Senais kalns
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju Magdalēnu
Dārgie draugi, es esmu Marija Magdalēna.
Es esmu jūsu vidū, netālu no jums, bet ļoti, ļoti tuvu, tuvāk, nekā var būt kopā divi ķermeņi – es esmu jūsu sirdī. Es jūtu jūsu sāpes un garīgo izmisumu, ko tās izraisa. Jūs esat dziļi ievainoti, jo šajā laikā jūs daudz ko atlaižat un daudz ko integrējat. Sāpes rodas tik dziļi, ka reizēm tās pārņem jūs un ievaino.
Jūtiet sāpju dziļumu, bet nebaidieties. Tās sakņojas pagātnē, kaut arī bieži jūs tās jūtat tikai daļēji. Tās ir bailes patiesi dzīvot no sava avota, no tā, kas jūs esat dvēseles līmenī. Tās ir bailes tikt noraidītiem; bailes, ka nevarēsiet šajā realitātē būt paši.
Jūtiet arī savā būtībā vēlmi pēc laimes, vēlmi pēc vienotības un saiknes; ilgas pēc kopības, pēc Mājām. Jūtiet šo ilgu dziļumu. Lai arī tas sagādā sāpes, kaut arī jūs piedzīvojat vientulību un savrupību, jūsu vēlmju un sāpju dziļums kaut ko pasaka par jūsu dvēseles varenību. Jūsu dvēsele nenomierināsies, kamēr nebūsiet atklājuši visu neīsto un atlaiduši to. Jūs esat tīri savā būtībā, tāpēc jums būs jāiet cauri visa veida ilūzijām, kuras šī pasaule uzskata par patiesām, un jāatsakās no tām.
Jūs meklējat mīlestību. Dzīves laikā jūs meklējat mīlestību un attiecības, sākot ar vecākiem un vēlāk ar vienaudžiem, kā arī ar panteri vai mīļoto cilvēku; taču jūs atrodat daudz problēmu. Jūs gan otrā cilvēkā, gan sevī atrodat milzīgu bezspēcību, sāpes un atšķirtību, kas var rasties attiecībās.
Darbā un radošuma jomā jūs kā tīra dvēsele vēlaties izpausties no sirds, atdot sevi pilnībā, un šī vēlme izriet no pašas dvēseles būtības. Dvēsele ir kā starojoša zvaigzne: viņa vēlas mirdzēt. No enerģijas avota, no kura viņa nāk, no mūžīgi radošā kodola, dvēsele vēlas radīt, piedzīvot un starot, dalīties sevī.
Šajā starojumā un sevis došanā dvēsele piedzīvo arī sāpes, tumsu un negatīvismu, un tādās reizēs dvēseles stari tiek kavēti. Dvēseles gaisma var pilnīgi nodzist pretestības, zaudētas drosmes un sāpju dēļ. Tomēr tas nav nepareizi. Tādā gadījumā dvēsele integrē sevī savu gaismu, savu apziņu, un tas ved pie transformācijas procesa, alķīmijas formas. No turienes dvēsele izpaužas ar jaunu sparu un izlīst pasaulē.
Jūs visus ir “inficējis” šis alķīmiskais process, kurā jūs pārveidojat šīs dzīves, kā arī iepriekšējo dzīvju pieredzi. Un tas ir intensīvs process, kurš prasa centību un galvenokārt ticību sev. Neuztraucieties par apkārtējās pasaules tēliem, gaidām un ideāliem. Daudzu tādu ideālu un enerģiju pamatā joprojām ir bailes, izdzīvošanas instinkts un nepamatotas idejas par attiecībām un radošumu. Ziniet, ka šis ir dziļu pārmaiņu laiks, kurš prasa ārkārtīgu jūsu būtnes, jūsu apziņas koncentrēšanos. Tas prasa ārkārtīgu koncentrēšanos uz to, kas jūs esat savos dziļumos.
Es aicinu jūs tagad pievērst savu uzmanību, apziņu savam ķermenim. Ļaujiet elpai mierīgi ieplūst vēderā. Sajūtiet vēderu no iekšienes; jūtiet miera un klusuma centru, kurš tur atrodas. Tas ir kodols bez emocijām, ļoti iezemēts un vienots ar visu cilvēcisko šeit uz Zemes. Tas caur apziņu caurstrāvo jūsu cilvēcību.
Šobrīd sajūtiet savu dvēseli vēderā. Sajūtiet spēcīgo apziņu, kura dzīvo jūsos, to daļu, kura daudzkārt ir bijusi šeit uz Zemes. Šī daļa ir cieta un spēcīga kā klints, kura pakļauta visiem sezonālajiem faktoriem: lietum, vētrai, aukstumam un karstai saulei. Sajūtiet spēka kodolu šajā klintī, kas atrodas jūsu vēdera dziļumos. Tas ir jūsu pamats, un tas nes gan Zemes, gan jūsu dvēseles, gan Saules un Kosmosa enerģiju – šeit tās apvienojas. Ļaujiet šīs klints enerģijai plūst caur jūsu augšstilbiem, ceļgaliem, līdz pat pēdām. Jūtieties iezemēti, tikpat stipri kā senais kalns.
Ja jūs esat sens kalns, jūsu laika izjūta ir ļoti atšķirīga; cilvēka mūžs ir ļoti īss, tikpat īss kā viens elpas vilciens. Iedomājieties, ka jūs esat šis kalns. Jūs jūtat plašās debesis virs sevis un uztverat apkārtējo dzīvi: putnus, dzīvniekus, zāli, kokus un dzīvības enerģiju izstarojošos ziedus. Jūs jūtat, ka augstu vērtējat dzīvi uz Zemes. Jūs redzat, ka jūsu sirdī ir mīlestība pret Zemi un visu, kas šeit dzīvo. Jūs nolaižaties līdz šī kalna pamatnei un jūtat, cik vecs esat. Jūs jūtat, cik daudz kas ir atnācis un aizgājis, bet jūs joprojām stāvat stingri. Jūs esat absorbējis neskaitāmus pārdzīvojumus un jūtat, kādā dziļā līmenī ir būtne jūsos.
Uz brīdi izveidojiet savienojumu ar Zemi. Jūs jūtat viņas spēku un mīlošo, gādīgo izpratni. Kamēr jūs esat šis kalns, jūsu izpratne plūst pār Zemi. Nav īstas robežas starp jums un viņu. Jūs esat atslābinājies un zināt, ka esat daļa no visa, kaut arī jūsu cilvēka prāts nevar aptvert “kā” un “ko”. Jūs esat intensīvi saistīts ar visu.
Tagad iztēlojieties, ka šajā dziļajā, iezemētajā apziņā jūs satiekat sevi kā cilvēku. Jūs joprojām esat tas kalns, tā klints, kura nes spēku. Jūs redzat sevi tādu, kāds šobrīd esat, ierodoties kā cilvēks. Šis cilvēks apsēžas uz jums, klints, kalna. Tagad sajūtiet sevis kā cilvēka enerģiju. Jūtiet, cik darbīga un ātra ir jūsu enerģija salīdzinājumā ar kalna enerģiju. Kā jūs, cilvēks, jūtaties, sastopoties ar šo kluso Zemes enerģiju? Vai jūtat šaubas vai bailes sevī? Vai varbūt dusmas vai skumjas? Saņemiet sevī siltumu no kalna, un ļaujiet, lai tas ir jūsu iezemējums, pamats. Tas ir tas, kas jums nepieciešams, lai uz Zemes justos kā mājās: zināt, ka esat saistīts ar šo veselumu un ka šis veselums jūs atbalsta.
Iztēlojieties, ka jūs kā cilvēks esat izstiepies, apguļoties uz šīs klints, un jūtaties atbalstīts. Jūs saprotat, ka patiesībā nav par ko uztraukties. Cilvēka prātam tas izklausās traki, bet patiesībā jūsos un ap jums ir galvenie spēki, kurus jūs ar savu prātu nevarat kontrolēt. Ziniet, ka šie spēki ir labvēlīgi. Lai arī tie jūs ieved tādās pieredzēs, kas ir ļoti intensīvas un reizēm sāpīgas, tomēr Zemes, Saules un Kosmosa spēki, kas apvienojas jūsos, pēc savas būtības ir labi, labvēlīgi un vērsti uz izaugsmi.
Tagad pilnībā atlaidiet cilvēku pasauli, visus šos sociālos ideālus un standartus, un jūtieties pie dabas kā mājās. Ļaujiet enerģijai plūst prom no galvas un no vēdera savienojieties ar Māti Zemi. Iztēlojieties, ka Māte Zeme tagad ir jūsu vēderā; jūs viņu tagad redzat kā sievieti, sievietes formā. Vienkārši paraugieties uz viņas seju, ieskatieties viņas acīs un palūdziet viņai nosūtīt jums īsu un spēcīgu ziņu. Saņemiet to, ko viņa vēlas pateikt, vārdos, attēlā vai kā sajūtu, un ļaujiet tam darboties sevī.
Jūs esat šeit uz Zemes, lai realizētu savu Es, savu dvēseli. Nekas, ko jūs darāt, nav nepareizs; katra pieredze ir daļa no jūsu ceļa. Nirstiet dziļāk sevī un nebaidieties. Jūs atgriezīsieties mājās un atklāsiet sevī arvien jaunus, arvien dziļākus spēkus. Dzīve ir laba. Šis ir transformācijas laiks uz Zemes. Jo vairāk jūs sev ticēsiet un jo vairāk jutīsiet ap jums esošos Zemes un Saules, un Kosmosa spēkus, jo lielāku dzīves prieku jūs piedzīvosiet. Tas nenozīmē, ka problēmas un pieredze, pat nepatīkama, vairs neparādīsies. Bet caur iekšēju mieru un ticību sev viss tiek apmirdzēts ar prieku, un tas ir tas, kas jums nepieciešams. Tas ir tas, kas vajadzīgs Zemei un cilvēcei: vairāk maiguma, vairāk atlaišanas. Dzīve vēlas jūs piepildīt, vēlas pastiept roku. Paņemiet to.
Paldies par jūsu uzmanību.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe