Jaunās ēras bērnu īpašības
Pamelas Kribes čenelings ar Zemi
Dārgie draugi,
es esmu Zemes balss, un es esmu ar jums. Es vienmēr esmu klāt jūsu ķermenī: katrā šūnā, katrā elpas vilcienā, asinīs, kas plūst pa vēnām, jūsu pēdās, kas skar zemi. Jūs jūtat manu klātbūtni, bet es tik ļoti vēlos, lai mēs pilnīgi satiktos un es jūs apkamptu. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka esat drošībā šeit uz Zemes.
Iztēlojieties, ka jūs esat manis dzemdināti. Jūs varat atbrīvoties no visas spriedzes, jo ir spēks, kas jūs balsta, kas ir lielāks par jūsu domām. Uz brīdi sajūtiet manu spēku – un kā tas caur jūsu kājām plūst no zemes uz augšu. Jūtiet manu spēku, kas nes visu smagumu. Es esmu dzīva klātbūtne, es pārstāvu dvēseli jūsu augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem, visam dzīvajam uz Zemes, un arī akmeņiem, augsnei, nejūtīgajiem objektiem. Viss uz Zemes ir daļa no vienas plūsmas, un, kad jūs savienojaties ar šo plūsmu – caur savu ķermeni – jūs varat sajust kaut ko lielāku, jūs jūtat, ka tiekat atbalstīti stingri, bet maigi. Daudziem no jums ir jutīgs raksturs, jūs esat atvērti smalkajām enerģijām, tāpēc sajūtiet manu klātbūtni.
Šis ir pārmaiņu laiks uz Zemes. Jaunas enerģijas vēlas atklāties un izpausties. Vecais ir izsmēlies, noguris no cīņas, un jūs vienlaikus saskaraties gan ar veco, gan jauno. Arī jūs esat noguruši no šīs lielās cīņas. Jūs jūtat, ka dzīve, kuras pamatā ir bailes un cīņa par izdzīvošanu, ir kas tāds, ko var paciest arvien mazāk cilvēku. Pastāv vispārēja vēlme pēc kaut kā cita, kaut kā lielāka, un es aicinu jūs atpazīt šo vēlmi savā sirdī. Katrs no jums aiz prieka un dziļas iedvesmas nes sevī tieksmi pēc viegluma, pēc iespējas atslābt un ilgas dzīvot priecīgi un iedvesmoti.
Viena no jaunā laika īpašībām ir tā, ka tas, kas ir unikāls katrā cilvēkā, ir atzīstams un saņemams. Jaunajā laikmetā no bērna vairs netiks gaidīta atbilstība esošajai struktūrai, kurā tas iederētos un kurai atbilstu. Izglītība tiešā veidā arvien vairāk nozīmēs to, ka tiks ļauts uzplaukt bērna unikālajai dabai, viņa dvēselei; attieksme pret šī bērna ceļu būs pacietīga un cieņpilna.
Kā iemiesotas dvēseles bērni nav perfekti; viņiem ir dvēseles vēsture. Un arī jaunā laikmeta bērniem ir ēna savās neapzinātājās daļās. Arī viņi ir šeit, lai augtu, pieredzētu, mācītos, taču viņiem piemīt arī kaut kas cits. Būtībā viņi tic sev, lai gan uzvedībā var šķist sapņaini, izklaidīgi vai nemierīgi, iespējams, nepacietīgi. Tomēr šajos jaunā laikmeta bērnos ir ticība savam unikālajam spēkam, īpašajiem talantiem, un viņi atsakās to nepaust. Šādā ziņā viņi ir spītīgi, mērķtiecīgi un neatlaidīgi.
Faktiski šādos bērnos jūs varat novērot divus virzienus. Pirmais ir tas, ko es tikko minēju: pašpārliecinātība par saikni ar savu dvēseli. Saikne ar dvēseli ir tik spēcīga, ka bērns dziļi jūt, kas ir kas, neatkarīgi no tā, ko viņam stāsta ārpasaule. Un no šīs saiknes rodas individualitāte vai personība, kas apgrūtina bērna vadīšanu. Ja ārējās cerības nesaskan ar viņa dvēseles impulsu, bērns izjūt pretestību, un šī pretestība var izpausties arī neapzinātā veidā. Piemēram, tā var izpausties organismā kā nespēja paciest noteiktas vielas, kā alerģija. Atteikums nāk no bērna vai no viņa apzinātā prāta, vai emocijām un uzvedības, vai no viņa ķermeņa.
Tātad bērnā ir unikalitāte, ko nevar noliegt un kur noliegums izraisa reakciju. Kamēr tradicionālajā bērnā pastāv lielāka distancēšanās no savas dvēseles, savas unikalitātes, jaunā laikmeta bērnos tā vairs nav iespējama. Pat bērniem, kuri pēc savas būtības nav īpaši pārliecinoši vai izteiksmīgi, ir vēlme būt patiesiem pret sevi, vēlme, kas nav pat viņu pašu izvēle; tas vienkārši ir tā, kā tas ir. Šo jaunā laikmeta bērnu dzinuli es saucu par autentiskumu: būt uzticīgiem savai dabai bez citām optācijām. Un pats par sevi saprotams, ka tad, kad ārējā realitāte izdara spiedienu uz bērnu, parādīsies pretestība, kas var izpausties dažādos veidos, un radīsies problēmas. Tās bieži tiek uztvertas kā bērnam piederošas, ka viņam ir uzvedības problēmas vai fiziskas problēmas ar alerģijām un jutīgumiem, taču patiesībā tā ir bērna reakcija uz ārpasauli.
Pirms turpinu, vēlos pieminēt otru plūsmu, kura nepārprotami ir jaunā laikmeta bērnos, un tā ir sirds plūsma: maiguma un mīlestības plūsma. Tie ir skaļi vārdi, taču šis kodols ir klātesošs katrā dvēselē un katrs no jums pazīst šo plūsmu. Ikvienā no jums mīt atgādinājums par tīru mīlestību, saikni ar lielāku veselumu un maigumu, lai gan šis ļoti dziļais mīlestības impulss ir vairāk klātesošs jaunā laikmeta bērnos. Tāpēc viņiem piemīt liekāka empātija, viņi daudz vienkāršāk izjūt citu cilvēku sāpes. Viņi dziļāk izjūt pasauli un apkārtējos cilvēkus un cieš no tā. Reālā nozīmē viņiem ir grūti saredzēt savas robežas, jo viņiem ir tik daudz, ko dot. Tieši šajā mīlošajā, maigajā, empātiskajā aspektā šie bērni var būt ļoti viedi, piedodoši un vecāki, nekā varētu šķist. Ar savu empātisko aspektu viņi ienes Kristus enerģiju šajā pasaulē.
Es šeit tagad esmu nosaukusi divas plūsmas. No vienas puses, pašpārliecinātība un stūrgalvība, no otras, – maigums, mīlestība un saiknes meklējumi. Tās ir skaistās jaunā laikmeta bērnu īpašības. Un jūs redzēsiet, ka dažos bērnos pirmais aspekts ir vairāk pārstāvēts, savukārt citos bērnos vairāk izpaužas mīlošais, empātiskais aspekts. Viņi ir sapņaināki, ļoti jutīgi bērni, kuriem ir grūtības ar robežām un kurus viegli pārņem stimuli. Bērnos ar spēcīgu individuālo raksturu jūs jūtat pretestību un spītību; viņi nevēlas piekrist un ir anti-autoritāri. Kamēr citos bērnos neviena no šīm īpašībām var nebūt pamanāma.
Kas sabiedrībai būtu jāzina, kā un kad apieties ar šiem bērniem? Ko mēs varam darīt, lai pilnīgāk saņemtu gaismu, ko viņi nes sevī, lai tā uzdīgtu un nestu augļus? Šis ir jautājums, ko es arī jums uzdodu, jo arī jūs esat tie, kas spēj ieraudzīt jauno bērnu gaismu.
Šeit es gribu norādīt uz kaut ko nopietnu. Daudzas pagātnes kolektīvās sāpes tiek nodotas cilvēku sirdīm un dvēselēm, kā rezultātā rodas tik daudz vardarbības, tik daudz cīņu. Sākotnēji bija tā, ka mazu bērnu enerģijās gandrīz nebija vietas šīm kolektīvajām sāpēm, kas ir tik ļoti saistītas ar izdzīvošanu un sacensību par varu un turēšanos pie tās. Taču šī vecā enerģija joprojām pēdo pa šo pasauli; par to var lasīt avīzēs katru dienu. Jūs varat šo enerģiju novērot arī sevī, kad saskaraties ar bailēm vai negatīvām domām par sevi. Un, ja uzskatāt sevi kā zemāku, jūs reaģējat, jūtoties vainīgi par to, ko darāt vai nedarāt. Tomēr, šādi reaģējot, jūs neesat patiesi pret sevi un rezultātā sevi noniecināt un sākat uz pasauli raudzīties ar neuzticību vai bailēm. Tās ir vecās enerģijas, kuras joprojām veido pasaules formu un pastāv arī jūsos.
Tieši tāpēc jūs varat saprast traumu, sāpi, kas nāk no pagātnes. Un šeit jūs varat būt tilts starp veco un jauno, un es lūdzu jūs būt šim tiltam. Ko patiesībā nozīmē saprast visus tos cilvēka prāta līkločus, kas izpaužas smagās, negatīvās emocijās? Es aicinu jūs būt uzticīgiem sev un daļām sevī, kuras joprojām cieš sāpes, un mīļi apkampt šīs daļas. Jūtat? – jūs tikko sevī nodibinājāt kontaktu, savā iekšienē, ar jaunā laikmeta bērnu, starojošo “es”, kurš nekad nepazūd mūžībā.
Es lūdzu jūs tagad savienoties ar ievainoto bērnu sevī, kurš nes senas pagātnes, varbūt pat vairāku dzīvju nastu. Uzaiciniet šo bērnu un palūdziet viņam parādīt savu seju, kura var būt skumja vai satraukta. Viņš savā veidā ir pretstats jaunā laikmeta bērnam. Viņš neuzdrošinās uzticēties sev, jo nekad viņam nebija ļauts būt patiesi spontānam. Viņš nevarēja kliegt, smieties vai skumt, viņš nedrīkstēja būt dabisks. Un tāpēc šis apspiestais bērns nevarēja pietiekoši izrādīt savu mīlestību; viņam bija jābūt pārāk ierobežotam un atturīgam. Tik daudz radošuma, tik daudz iedvesmas zuda iepriekšējās paaudzēs, disciplinētajos bērnos, kuri nedrīkstēja paust savu sirdi. Atzīstiet šo bērnu sevī un sniedziet viņam visu mīlestību, kas jums ir. Mieriniet viņu, iedrošiniet un ievediet pa jauno tiltu jaunajā laikmetā. Tieši tur šo bērnu sagaida prieks un dziedināšana.
Un kāda ir jauno bērnu loma šajā procesā? Viņi ir šeit uz Zemes, lai palīdzētu jums dziedināties. Gaisma, kas staro no viņu acīm, parāda, kas jūs esat. Viņu netradicionālā uzvedība atgādina jums par jūsu apspiesto spontanitāti vai dumpīgumu. Viņi atdzīvina to jūsos. Viņi ir arī jaunā laikmeta skolotāji, taču tas ne vienmēr notiek bez cīņas. Viņi ne vienmēr savus vēstījumus pauž smalkos vārdos vai mīļos skatienos. Tas var notikt arī caur ļoti sarežģītu uzvedību, kuru ir grūti saprast.
Tas var jūs iekšēji atgrūst un izraisīt dziļas emocijas, ja nu jūs esat bērna vecāks vai jums šādi vai tādi jātiek ar tām galā. Bet uzdrošinieties konfrontēt, īpaši sevī un ar to, ko tas jūsos izraisa, taču saprotiet, ka arī jūs esat ļoti svarīgs šim bērnam. Viņš ar savu piemēru rāda, kā viss būs; kā izpaudīs sevi jaunais cilvēks.
Un kāda ir jūsu loma šajā procesā? Būvējiet viņiem tiltu no pagātnes uz nākotni. Viņi ir jāsagaida, lai šajā pasaulē viņus uzņemtu cilvēki, kuri atpazīst viņu gaismu, kuri var redzēt cauri viņu nesaprotamajai uzvedībai, kura iet šķērsām un šķiet grūta, kuri spēj atpazīt sākotnējos impulsus. Jūsu uzdevums ir būt gaismas nesējiem tai paaudzei, jums ir jāiet pa priekšu šiem bērniem.
Šis ir pārejas laiks. Daži no jums pat uzrāda jaunā laikmeta bērnu īpašības un iezīmes. Atrodiet savu vietu šajā pārejā un saprotiet, ka peldat līdzi paisumam, neraugoties uz problēmām, kas pastāv pasaulē, problēmām, ar kurām bērni saskaras sistēmās, kuras joprojām ir iestrēgušas vecajos ceļos un joprojām ietekmē to, kas ir vecs. Neskatoties uz to, tagad aug tik daudz jauna, ko nav iespējams apturēt. Ieklausieties savā dvēselē, sirdī, tajā, ko patiešām vēlaties, un, galvenais, arī pretējās daļās sevī; tagad tas ir vairāk nekā jebkad iespējams un vēlams.
Tāpēc es vēlos lūgt jums: ticiet sev. Pievienojieties ticībai, kura pastāv jaunā laikmeta bērnos. Lai tā būtu lipīga, jo caur katra indivīda unikālo spēku dzimst jaunais. Nevis caur konstrukcijām no “augšas”, bet caur dzīvo realitāti tevī un tevī, un tevī. Tad parādās saikne un spēks.
Visbeidzot, es aicinu jūs tagad sajust, cik daudz jaunas enerģijas jau ir jūsos, kas esat pulcējušies šajā telpā. Jūtiet gaismu, jūtiet prieku; atkal elpojiet. Es laipni sveicu jūs jaunajā laikmetā un pateicos par jūsu klātbūtni.
© Pamela Kribbe
Angļu valodu rediģējis Franks Tehans (Frank Tehan)
Pievienots 06.05.2022.
Tulkoja Jānis Oppe