Zemes sirds centrs
Pamelas Kribes čenelings ar Zemi
Dārgie draugi,
Es esmu Zeme. Es runāju ar jums no dziļuma zem jūsu kājām. Arī man ir sirds čakra, centrs, un jūs varat iedomāties, ka šis sirds centrs atrodas mana fiziskā ķermeņa, planētas, vidū. Dodieties uz turieni savās domās; laidieties lejā Zemes dziļumā, uz manu centru un izveidojiet enerģētisku, apzinātu saikni ar to, jo pamatā mana sirds nav materiāla, bet gan garīga. Tāpat kā jūsu sirdis ir daļa no jūsu dvēseles, jūsu Dievišķā Es, arī mana sirds ir ne tikai fiziska, tā ir daļa no manas dvēseles. Sajūtiet manu sirdi; sajūtiet manu mīlestību uz dzīvi. Es izbaudu visu dzīvē, kas plaukst, iet cauri dzīves procesiem, aug un beidzot fiziski mirst. Dzīve ir grandioza deja, un šī deja ir eleganta un skaista. Šajā dejā ir harmonija un loģika.
Jūs visi piedalāties šajā dejā, lai gan dažreiz jūsu kustības sagādā jums neērtības vai sāpes. Bet ne viss, kam ir bloķējošs efekts, nāk no ārpuses. Jums ir arī vēsture; jūs esat vecāki par šo pašreizējo fizisko dzīvi; jūs nesat sev līdzi mantojumu. Jūsu dvēselei ir dziļums, ko jūs joprojām nesaprotat. Tik daudz jums paliek apslēpts no jūsu dvēseles varenuma un noslēpumainības! Tādējādi jūs nevarat zināt visu, bet jūs varat atdoties un ļauties savas dvēseles kustībai.
Jūsu dvēsele dažreiz vēlas, lai jūs tiktu galā ar negatīvu, kas nāk gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Jūsos vēl var glabāties veca bagāža, kas sastāv no emocionālām sāpēm, pārpratumiem, apjukuma, un jūsu dvēsele ir iecerējusi šīs dzīves laikā to izvirzīt priekšplānā. Un saduršanās ar to var būt pretrunā ar jūsu personīgo vēlmi pēc gaismas un produktīvas, patīkamas un jaukas dzīves. Sastapšanās ar negatīvo – tās mērķi nevar saprast ne zemes personība, ne prāts, vai vismaz tā var šķist, jo šo mērķi ir grūti izprast tādā veidā. Tāpēc jums tiek lūgts atvērties dziļam atdošanās līmenim, lai pieņemtu šo negatīvu, un es aicinu jūs tagad to darīt. Es mudinu jūs sajust šo negatīvu no manas sirds, mana centra perspektīvas.
Es redzu daudz sāpju un ciešanu Zemes iekšienē un uz tās, tomēr ir daļa no manis, kuru šīs ciešanas neskar. Šī daļa vienkārši vēro visu ar maigumu un dziļu pieņemšanu, saprotot, ka visam, kas notiek, ir loģika. Nelūdzot jums aptvert šo loģiku ar prātu, es mudinu jūs sajust mana sirds centra enerģiju. Sajūtiet, ka šī enerģija rada telpu arī ciešanām un visam tam, kas ir tumšs un šķiet nesaprotams. Es esmu ļoti cieši saistīta ar jums un nenoliedzu cilvēces ciešanas, kā arī dzīvnieku, augu un akmeņu ciešanas. Viss, kas dzīvo uz Zemes, ir jutīgs pret vibrācijām, enerģiju. Bailes, neuzticība, naids, vientulība ir vibrācijas, kas dziļi ietekmē mani un visu dzīvo, tomēr manī ir kaut kas, kas pārsniedz šīs vibrācijas – es esmu jūsu māte.
Savienojoties ar šo daļu manī, kas ar līdzjūtību raugās uz ciešanām un bēdām, jūs stiprināt šo daļu manī – un sevī. Un tādā veidā jūs burtiski kļūstat par kanālu, par “cauruli”. Jūsu sirds atveras lielajai līdzjūtības plūsmai, kāda pastāv Visumā. Tā ir ne tikai mana, bet arī daudzu citu būtņu līdzjūtība. Ja jūs esat daļa no šīs līdzjūtīgās plūsmas, jūs paliekat ar to saistīti; jūs nenovēršaties no tā, kas ir uz Zemes: gaismas un tumsas. Jūs nemēģināsiet bēgt no tā, kas šeit ir, un jūsu sirds paliek atvērta. Tas ir jūsu visdziļākais, lielākais talants: palikt šeit, būt klāt un netiesāt, bet padarīt savu sirdi arvien atvērtāku un paplašinātāku, lai jūs saprastu, kāpēc cilvēki un arī jūs darāt lietas, kas ir pretrunā ar dzīvību. Apziņa, kas to spēj saprast un pieturēties pie šīs izpratnes, var nojaukt barjeras un aizvākt šķēršļus ar līdzjūtību un dziļi izjustu empātiju. To darot, jūs kļūstat stipri un nekļūdāties, mīlestība ir stiprs spēks. Būt atvērtiem negatīvajam, sāpēm un ciešanām nenozīmē, ka jūs tajos noslīkstat. Tas ir mīlestības spēks, kas ļauj tai saglabāt distanci un pacelties pāri ciešanām, tomēr mīlestības spārni vienmēr skar Zemi un citus cilvēkus.
Es lūdzu jūs – kļūstiet par eņģeļiem uz Zemes, un es zinu, ka jūs tie varat būt. Katra dzīva būtne uz Zemes strādā, lai pabeigtu savu deju, kas ir lieliski piemērota viņas unikālajai dabai, un jums ir sava īpaša deja. Jums vienmēr pastāv nākamais solis, kas atbilst jūsu dzīvei un atbilst tam, kas jūs esat tagad. Sajūtiet to uz brīdi. Vai esat gatavi spert šo soli pat tad, ja nezināt, kas no jums tiek prasīts? Vai esat gatavi spert nākamo soli, lai atvērtu savu sirdi un dziedinātu vecās sāpes? Jums nav jāzina, kā tas notiks; jums nav jāspēj izprast savas dvēseles dziļumu, lai spertu nākamo soli. Tas nāk caur uzticēšanos; jūtiet, ka ir labi to darīt. Tas ir tas, ko es lūdzu no jums – nevis glābt pasauli, bet spert šo vienu soli, savu nākamo soli. Tas ir tas, kas labi iederas Zemes ritmā un attīstības ceļā kopumā, kopumā ar visu šo esības sfēru. Mēs to darām kopā. Ja katra atsevišķa būtne sekmīgi pabeidz savu deju, tad tas sniedz vislielāko dāvanu kopumam.
Šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi pazīt sevi. Nevis akli skatīties uz to, kam jums vajadzētu būt vai kas jūs vēlētos būt, bet gan uz to, kas jūs patiesībā esat šeit un tagad; saprast, kas notiek jūsos; emocijas, kuras jūs piedzīvojat visbiežāk: jūsu skumjas vai kvēlas vēlmes, vīzijas un skaistas jūtas. Ja jūs iedziļināties sevī ar atvērtu sirdi un atvērtu prātu, jūs apzināsieties sevī šo deju, kas gan nav jūsu radīta – to jūsu dvēsele ir radījusi jums. Tad jūs būsiet vairāk pieskaņoti savai dejai, kurai nav jābūt “ideālai”. Jūs esat šeit, lai uzzinātu, kā tai pielāgoties, tāpēc rīkojieties vienkārši. Viss, kas jums jādara, ir jāpazīst jūsu ķermeņa signāli, kas nāk no jūsu dvēseles caur jūsu domām un emocijām. Klusi raugoties uz to, kas notiek jūsos, uz jūsu domām un emocijām, jūs iekļūsiet dziļāk savā kodolā un atklāsiet, kas jums sagādā vislielāko prieku. Prieks ir vienkārša atbilde uz daudziem jautājumiem, kādi jums visiem ir. Kad jūs lauzāt galvu pie jautājuma, piemēram: “Vai man darīt to vai to, vai man ir jāatturas?”, tā vietā pajautājiet sev: “Vai tas man sagādā prieku; vai tas manī vairo prieku?”
Dabiskā dzīves deja dzimst no prieka. Padomājiet par baletdejotāju. Galu galā viņas aizraušanās avots ir prieks. Dejošana viņai sniedz prieku un gandarījumu; tā piepilda viņas dvēseli. Taču viņai ir jāiemācās arī pārvarēt sāpes, vingrinot muskuļus un praktizējot neveiklas kustības, – sava ķermeņa trenēšana. Sāpes nav pretrunā ar prieku; tas ir kaut kas tāds, ko viņa ir gatava izturēt, jo viņa koncentrējas uz savu mērķi perfekti izpausties caur deju. Paliekot saskarsmē ar prieku, jūs savienojaties ar savu būtību un visu veidu raižu cēloni savā dzīvē. Jūs sākat nojaust, vai kaut kas ir daļa no jūsu mērķa un ir tā vērts, pat ja tas jums rada sāpes. Vai arī ir lietas, no kurām jūs vēlētos izvairīties, jo tās neveicina jūsu dzīves mērķa sasniegšanu. Uzdrošinies uzdot sev jautājumu: “Vai es varu dzīvot no prieka? Vai prieks var būt mans ceļvedis?”
Es sveicu jūs visus no savas sirds, no savas dvēseles. Es jūs cienu, lai kāds būtu jūsu dzīves ceļš. Aicinu paņemt manu roku, lai varam kopā dejot. Manī un jūsos, un visā dzīvē ir plūsma, kas savieno visu uz Zemes. Sajūtiet šo plūsmu, cik lielā mērā tā ir atvērta. Jūs esat laipni pieņemti uz Zemes; Es mīlu jūs.
© Pamela Kribbe
Tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
2023.04.11.
Tulkoja Jānis Oppe