Apzinieties savu vientulību
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi,
es esmu Ješua. Es sveicu jūs visus no klusuma un mīlestības okeāna. Šis neredzamais okeāns nodrošina, ka viss jūsu pasaulē ir caurcaurēm savienots. Neredzams gobelēns, enerģijas tīkls, kurš savieno visu ar visu un atbalsta visu. Apziņa, kuru jūs meklējat un kurai jūs piederat, nav saistīta ar laiku un telpu. Viņa arī nav kaut kur citur, ne aiz, ne virs Zemes. Viņa ir daudz tuvāk, taču tajā pašā laikā jūs vienmēr esat nošķirti no viņas, jo jūs esat ierauti sajūtu pasaulē, fiziskajā pasaulē, cilvēku balsīs un skaņās un apkārtējā sabiedrībā. Un tās balsis, kuras jūs dzirdat, nāk ne tikai caur jūsu ausīm, tās nāk arī no jūsu iekšējās telpas. Šīs balsis ir piepildījušas šo telpu, jūsu apziņu ar saturu: domām un uzskatiem, kas nav brīvi no bailēm.
Jūsu apziņa ir lielā mērā piepildīta ar ietekmi no ārpuses, un šī ietekme nāk no pagātnes un ir balstīta uz bailēm. Šeit ir visu veidu bailes: bažas par izdzīvošanu, bailes no sāpēm un vardarbības, kā arī bailes no noraidījuma, atšķirtības un vientulības. Tātad jūs redzat, ka vienotības un mīlestības okeāna vidū jūs esat iestrēguši nelielā baiļu salā un ieslodzīti vecos uzskatos, vienlaikus neapzinoties vienotību, kas jūs atbalsta. Apzinieties, ka esat sala; apzinies savu vientulību. Ikvienā cilvēkā dzīvo šīs vientulības, vienatnes un atšķirtības sāpes.
Tagad pilnīgi apzināti pasauksim šo vientulību un nebēgsim no tās. Nebloķējiet to, dodieties taisni pie tās. Pēc brīža jūs varētu pamanīt, ka jūsu iekšējās acs priekšā parādās kaut kas vai kāds, kas atspoguļo šo vientulību jūsos: cilvēka vai dzīvnieka figūra vai dabas attēls. Paraugieties uz to, kas atspoguļo jūsu vientulību, sajūtu, ka neesat saistīti ar veselumu, sajūtu, ka jums ir jātaustās pa tumsu. Lai šī vientulība kļūst lielāka, un arī bailes, kas nāk kopā ar to.
Visdziļākās bailes katrā cilvēkā galu galā ir tikt pamestam: atstumtam no visa, atraidītam no Visuma tēva-mātes un atgrūstam no sevis paša. Tas liek jums justies tā, it kā jums trūktu skābekļa, ka jūsu elpa ir elsojoša, garīgi, protams. Jūsu dzīves elpa jums šķiet aprāvusies, ja esat atdalīti no šīs saiknes ar veselumu.
Kāpēc es aicinu jūs apzināties šo vientulību? Jo tas ir kaut kas, kas jums jādara! Ja jūs joprojām neievērojat savas visdziļākās sāpes, jūs iekšēji sastingstat. Jūs meklējat ārpus sevis paņēmienus, kā padarīt šīs sāpes paciešamas, tā vietā, lai meklētu patieso saikni ar Visuma sirdi – to, kā daļa jūs esat, kopā ar savu dvēseli, kopā ar saviem dvēseles radiniekiem.
Šīs iekšējās saiknes vietā jūs parasti meklējat virspusējas, ārējas izklaides. Lai aizpildītu savu iekšējo tukšumu, jūs meklējat panākumus darba jomā vai cenšaties iegūt sociālo cieņu, un tādējādi jūs tērējat sevi. Un, neatkarīgi no tā, vai jūs to darāt caur attiecībām, ambīcijām, sapņiem vai vēlmēm, patiesā problēma, satraucošā problēma vienmēr paliek otrajā plānā: saiknes zudums ar to, kas ir svarīgākais, ar Avotu.
Es lūdzu jūs tagad atlaist tos, kas šķiet kā risinājumi, un tā vietā doties uz savas vientulības dziļumu. Saprotiet, ka, ieejot šajā vientulībā ar visu savu uzmanību un apziņu, jūs vairs neesat vieni tumsā – apziņa nes gaismu. Ja esat pilnībā un patiesi klātesoši pie savas vientulības, jūs apzināsieties, ka divas izstieptas rokas gaida, lai jūs uzņemtu. Tā ir pati dzīve, kas jūs uzņem un atgriež jūsu izcelsmē, pie jūsu Avota.
Pilnībā apzinieties, ka, sperot šo soli, jūs redzat ne tikai savas personīgās skumjas, bet arī aci pret aci saskaraties ar cilvēces kopējo likteni. Saiknes trūkums, atšķirtība un vientulība ir visdziļākās sāpes visos cilvēkos. Jūs varat izlasīt šīs sāpes apkārtējo sejās un acīs, un jums pat nav jāskatās ļoti dziļi, lai to redzētu. Lai kā cilvēki dzīvotu savu dzīvi, viņos vienmēr ir vientulības sajūta. Tās ir pasaules skumjas; tā ir atsvešināta no visbūtiskākā: piederības, māju sajūtas, jēgpilnas saiknes.
Jūs, kas to dzirdat, esat aicināti atgriezt šo saikni pasaulē, cilvēku vidū. Un jūs to darāt, raugoties tieši uz tumsu sevī un saņemot to ar atvērtu sirdi. Tādējādi jūs kļūstat par vārtiem citiem, par ceļu, kas palīdz viņiem cauri savai vientulībai iet uz viņu pašu gaismu. Iztēlojieties tagad, ka eņģeļa spārni ir apvijušies ap jūsu pleciem. Saikne ar Vienoto, dzīvības un Kosmosa siltumu ir ļoti cieša; tā nekad nav stiepusies tālu.
Tomēr jūsu sabiedrība ir atdalījusies no šīs sākotnējās enerģijas, atdalījusies no šīs saiknes, virzoties pretējā virzienā, un šīs darbības rezultātā ir iemantojusi lielu spēku. Spēks vienmēr ved pie atdalīšanās, pārākuma sajūtas, kas liek jums domāt, ka esat augstākā stāvoklī nekā citi cilvēki, un tas rada atšķirtības sajūtu un iekšēju tukšumu sevī. Ja jūtaties augstāk par otru cilvēku, kad jums ir vara pār viņu vienā vai otrā veidā, jūs saraujat saikni ar viņu. Jūs atrodaties konfliktā, konkurencē, kas pēc tam kļūst par tiekšanos dominēt un izvairīties no dominēšanas no citu puses. Jebkurā gadījumā tas noved pie tukšuma, kas galu galā kļūst nepanesams.
Pie varas esošie cenšas iegūt vēl lielāku varu. Un jūs varat to darīt ļoti ilgi, bet galu galā neviens nevar dzīvot bez patiesas mīlestības un saiknes. Pasaule joprojām ir varas grābienā un alkās, kas izraisa milzīgas ciešanas, sāpes un skumjas. Diemžēl atpakaļceļu nav viegli atrast. Galu galā, kad sabiedrība ļoti ilgu laiku ir bijusi varas un bezspēcības varā, patiesa izpratne par to, kas ir mīlestība, ko īsti nozīmē saikne – mīlestība bez manipulācijām, saikne bez atkarības un konfliktiem – ir zudusi.
Šai pasaulei un ikvienam šajā pasaulē visvairāk ir vajadzīga tīras mīlestības enerģija. Taču šo mīlestību jums ir grūti pieņemt, jo laika gaitā jūs esat apmaldījušies sava domāšanas, gribēšanas un rīcības veida dēļ, kas ir aizgājis nepareizā virzienā. Tāpēc es lūdzu jūs būt līdzjūtīgiem pret sevi un savām sāpēm un saprast, ka tās nav tikai jūsu personīgās sāpes, ar kurām jūs saskaraties, bet arī kolektīvas – cilvēces sāpes. Ja jūs to aptverat, tad labāk saprotat, kas ir uz spēles: tas, ko jūs darāt, ir svarīgs visam.
Vai jūs uzdrošināties skatīties uz savu iekšējo tumsu ar savas apziņas gaismu? Tādā veidā jūs laužat kolektīvās apziņas modeli. Pēc tam jūs atgriezīsities pie tā, kas kādreiz bija pirmatnējs un dabiski saistīts ar kopumu un balstīja to. Ejot savu ceļu, jūs ne tikai veidojat sevi, bet arī radāt enerģētisku atveri citu cilvēku apziņai un kļūstat viņiem par celmlaužiem.
Uztveriet sevi nopietni, jūs esat gaismas un apziņas nesēji. Sajūtiet eņģeļu rokas sev apkārt; sajūtiet Māju, Avota enerģiju. Ja jūs to pilnībā apzināties, jūs varat vieglāk saprast apkārtējo pasauli un redzēt lietas perspektīvā. Jūs redzat apkārtējo pasauli tādu, kāda tā ir, un tajā pašā laikā dzīvojat no savas dvēseles un sirds. Jūs vairs neiesiet līdzi varas un atkarības enerģijām un atlaidīsit cīņu ar pagātni. Tad jūs būsiet brīvi, un jūsu brīvība kalpos cilvēcei.
Liels paldies par jūsu uzmanību.
Ješua
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkojuši Maria Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe