.
Mans šodienas vēstījums ir tāds, ka jūsu dabiskā daļa, jūsu “nepieņemamā” daļa, iespējams, ir pati oriģinālākā un jauneklīgākā daļa. Jūs varat domāt, ka dusmas vai skumjas nav skaistas emocijas, bet tās glabā daudz no jūsu sākotnējās dabas, kura ir apspiesta. Tāpēc, pat ja jums nepatīk jūsu emocijas, pat ja jūs tās ienīstat, lūdzu, apzinieties, ka tie ir jūsu visvērtīgākie ceļveži. Jums tie jāuzklausa, tāpat kā jūs uzklausāt šo vēstījumu.
Jums jāpiešķir sev telpa, jāļauj šīm emocijām būt un izpausties. Un, ja jūs par sevi šaubāties, paskatieties jums blakus esošā dzīvnieka sejā. Viņš ir šķīsts, daļa no dabas, tāpat kā jūs. Lūdzu, tagad sajūtiet dabas apkampienu. Un, kad nākamajās dienās jūs pastaigāsieties pa šo apkārtni, izjūtiet, kā daba pieņem jūs bez sprieduma. Un tad pieņemiet sevi bez sprieduma.
Paldies, ka bijāt šeit un dalījāties ar mani savā enerģijā!
© Pamela Kribbe
Tulkoja Jānis Oppe