Pamelas Kribes čenelings ar Mariju Magdalēnu

Dārgie, dārgie vīrieši un sievietes,

Es esmu Marija Magdalēna. Es esmu mājās, kad esmu šeit kopā ar jums šajā valstī. Kad es ar jums šādā veidā runāju caur kanālu, mana dvēsele kādu laiku izveido ciešāku un intīmāku saikni ar Zemi un es spilgtāk atceros, kādas bija pastaigas šeit, starp šiem laukiem, šiem kalniem un pauguriem, zem šīm debesīm. Es baudīju milzīgo dabas skaistumu un Zemes gādīgo spēku.

Dabiskais skaistums un spēks joprojām pastāv šeit un var jūs dziedināt no iekšpuses. Bez vārdiem, vienkārši atrodoties šeit, ir jūtama enerģija, kura izstarojas ne tikai no šīs valsts, bet arī caur cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši gadsimtiem ilgi un ir to jutuši. Šajā rajonā ir atvere, portāls citai būtiskai vibrācijai, kura nav no šīs fiziskās pasaules. Es aicinu jūs tagad būt skaidri atvērtiem šai vibrācijai un izjust to.

Jums nav jājūt kaut kas īpašs. Vienkārši ļaujiet enerģijai darīt savu darbu. Tā ir gan Zemes, gan Kosmosa enerģija, kas šeit saplūst. Atlaidiet visu, kas jūsos ir noguris un vecs. Nesaistiet sevi vairs ar to, nepievērsiet tam uzmanību. Vecā enerģija, kas tur atrodas, vēlas būt atbrīvota, tāpēc atlaidiet to. Jums nav pat jāvēlas, lai tā notiktu, tas ir dabisks process. Bet tā var būt laba ideja pateikt iekšēju “Jā”, ka tam jānotiek.

Jūsu dzīvē uz Zemes notiek visdažādākās lietas, un dažreiz jūs apmulsina tas, kas gadās jūsu ceļā. Tie var būt ārēji notikumi vai iekšējas enerģijas un emocijas, kas paceļas jūsu iekšienē un ar kurām jums ir grūti. Vienmēr ziniet, ka jums kā cilvēkam šīs lietas nav jāatrisina pašam. Jūsos un ap jums ir plūsma, kas jums palīdz. Tā nav tikai jūsu dvēseles plūsma, bet nāk arī no lielāka tuvinieku loka, no dvēseles palīgiem, līdzīgi domājošiem eņģeļiem – jūs neesat viens.

Dažreiz jūs saņemat grūdienu no jums apkārt esošās gaismas, kura aicina darīt kaut ko jaunu vai atteikties no kaut kā veca, vai iet kopā ar dzīves plūsmu pat tad, ja jūs neuzticaties šai plūsmai, un tas liek jums īslaicīgi bīties. Jūs šaubāties, vai šīm maigajām balsīm iekšienē vai šīm mīlestības iedunkām var uzticēties.

Jūs visi esat kļuvuši drosmīgi. Jūsu iekšienē ir vieta, kur jūs jūtaties vientuļi, ieslodzīti baiļu un neuzticēšanās radītās sienās. Tagad ir laiks pacelties augšup, atvērt šī cietuma logus. Zeme un debesis sauc jūs. Mēs esam šeit, lai jūs atbrīvotu, bet mēs to nevaram izdarīt vieni, mums nepieciešama jūsu palīdzība. Jums ir jāatbild uz mūsu aicinājumu, jāuzdrošinās uzticēties, jāuzdrošinās būt atvērtiem un just. Visas emocijas, ko šis atbrīvošanas process jūsos izraisa, ir jāredz un jājūt, bet neķeriet tās – lai viņas varētu aizslīdēt prom, brīvas kā putni. Kas jūsos ir slēpts un apklusis, kas ir kļuvis neērts un drēgns kā drūmais cietums, tas jāuzmundrina mīlestības balsī un jāaicina uz gaismu, bet tas jums nav jādara vieniem. Gaisma, kura jūs sauc, ir klāt, bet jums ir jāiet kopā ar plūsmu un piekrišanu atvērt sevi.

Iztēlojieties, ka jūsu cietumam, lai kādu jūs to arī neiedomātos, ir vārti ar diviem apsargiem to priekšā. Viņi vēro vārtus un pārstāv jūsu reakciju uz sāpēm un bailēm, kuras esat piedzīvojuši dzīvē, neatkarīgi no tā, vai šajā dzīvē vai iepriekšējās dzīvēs, vai abējādi. Paraugieties, kas stāv jūsu vārtu priekšā. Šie sargi jūt, ka dara labu darbu un vēlas jūs pasargāt no vēl lielākām sāpēm. Tomēr, sargājot jūs, viņi netīši ir atslēguši jūs no dzīves, no sajūtām, no plūsmas. Izturieties pret šiem apsargiem godbijīgi, jo viņi ir paveikuši lielu darbu. Lai gan jūs varētu viņus uzlūkot kā negatīvas figūras, viņi ir tie, kas ir jums palīdzējuši izdzīvot šajā blīvuma un smaguma – tie tur pastāvēja vēl nesen – dimensijā. Uzrunājiet šos apsargus un pateicieties viņiem par darbu.

Cilvēka psihe ir ārkārtīgi atjautīga, tā radīs jebko, lai dzīvi padarītu pieņemamu, piemēram, sargājot jūs no jūsu jutīguma, ļaujot jums stāvēt ēnotā stūrī, jo tas šķiet labāk un drošāk nekā tas, pie kā esat pieraduši. Visi šie mehānismi ir pilnīgi saprotami un iedomājami no līdzjūtības skatpunkta. Katrs to ir pieredzējis. Cilvēka izturēšanās, kas izriet no izdzīvošanas mehānismiem, ja vārti ir aizvērti, ir dziļi cilvēciski.

Kad es runāju par jauno Zemi, kura tagad tiek piepildīta, kura tagad mostas caur jūsu sirdīm, tad es runāju par realitāti, pasauli, kura ir gan dziļa, gan dziļi cilvēciska. Jaunā Zeme ir pasaule, kura pilna ar sirsnīgiem cilvēkiem, kuri dziļi saprot cits citu, jo paši ir pieredzējuši savu cilvēcību līdz galējībai un dzīvojuši ar to. Ar cilvēciskumu es domāju emociju virsotnes un ielejas, kas savstarpēji saistītas ar jūsu zemes plāna ķermeni. Ar cilvēciskumu es domāju – izjust pārmaiņu un kustības dinamiku un tad sākt no jauna – atkal un atkal. Ar cilvēciskumu es domāju – redzēt līdzību citā cilvēkā, pat ja no pirmā acu uzmetiena viss, ko redzat, ir atšķirība. Jūs sākat meklēt to, kas jums ir kopīgs vienam ar otru; sākat komunicēt savā starpā no šīs kopīgās vietas, un tas rada vienotību, brālību, māsību. Tā ir mīlestība, ko Zeme tik ilgi ir gaidījusi, un šī mīlestība dzimst cilvēces sirdīs. Jaunā Zeme veidosies caur tevi, caur modinošo sirdi tevī un tevī un tevī.

Sakiet apsargiem, kuri stāv pie jūsu cietuma vārtiem, ka ir pienācis laiks pārmaiņām. Burtiski iedomājieties, ka jūs paspiežat viņiem rokas vai pieskaraties pleciem, lai pateiktos viņiem par to, ko viņi ir izdarījuši jūsu labā. Jūtiet viņu spēku un cieņu, kas saistīta ar gaismas kodola atzīšanu visās enerģijās jūsu iekšienē. Tas, kas jums ir kopīgs ar citiem cilvēkiem, tiek atzīts ne tikai ārējās attiecībās, bet arī sevī.

Tumšākajās un negatīvākajās enerģijās ir gaismas kodols, mīlestības ilgu centrs, vēlme darīt labu, dažreiz pat ļoti sagrozītā veidā. Pat cietsirdība un varas ļaunprātīga izmantošana ceļas no vēlmes pēc mīlestības un nespējas to paust pašpārliecināti un spēcīgi; no nespējas godīgi, sirsnīgi komunicēt. Es nedomāju attaisnot šādu rīcību vai enerģiju, bet izraisīt izpratni un ļaut jums sajust, ka visu emociju un uzvedības kodols cilvēkos ir vienāds visos. Ikviens pazīst dziļas bailes, kas deformē un izkropļo viņa emocionālo dzīvi. Un visi pazīst tieksmi kontrolēt, iegūt varu pār dzīvi, uzspiest citiem savu gribu. Tas viss ir ļoti cilvēcīgi, un tieši šīs atzīšanas dēļ, ka cilvēciskums visiem cilvēkiem ir vienāds, dzimst kaut kas jauns.

Pārbaudiet, vai jūsu apsargi ir gatavi atkāpties malā un atvērt vārtus, lai atbrīvotu to, kas ir paslēpts. Šie vārti vēlas atvērties, jo jāpieliek daudz spēka, lai noturētu tos slēgtus. Un kas vēlas iznākt pa šiem vārtiem? Kurš vai kas vēlas parādīties jūsu dzīvē? Ļaujiet tam parādīties. Jūs kaut ko varat redzēt vai sajust atkarībā no garastāvokļa vai vibrācijām. Varbūt tā ir ļoti jauka jūsu daļa; jūs no tās baidījāties, jo tā bija pārāk skaista un maiga šai pasaulei, un tāpēc turējāt to paslēptu. Vai arī jūs varat redzēt krāsu vai ziedu.

Tā var arī būt ļoti spēcīga jūsu daļa, kura vēlas tagad parādīties, stipra un apņēmīga, iezemēta un ar skaidru priekšstatu, ko vēlas. Jūs varat arī redzēt, ka tā parādās kā dzīvnieks, kurš palīdz jums savienoties ar šīs enerģijas būtību, tāpēc ļaujiet šai enerģijai plūst kā kaut kam, kas notiek pats par sevi. Jūtiet, kā šeit un tagad Zemes un Kosmosa enerģijas veicina to notikt. Un tad jūs esat beidzot brīvi, jo pagātnes važas var nokrist. Jūs varat palīdzēt viens otram atrast, kur jūs vislabāk iederaties, kad sveicināties un atļaujat viens otram viņa cilvēciskumu.

Protams, visos cilvēkos joprojām ir vecie mehānismi un, atverot vārtus, jūs tos sastapsiet, bet nepiešķiriet tiem lielāku spēku, nekā tiem jau ir. Vecajam ir vajadzīgs laiks, lai izšķīstu. Ja koks nomirst, tas ļoti ilgi paliek ainavā un organiskā viela lēnām atgriežas uz Zemes. Bet neturpiniet dzīvot caur vecajām, mirušajām daļām.

Tas ir cilvēcīgi un ļoti saprotami, ka jūs laiku pa laikam iesūc šaubu vai skumju, baiļu vai drūmuma centrā. Bet raugieties uz to ar pieņemošu aci; tās tur ir, un jums tās vairs nav jāslēpj; ļaujiet citiem tās redzēt. Jaunās Zemes gaisma plūst caur jums vienmēr, kad jūs ļaujat sev būt atvērtiem un ievainojamiem, kad esat gatavi klausīties cita stāstu un kad netiesājat ne sevi, ne otru cilvēku. Un nevis caur garīgām teorijām vai teorētiskām zināšanām, bet caur sirdi, caur savu cilvēciskumu. Tas piešķirs formu jaunajai Zemei caur jūsu pēdām un jūsu sirdīs.

Visbeidzot, es vēlētos lūgt jūs savienoties ar sevī esošo Zemes enerģiju; izjust Mātes Zemes spēku un to, kā viņa jūs atbalsta. Jūs esat viņas bērni, bet jūs esat arī skolotāji, jo jūs nesat kaut ko jaunu: gaismu no debesīm. Sajūtiet debesu spēku, kas plīvo pār jums kā gaisma, turoties virs šī loka un apmirdzot jūs, pārbagāta un dāsna, nevienu nepametot. Jūtiet, kā sajaucas spēcīgie gaismas stari, – gan no augšas, gan zem jums – un kā jūs atbalsta abas enerģijas.

Uzdrīkstieties ļauties šai gaismas plūsmai un padarīt sevi lielākus. Uzdrīkstieties iestāties par to, kas jūs esat. Jūs esat skaisti, spēcīgi un graciozi. Neuztraucieties par vecajām balsīm, kas jums kaut ko saka, – piecietiet tās, bet uzticieties sev. Jūs esat jaunas gaismas nesēji uz Zemes, un tas ir nenoliedzami. Es sveicu jūs visus kā jaunās Zemes aizbildņus.

© Pamela Kribbe

No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

The Case for Being Human

Tulkoja Jānis Oppe