Jūsu gaisma ir mūžīga
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es esmu starp jums un palieku starp jums.
Savā laikā es biju jaunā vēstnesis, bet tagad jūs esat Kristus impulsa nesēji un jūs pārraidāt šo enerģiju. Tā piedzimst caur jums un tādā veidā ieplūst pasaulē, lai gan būtībā tas notiek nevis tāpēc, ka jūs kaut ko darāt vai runājat, bet gan no tā, kas jūs esat un kas iet caur jūsu sirdi. Jūsu sirds ir atvērta, lai gan vārdos tas izklausās vieglāk, nekā ir patiesībā. Atvērta sirds nozīmē, ka jūs paceļaties pāri savai personīgajai gribai, savam ego līmenim. Jūs esat nonākuši līdz atdošanās punktam, kurā jūs atbrīvojat zināšanas, pārliecību, kontroli un paļaujaties uz straumi, kas plūst caur jums un ieved jūs jaunā un neizpētītā teritorijā. Šī plūsma ir strāva, kura nāk no sirds centra.
Sirds plūsma ir novatoriska un atklāj takas, kuras nepieciešamas, lai cilvēku apziņa uz Zemes atvērtos jauniem ceļiem. Eksistējošie virzieni ved uz strupceļiem, kas nozīmē sabrukumu un iznīcību. Jūs varētu vizualizēt Zemes kolektīvo apziņu kā plašu enerģētisku tīmekli, kuru veido domas, uzskati un ar tiem saistītās emocijas. Taču šis tīkls ir kļuvis par sava veida labirintu, tāpēc tam ir daudz aklu taku un strupceļu. Apziņu uz Zemes bremzē stingra, vīrišķa enerģija, kura gadsimtiem ilgi ir kontrolējusi sabiedrības struktūru. Šī dominējošā, stingrā, vīrišķā enerģija ir kļuvusi destruktīva un neplūst kopā ar sirds strāvu.
Tas, ko jūs tagad redzat, ir kolektīvo ciešanu pastiprināšanās uz Zemes, jo cilvēku sirdis ir kļuvušas jūtīgākas. Ir smagi dzīvot zem kontroles. Un rezultātā jūs nomaldāties no savas dvēseles plūsmas, un jums ir sajūta, ka esat nošķirti no avota, no savas tīrās akas. Nošķirtība no savas sirds, gara, iekšējās uguns vienmēr ir galvenais ciešanu cēlonis.
Jūs esat tie, kas uzkurina uguni kolektīvajā apziņā. Tas ir tas, ko jūs darāt, pateicoties tam, kas jūs esat. Pārāk nekoncentrējieties uz to, ko jūs varētu darīt vai kādā formā tas varētu izpausties, bet sajūtiet šo uguni sevī: spēka, gaismas un kvēles uguni. Sajūtiet, kā šī uguns pārņem vecās, pastāvošās konstrukcijas – pati uguns tās uzlauž. Jūsu apziņa patiesībā ir tā, kas lauž lietas, un rezultātā tā ir konfrontējoša un revolucionāra. Apjautiet, ka esat sākuši bīties no savas uguns spēka un vēlētos to paslēpt. Bet jūs nevarat ilgi turēt šo uguni sprostā, jo jūsu sirds ir atvērta, un tas nozīmē, ka kādā savas dvēseles garās vēstures brīdī jūs jau atdodaties šai straumei.
Jūs vairs nevarat funkcionēt tuvredzīgajā egoistiskajā izdzīvošanas, noteiktības un drošības plūsmā. Jūs jau sen dzirdat savas dvēseles aicinājumus, un jūs gribat uz tiem reaģēt. Jums ir jāseko savai iekšējai ugunij, pretējā gadījumā jūs varētu saslimt vai justies nomākti, vai just sāpes daudzos līmeņos. Tur slēpjas jūsu lielā drosme: jūs atnācāt uz Zemi šajā iemiesojumā, tāpat kā iepriekšējos, jau zinot: “Es turēšu savu uguni nomodā, apzinoties visas ar to saistītās briesmas.” Jūs esat šī uguns šajā pasaulē, uguns, kura deg skaidri, dabiski un tīri, un šī uguns ir viegla.
