Ļaujiet savam ķermenim būt jūsu ceļvedim
Pamelas Kribes čenelings ar Māti Zemi
Dārgie cilvēki,
Es esmu Zemes balss. Es sveicu jūs no grunts dziļi zem jūsu kājām; es esmu Zemes sirds, kas runā. Es vēlos atjaunot saikni ar jums visiem un piedzīvot un godināt šo saikni, jo dzīve šeit uz Zemes ir domāta priekam. Jūs esat šeit, lai izjustu prieku, kaut gan ir iespējams, ka jūs vispirms piedzīvosiet sāpīgus notikumus, lai varētu no jauna atklāt un atkal pazīt dabisko prieku, kas pieder visas realitātes būtībai. Bet vienmēr atcerieties, ka savā būtībā dzīve ir laba. Pastāv pozitīva plūsma, kas paātrina augšanu un plaukšanu gan iekšējā, gan ārējā plānā. Šī plūsma ir visuma būtība: dzīvinoša, pozitīva, uzmundrinoša enerģija. Un galu galā tā ir arī jūsu miera osta, kuras drošība balstās uz visvienkāršāko.
Kad jūs zināt, ka dzīve ir laba, ka visums jums piedāvā pamatu, no kura jūs varat attīstīties un augt; kad jūs piedzīvojat šo pozitīvo sajūtu, tad jūs patiešām varat atslābināties. Spējas justies drošībā un atslābināties nav atdalāmas; jūs nevarat atslābināties, ja nejūtaties drošībā. Tad daļa no jums atkāpjas, nav pilnībā klāt un nevar piedalīties pozitīvas izaugsmes plūsmā, priekā, kas jums ir dabisks. Kad jūs jūtaties saspringti, jūs atdalāt sevi no dzīves brīnuma. Jūs liekat sev būt nedaudz mirušiem iekšienē. Baiļu dēļ jūs novēršaties no dzīves, un tāpēc jūs neredzēsiet visas iespējas, ko dzīve piedāvā. Jūs aprobežojaties ar to, ko zināt un ar ko jūtaties droši. Bet patiesa drošība nenāk no ierobežojumiem vai noteikumiem. Patiesa drošība rodas no sajūtas, ka viss ir labi, kaut arī ar prātu jūs nezināt, kā un kas, un kur tas viss notiek.
Lai izjustu patiesu drošību, jums ir jāatiet no savas galvas, no domājošā prāta un prom no bailēm, jo bailes un domājošais prāts bieži darbojas kopā. Daudzos no jums ir pamatīgas bailes: šī nedrošība, kas liek meklēt risinājumus ar domājošo prātu un veikt pasākumus, lai mēģinātu padarīt dzīvi vadāmu un drošu. Bet tas nedarbojas, jo tas nozīmē spriedzes, dziļas nedrošības sajūtas izpausmi.
Ļaujiet sev tagad atslābināties, sākot ar savu ķermeni. Iztēlojieties, ka visa spriedze lēnām plūst prom no ķermeņa muskuļiem. Jūsu ķermenis zina, kā atslābināties; parasti tās ir bailes, kas neļauj tam notikt. Tāpēc sakiet savam ķermenim: “Es tev nododu vadību! Pastāsti man, ka man vajadzētu sēdēt un elpot, lai atslābinātos.” Un tad sakiet savam iekšējam bērnam, savu emociju sēdeklim, ka arī viņš var brīvi atslābt, ka arī viņš var brīvi izpaust visas emocijas, ko izjūt. Jūsu garā, jūsu apziņā nav tabu; visam ir ļauts izpausties, un visam ir sava telpa.
Jūtiet, ka tas gan palielina, gan paplašina jūsu apziņu. Jūs ļaujat savam ķermenim atrast savu ceļu un ritmu, un jūs ļaujat savam iekšējam bērnam izpausties: viņš zina, kā to darīt, kā tam visam ir jāizpaužas. Un jūs ticat, ka tas viss ir iespējams, jo savas būtības dziļumos jūs zināt, ka dzīve ir laba, ka dzīve ir pozitīva plūsma. Ļaujiet sev kļūt mierīgiem iekšienē, enerģiski izelpojot visu ceļu. Ļaujiet visam attālināties no sevis: ikdienas dzīves rūpēm, spriedzei, raizēm.
Jūsos ir klusums, telpa, kuru neietekmē visa šī kņada, visi stimuli un domas. Šajā klusajā vietā jūs esat vienoti ar Dievu. Jūs neesat kas atsevišķs un viens; jūs esat vienoti ar Veselumu. Jūs esat iedarināti un drošībā šajā plašajā Veselumā, kas ir Dievs, un tas ietver visu visumu. Tā ir neiznīcināma drošība, un tā ir laba. Ziniet, ka visa pamatā ir labs un mīlošs spēks, kurš ir radošs viņpus iztēles un no kura jūs esat dzimuši. Varbūt jūs redzat, ka šis Avots parādās jūsu priekšā kā ļoti tīra balta gaisma, tad ļaujiet šai baltajai gaismai plūst apkārt un caur jums. Šī ir jūsu bāze, jūsu pamats! Šeit slēpjas visa jūsu meklētā drošība un spēks.
Itin bieži ikdienā cilvēki meklē un atrod vai mēģina atrast šo drošību lomās, kuras viņi spēlē, it īpaši attiecībā uz citiem cilvēkiem. Viņi ir tēvs vai māte, darba devējs vai darbinieks, draugs: atbalsts un patvērums kādam, vai arī viņi ir svarīgi sava darba un aktivitāšu pasaulē. Un daudziem cilvēkiem drošības sajūta rodas no tā, ka viņi asociē sevi ar lomu, jo tad viņi var kādu laiku atslābināties, būdami tajā. Tad viņiem šķiet, ka viņiem ir nozīme un vērtība citu cilvēku acīs, un tas liek viņiem justies cienījamiem. Viņi spēlē lomu, kas liek viņiem justies atzītiem un pieņemtiem.
Bet sajūtiet, ka aiz šīs lomas spēlēšanas slēpjas bailes nebūt pietiekamiem un tāpēc nebūt drošībā. Šajā dzīvē jums ir mācīts koncentrēties uz ārējām lomām un mērķiem. Viss jūsu audzināšanā un izglītībā it kā ir paredzēts, lai sagatavotu jūs ārējai pasaulei. Tomēr šī audzināšana satur norādi: jūs neesat labi, kādi esat. Viss jums var iet greizi, tāpēc jums jābūt uzspodrinātiem un pilnveidotiem, un pieņemamiem. Un, lai arī pasaulē šajā laikā viss mainās, kāpj augšup, un cieņa pret iekšējo pasauli un pret to, ko katrs dabiski nes sevī, ir lielāka, šajā jomā joprojām vajadzīgs liels progress. Daudzus cilvēkus joprojām apgrūtina fundamentāla nedrošības sajūta, ka viņi nav pietiekami labi, ka ir necienīgi tādi, kādi viņi ir.
Raugiet, vai jūs atpazīstat sevī šo sajūtu, ka baidāties izgāzties, ka nepieciešams vienmēr darboties pēc iespējas labāk, rūpīgi pārliecinoties, vai jūsu darbs ir pieņemams. Vai arī vienmēr jāmeklē komplimenti: jānostāda sevi noteiktā lomā, lai pēc tam justos kā tāds, kuram nu ir tiesības kaut ko prasīt pretī. Jums visiem ir iemācīts balstīt savu pašapziņu uz to, kas jūs šķietat: kāds, kurš ārējā pasaulē ir redzams pēc tā, ko viņš dara.
Es tagad aicinu jūs spert soli atpakaļ – ļoti radikālu soli atpakaļ – un dziļi saprast, ka, meklējot apstiprinājumu ārpasaulē, jūs sevi pieviļat. Tad nedrošība, kas jau ir jūsu iekšienē, pieaug. Jo vairāk jūs vēršaties uz ārpasauli, lai iegūtu tiesības pastāvēt, jo dziļāka kļūst bedre jūsu iekšienē: tā melnā bedre, kura šķiet kā biedējoša vieta, kurā jūs nejūtaties mājās. Tajā bedrē jūs esat viens pats; neviens jums šeit neteiks, ka jūs darāt pareizi.
Kā tad jums saņemt apstiprinājumu un iegūt sajūtu, ka jums ir tiesības pastāvēt? “Kā” notiek, kad jūs novēršaties no visiem šiem arējiem apstiprināšanas avotiem.
Un, ja jūs to darāt apzināti, tad jūs pagriežaties pret šo melno bedri, pret šo fundamentālo nedrošības sajūtu – bailēm. Jūs ieejat tajā un neļaujat sevi novirzīt vai savaldzināt ar to, ko saka apkārtējā pasaule. Visticamāk, jūs jau dziļā līmenī esat pamanījuši, ka sevis padarīšana par atkarīgu no ārējām pārliecībām – nedarbojas.
Dzīve ir atvedusi jūs šajā punktā, tāpēc jūs pagriežaties uz savu iekšējo ceļu, un daudzi no jums stāv šeit jau ilgu laiku, iegremdējušies, tā sakot, bailēs, nenoteiktībā, sāpēs, kas te ir sakrautas. Un jūs neejat cauri šim procesam bez piepūles, jo šī melnā bedre ir apspiesto emociju rezervuārs. Galu galā, cik ilgi jūs esat sevi nolieguši, spēlējot lomas, kas jums neder vai der tikai daļēji? Cik ilgi jūs esat sev lieguši saņemt mīlestību no citiem? Lielākais mērķis, iekļūstot šajā melnajā bedrē, ir atklāt, ka tas faktiski ir tunelis – kaut arī tumšs tunelis – un ka tā galā jūs tiekat atviegloti un kļūstat brīvi atkal nonākt tikko aprakstītajā baltajā gaismā.
Dzīves pamata kodols kaut kādā ziņā ir bezpersonisks, jo tas ir universāls. Baltā gaisma jums saka: “Ar jums viss ir kārtībā – taisni tādiem, kādi jūs esat; jūs esat perfekti savā unikālajā realitātē.” Tas ir bezpersoniski tādā nozīmē, ka šī gaisma nesaka: “Jums šis vai tas ir labi jāizdara.” vai “Tas, ko jūs darījāt, nebija tik labs.”, vai arī “Jūsu sasniegumi ir labi.” Gaisma nav ne personiska, ne selektīva; jūs esat mīlēti absolūti, tādi, kādi jūs esat. Visi spriedumi par sevi, neatkarīgi no tā, vai domājat, ka esat veiksminieki vai ka pilnīgi izgāzušies, atkrīt. Šī gaisma ir tik pasaulīga, ka, šķiet, ir tālu no jūsu ikdienas realitātes. Tomēr es aicinu jūs uzturēt ciešu saikni ar šo gaismu savā ikdienas dzīvē, jo tā sniedz jauninājumus un pārmaiņas, kā arī dziļu relaksāciju jūsu ķermenī un enerģijas laukā.
Jūtiet dzīves pamata kodolu; tā ir priekpilna plūsma. Tas nenozīmē, ka viss jūsu dzīvē šķitīs labi un braši – nepavisam ne. Visums, dzīve atrodas meklējumos; tā jūtas aicināta attīstīties augt, pētīt. Meklējot jūs atradīsiet sāpīgas vietas, visbiežāk sevī. Bet, ja jūsos ir šī fundamentālā drošības sajūta, visam, ko jūs pārdzīvojat, vienmēr ir prieka nokrāsa. To jūs nevarat atrast ārpasaulē; šis Avots ir jūsos.
Es zinu, ka dažreiz jūs dzīvi uz Zemes redzat kā asaru ieleju, cīņu ar pretspēku, inertām enerģijām, sāpēm un ciešanām. Tomēr visas šīs nomācošās un sāpīgās enerģijas nenāk no pašas Zemes; tas ir rezultāts cilvēku pretestībai dzīvei. Tā rodas no bailēm un vēlmes kontrolēt dzīves dabisko plūsmu. Tagad sajūtiet manu enerģiju. Zemes sirdi. Sajūtiet, kā es vēlos jums palīdzēt atjaunot saikni ar jūsu būtību, ar balto gaismu jūsos, kura pilnīgi apliecina, ka visam ir ļauts būt. Ka jūs varat brīvi pētīt visu, kas ir jūsos.
Jūtieties šīs gaismas svētīti un atbrīvoti. Jūs esat visuma bērni un bezgalīgi mīlēti. Jūs esat tik lieli un svarīgi, ka ar jums vienmēr ir palīgi, pavadoņi un draugi. Jūs nekad neesat vieni, bet tikai caur šo balto gaismu jūs varat to pilnībā izjust un nojaust, un atjaunot saikni ar saviem palīgiem. Nejūtieties vairs atstumti, vientuļi un atsvešināti. Atkal atklājiet sevi kā visas dzīves pamatu.
Es tagad aicinu jūs ar apavu zolēm nostāties uz grunts, lai jūsu kājas varētu absorbēt manu enerģiju un jūs varētu sajust, ka es esmu jūsu baltās gaismas, prieka gaismas nesēja. Ļaujiet manai enerģijai plūst uz augšu pa jūsu kājām. Jūtieties manis nesti! Ļaujiet manai enerģijai plūst uz jūsu augšstilbiem un iegurni, kā arī uz vēderu un kuņģi. Jūtiet, ka ir pienācis laiks atslābināties.
Es esmu pateicīga, ka jūs esat šeit. Es strādāju kopā ar jums, pieņemot jūsu dvēseles gaismu, kad tā man pieskaras. Jūsu dvēseles gaisma ir dārga dāvana, ko jūs man pasniedzat, un es to saņemu ar cieņu. Pieņemiet arī manu dāvanu jums; mīlestību un drošību no Zemes.
Liels jums paldies.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe