Nākt savā spēkā
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie mīļie draugi,
es esmu ar jums; es esmu jūsu draugs, Ješua. Es esmu līdzīgi domājošs, tāpat kā jūs, es esmu ceļā uz lielāku apziņu, uz lielāku mīlestību un lielāku atdošanos, un tāpēc arī es esmu uz ceļa, tāpat kā jūs visi. Apziņas izaugsmei nav gala. Pati apziņa ir bezgalīga, tāpat arī iespējas piedzīvot, augt un ieiet arvien augstākos apziņas līmeņos. Šis process rada prieku Radīšanas Dejā.
Daļa no dzīves ir jaunu iespēju un ar to saistītā radošuma izpēte; tieksme uz jauno, uz izaugsmi un paplašināšanos. Viss, kas dzīvo, attīstās. Gūstiet prieku no šīs attīstības; prieks ir tās dabiskais stāvoklis. Tomēr uz Zemes cilvēki cenšas ierobežot dzīvību sevī; viņi neuzticas mainīgajai dzīves plūsmai. Cilvēcē, tās kolektīvajā apziņā ir tendence neuzticēties šai dzīves plūsmai, tai piemītošajai tieksmei uz izaugsmi un paplašināšanos. Pastāv vēlme visu kontrolēt ar prātu.
Šodien mēs apspriežam spēku, ienākšanu savā spēkā un to, ko tas nozīmē. Cilvēka attīstībā spēks jeb stingrība identificējas ar prāta un domāšanas izmantošanu, un tā ir liela kļūda. Dzīves kontrole, manipulēšana, pārvaldīšana ar prāta, intelekta palīdzību ir kļuvusi par varas definīciju. Paskatoties sev apkārt, jūs varat redzēt, cik daudz mēs zinām un varam ražot. Visur var redzēt mūsu prasmes un to, kā mēs pat varam manipulēt ar cilvēka ķermeni. Ja jūs lūgtu cilvēcei norādīt uz tās augstāko spēka izpausmi, lielāko sasniegumu, tā norādītu uz tehnoloģiskā progresa augļiem, kas būtībā ietver spēku pārveidot dabu un pašu dzīvi saskaņā ar mūsu priekšstatu par to, kā lietām vajadzētu noritēt, un pēc tam tās kontrolēt.
Bet dīvainā kārtā, kad jūs to darāt, jūs izņemat no dzīves “dzīvību”. Jūs to nogalināt, lai varētu to sakārtot un pārstrukturēt atbilstoši saviem priekšstatiem – jūsu prāta priekšstatiem. Būtībā šī tieksme uz dzīves sakārtošanu un strukturēšanu ir dzimusi no bailēm. Tās ir bailes neuzdrīkstēties virzīties līdzi lielajām dzīves kustībām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu, ar dzimšanu un nāvi, bērna augšanu, seksualitātes uzplaukšanu, deju starp vīrieti un sievieti. Visi radošie spēki, ko izpauž mākslinieks vai māte, kura audzina bērnus, viss, ko dara cilvēki, izriet no dziļas iekšējas iedvesmas un radošuma plūsmas, ko nevar satvert, aptvert vai saprast tikai ar prātu.
Īsāk sakot, ir noticis tas, ka doma ir nostādīta augstāk par autentisku sajūtu. Ar autentisku sajūtu es domāju sekošanu savai iedvesmai, sekošanu dzīves straumei, tās dabiskajai attīstītībai. Pastāv maldīgs priekšstats par to, ko nozīmē spēks. Spēks parasti tiek definēts kā “vara pār”, lai spētu visu pārvaldīt vīrišķā veidā, un tas nav spēks šī vārda īstajā nozīmē. Patiess spēks nozīmē virzību līdzi dzīves straumei.
Lūdzu, paturiet prātā, ka jūsu dvēsele ir dzīves atspulgs, dievišķā Avota izpausme.
Ja jūs redzat Dzīvi, ar lielo D, kā straumi, kas caurstrāvo visu un ir klātesoša it visā – Dzīvi, kas ir kustībā, aug un veido robežas; kas virzās no nediferencētā uz diferencēto – tad dvēsele ir tā Dzīves daļa, kas pieder jums. Dvēsele ir unikāla un jums piederoša, un tur jūs esat Mājās; dvēsele ir jūsu Dzīves daļa. Jūsu dvēsele tiek uzņemta šajā lielajā straumē un nestāv atsevišķi no tās; viņa ir daļa no veseluma. Tomēr jūsu dvēsele ir unikāla, atšķirīga būtne, kas padara jūs par to, kas jūs esat.
Dvēsele vēlas sevi attīstīt tāpat, kā attīstās dzīve, zināt un saprast sevi. Un jo īpaši dvēsele vēlas piedzīvot līdz dziļumam visas jūtas, kas viņai jāsastop. Dvēsele nav izvēlīga un vēlas gan tumsu, gan gaismu. Dvēsele ir ļoti zinātkāra un vēlas uzzināt, piedzīvot un nonākt pie sapratnes, tāpēc katra konkrēta dvēsele savā dzīves ceļā vienmēr meklē galējības. Vienā dzīvē tas var notikt vairāk nekā citā, vienā iemiesojumā vairāk nekā citā, bet unikāla dvēsele var un tai ir jānonāk līdz iekšējai izaugsmei; viņa nevar vienkārši pielāgoties lietām, ko uzliek cilvēku likumi. Tātad zinātkāre un piedzīvojumu alkas pieder jums kā dvēselei.
Ko tad nozīmē spēks tā pilnā nozīmē? Ko nozīmē būt “savā spēkā”? Es gribētu to definēt kā uzticēšanos savai dvēselei. Un tas prasa drosmi, jo jūsu dvēsele ir savdabīga, individuāla un unikāla. Šī uzticēšanās savai dvēselei prasa radikālu apņemšanos. Jūs nesalīdzināt sevi ar to, kas ir ārpusē un ko citi cilvēki tur redz vai neredz. Jūs neļaujat kādam likumam vai teorijai no pagātnes vai ārpus jums izlemt, kas jums ir piemēroti, bet jūs patiesi klausāties savā iekšējā balsī. Sajūtiet, kādi noskaņojumi aizskar jūs dziļumā. Klausieties šīs jūras viļņus un paļaujieties uz tajā esošajiem elementārajiem spēkiem.
Uz to var raudzīties arī šādi: atrodoties zemes plāna ķermenī, jums ir jātiek galā ar savu personību, kura jūtas tā, it kā jūs tādi būtu. Agrāk to sauca arī par ego. Es lietoju šo vārdu ļoti neitrālā nozīmē, bez laba vai slikta uzlīmēm. Jums ir noteikta personība, kas ir iegūta no jūsu gēniem, no tā, ko esat bioloģiski mantojuši no saviem vecākiem, no jūsu audzināšanas; jums ir noteikts temperaments. Bet personībā dzīvo arī bailes; personība vēlas sevi pasargāt, vēlas izdzīvot. Jūsu personībā ir visdažādākie izdzīvošanas mehānismi, un tas ir tāpēc, ka personība ir augusi un audzināta ar trauksmi. Bailes caurstrāvo jūsu sabiedrību, pat ja tagad lietas iet uz labo pusi.
Papildus personībai jums ir arī dvēsele, kas ir jūsu eksistences galvenais avots šeit; jūsu klātbūtnes avots dzīvē. Jūsu dvēsele vēlas jūs iedvesmot un vēlas saplūst ar jums kā zemes personību. Jūsu dvēsele vēlas augt caur jūsu personību, paplašināties un piedzīvot visu. Bet, ja jūsu personībai ir virsroka un jūs domājat un rīkojaties tikai no savas personības – tātad no pagātnes bailēm un sāpēm –, tad jūsu dvēselei nav pietiekami daudz vietas brīvai spēlei.
Es spēku definēju kā atdošanos savai dvēselei; telpas radīšanu viņai un līdz ar to spēkam, vilnim jeb kustībai, ko nevar kontrolēt ar savu personību. Jūsu personība vēlas kontrolēt, vēlas zināt, saprast, organizēt; un, galvenais, vēlas paredzamību un drošību. Dvēsele tomēr ne vienmēr piedāvā drošību, jo dvēsele vēlas augt, vēlas pārkāpt robežas un iegūt jaunu pieredzi. Personība biežāk dzīvo zem pagātnes baiļu diktāta: zem tā, ko juta jūsu vecāki, un zem tā, kādas ir kolektīvās cilvēciskās idejas. Tātad vienmēr pastāv spriedze starp personību un dvēseli, veco un jauno, bet nonākšana savā spēkā nozīmē ļaušanos jaunajam, dvēseles spēkam.
Tātad jūs redzat, ka spēks pēc manas definīcijas ir tieši pretējs vēlmei kontrolēt, manipulēt un dzīvot no galvas, kas patiesībā ir droša impotences un baiļu pazīme. Lai virzītos kopā ar dvēseli, ir vajadzīga liela drosme, jāatlaiž drošības sajūta. Bet tāda atdošanās dvēselei, ko dažkārt izraisa krīze, tāda atlaišana nozīmē nonākt savā spēkā.
Tādā gadījumā pirmais solis ir ieklausīties savā dvēselē un noskaidrot, kas jūs patiesi iekustina, – ko jūs īsti jūtat sevī? Jums ir iemācītas visdažādākās idejas par to, kā lietām būtu jābūt, kā lietām ir jābūt, ko var un ko nevar darīt, un šīs balsis var dominēt, tādējādi aizsedzot dvēseles balsi. Tātad pirmais solis, lai dzīvotu no savas dvēseles un nonāktu savā spēkā, ir jūsu izpratne par atšķirību starp to, ko domājat, kas jums ir nepieciešams, un to, ko jūs iekšēji dziļi vēlaties.
Tāpēc ir svarīgi būt klusumā un spert soli prom no ikdienas dzīves steigas ar tās prasībām un cerībām. Pirmais solis, lai nonāktu savā spēkā, ir būt ļoti mierīgam un ieklausīties dziļākajās sajūtās, kas ir nedaudz fonā. Patiesi ieklausieties Sevī, ar lielo S. Tas ir diezgan sarežģīts process, jo baiļu dēļ jūs bieži vien joprojām esat spiesti klausīties citos, paklausīt vai pielāgoties. Tādā gadījumā jūs neiegūstat spītību, apņēmību, kas ir vajadzīga. Tāpēc atbrīvojiet vietu sev un radikāli pagriezieties uz iekšieni.
Laika gaitā ir nepieciešams nostāties uz tā, kas, jūsuprāt, ir jūsu unikālais ceļš, nākamā galvenā lieta jūsu dzīvē. Un tas vienmēr nozīmē spert soli tuvāk savam centram, atbrīvojoties no vecā balasta, tāpēc parādās jūsu sākotnējās krāsas, jūsu būtība. Nostāties savā spēkā nozīmē dzīvot saskaņā ar savu dvēseli. Un tas ir kaut kas ļoti plūstošs un vienmēr mainīgs; tas nav kaut kas tāds, kas vienmēr paliek nemainīgs, statisks. Dzīvot no savas dvēseles nozīmē vienu dienu to, otru dienu to – tas ir kaut kas dinamisks.
Es lūdzu jūs tagad savienoties ar savu dvēseles apziņu. Vienkārši atlaidiet to, kas, jūsuprāt, jūs esat ar visiem saviem ierobežojumiem un bailēm. Domājiet plaši. Iedomājieties, ka jūsu sirds vidū dzīvo spēks, kas ir saskaņā ar pašu dzīvi, ar dabu jūsos un ārpus jums: totāls dabas spēks, kas neizjūt bailes.
Iedomājieties, kā šis spēks sniedzas no jūsu sirds pa visu ķermeni, uz augšu un uz leju. Ja jūs jūtat šo spēku, spēku sevī, jūs varētu arī ieraudzīt, ka tā ir daļa no lielāka veseluma, lielākas plūsmas. Šis jūsu dvēseles spēks ir saistīts ar citiem spēkiem, ar spēku mijiedarbību. Sajūtiet, ja varat, to kā vilni jūrā. Jūs esat vilnis, kas veic noteiktu kustību, tomēr jūs esat daļa no jūras. Sajūtiet dažādās kustības, kas plūst ap jums šajā ļoti lielajā laukā.
Apzinieties sevi kā šo vilni. Redziet, ka no šī viena viļņa, kas jūs katrs esat, it kā parādās attēls, krāsa, vārds vai sajūta, kas pavēsta kaut ko par nākamo soli, kas jums būs labs, – jūs klausāties savā dvēselē. Iedomājieties, ka atrodaties uz viļņa, kas savāc visu savu spēku un tad lēnām ceļas augšup un krīt. Atdodieties pilnībā, viļņa fronte krīt uz leju un izplūst pludmalē. Nonākt savā spēkā nozīmē uzticēties šai kustībai, uzticēties šim vilnim, iet līdzi kustībai un darīt to, ko no jums prasa jūsu dvēsele. Liels paldies par uzmanību.
© Pamela Kribbe
Angliski tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
2023.11.14.
Tulkoja Jānis Oppe