Pamelas Kribes čenelings ar Ješua

Dārgie draugi,

es esmu Ješua, jūsu draugs un brālis, un dvēseles radinieks. Es neesmu citāds kā jūs, jo esmu jūsos.

Uz Zemes es toreiz nesu jaunas enerģijas, sirds apziņas vibrācijas, kas tagad mostas plašā mērogā. Sirds apziņa jūsos kļūst arvien samanāmāka. Es esmu dzīvā sirds apziņas balss, šeit un tagad, tāpēc es neesmu nekāds cits kā jūs – es esmu jūsos. Jūs mani pazīstat, jo jau esat dzirdējuši sirds aicinājumu. Jūs nevarat dzīvot ar apziņu, kas balstīta uz bailēm, cīņu un nepārtrauktu kauju par izdzīvošanu, uz emocionālu nabadzību. Sirds apziņa, uz kuru jūs visi tiecaties un kuras agrīnais pārstāvis es biju, ir tiešā veidā saistīta ar jūsu dvēseli. Tā būtībā ir apziņa, kas dzimst no dvēseles un cilvēka būtības apvienošanās. Sirds apziņa jeb mīlestība pastāv arī ārpus zemes sfēras, bet tikai cilvēka būtībā, ar visām viņa virsotnēm un ielejām, sirds jeb dvēseles apziņa – mīlestība – iegūst formu.

Mīlestība ir unikāla enerģija, vienīgā enerģija, kas spēj aptvert un vienlaikus izturēties pret gaismu un tumsu kā līdzvērtīgām. Mīlestībā vienmēr pastāv dziļa izpratne par to, kas ir “cilvēcisks”, un dziļa pieņemšana, ko tas nozīmē; piemēram, kā tas ir – patiesi mīlēt citu cilvēku. Ja jūs patiesi jūtat mīlestību pret kādu, tad jūs pieņemat gan šī cilvēka gaišās, gan tumšās puses. Jūs redzat gaismas un ēnas sajaukumu, spēli otrā cilvēkā: gan bailes, ar kurām viņš cīnās, gan arī skaistās, tīrās īpašības šajā cilvēkā; un jūs pieņemat visu šo pretstatu spēka spēli. Jūs neesat iemīlējies tikai otra cilvēka gaismā; nē, jūs redzat visu viņa būtību, un jūs ar to vēlaties dzīvot.

Mīlestība nevēlas pārmaiņas. Tā pilnībā pieņem esošo un ir apmierināta ar esošo. Tāpēc mīlestība ir pilnības enerģija. Viss ir labs tieši tā, kā ir. Es redzu tavu skaistumu, pat ja tu cīnies ar sāpēm vai bailēm, dusmām vai pretestību. Mīlestība redz tam visam cauri. Tāpēc mīlestība nav enerģija, kas atrodas dualitātē. Tā ir enerģija, kas pārsniedz dualitāti un tāpēc var vienlaikus aptvert gaismu un tumsu.

Tā ir apziņa, kas šajā laikā vēlas piedzimt uz Zemes. Pirmkārt, caur jums visiem kā unikāliem indivīdiem. Mīlestība nav vērtība, ko var uzspiest no augšas. Tā ir dzīva, silta, apzināta enerģija, kas vēlas nostiprināties šeit, uz Zemes. Mīlestība dzimst jūsu dvēseles saplūdumā ar cilvēcisko būtību. Mīlestībā jūs atgriežaties “mājās” – jūs piedzīvojat drošību, kuru tik ilgi esat laiduši garām.

Gandrīz visiem cilvēkiem uz Zemes trūkst droša pamata sajūtas. Kā jūs varat attīstīt sevi – sevi patieso, kā saka –, ja jums trūkst droša pamata sajūtas? Tas rada tukšumu un izolētību jūsu sirdī, un rezultātā jūs jūtaties atsvešināti no drošības, no aizsargātības un piederības sajūtas. Šī izolētības jeb noraidījuma sajūta rada jūsos lielu nemieru, un tāpēc par cilvēka būtības aspektu ir kļuvis meklēt izeju no vientulības un atsvešinātības, meklēt ārējus drošības avotus – iegādājoties īpašumus un mantu, tiecoties pēc panākumiem, veidojot karjeru, iepazīstoties ar cilvēkiem un gūstot daudz draugu. Taču tās var būt arī iekšēja tukšuma ārējas izpausmes. Attiecības, ģimene – cilvēku pasaulē ir daudz ārēju struktūru, kas palīdz slāpēt šo iekšējā tukšuma sajūtu, šo būtiskās drošības trūkumu.

Šodienas sabiedrību vada šī drošā pamata trūkuma sajūta. Līdz ar to rodas tieksme iegūt ko vairāk, nemiers, meklējumi, mērķu izvirzīšana un to īstenošana. Bet, ja tas izriet no dziļas nedrošības un tukšuma sajūtas, tas nekad netiks īsti piepildīts; vienmēr būs šis iekšējais tukšums, kas jūs vajā, kas šķiet kā atvērta brūce. Viss, kas to aizpilda, šķiet īslaicīgs, vienmēr gaistošs, nepastāvīgs. Tāpēc visi ārējie mērķi, ko jūs izvirzāt, pat ja tie ir cēli un ideālistiski, nevar patiesi pamodināt jūsu sirds apziņu, ja vispirms neesat izjutuši saikni ar savu dvēseli, ar to, kura jūs ir radījusi, ar to, kuras ārējā izpausme jūs esat.

Šī cilvēka ārējā izpausme, tas, kas tu esi, – tieši šeit, tieši tagad – tavs ķermenis un tava personība, ko veidojuši tavi gēni, tava ģimenes vēsture un valsts, kurā esi dzimis,  tās kultūra. Visi šie faktori veido tevi par to, kas tu esi. Bet galu galā visiem šiem elementiem ir izcelsme, un šī izcelsme ir ārpus laika, ārpus tavas personības, un šī izcelsme ir tava dvēsele.

Sajūti savas dvēseles realitāti. Pirmkārt, sajūti viņas noslēpumu. Sajūti, ka tu nesaproti, kas viņa ir. Viņa tur ir, pat ja neatbilst nekādiem mentāliem konceptiem un kategorijām. Palūdz, lai tev sūta tēlu: “Kas ir mana dvēsele?” Paskaties, vai tev rodas spontāns tēls. Iztēle jeb vizuālā domāšana bieži vien pārsniedz prāta robežu un tāpēc var pateikt vairāk nekā vārdi. Sajūti sevī: “Es esmu noslēpums. Manī nepārtraukti ir domas, sajūtas un emocijas, kas nāk un iet, tomēr manī ir arī kaut kas, kas to visu uztver. Manī ir plašums, kas ietver gaismu un tumsu, pozitīvās un negatīvās domas, emocijas, to visu. Manī ir kaut kas, kas to visu satur kopā.”

Sajūti sevī: “Esmu noslēpums. Viss, ko daru, un viss, ko domāju par sevi, neskatoties uz ārējo formu, nespēj ietvert to, kas esmu.” Sajūti, ka esi neatkarīgs un brīvs no visa. Kaut kas tevī ir daudz lielāks par tavu zemes plāna personību, lielāks par to, kas tev ir teikts, lielāks par to, ko esi uzsūcis no apkārtējās vides. Aicini pie sevis šo brīvo, neatkarīgo būtni. Izsauc savu dvēseli. Tā nevēlas neko vairāk kā pievienoties tev.

Dvēsele ir noslēpumaina, bet ne abstrakta. Dvēsele ir ļoti klātesoša, tai ir skaidri mērķi, tā ir ļoti konkrēta un koncentrēta. Taču jūs bieži apmaldāties, izmesti pasaulē, kas dvēselei nav pazīstama, kas noliedz šo noslēpumu, pasaulē, kas vēlas visu izskaidrot ar vārdiem, izmantojot teorijas, noteikumus un likumus. Tomēr dvēsele vēlas nonākt šajā pasaulē – tā vēlas jūs iedvesmot. Sajūtiet savas dvēseles spēku. Jūsu dvēsele ir saistīta arī ar jūsu ķermeni. Ja nebūtu jūsu dvēseles, jūs neelpotu, jūs nebūtu dzīvi.

Tu neesi dzimis no sēklas vai olas; tu esi dzimis no Dievišķā Spēka, no Dievišķās Gribas, un tāpēc tu esi daļa no šī Dievišķā Spēka un Dievišķās Gribas. Sajūti, cik spēcīga un vārdos neaprakstāma ir tava izcelsme. Iztēlojies to savā priekšā kā dzirkstoša un svaiga, dzidra ūdens avotu, kas plūst caur tevi. Tu vari to iedomāties kā dušu vai arī, ka sēdi kalnu strautā un jūti dzidru ūdeni, kas plūst ap tevi un caur tevi. Ūdens atgādina tev par tavu izcelsmi un to, ka esi neatkarīgs un brīvs no visām pasaulīgajām, ierobežojošajām idejām.

Sajūti, ka esi jauns – neatkarīgi no vecuma. Sajūti atkal savu jaunību. Šodien jums bija diskusija par iekšējo bērnu. Bērns simbolizē dvēseles mūžīgo jaunību. Dvēseles dziļākā vēlme ir dzīvot vienmēr – atklāt, piedzīvot, apzināties dievišķo sevī visos veidos un atklāt sevi sev un citiem. Dvēseles dziļākais impulss ir prieks, un prieks pieder jaunībai un spontānumam. Atgriezies dvēseles valstībā. Ļauj sev pieskarties dzīvajam ūdenim, šim avotam tevī. Met ūdenī visu nogurumu un negatīvismu, ko nesen esi piedzīvojis, un ļauj visam tam vienkārši aizskaloties.

Kļūsti atkal jauns. Tavs liktenis ir būt jaunam. Doma par novecošanu ir izdomājums, kaut kas tāds, ko sadomājuši cilvēki. Dzīve ir nepārtraukts izaugsmes un atdzimšanas cikls. Viss, kas ir vecs un var nomirt, tev nav būtisks. Atceries, ka reiz sevī juties pilnīgi brīvs, neatkarīgs, spēcīgs un tāpēc vienlaikus tik drošs, tik vienots ar veselumu un brīvs pētīt – galu galā tu nekad īsti neesi atstājis mājas, savu avotu. Tu patiesībā neesi viens, vientuļš vai atraidīts. Tiklīdz sajutīsi sevī dzīvo gaismu, tu to atcerēsies. Ir dabiski justies šādi, tas nav kaut kas tāds, kas jāapgūst, apmeklējot visādus kursus, apmācības vai seminārus.

Savas iekšējās gaismas jušana ir dabiskākā lieta, kāda vien pastāv. Tas, ka jūs bieži vien tā nejūtaties, parāda, cik neticami nedabiskas ir enerģijas šajā bieži vien uz bailēm balstītajā realitātē. Bet jūs esat šeit, lai to mainītu. Ieklausoties savas dvēseles balsī, jūs radāt pārmaiņas. Pirmkārt, sevī, jo jūs nonākat dziļākā saiknē ar savu spontānumu un individualitāti. Un tajā pašā laikā šai saiknei ir reāla ietekme uz apkārtējo pasauli, bez nepieciešamības piedalīties šajā pasaulē un bez jūsu nodoma to ietekmēt – tāpēc koncentrējieties uz sevi.

Ieklausies, atceries, ka brīvība ir tevī pašā, tāpat arī drošība. Tavas dvēseles balss ir kā mūzika. Mūzika var tevi dažos mirkļos atgriezt tavā centrā, atpakaļ pie patiesības, pie skaidrības. Lūk, kā tu atpazīsti dvēseles balsi: tu iekšēji nomierinies un atkal zini: “Ak, jā, tā tas ir”. Tas ir vienkārši; dvēsele nav sarežģīta.

Es vēlos jums pastāstīt kaut ko par jūsu likteni uz Zemes šajā laikā. Sākumā es runāju par sirds apziņu, kuras agrīnais pārstāvis es biju, un tagad tā sāk mosties arvien vairāk. Tāpēc mēs esam šeit. Jūsu sirdīs ir sauciens, un tāpēc es esmu šeit. Es un daudzi citi kopā ar mani esam dziļi iesaistīti pārmaiņās uz Zemes. Cilvēka apziņa, kolektīvā jeb masu apziņa, ir apstājusies, un cilvēki ir iestrēguši. Zeme kopumā ir apdraudēta no dabas līdzsvara, visas dzīvības vienotības izjaukšanas. Cilvēki ilgojas pēc pārmaiņām, pēc jauna sākuma. To var apkopot šādi: cilvēce ilgojas pēc mīlestības, un pārmaiņas rodas no mīlestības. Un jūs esat tie, kas nākat, lai nestu kaut ko jaunu. No savas sirds dziļumiem, no savas izpratnes par to, kā ir būt cilvēkam, jūs nākat, lai nestu apziņu, kas pārsniedz dualitāti.

Ko es ar to domāju? Es to saku jums, kā arī vēršos pie dvēseļu grupas, kas daudzas dzīves dziļi veltīja cilvēka apziņas pārveidošanai. Un ar to es domāju baiļu un cīņas pārvarēšanu. Daudzi no jums ir vīlušies dzīvē uz Zemes un jūtas izmisuši. Jūs pieredzat, ka jūsu pašu dabiskā enerģija neatbilst apkārtējās pasaules enerģijai. Tas ir viens no jūsu atraidījuma un vientulības sajūtas, nepiederības un neiederības sajūtas, atšķiršanās sajūtas cēloņiem. Bet tieši no šīs vietas jūs spējat spriest par šo pasaulīgo realitāti, un tieši to jūs arī darījāt.

Esmu šeit arī, lai runātu par iepriekšējām dzīvēm. Jūs esat bijuši uz Zemes, cenšoties ienest gaismu tumsā, lai gan jūsu ieguldījums bieži tika noraidīts. Jūsu apņemšanās gaisma, ko vēlējāties ienest, netika pietiekami saredzēta un sadzirdēta, un jūs pat tikāt pelti vai sodīti par to, ka esat gaismas darbinieki. Tas radīja traumu jūsu sirdī un prātā, apgrūtinot jums tagad saikni ar šo pasauli. Es vēršos pie tiem, kas jūt un piedzīvo šo traumu un kas cīnās, lai izplestu savus spārnus un lai patiesi sajustu savu iedvesmu un sekotu tai uz Zemes. Šis ir ļoti nepieciešamo pārmaiņu laiks. Jūs tagad esat aicināti parādīt sevi, un nevis caur cīņu, nevis caur dualitāti, bet gan caur mīlestības balsi.

Pats pirmais un patiesībā vienīgais solis, kas tev, cilvēk, jāsper, ir atbrīvot sevi. Tad tu atkal varēsi dzirdēt mūziku, savas dvēseles dziesmu un sekot savu vēlmju priekam, par ko citi varētu teikt: “To nevar izdarīt. Tu esi muļķis. Tas neiederas.” Tici. Uzdrošinies nogriezties no iestaigātām takām. Uzdrošinies parādīt savu gaismu caur to, ko tu saki un dari, caur savām acīm un balsi. Esi tu pats. Kas patiesībā tu jau esi. Viss, par ko tu runā, – par apgaismību, savas vibrācijas paaugstināšanu, attīrīšanos – jau ir tevī, to tikai klāj bailes. Lai sagatavotos jaunajam, ir nepieciešama drosme būt atšķirīgam. Bet tas būtībā ir tavas dvēseles mērķis: paļauties “būt atšķirīgam”. Tas savieno tevi ar tavu dvēseli, ar dzīvo avotu.

Nepakļaujieties baiļu, piespiešanas un pielāgošanās likumiem – turieties pie savas oriģinalitātes. Tā ir mīlestība – dvēseles un cilvēka būtības saplūšana jūsos. Mīlošs cilvēks izplata gaismu, bet nedara to ar pārliecināšanu, sludināšanu vai ar aktīvisma palīdzību. Mīlestībā patiešām ir dziļš, aktīvs impulss, bet tas notiek mierīgi. Jūs esat kļuvuši par miera nesējiem; jums vairs nav jācīnās par gaismu. Jūs esat šeit, lai būtu mierā ar sevi un pieņemtu sevi. No turienes uz āru izstaro gaisma, kas pieskarsies un mainīs šo Zemi, kā arī cilvēkus un institūcijas jums apkārt. Mīlestība izkausē lietas, mīkstina, likvidē barjeras.

Cilvēk, sajūti mīlestību, kas jau ir tavā sirdī. Sajūti liesmu savā sirdī. Sajūti, kā viss trūkums, visas bailes pazūd. Tagad ļoti dziļi koncentrējies uz to liesmu savā sirdī, uz to sirds apziņu, kas jau sen ir bijusi tava. Ar savu apziņu pilnībā iegrimsti gaismā savā sirdī. Tavs enerģijas lauks ir tīrs. Ūdens ir aizskalojis visu, kas tevi attālina no sevis paša. Rezultātā gaisma tavā sirdī, liesma, spoži spīd visā tavā ķermenī un enerģijas laukā. Sajūti savas sirds silto gaismu.

Tu neesi viens – tā ir ilūzija. Tu esi savienots ar dziļiem un diženiem spēkiem, kas ir daudz spēcīgāki un dižāki par tiem, kas dzimuši no bailēm un ierobežojošiem likumiem. Tu esi daudz brīvāks, nekā domā. Ļauj savai dvēselei iegremdēties tavā sirdī, jo dvēsele nes prieku, gaismu, vieglprātību, rotaļīgumu. Dvēsele ir mazs bērns – priecīga, spontāna – un tas viss sader kopā.

Tagad pajautā sev: “Ko es varu darīt savā dzīvē kaut ko konkrētu, kas atbalsta šo dvēseles plūsmu?” Kas tev palīdz? Prieks, rotaļīgums, radošums, pārpilnības piedzīvošana? Viss tevī, viss tavā dzīvē – ieskaitot spēkus ap tevi, tavus ceļvežus un palīgus – vēlas tevi atbalstīt un iedrošināt savienoties ar savu dvēseli. Un, ja tu uz brīdi paklūpi, tas ir normāli. Ap tevi vienmēr ir maigas rokas, kas tev atkal palīdzēs piecelties.

Tu un tas, ko tu dari šeit, uz Zemes, tiek ļoti cienīts. Tu esi jaunā nesējs, un tas prasa drosmi un neatlaidību. Tu esi pārdzīvojis tik daudz baiļu, bet mēs vienmēr esam ar tevi. Un, ja tu uz laiku vairs nedzirdi savas dvēseles balsi, mēs to tev dziedāsim.

Visbeidzot, savienojieties ar Zemi caur savām kājām. Dodieties turp, pievēršot tam uzmanību. Sajūtiet dzīvo Zemi caur šīs istabas grīdu un apzinieties, ka viņa ir dzīva. Zeme ir dzīva. Jūsu realitātē nav nekā nedzīva – viss ir dzīvs. Zeme ir dzīva, matērija ir vibrējoša. Zeme jūs laipni uzņem, viņa vēlas pieredzēt un atbalstīt jūsu dvēseles gaismu. Patiesi, ap jums ir tik daudz spēku, kas vēlas, lai katrs no jums uzplauktu kā individualitāte un būtu laimīgs. Ticiet Zemes spēkam, Debesu spēkam un uzticieties tam.

Es jūs visus sveicu un mīlu. Es neesmu nošķirts – mēs esam viens.

© Pamela Kribbe

Angļu valodā tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

2025.07.12.

The Birth of Love on Earth

Tulkoja Jānis Oppe

---