Čenelings notika 2004. gada 10. oktobrī praktiskajā seminārā Tilburgā

Runas teksts tika viegli apstrādāts lasīšanas ērtībai. Tekstu angļu valodā pārtulkoja dr. Vemdija Gillisena.

Dārgie, man sagādā milzīgu prieku atkal būt ar jums. Kad esmu ar jums un runāju caur Pamelu, es jūtu jūsu klātbūtni, un redzu jūs kā gaismas enerģijas, kuras meklē ceļu caur tumšu pasauli, kurā jūs bieži saduraties ar grūtībām un enerģijām, ar kurām jūs nezināt, ko darīt.

Visi jūs esat vīrišķīgi kareivji. Jūsu klātbūtne fiziskajā ķermenī uz Zemes jau vien runā par jūsu vīrišķību un gatavību cīnīties ar tumšajām enerģijām un šķēršļiem jūsos pašos. Pamela raizējas vārda “cīnīties” sakarā, kuru es tiku lietojis. Taču es tomēr lietoju šo vārdu, jo jūs zināmā nozīmē esat kareivji. Kareivji, kuri pārvar grūtības ne tikai ar mīlestību sirdī, bet arī vērīguma zobenu. Vērīgums nozīmē: būt spējīgiem skaidri atpazīt, kad enerģijas neatrodas harmonijā ar jums (lai jūs varētu ļaut tām aiziet no jūsu enerģētiskā lauka). Vērīgums – tā ir zobena enerģija, vīrišķā enerģija un tās nozīme tēmā, kuru es apspriedīšu šodien, ir ļoti liela.

Es gribu runāt par pārejas laiku, kā jūs to saucat, laiku, kuru dažreiz sauc par pāreju no Zivs Ūdensvīrā vai no trešā piektajā līmenī. Jūs esat pazīstami ar dažādiem enerģijas nosaukumiem pārejai, pašreiz notiekošai jūsu zemes sfērā. Es nemīlu runāt par šo pāreju ārējo notikumu terminos, pareģojumu par to, kas notiks uz jūsu Zemes, terminos. Piemēram, par zemestrīču vai stihisko nelaimju skaitu, kuri var notikt līdz tam, kamēr pārmaiņas būs pabeigtas. Es gribu parunāt par izmaiņām sirdī.

Daudziem no jums ir vajadzība zināma paļāvība. Šī iemesla dēļ jūs dažreiz paļaujaties uz pārejas teorijām un pareģojumiem, kurus jūs lasāt un par kuriem dzirdat. Jūs atļaujat sevi vest bailēm un/vai ziņkārībai. Taču, darot to, jūs dažreiz palaižat garām faktu, ka tikai ļoti neskaidras enerģijas var tikt asociētas ar šiem pareģojumiem.

Sakarā ar to, es lūdzu jūs – kad jūs lasāt par nākotnes pareģojumiem, par šo transformācijas periodu, vienmēr meklējiet avotu. Jautājiet par to savai sirdij, vienkārši sajūtiet, no kāda enerģētiska avota iznāk šie pieņēmumi, šīs pārejas teorijas. Izmantojiet vērīguma zobenu.

Es ļoti apsveicu šī pārejas laika izpratni iekšējos terminos. Tādejādi, es runāju par pāreju no apziņas, balstītas uz ego, uz apziņu, balstītu uz sirdi. Šo iekšējo transformāciju es detalizēti esmu aprakstījis sērijā, veltītā Gaismas Darbiniekiem, Pamelas un Gerrita vebsaitā. Es runāju par to tādos terminos, jo runa iet par iekšējo transformāciju, kuru jūs visi varat just iekšienē. Nav nekā ārpus jums, kas jums būtu nepieciešams šai izmaiņai, un nekas ārējs nevar atturēt jūs no tās. Tāpat nav nekāda “galējā termiņa”. Nav noteikta laika, kurā kaut kam ir jābūt izdarītam. Tā ir jūsu iekšējā pāreja, kuru jūs, personīgi un unikāli, izejat soli pa solim.

Šajā čenelingā es gribētu noilustrēt šo transformācijas procesu (no ego uz sirdi) ar tēmu, kura dziļi skar jūs visus – attiecības ar jūsu pašu ģimeni.

Jūsu attieksme pret savu ģimeni ļoti daudz pasaka par jūsu pašu progresu pārejā no apziņas, balstītas uz ego, uz apziņu, balstītu uz sirdi. Jūsu piedzimšanu šeit, uz Zemes, var salīdzināt ar sava veida krišanu tumsā, taču tas nekādi neasociējas ar grēka un vainas jēdzieniem. Tā patiešām ir grimšana dziļumā, kuru jūsu uzņēmāties apzināti no zināma jūsu dvēseles līmeņa. Pieslēgšanās momentā jūs pārejat “nezināšanas” stāvoklī, kurā jūs izšķīstat matērijas pasaulē. Tas ir moments, kad jūs nokļūstat jūsu mātes dzemdē.

No vienas puses, jūs nesat sev līdzi ļoti spožu enerģiju – Māju enerģiju. Jūs vēl aizvien atceraties, kam tas ir līdzīgs – būt Otrā pusē. Jūs atceraties mīlestību, kuru jūs jutāt apkārt, kā dabisku stāvokli un saikni ar visu, kas eksistē, ar visu, kas dzīvo.

Šīs Māju enerģijas vēl joprojām ir stipras jūsos, kad jūs nolaižaties uz Zemes kā embrijs. Taču tai pat laikā jūs saduraties ar to, ko es saucu par “vecāku paradigmu”.

Paradigma – tas ir vārds, kas nozīmē skatu uz pasauli, taču tas satur vairāk kā to. Tas aptver ne tikai jūsu vecāku domas un spriedumus, bet arī viņu jūtas un pašas dziļākās emocijas.

Šis viss veselais “drošības tīkls” ir paradigma, kurā jūs iegrimstat kā jauna dvēsele, kura ierodas uz Zemes, jaunās iemiesošanās sākumā.

Jūs iegrimstat “trešās dimensijas” realitātē, jeb, kā es to nosauktu, – uz ego balstītas apziņas pasaulē, ego, kāds izpaužas jūsu vecākos. Tā ir enerģētiskā realitāte, kurā dominē zināmas ilūzijas. Es gribu pieminēt šeit trīs pašas svarīgākās no tām.1. Meistarības zaudēšana

Pirmā ilūzija – tā ir meistarības zaudēšanas ilūzija. Šī ilūzija piespiež jūs aizmirst, kamēr jūs dzīvojat, strādājat un, vispār, esat dzīvs uz zemes, ka jūs esat radītājs visam, kas notiek jūsu dzīvē. Jūs neesat spējīgi atpazīt, ka tas, kas notiek jūsu dzīvē – ir jūsu paša radīts. Laiku pa laikam jūs jūtaties kā upuris. Jūs ticat, ka eksistē lielāks spēks, nekā jūs, kurš taisa un organizē jūsu dzīvi. Tā ir meistarības zaudēšana.2. Vienotības zaudēšana

Un tad, grimstot dziļumā, grimstot jūsu vecāku paradigmā, kuri ir dzīvojuši ar to pietiekoši ilgi, rodas arī patiesās vienotības ar visu dzīvojošo zaudējums. Vienotības starp jums un pasauli atpazīšana ir priekš jums pazaudēta. Uz ego balstītā apziņā eksistē slēdziens, ka visi mēs eksistējam atsevišķi viens no otra, katrs savā atsevišķā ķermenī. Tā ir pārliecība, ka mēs dzīvojam šajā ķermenī un ir nepieciešams pielikt lielas pūles kontaktiem ar citiem. Tā ir ķermeņa kā cietuma ilūzija. Tā ir otrā ilūzija.2. Mīlestības zaudēšana

Trešā ilūzija, kuru es gribu pieminēt – tas ir mīlestības zaudējums. Sfērā, no kuras jūs nonācāt uz Zemes, mīlestības enerģija bija acīmredzams atbalsts. Kad jūs ierodaties šeit, salīdzinoši tumšā pasaulē, kur eksistē milzīgs daudzums “nemīlestības”, jūs sākat jaukt mīlestību ar visiem enerģiju veidiem, kuri nav mīlestība. Tādiem, kā jūsmošana par emocionālo atkarību. Es atgriezīšos pie šī jucekļa vēlāk šajā čenelingā.

Tagad es gribētu paņemt jūs jūsu dzimšanas momentā šeit, kad jūs vēl ar vienu kāju esat Debesīs, bet ar otru jau uz Zemes, un vēl neesat labi pielāgojušies tam visam. Vienmēr eksistē zināmi momenti, kad jūsu vecāki ir ļoti saistīti ar šo paradigmu, un momenti, kad viņi ir brīvi no tās. Citiem vārdiem, kad sirds enerģija atbrīvojas viņos. Taču tie vienmēr ir tie paši punkti, kuros viņi ir stipri iestrēguši uz ego balstītās apziņas paradigmā.

Un šajā momentā atnākat jūs, svaigs, tā sakot, no Debesīm. Tūlīt pēc tam bērna attīstībā attiecībās ar vecākiem notiek tas, ka vispirms viņš ļoti stipri pieslēdzas vecāku paradigmai, bet pēc tam, pieaugot, sāk lēni atkāpties no tās. Šis augšanas process ir līdzīgs pārejai no ego enerģijas uz sirds enerģiju, kurš notiek cilvēces kolektīvajā apziņā kopumā.

Tieši tā, kā tas notiek lielā mērogā, tas notiek arī mazā mērogā, personības līmenī. Pāreja no ego apziņas uz sirds apziņu mikrolīmenī bieži reducējas uz nepieciešamību pārkāpt robežas, ar bailēm pārslogotās enerģijas, kuras jūs esat ieguvis bērnībā no vecākiem.

Es gribu aprakstīt šo apziņas transformāciju mazā mērogā, piemēram, aprakstot savstarpējās attiecības starp vecāku un bērnu, jo tas ir viegli atpazīstams jums visiem un pazīstams no personīgās pieredzes. Es nemīlu pareģojumus vai izteikumus, kuri nesaskan ar pieredzi, pazīstamu jūsu pašu sirdij, jūsu pašu jūtām. Lūk, kāpēc es atkal lūdzu jūs: kad jūs lasāt vai klausāties materiālus par pārejas periodu, lūdzu, pārbaudiet tos ar savu sirdi un paskatieties, vai tie saskan ar jūsu pašu pieredzi. Tāpēc, ka jūs vairs neesat mācekļi, jūs visi esat meistari. Un pārbaudes akmens jums ir jūsu pašu pieredze.

Jūsu sirdis ir piepildītas ar intuitīvām sajūtām, maigām un liegām, par to, kas atnāk, lai aizietu. Ticiet tām. Kādā formā šī iekšējā apziņas pārbīde izpaudīsies uz ārpusi, Zemes fiziskajā realitātē – tas nav svarīgi. Dzīvosim – redzēsim.

Tas ir sirds solis, iekšējs solis emociju valstībā, kurš vienīgais patiešām tiek ieskaitīts pārejā uz Jauno Ēru.

Momentā, kad sākas jūsu dzīve šeit uz Zemes, jūs saduraties ar realitāti pārsvarā caur saviem vecākiem. Ierodoties šeit, jūs vēl nesat sev līdzi atmiņu par Mājām un jūtat vieglu nostaļģiju. Mēs jau pieminējām agrāk kosmiskās dzimšanas traumu (sk. šīs sērijas čenelingu 2), kuru jūs nesat sev līdzi kā dvēsele cauri visam ceļam atpakaļ līdz pašam jūsu ceļojuma sākumam, cauri visām dzīvēm šeit uz Zemes vai, kur tas vēl arī nebūtu. Taču katra reize, kad jūs sākat jaunu dzīvi uz Zemes kā bērns, arī ir dzimšanas trauma. Es ar domāju pamatā vārda psiholoģisko jēgu. Katru reizi šī aiziešana no Mājām un nepieciešamība piemēroties atrod savu ceļu Zemes enerģijā. Jūsu dzimšanas momentā jūsu vecāki jau pieder Zemes enerģijai. Viņi jau ir piemērojušies šai dimensijai un šeit strādājošajiem likumiem Bieži tie ir ierobežojošie likumi sociālo normu un ideju sfērā, kurus jūsu vecāki pilnībā ir pieņēmuši, bet kuri ne visi ir acīmredzami bērnam.

Vecāki, tādejādi, pārstāv bērnam ego apziņu. Trīs ilūziju paradigmu. Bērns sastopas ar to vecāku mājā, un forma, kuru šī paradigma pieņem viņa vecākos, ļoti stipri ietekmē visu viņa dzīvi.

Protams, vecāki – Pamela lūdz mani attīstīt šo domu, jo viņa negrib, ka vecāki parādītos sliktā gaismā – arī bija savā laikā bērni un ir izgājuši caur to pašu procesu. Vecāki nepārnes apzināti savas bailes un ilūzijas uz bērniem. Tomēr, kā pieaugušie viņi negribot uzsūc vecās, uz ego balstītās, paradigmas enerģijas, paradigmas, kuru noformējušas šīs trīs, agrāk pieminētās, ilūzijas.

Bērns ienāk visā tajā svaigs un jauns un sāk apzināties, ka realitāte neatbilst, nav harmonijā ar to, pie kā viņš ir pieradis. Šajā ļoti agrajā dzīves fāzē bērns atrodas pasīvākā apziņas stāvoklī. Visa viņa būtne, prāts un jūtas ir ļoti atklātas, un viņš iesūc visu, kas viņu aptver. Īpaši pirmajos trīs mēnešos viņa spēja uzsūkt ir neticama. Viņš asimilē viņu aptverošo enerģētisko realitāti visdziļākajā šūnu līmenī. Tuvākās apkārtnes enerģētisko realitāti, parasti vecākus, viņš dzer un pieņem kā realitāti. No otras puses, viņā vēl joprojām eksistē “debesu daļiņa”, kura ir avots tīrajai, nenosacītajai, ilūzijām nepakļautajai eksistencei. Zināmā nozīmē šīs enerģētiskās realitātes ir pretrunā viena otrai, taču bērns slēpj to no sevis, jo šis konflikts ir pārāk sāpīgs šajā ievainojamajā stadijā, kurā bērns atrodas, kad viņš ir tikko nesen dzimis. Lai paslēptu šo sadursmi, šo iekšējo konfliktu no sevis, bērns pakļaujas apkārtnei. Viņš grib atrast savā apkārtnē apstiprinājumu tai mīlestības, vienotības un meistarības enerģijai, kura vēl joprojām ir klāt viņā pašā viņa dabiskajā stāvoklī.

Bērns vēl arvien ir savas realitātes meistars, saimnieks. Viņš jūt vienotību, veselumu, viņam ir mīlestība, taču viņš grib saņemt apstiprinājumu visam tam no savas apkārtnes. Viņš sāk meklēt šos apstiprinājumus, taču bieži vien saņem no tās mulsinošas atbildes.

Viņa vecāki negrib dot viņam mīlestību, un viņos ir tik daudz baiļu. Ir tik daudz bloķētas enerģijas, kura nevar brīvi plūst, jo viņi neļauj sev plūst. Ir vecākos arī ilgas un nostalģija pēc viņu pašu meistarības, mīlestības, pēc sajūtas būt saistītam ar Visu Esošo, taču viņi sen ir pazaudējuši šo prāta stāvokli. Viņi ir tik ļoti pieraduši dzīvē uz Zemes pie visām šīm ilūzijām, ka sākuši uztvert šīs ilūzijas kā kaut ko reālu.

Tā, negribot, vecāki audzina bērnu enerģijās, kuras baida viņu. Un atkal, līdz zināmam punktam, vecākus nevar vainot šajā. Tajā nozīmē, ka apzinātā līmenī viņi ļoti cenšas dot savam bērnam pašu labāko.

Ar bērna piedzimšanu vecāki bieži vairāk atveras gaismai un mīlestībai. Šajā laikā Dievišķais avots, beznosacījuma mīlestība pieskaras viņiem. Viņi jūt dzimšanas un mazās radības, kura uztic sevi viņiem dzīvē, svētumu. Bērnam dzimstot, viņu sirdis plaši atveras, un viņi stājas kontaktā ar pašu Dievišķīgumu, svēto būtību. Taču bieži tas ir tikai uz laiku, jo vēlāk viss sāk nokārtoties, atkal sakārtoties atpakaļ viņu enerģētiskajā realitātē, kāda bija līdz bērna piedzimšanai. Un, tādejādi, logs uz sirds realitāti atkal var aizvērties, bieži tā arī notiek. Vecāki krīt atpakaļ vecajā domu, jūtu un vēlmju tēlā. Un kas tad notiek ar augošo bērnu?

Vairums bērnu izvēlas tik labi adaptēties pie vecāku paradigmas, ka viņi zaudē kontaktu ar sākotnējo savas dvēseles enerģiju, kuru viņi vēl labi apzinājās savas iemiesošanās sākumā. Šajā pirmajā dzīves fāzē (līdz dzimumbriedumam) viņi ir tik ļoti koncentrēti uz šo pasauli un mīlestības un uzmanības saņemšanu no saviem vecākiem, ka paši aizmirst, kas viņi ir.

Bērnam eksistē nepiepildāmas mīlestības un tuvības slāpes, un, kad vecāki nevar pietiekami nodrošināt to, bērns izdarīs visu, lai tā vai citādi dabūtu tās. Tas rada iluzoru mīlestības tēlu. To uzdod par mīlestību aplamas enerģijas, piemēram, vecāka lepnums, kad bērns sasniedz kaut ko, kas ārējā pasaulē skaitās gudrs vai labs. Šis vecāku lepnuma veids īstenībā nekādi nav saistīts ar pašu bērnu. Tas nav lepnums no iekšējiem sasniegumiem, bet no ārējas iztēlošanās, kurai nav nepieciešams bērna iekšējs impulss. Šo lepnuma veidu bērns var kultivēt, lai pieņemtu par mīlestību. Un bieži viņš ļoti smagi strādās savā nākošajā dzīvē un nespēs saprast, kļuvis pieaudzis, kāpēc viņš visu laiku ir spiests tik smagi strādāt, kāpēc darbs ir kļuvis viņam par nepieciešamību.

Otrs mīlestības izkropļojums jeb iluzors tēls rodas, kad bērns sāk jaukt mīlestību ar emocionālu atkarību. Daudzi vecāki paši ir izjutuši bērnībā īstas mīlestības trūkumu. Viņi nejutās pa īstam pieņemti siltuma un drošības atmosfērā. Kad tagad viņiem pašiem ir bērns, viņi ieskauj to ar jauktiem signāliem. No vienas puses – tā ir īsta mīlestība, no otras – neapzināta vajadzība aizpildīt zaudējumu. Vecāki mēģina izdziedināt emocionālu rētu sevī, atrodot mīlestību un emocionālu drošību, kuru viņi ir palaiduši garām pagātnē, attiecībās ar viņu bērnu. Kad tas notiek, bērns saņem no vecāka ļoti sajauktus signālus.

Enerģētiskie signāli “Es mīlu tevi” un “Tu man esi vajadzīgs” būs nesaraujami saistīti un samudžināti. Šīs sajaukšanas dēļ, kuru jūs varat iztēloties kā spirālveidīgi savītu auklu, bērns sāk asociēt mīlestību ar vajadzību pēc kāda. Šis sajukums sākas ar emocionālās atkarības attiecībām starp vecākiem un bērnu, un tam var būt ļoti postošas sekas ne tikai attiecībās vecāks–bērns, bet arī turpmāk, intīmajās attiecībās, kuras būs bērnam, kad viņš pieaugs.

Nākotnes savstarpējās attiecībās ar citiem pieaugušajiem viņš vai viņa viegli var padomāt, ka “būt vajadzīgam” ir nepieciešama mīlestības komponente. Viņš var sākt uzskatīt atkarības vai pat greizsirdības jūtas un īpašuma jūtas kā mīlestības formu, tai laikā, kad šīs enerģijas ir diametrāli pretējas tai.

Summējot visu teikto pirmajā daļā, jūs redzat, ka esat ieradušies uz Zemes, dzimuši vecāku paradigmā, kura sākumā, teiksim, pirmajā dzīves pusē, var izsaukt pietiekami lielu sajukumu. Tā jūs, ar sajauktu prātu, ar zināmām izredzēm un iespējām, ieejat savā dzīvē, kura uzaicina jūs izpētīt un atšķetināt šo mezglu. Jūs esat pārcietuši pašidentifikācijas krīzi, kad nekas nav noteikts, un jūs pastāvīgi šaubāties par to, kas jūs esat, un kas nē. Tas bija aprakstīts sērijā “Gaismas Darbinieki” kā pirmā fāze pārejā no ego uz sirdi.

Īsta jūsu ilūziju un kļūdu noskaidrošana notiek, kad jūs sakārtojat sakarus ar sirds enerģiju. Tas arī bija aprakstīts sērijā “Gaismas Darbinieki”. Bet, kas attiecas uz jūsu vecākiem, tad tas nozīmē būt patiešām spējīgam atlaist viņus, piedot viņiem dvēselē un sākt iet pa savu paša ceļu.

Zināmā nozīmē jūs bijāt savu vecāku, kā ego apziņas pārstāvju jūsu bērnībā, upuri. Uz laiku un daļēji jūs dzīvojāt atbilstoši viņu ilūzijām. Būdami viņu bērni, jums vienkārši nebija izvēles. Taču, šī upura stāvokļa pārvarēšana – tā ir viena no pašām svarīgākajām izlaušanām, kuras jūs varat izdarīt dzīvē. Tas padara jūs par brīvu cilvēku, kad jūs varat atpazīt no bērnības atnestos enerģētiskos imprintus un lemjat, kuri no tiem jums der un kurus jūs uzskatāt labāk atlaist. Tā ir meistarība. Šajā gadījumā jūs vairs nepieskaņojaties zemapziņā jūsu vecāku vēlēšanām un gaidām, kuras neatbilst jūsējām. Tajā pat laikā jūs vairs nesaceļaties pret viņiem. Jūs varat uzskatīt jums neatbilstošos imprintus vienkārši kā kaut ko, jums nepiederošu. Jums vairs nav vajadzības tiesāt savus vecākus, apgrūtinot sevi ar to. Jums vairs nav jācīnās ar to.

Jūs piederat ego apziņai caur jūsu vecākiem, un jūs atkal pārvarat ego caur viņiem, taisni atlaižot viņus mīlestībā un piedošanā un apzinoties sevi kā neatkarīgu meistaru, kādi jūs arī esat. Tā ir savas meistarības pieprasīšana, apzināšanās, ka jūs esat savas dzīves radītājs un pieņemat visas savas izvēles, par aplamās.

Gaismas darbinieki un viņu vecāki

Šajā daļā es gribu atsevišķi parunāt par gaismas darbinieku dvēselēm. Viņas iegrimst vecāku paradigmā, kurus paši ir izvēlējušies, tāpat arī kā savu dzimšanu. Tagad gaismas darbinieki bieži atnes sev līdzi speciālu uzdevumu attiecībā pret vecākiem jeb vecāku paradigmu. Gaismas darbiniekiem, kad viņi nāk uz Zemi, ir nodoms iesēt Kristus apziņas, Jaunās Ēras enerģijas sēklu, dēstus. Gaismas darbinieku dvēseles, pat stiprāk, nekā citas, ir noskaņotas sirds paradigmas realizācijai zemes realitātē. Tieši šī iemesla dēļ – un tas var izskatīties paradoksāli – daudzas gaismas darbinieku dvēseles izvēlas iemiesoties ģimenēs, kurās ir daudz tumsas. Ar tumsu es saprotu tikai vienīgi ilūzijas, par kurām es runāju agrāk, trīs ilūzijas, kuras ved pie jūsu meistarības, īstenās vienotības un mīlestības zaudēšanas.

Tādejādi, kad gaismas darbinieki atnāk uz Zemi ar attīstītu, attīrītu apziņu jeb “vecuma” sajūtu dvēselē, viņi apstājas ģimenēs, kurās “kaut kas notiek”, kur tās vai citas ilūzijas pieredze tiek pārdzīvota ekstremāli. Savas misijas dabas dēļ gaismas darbinieki kā magnēts pievelkas situācijām, kur enerģija iestrēgst, kur tā sastāvas kā strupceļā. Palīdzēt enerģijai atkal tecēt šeit viņi jūt kā savu uzdevumu. Lūk, kāpēc gaismas darbinieki bieži dzimst grūtās ģimenēs.

Pirms jaunās dzīves sākuma gaismas darbinieki bieži ir pilnīgi pārliecināti, ka viņi atradīs savu ceļu uz gaismu un pārvarēs šo ierobežojošo enerģiju. Taču, kad viņi piedzimst kā bērni un aug, viņi atveras tām pašām dilemmām un juceklim, tāpat kā citi bērni. Zināmā nozīmē viņi izjūt šo samulsumu pat dziļāk un stiprāk. Tā kā viņi nes sev līdzi vairāk Māju enerģijas, viņi (iekšēji) kā ar pieri sienā saduras ar bloķētajiem enerģijas šabloniem savā apkārtnē, un tas viņus ievaino dziļāk. Tādejādi, gaismas darbinieku ceļojums uz šīm tumsas un kļūdu vietām satur sevī zināmu risku. Tā ir bīstama misija. Atcerieties, es nosaucu jūs par drosmīgiem kareivjiem – tieši šī iemesla dēļ.

Jūsu piedzimšana šeit – tā ir izkāpšana neviesmīlīgā vietā tikai ar sevi, jūsu iekšējo zināšanu, kā bagāžu. Šeit eksistē ļoti neliela rezonanse ar apkārtējo vidi, ļoti neliela pazīšanas un atzīšanas pakāpe tam, kas jūs esat. Kā gaismas darbinieks jūs meklējat kaut ko nevietēju. Kā gaismas darbinieks, jūs esat pionieris, kurš grib izmainīt un pārvirzīt kaut ko, un jūs vienmēr esat pirmais, kurš to dara dotajā apkārtnē. Un, tātad, jūs ne uzreiz atrodat līdzīgus sev. Un tas ievaino, tas ir smagi cilvēciskajai dvēselei. Kā garīga būtība, jūs apzināti esat izvēlējies šo ceļu, taču cilvēciskajai būtnei, bērnam tas ir bargi un nepatīkami. Lūk, kāpēc es aicinu jūs atpazīt sevī šīs sāpes, jo tikai izdarot to, jūs varēsiet ar to strādāt un atbrīvot tās. Tās ir bezpajumtes bērna sāpes, kurš nekad neatrod savas unikalitātes sapratni. Bērns – ir “ārzemnieks” šajā apkārtnē. Gaismas darbinieki izjūt to pat ilgāk, jo viņi: 1. ir ļoti stipri “citādi”, 2. meklē apkārtni, kur šo atšķirību neatzīst vai atzīst ar grūtībām.

Pilno ceļu bērnam uz pieaugušo un pat uz vecumu var uzskatīt kā izaicinājumu meklēt ceļu atpakaļ pie sevis, pie savas dabiskās iekšējās gaismas. Izaicinājumu, kurš sākas dziļi iekšā no zināšanas un sajūtas: “Tas esmu es, un tas ir tas, ko es atnesu uz šejieni”.

Tas ir īpaši pareizi gaismas darbiniekiem. Tas ir viņu pamata uzdevums – kļūt par to, kas viņi ir. Darot to, viņi izpilda savu misiju. Tas nav jūsu uzdevums – padarīt pasauli labāku. Jūsu uzdevums – atrast sevi. Un tad patiešām pasaule kļūs par labāku vietu, jo jūsu Gaisma iemirdzēsies savā dabiskajā veidā. Taču jums nav jāstrādā priekš tā, tas vienkārši notiks.

Īstais darbs – ir atbrīvoties no visām šīm ego paradigmas sastāvdaļām (bailes, ilūzija), kuras jūs esat uzsūkuši tik dziļi, būdami bērni, pirmajos trīs mēnešos un vēlāk. Šī atlaišana – ir ļoti smaga misija. Es negribu vājināt jūsu vīrišķību, sakot to. Vēl vairāk, es gribu iemācīt jūs izjust cieņu pret sevi, jo jūs – esat paši drosmīgākie kareivji, kurus es zinu. Izaicinājums – patiešām būt visam, kas jūs varat būt apkārtnē, kura nav jūsu. Tas ir pioniera darbs, tā darbs, kurš klāj ceļu jaunai apziņai šeit, uz Zemes.

Ģimenes karmas atrisināšana

Tekstā, kurš nopublicēts agrāk saitā (sērijā “Gaisnas Darbinieki”), es daudz runāju par soļiem, kuri jums jāsper, lai atbrīvotos no apziņas, kas balstīta uz ego, un sāktu virzīties sirds virzienā. Tajā es šeit neiedziļināšos. Es speciāli apstāšos pie savstarpējām attiecībām ar jūsu vecākiem un gribu saistīt tās ar meditatīvajiem vingrinājumiem, kurus izpildīja Gerrits sākumā. (Šajā čenelingā nav aprakstīti.)

Ir ļoti svarīgi apzināties visas jūtas, kuras iesaistītas savstarpējās attiecībās ar vecākiem, īpaši jūtas, kuras jūsu iekšējais bērns jūt attiecībā pret viņiem. Var būt ļoti pamācoši pilnībā izmainīt lomas, kā tas tiek darīts vingrinājumā (vingrinājumā jūs satikāties ar saviem vecākiem kā bērniem). Lietas var parādīties pilnīgi negaidītā gaismā.

Šī lomu maiņa nes sevī patiesības graudu. Pēc būtības jūs (tāpat) esat jūsu vecāku vecāks. Tas bija jūsu nodoms spēlēt vecāka lomu, kad jūs atnācāt uz Zemi šajā noteiktajā ģimenē: jūs gribējāt atvest jūsu vecākus kaut kur, vai aizvest no kaut kā; jūs gribējāt aicināt viņus izaugt gaišākā realitātē.

Jūs bieži domājat, ka esat cietis tajā zaudējumu. Jūs jūtat, ka tas nav izdevies, ka jūs esat izrādījies nespējīgs palīdzēt jūsu vecākiem ceļā, kuru jūs redzat. Taču tas tā nav.

Visa lieta ir tajā, lai patiešām saprastu, ko nozīmē “palīdzēt”. Tas strādā sekojošā veidā: jūs dzimstot iegrimstat paradigmā, pie kuras, pēc savas dabas, nepiederat. Taču jūs sākat dzīvot saskaņā ar to. Jūs iesūcat to tik stipri, ka tas kļūst par daļu no jums. Tas tik ļoti kļūst par daļu no jums, ka no šī laika jūs patiešām nezināt, kas šeit ir jūsu, un kas nē. Zemapziņā tas ievaino un ved pie iekšēja konflikta. Kad jūs izaugat, jūs varat izvēlēties apzināties šīs sāpes un strādāt ar tām. Jūs nostājaties uz iekšējās izaugsmes un apzināšanās ceļa. Jūs sākat apzināties arvien dziļākus sāpju slāņus sevī un dziedināt tās. Neatzīšanas sāpes, vientulības sāpes, visas šīs daļas iznāk virspusē.

Un, kad jūs to darāt – jūs izpildāt jūsu uzdevumu. Jūs palīdzat saviem vecākiem, ne tieši, bet netieši. Tas, ko jūs darāt – jūs klājat ceļu, enerģētisku taciņu.

Jūs kāpjat augšup no ielejas, tumšas vietas, kur valda ilūzijas, un atstājat aiz sevis enerģētiskas pēdas. Šī kāpšana prasa milzīgu spēka un enerģijas daudzumu. Un tā ir jūsu misija. Uzdevums, kuru jūs esat uzlikuši sev. Attīrot “risinājuma ceļu”, šīs enerģētiskās pēdas kļūst enerģētiski iespējamas jūsu vecākiem, jūsu ģimenei un visiem, kas gribēs to izmantot; katrs, kurš ir strupceļā, var izmantot šo risinājuma enerģiju, kuru jūs padarījāt pieejamu ar savu kāpšanu no dziļuma. (Sk. arī čeneligu “Slazdi ceļā uz to, lai kļūtu par dziednieku”.)

Tādejādi, pēdas, kuras jūs atstājat aiz sevis ceļā uz savu paša apgaismotību, paša prieku, tad arī ir jūsu uzdevuma pildīšana. Tas nav jūsu uzdevums, papildus stiept uz sevis vai aiz sevis savus vecākus. Jums nav jāmaina viņi, nav jāatdala no ilūzijām un bailēm. Tas nav jūsu uzdevums. Jūsu uzdevums – atstāt enerģētiskās pēdas, kuras jūs radāt ar savu paša iekšējo izaugsmi, un atlaist to.

Ģimenes karmas ideja, kuru izmanto ezotēriskajās aprindās, var novest pie nepareizas izpratnes. Ģimenes karmas gadījumā ir paredzēta karmas eksistence ārpus indivīda un, ka to kāds no ģimenes (protams, gaismas darbinieks) var pieņemt sev. Tas patiešām ir tiesa, ka ģimenē – un tas var tikt novērots daudzas paaudzes – zināmas tēmas un problēmas var atkārtoties atkal un atkal. Tajā pat var iesaistīties ģenētika. Šīs problēmas – tā ir risinājuma  meklēšana zināmā līmenī, tās tiks izietas, tiklīdz parādīsies risinājums. Daudz dvēseļu, ne tikai gaismas darbinieki, pieņem ģimenei piederošas karmas daļiņu, dzimstot zināmā ģimenes līnijā. Gaismas darbinieki bieži izvēlas to vairāk vai mazāk apzināti ar skaidru mērķi ienest savu ieguldījumu šīs nostāvējušās enerģijas atšķetināšanā. Taču šis ieguldījums nenes sev līdzi pienākumu atbrīvot ģimeni no karmas. Te runa iet par paša sevis atbrīvošanu no karmas. Darot to, jūs radāt enerģētisku iespēju telpu, kuru citi var izmantot, ja viņi to grib. Citi var arī izvēlēties nedarīt to. Tās ir viņu tiesības un tas ir tas, ko jums ir tik smagi pieņemt un atlaist.

Dažreiz jūs patiešām uzskatāt, ka jums ir, figurāli sakot, jāvelk savi vecāki vai mīļie augšup kalnā. Ka jūsu misijas panākumi patiešām ir atkarīgi no izmaiņām, kuras notiek citu cilvēku dzīvē.

Tas tā nav. Tie citi, kurus jūs mīlat un tik stipri gribat aizvest uz Gaismu, var nodzīvot vēl vairākus gadsimtus ielejā. Taču vienreiz viņi atradīs mazas pēdas, kuras ved augšup, un nodomās: “O, tas ir interesanti. Tas izskatās tik labi, lai to pamēģinātu. Man patiešām ir ne pārāk labi šeit apakšā”. Un tad viņi dosies ceļā. Viņi ies paši pa savu iekšējās izaugsmes ceļu, ar savu paša kāpšanu uz Gaismu. Un, vai tad tas nav brīnišķīgi un fantastiski, ka viņiem būs pēdas, pie kurām viņi varēs turēties.

Viņi ies pa savu ceļu, taču vienmēr eksistēs bāka. Ceļš, izklāts priekš viņiem, un, tātad, viņiem būs vieglāk spert šos soļus. Pateicoties jums. Tajā ir jūsu uzdevums. Tajā ir pioniera loma: attīrīt ceļu caur mežonīgu apvidu, caur kaut ko, kas vēl nebija iekarots un aprakstīts.

Ja jūs esat tikuši vaļā no šīm trīs ilūzijām, ja jūs atļaujat meistarības, vienotības un mīlestības enerģijai plūst savā dzīvē, tad jūs esat kontaktā ar savu sirdi un dzīvojat ar apziņu, kas balstās uz sirdi. Jūs varat tad atlaist veco paradigmu un zināmā nozīmē pamest savus vecākus. Ne burtiski, bet iekšēji. Iekšēji atstāt savus vecākus nozīmē: atļaut viņiem būt tiem, kas viņi ir, necensties vairs izmainīt viņus. Jūsu uzdevums ir izpildīts. Jūs esat veikuši ceļu ar mīlestību. Tas ir tas, kādēļ jūs atnācāt, jūs neesat kļūdījušies. Jūs ieraudzīsiet, ka pēc šīs iekšējās atvadīšanās attiecības ar vecākiem kļūs mazāk saspīlētas, ka cīņas, pārmetumu un vainas enerģijas var noiet no skatuves.

Jūsu tiešajā apkārtnē var parādīties citi cilvēki, kuri ir daļa no jūsu “garīgās ģimenes”. Jūsu garīgajai ģimenei nav nekā kopīga ar bioloģiju, gēniem un iedzimtību. Te runa ir par radniecīgām dvēselēm. Bieži tās ir dvēseles, pazīstamas jums no iepriekšējām dzīvēm. Bieži jūs saista ar viņiem draudzīgas attiecības. Kad jūs satiekat kādu tādu, jūs brīnāties par to, cik ātri nodibinās kontakts un cik ātri jūs iepazīstat viens otru no visām pusēm.

Sākumā jūs pārvarējāt lielas grūtības, lai saglabātu savu atšķirību no citiem un dzīvotu ar to. Bieži jūs jutāt, ka “neierakstāties”. Taču tagad, kad jūs patiešām esat atlaiduši veco paradigmu, jūsu ceļā parādīsies cilvēki, ar kuriem var kontaktēties, atšķiroties no viņiem. Tas atnesīs jums milzīgu prieku un apmierinājumu. Tā ir jūsu īstās ģimenes, jūsu garīgo radinieku enerģija, pie kuriem jūs atradīsiet atzīšanu, kuru meklējāt visu šo laiku. Kad jūs esat spējīgi atzīt sevi kā neatkarīgu no jebkura, kurš tas arī nebūtu, tad brīnišķīga draudzība un savstarpējas attiecības parādīsies jūsu dzīvē automātiski ar burvīgu nepiespiestību.

Ješua par izdziedināšanuNodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net