Tagad savienojieties ar savu uguni. Sāciet no kājām, kuras ir tik tuvu Zemei. Arī Zemei piemīt uguns, Zemes kodols izstaro siltumu. Zeme ir dzīva planēta, dzīva būtne, pilna ar spēku, radošumu un oriģinalitāti, – un tas veido viņas uguni. Viņa ir unikāla būtne ar savu dvēseli un iekšējo dzīvi. Zemi baro arī jūsu uguns un oriģinalitāte. Jūs esat kopā – jūs esat savienoti ar Zemi. Jūs mīlat Zemi un dzīvību šeit, kura šobrīd izjūt tik lielu spiedienu. Savienojieties ar Zemes kodolu, sirdi. Sajūtiet viņas siltumu, viņas iekšējo mirdzumu; kā viņa baro un veido dzīvību: daudzveidīgu, piešķirot dabai, dzīvniekiem un augiem skaistumu, – tā ir neticama dzīvības bagātība šeit.
Sajūtiet uguni sevī, savu dzīves mīlestību, – un ļaujiet savai enerģijai saplūst ar Zemes plūsmu caur kājām. Sakiet Zemei “jā”. Sajūtiet, ka jūsu saikne ar Zemi ir dziļāka nekā saikne ar kolektīvo apziņu uz Zemes, šo cilvēces kolektīvo apziņu, – nolieciet to malā un sajūtiet savu sākotnējo saikni ar Zemi, planētu – un ar Zemes dvēseli. Jūsu kopīgā vēsture ar Zemi ir dziļa un aizstiepjas tālu. Jūs bijāt dziļi saistīti ar dzīvības radīšanu uz Zemes, tāpēc jūs tik ļoti ietekmē izturēšanās pret dabu un tas, cik daudz jau ir zaudēts. Jūs esat dziļi saistīti ar dzīvību šeit – ar dzīvnieku un augu valstībām. Jūs bijāt dzīvības līdzradītāji šeit, kad bijāt savā eņģeļa stadijā. Sajūtiet, ka jūs starojat siltumu un gādīgas rūpes par Zemes dabisko dzīvību. Sajūtiet, ka jūs viņu lolojat un vēlaties palīdzēt, lai viņa plauktu.
Jūtiet arī, kā Zeme jūs atbalsta. Jūs esat šeit laipni uzņemti, ļoti laipni. Ļaujiet Zemei sevi sveikt. Ļaujiet viņas enerģijai ieplūst jūsu pēdās un apakšstilbos, augšstilbos, līdz pat astes kaulam. Jūtiet, ka esat šeit dzimuši. Zeme ir spēcīga un liela, un viņai ir apziņa. Paturiet to prātā! Viņa nav bezpalīdzīga. Zeme vēlas pārveidoties, tāpat kā jūs. Šādā ziņā jūs esat sabiedrotie, partneri.
Ir svarīgi, lai jūs to saprastu, jo iezemētības sajūta var radīt labklājības sajūtu, sajūtu, ka esat mājās pat tad, kad sevi attīstīt ir grūti. Līdz ar to daudziem no jums iezemētības sajūta ir kļuvusi par problēmu dēļ jūsu nelabvēlīgās reakcijas uz kolektīvo apziņu – cilvēku domāšanu uz Zemes. Taču ar pašu Zemi jums iezemēties problēmām nevajadzētu būt, jo jūs ar Zemi esat dziļi saistīti. Padomājiet par kalniem, jūrām, mežiem, spožajām debesīm, par briežiem, ziloņiem un putniem. Jūs dabu mīlat dziļākā līmenī, nekā jūs varētu apjaust.
Ir svarīgi, lai jūs iekšēji atjaunotu šo saikni, jo Zeme var jūs barot un vadīt, īpaši šodien – laikmetā, kad vairs nav pārliecības. Cilvēku sabiedrības uzstādījumi, kurus jums mācīja bērnībā – karjera, nauda, attiecības –, tas viss zūd, jo brūk vecās struktūras. Nepieciešamība pēc jauna sākuma kļūst arvien dzīvīgāka un acīmredzamāka. Tāpēc uzticieties savām saknēm planētā Zeme, viņas apziņai. Jūsu ķermeni ir radījusi Zeme; jūs esat būvēti no viņas elementiem. Jūs esat daļa no viņas, un viņa jūs pieņem.
Jūs arī viņai tik daudz dodat. Caur jūsu uguni, jūsu oriģinalitāti, jūsu ieskatiem – kas nobrieduši jūsu daudzajās dzīvēs šeit uz Zemes –, jūs esat neticami dārgumi Zemei. Viņa redz jūsos ceļvedi, skolotāju un vēlas jūs balstīt. Tas, kas jums jādara, un tas, ko jūs darāt, ir iziet no šīs kolektīvās apziņas, kas ir valdījusi gadsimtiem ilgi, kur apziņa balstās uz bailēm, kontroles, varas izmantošanas un viltus autoritātēm. Šajā pabeidzošajā un integrējošajā dzīvē jūs atgriežaties savā dvēselē, sirdī. Jūs atgriežaties, ejot cauri visiem šiem sāpju un baiļu slāņiem, jūs atraujaties no šīs novecojušās apziņas un kļūstat jauni. Šajā jaunajā tapšanā jūs sākat just un atjaunot savu partnerību ar Zemi.
Kad jūs izkāpjat no kolektīvajām baiļu domām, jūs kļūstat brīvi. Jūs jūtat, ka jūsu dzīvi vairs nediktē visi tie sociālie likumi, kas šķita tik patiesi. Jūs esat daudz spēcīgāki radītāji, nekā jūs domājat; daudz spēcīgāki, nekā jums ir teikts. Intuitīvi paraugieties uz to, ko Zeme ir radījusi no savas dzemdes – jūs. Tomēr, izejot no kolektīvās nosacītības, jūs varat izjust spēcīgas bailes, jo kā cilvēki jūs esat ieprogrammēti uz vēlmi iekļauties. Jūs iziešanu asociējat ar noraidījumu, izolāciju, sodu. Visas vecās traumas, ko esat ieguvuši, it kā tiek aktivizētas, kad jūs būtībā izejat no visa dogmatisma.
Bet saprotiet, ka jūs neesat vieni. Tagad ar jums kopā ir daudzi. Un ne tikai garīgajā pasaulē, kā jūs to saucat – pasaulē ārpus fiziskās, kur ir pavadoņi un dvēseles radinieki, – bet arī uz pašas Zemes. Šobrīd uz Zemes notiek pamošanās process, kas liek arvien vairāk cilvēku mosties un iekšēji sajust: “Es vairs nevaru ar to tikt galā – tas sāp pārāk stipri – tas mani padara slimu – esmu iestrēdzis.”
Es jums saku, ka jūs esat priekšgājēji. Jūs esat tie, kuri ir aicināti atraut sevi no savas bijušās vēsturiskās izpratnes par to, kas jūs esat, un tas būtībā ir iekšējs solis. Runa nav tik daudz par to, ko jūs darāt, ko jūs sakāt vai kā jūs rīkojaties, bet gan par to, ka jūs atbrīvojaties no visas savas vēstures. Atbrīvoties no tās ir jūsu dziļākais nodoms un līdz ar to jūsu kā dvēseles misija, jo, atbrīvojoties no šī kolektīvā transa, jūs rādāt ceļu citiem.
Un nekas cits nav jādara, kā vien tas, pārējais notiek pat no sevis – cilvēki atpazīst jūsu gaismu. Atšķirība no agrākiem laikiem ir tāda, ka tagad ir radies tik daudz plīsumu tajā vecajā, uz bailēm balstītās domāšanas, agresijas un kontroles audumā – tik daudz atvērumu –, ka jūsu gaismu var ieraudzīt un pazīt. Jūs varat turpināt piedalīties zemes dzīvē; tajā pašā laikā, kad runa ir par jūsu vecajiem domāšanas modeļiem, jūs esat ārpus vecā ceļa. Savā ziņā jūs kļūstat par divu pasauļu iemītniekiem.
Lai jūsu dvēseles galamērķis kļūtu par realitāti, ir nepieciešams kļūt brīviem iekšēji. Sajūtiet savu iekšējo uguni, to, kas jūs esat. Lai to padarītu redzamu, iztēlojieties, ka šī kolektīvā apziņa, kas pilna ar negatīviem domu modeļiem, bailēm un uzskatiem, ir milzīgs burbulis, un jūs šajā burbulī stāvat ar savu uguni. Tomēr jums varētu šķist apdraudoši starot šo uguni un turēt sev priekšā šo gaismas lāpu, jo burbulī esošās enerģijas var jūs nobiedēt, izrādīt pretestību vai uzbrukt. Jūs varat justies apdraudēti, bet apzinieties, ka būtībā esat neievainojami – jūsu uguns ir mūžīga.
Tagad iztēlojieties, ka jūs ar savu uguni esat ārpus šī burbuļa. Tajā jūs esat klāt ar savu atvērto sirdi. Un kas tagad notiek? Jūs dejojat! Jūs izbaudāt savu brīvību un savu dzirkstošo, skaisto enerģiju un satiekat domubiedrus – radniecīgus garus. Tagad šajā kolektīvajā burbulī ir caurumi, tāpēc neatkarīgi no tā, kas notiek, būs cilvēki, kas jūs vēros. Tie ir cilvēki, kuri meklē kaut ko jaunu un vēlas uzzināt vairāk par to, ko jūs darāt. Viņi arī kāpj ārā un nāk pie jums, jo redz jūs kā piemēru. Un jums nav jāstrādā, lai tā būtu, jums vienkārši ir jābūt jums pašiem, prom no kolektīvajiem baiļu modeļiem. Tādā veidā jūs realizējat savu vadību.
Nemēģiniet ietekmēt cilvēkus – vienā vai otrā veidā. Tā vietā palieciet savā dabiskajā vietā kā divu pasauļu iemītnieki un vienkārši rūpējieties par sevi un dzīvojiet ērti. Visa šī ideja par ciešanām un cīņu ir daļa no transa kolektīvajā burbulī. Izvairieties no tās! Tad jūs izpildāt savu lomu priekš citiem spēcīgi un tajā pašā laikā bez piepūles. Tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem – un arī tas, kas vajadzīgs apziņai uz Zemes, – ir dzīvi piemēri, un tas arī viss. Un, darot tieši to, jūs, protams, piesaistāt to, kas jums ir piemērots: darbā, ikdienas dzīvē, dzīvesveidā. Jūsu uzdevums nav to visu definēt no savas galvas – ļaujiet enerģijai darīt viņas darbu un jūs baudiet savu brīvību.
Lai kas arī notiktu, bet vismaz jūsu laika apziņa mainās, tiklīdz jūs izkāpjat no šī burbuļa. Jūs mazāk nodarbosieties ar plānošanu un organizēšanu, un jūs vairāk sajutīsiet mūžīgo spēku, straumi, kas katru dienu rada noteiktus pamudinājumus, ļaujot jūsu plūsmai tecēt brīvāk. Un tas ir daudz labāks veids, kā dzīvot. Jūs visi esat pārāk daudz darījuši, cenšoties un uztraucoties, jūs visi esat meklējuši, pūlējušies un cīnījušies. Paņemiet atpūtu, ko esat pelnījuši.
Es sveicu jūs visus no ļoti dziļas saiknes. Es esmu ar jums; es nekad neesmu jūs pametis. Sajūtiet manu siltumu un mīlestību. Jūs esat aizsargāti. Baudiet gaismu.
Paldies, ka šobrīd esat uz Zemes.
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe