Jūs esat akušieri Jaunajam
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi,
Es esmu Ješua, es sveicu jūs kā tuviniekus, kā radniecīgus garus un kā skolotājus. Es vairs nerunāju ar jums kā studentiem, es runāju ar jums jūsu briedumā, jūsu iekšējā spēkā. Tas ir klātesošs katrā no jums un ir gatavs uzplaukt, izpausties šajā Zemes realitātē, kurai ļoti vajadzīga jauna iedvesma un vadība no sirds. Es vēršos pie jums, jo jūsu dvēsele ir nomodā. Jums visiem ir saikne ar jūsu dvēseles plūsmu, lai gan es zinu, ka šo saikni dažkārt aizēno vecās bailes, apjukums un ilūzijas, kuru ir tik daudz uz Zemes.
Es atkal runāju par jūsu spēku, topošo skolotāju, kas dzīvo jūsos. Tagad šeit uz Zemes ir pienācis laiks izpaust šī skolotāja enerģiju un ļaut jūsu balsij tikt sadzirdētai. Šis ir tas laiks, lai gan neliela daļa no jums jūt, ka laiks nekad nav pietiekami nobriedis; ka vienmēr ir daudz darāmā sevis dziedināšanas un veco baiļu pārvarēšanas jomā, – un zināmā mērā jums ir taisnība. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai jūs sekotu līdzi tai daļai, kura joprojām atrodas ēnā; tam, kas joprojām baidās parādīties gaismā un ko vēl nevar aptvert jūsu gaisma un mīlestība.
Katrā cilvēkā ir vecas daļas, bērna daļas, kas ir atstātas novārtā. Jūs bieži ietekmē bailes un negatīvas domas, un jūs nezināt, kāpēc. Bet jūsos ir arī kaut kas nobriedis, atmodies, un tā ir jūsu dvēseles balss. Un iemesls, kāpēc es jums to saku, it tāds, ka, manuprāt, jūs bieži paliekat sava diženuma ēnā. Gribu uzsvērt, ka jūs iekšēji varat lepoties ar to, ko esat jau sasnieguši.
Kā dvēseles jūs noteikti neesat šeit pirmoreiz, un visās šajās dzīvēs esat uzkrājuši pieredzi un viedumu. Bet tieši šī ir tā dzīve, kad visi šie dažādie jūsu aspekti sasniedz kulmināciju koncentrētā pieredzē kā plaukstošs augs, kura pumpurs ir gatavs pārsprāgt. Vecie izpratnes, vieduma un pieredzes slāņi tagad vēlas iznākt priekšā un tieši šajā vēstures brīdī, jo šis brīdis ir pārejas periods šeit uz Zemes.
Cilvēce lēnām, bet pārliecinoši veic pāreju uz apziņu, kuras pamatā ir sirds. Šis ir liels notikums uz Zemes, jauna dzimšana kolektīvā līmenī, un jūs esat daļa no šīs pārejas. Jūs esat priekšgājēji, līderi jaunajā apziņas laukā. Tomēr visos procesos darbojas dinamika, un tie nenotiek taisnā līnijā. Ir virsotnes un ielejas, paisuma un bēguma viļņi šīs jaunās dzimšanas procesā.
Jūsu dvēseles ir aicinātas atbalstīt šo procesu un iet līdzi pārmaiņu viļņiem, kas ir daļa no šīs jaunās realitātes dzimšanas, un šis process jums ne vienmēr būs viegls. Jūs varat būt pārliecināti, ka vecās ierastās intereses, kuras vēlas noturēt savu varu, kuras grib saglabāt savu vietu, baidoties no jaunā, neatlaidīsies viegli. Bet jūsu pienākums nav pret tām cīnīties; uzdevums ir tikai sekot savas dvēseles ritmam, savai iedvesmai, savām unikālajām atziņām, ko jūs šeit ienesat. Un tam jūsu dzīvē ir pietiekami daudz iespēju. Jūsu dvēseles vēlējās, lai šis process notiktu, un ir radījušas apstākļus, kādos tas beidzot ir iespējams. Rezultātu es varētu raksturot tā, ka jūs pilnīgi esat, kas jūs esat savā sirdī, savā dvēselē, tāpēc jums ir tik svarīgi atsaukties savas dvēseles aicinājumam. Ir pienācis laiks to darīt, un tas tad arī piepilda jūsu dvēseles plānu.
Jūs esat akušieri Jaunajam. Bērna piedzimšanas brīdī vecmātei ir ārkārtīgi liela nozīme. Viņa izšķir, vai iespējamas traumatiskas dzemdības, ko pavada sāpes un bailes, vai mierīgas dzemdības, kas ir salīdzinoši vieglas. Es saku, salīdzinoši vieglas, jo katrai jaunai piedzimšanai ir neparedzamas sekas. Jūs to redzat visapkārt. Uz Zemes ir liels juceklis; pastāv sāpes un ciešanas, šausmas un izmisums. Bet jums ir jākoncentrējas uz savu puzles gabaliņu, ar kuru jūs šeit ieradāties, lai sniegtu ieguldījumu kopējā attēlā. Tas ir jūsu uzdevums, jūsu misija, un, lai varētu šo misiju izpildīt, jums ir jāuzdrošinās noticēt sev.
Tāpēc, kad es jums saku, ka esat skolotāji, gidi, mēģiniet savā sirdī sadzirdēt mana teiktā patiesumu. Mēģiniet saprast un pieņemt šo patiesību sevī. Sajūtiet, ko nozīmē šie vārdi: “Es esmu skolotājs, es esmu gids.” Daži no jums, dzirdot šos vārdus, sajutīs nenoteiktību: “Es neesmu gatavs; es to nevaru izdarīt; es nezinu” vai “Es nejūtos vēlams uz Zemes.” Var uzpeldēt senās bailes, kas saistītas ar noraidīšanu, sodīšanu vai pat nogalināšanu par gaismas izplatīšanu. Es tomēr aicinu turēties pie šiem vārdiem, pie domas “Es esmu skolotājs”, lai jūs sajustu un piedzīvotu, ka jums te ir vieta. Jūtiet, ka Zemes realitāte jums saka “jā”. Kad es aicinu jūs uzņemties šo mācību uzdevumu, saredziet to savā priekšā kā enerģiju, krāsu, vibrāciju, sajūtu vai simbolu. Lai kas taustāms parādās jūsu priekšā, un ļaujiet tam plūst caur jūsu auru. Sajūtiet, ka esat šeit ieradušies, lai sniegtu savu ieguldījumu; ka jūsu pašu spēks ir tas, kas var palīdzēt atjaunot pasauli.
Jūs esat drošībā uz Zemes, lai kādi jūs būtu, tāpēc vairs neslēpieties. Un, kad jūsu dzīvē uzrodas senās bailes, nenoteiktība vai apjukums, – paskatieties uz tiem ar skolotāja acīm, ar skolotāja līdzjūtības pilno sirdi. Izprotiet sevi, kāds ir ātrākais veids, kā izkliedēt ēnas. Nevis tās atgrūžot vai noliedzot, vai pie tām strādājot, – tādā nozīmē, ka cerat ar kādu maģisku paņēmienu tikt no tām vaļā, – bet gan ar patiesu mīlestību raugoties uz ēnām sevī.
Protams, jums piemīt bailes, šaubas un neskaidrības. Jūs esat cilvēki, tādi paši kā visi citi cilvēki. Bet, ja bailēm ir ļauts būt, ja jūsu sirds ir tik visaptveroša, ka ļauj būt tām tumšajām vietām, tad jūs esat apgaismoti cilvēki. Un apgaismoti cilvēki nav ideāli cilvēki; viņi negaida pilnību sevī. Apgaismoti cilvēki netiecas stāvēt pāri citiem cilvēkiem; viņi zina, ka ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie, un pieņem viņus. Un tieši pieņemšanas gaismā viss parādās citādāk. Tad rodas laime, jautrība un vieglprātība.
Un tad arī jūs tik ātri nenosodāt citus cilvēkus. No šīs dziļās cilvēciskās telpas – ko jūs veidojat no sevis, ap sevi – kontakts ar šo pasauli un citiem cilvēkiem kļūst pavisam citāds. Jums vairs nav jāmeklē pārmaiņas un uzlabojumi. Jūs ļaujat citiem būt, tāpat kā ļaujat sev būt. Jūs redzat, ka visā ir nepilnības, visā ir lūzumi, tomēr tik daudz laba un vērtīga.
Katrs cilvēks savā sirdī nes unikālu puzles gabaliņu, kaut ko, kas veicina kopumu, kaut ko, kas ir unikāls šim cilvēkam. Tā ir dzirksts, zvaigžņu gaisma, dievišķā dzirksts katrā cilvēkā. Jūs esat šeit uz Zemes, lai ļautu šai dzirkstij jūsos pastāvēt pilnā gaismā un pieskartos ar to citiem cilvēkiem, un aktivizētu dzirksti viņos. Tas ir spēks, kuru jūs meklējat. Nonākt savā stiprumā nozīmē ļaut savam unikālajam spēkam – spēkam, kas nāk tieši no jūsu dvēseles, – plūst caur jums tik dziļi, ka tas skar Zemi. Visas jūsu būtības spēks plūst uz Zemi. Un tas ir tas pamats, no kura jūs sakāt “jā” dzīvei, apkārtējiem cilvēkiem un, pats grūtākais, – sakāt “jā” sev un visam, kas jūsos dzīvo.
Tas, ko es domāju ar nonākšanu savā stiprumā, nozīmē kļūt par cilvēku, kurš viss ir viengabalains, viens veselums. “Jā, tāds es esmu ar visām savām pretrunām, savu ierobežoto prātu un visām manām spējām un talantiem, kas attīstījušies daudzu dzīvju rezultātā: unikāls “zelts” manī.” Jums vairs nav jākaunas par sevi, par jums iemācītajām sajūtām: to mācīja audzināšanas tradīcijas un noteikti arī reliģiskās, kurās sevis pārmetumiem bija ārkārtīgi liela nozīme. Īpaši tas attiecas uz jums, ar ko es runāju, jums, kurus tagad saista garīgums, kuri bijāt iepriekšējās dzīvēs un kurus joprojām ietekmē šīs negatīvās pārmešanas sev tradīcijas. Jums tika mācīts uzskatīt savu dabīgo patību par grēcīgu, un no šī dabiskā “es” jums bija jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. Apskaujiet savu zemes plāna garīgumu, kurš ir piepildīts ar mīlestību pret cilvēku būtnēm; kurš svin savu dzīvi uz Zemes ar tās kāpumiem un kritumiem, ar visām pretrunām un dualitāti, kas šeit pastāv.
Tāpēc es aicinu jūs tagad apzināti nolaisties ar savu uzmanību savā vēderā un būt tur klāt, apzinoties savu elpu, kad tā ieplūst un izplūst no jūsu vēdera. Es jums jautāju: vai jūs pieņemat Kristus gaismu savā vēderā? Vai tai ir ļauts plūst caur jums? Vai tai ir ļauts tur atrasties? Un saprotiet – kad es atsaucos uz Kristus gaismu, Kristus enerģiju, jūs atpazīstat, ka arī jūs esat tādi. Mēs esam vienoti šajā enerģijā – vienots mīlošs lauks. Un es jums jautāju, vai vēlaties ieņemt vietu šajā laukā? Un jums tikai jāsaka “jā”, ja tā jūtaties.
Kad jūs sākat rezonēt ar šo lauku, jūsu ikdienas dzīvē lietas pašas sāk jums piesaistīties; nav vajadzības tik apzināti pēc tām tiekties. Dabiska rezonanse rodas, ja sakāt “jā” sev un savam spēkam, kas ir maigs spēks, tas neuzstāj, neuzspiež un neko nevēlas mainīt ar spēku. Tam ir paredzēts plūst vienmērīgi, un kaut kādā ziņā tam vajadzētu plūst vienmērīgi un elastīgi, vai arī tas neplūdīs vispār: tas ir jaunās apziņas sievišķais aspekts, jauna enerģija. Jūs virzāties kopā ar šo plūsmu, un ne tik daudz mēģinot ar savu domāšanu un vēlmi kaut ko mainīt; jūs vienkārši jūtat, kurp dvēsele vēlas jūs aizvest.
Savā ikdienas dzīvē jūs savas izvēles saskaņojat ar savām izjūtām. Un tam jums ir nepieciešama vīrišķā enerģija. Vīrišķā enerģija izlaužas cauri pretestībai, izdara izvēli, saka “jā” vai “nē” tam, ko jūs dzīvē sastopat. Jūsu sievišķā enerģija noskaņojas uz jūsu dvēseli, uz dziļo iedvesmu, kura nāk no iekšienes, kamēr jūsu vīrišķā enerģija pastāv, lai jūs atbalstītu un aizsargātu. Tas nodrošina, ka jūs nenovērsīs un nevilinās ārējās balsis.
Tāpēc es aicinu jūs tagad izjust sievišķo enerģiju sevī kā enerģiju gan jūsu sirdī, gan vēderā. Varbūt jums ir pazīstams skaitļa 8 simbols, kurš guļ plakaniski uz sāna; bezgalības simbols, kurā enerģija vienmēr plūst pa abām izliecēm. Iztēlojieties, ka jūsu sirds un vēders ir šādas izlieces: sievišķā enerģija plūst no jūsu sirds uz vēderu un atpakaļ.
Sajūtiet, ka jūsos mājo dziļa zināšana, zināšana, kas ir gan no debesīm, gan zemes. Kad zemes daļa no vēdera plūst augšup uz sirdi, tā iegūst jaunu iedvesmu, idejas un plānus: var rasties plašas perspektīvas. Un, kad sirds spēks ieplūst vēderā, jūs varat sajust, kas ir aktuāls šim brīdim: kas ir tas, ko var izdarīt tagad; kas ir pamatots, reālistisks un vieds. Jūsu vēders ir galvenā vieta, kur sazemēties tagadnē. Apvienotā balss, kas rodas, saplūstot sirdij un vēderam, ir kaut kas tāds, ko jūs varat sajust tikai klusumā, kad esat intīmā stāvoklī ar sevi bez balsīm no ārpuses. Ieejiet šajā klusajā telpā sevī. Jums ir vajadzīga šī telpa, šis klusums, pretējā gadījumā jūs nedzīvosiet no savas dvēseles.
Tagad iztēlojieties, ka jūsu vīrišķā enerģija nāk no aizmugures, lai jūs apņemtu, lai ieskautu šo astoņnieku. Tā veido vairogu kā bruņinieks; tas ļauj saņemt skaidru un precīzu informāciju no sirds un vēdera. Vīrišķā enerģija darbojas kā buferis starp jums un ārpasauli. Buferis, kas filtrē, precīzi nosakot, kas jums ir labs un kas ne; kas baro jūsu iekšējo balsi un palīdz nonākt jūsu iekšējā telpā un kas ne. Vīrišķā enerģija ir zinoša un vieda – tā pazīst pasauli. Vīrišķā enerģija ir pieredzējusi un nav naiva par situāciju šajā pasaulē. Tā zina, kā aizsargāt iekšējo sievieti, un dažreiz var ļoti skaidri ievērot distanci vai aiziet, vai pateikt “nē”. Un vīrišķā enerģija visu dara par godu sievišķajai enerģijai – tai svētnīcai, kuru tā sargā.
Veltiet pietiekami daudz laika, lai ļoti skaidri sajustu vīrieša bruņinieka klātbūtni savā enerģijas laukā. Vai arī, ja jūs viņu skaidri nejūtat, aiciniet viņu atklāties. Viņš ir daļa no jums un nav nekas tāds, kas nāktu no ārpuses. Vīrišķā daļa pieder jums, tāpat kā sievišķā daļa. Es lūdzu jūs ļoti nopietni uztvert abas enerģijas. Tām abām ir sava vieta un funkcija, un tās viena bez otras nevar tikt uz priekšu.
Es sveicu jūs visus. Mēs visi esam savienoti laukā, un jūs vienmēr varat paļauties uz šo savienojumu. Jūs neesat vieni. Liels paldies!
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkojuši Maria Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe