Pamelas čenelings ar Mariju Magdalēnu

Dārgie draugi, dārgie vīrieši un sievietes, es esmu Marija Magdalēna. Es esmu līdzīgi domājošs draugs, kurš nav pacelts pāri jums, bet ir ar jums cieši saistīts caur jūsu sirdspukstiem, kuri skan pāri laikmetiem. Tieši tā darbojas saikne ar dvēseli: tā stiepjas cauri gadsimtiem un daudzajām dzīvēm, kuras jūs pavadāt šeit uz Zemes. Dvēsele ir no citas dimensijas nekā zemes plāna personība, ar kuru jums ir darīšana ikdienas dzīvē.

Tas ir normāli, ka jūs esat noenkuroti savā zemes plāna personībā, kuru formē tik daudz ārēju ietekmju. Piemēram, jūsu ģenētiskā nosliece tās pašreizējā formā ir kaut kas, ko jūs esat mantojuši no saviem vecākiem, kad jūsu dvēsele nonāca uz Zemes. Jūsu agrā bērnībā vecāki palīdzēja jums formēties ar savu enerģiju, saviem uzskatiem un dzīves pamatiem. Viņu reakcija pret jums, viņu emocionālā atvērtība un klātbūtnes pakāpe vai tās trūkums veidoja jūs par to, kas jūs tagad esat. Vēlāk jūs ietekmēja vēl daudz kas: jūsu ģimene, vietējā ģeogrāfija, sabiedrība, kurā jūs uzaugāt, jūsu izglītība, jūsu vienaudži. Jūs tik ļoti pakļāvāties ārējām ietekmēm no Zemes atmosfēras, ka nomācāt to, kas jūs dabiski esat.

Tomēr, kad jūs piedzimstat uz Zemes, jūs sākat kaut ko pilnīgi jaunu. Pat ja jūsu dvēsele ir nākusi uz Zemi vairākkārt un guvusi lielu pieredzi, tomēr katra piedzimšana ir solis nezināmajā, jauns zars jūsu dvēseles kokam. Jaunais un nezināmais ir tas, kas padara bērnu tik īpašu; jūs to varat just katrā jaundzimušajā. Vecākus un tos, kas bērnu vēro, pilda dziļa brīnuma sajūta, cieņa un bijība pret šo notikumu, kad pasaulē parādās jauns bērns: unikāla, tukša lapa. Jā, un arī cilvēks ar pilnīgu dvēseles vēsturi; bet tajā pašā laikā ar pilnīgi jaunu atvērtību pieredzei, un tas ir kaut kas, ko dvēsele, bērna debesu vecāks, jau ir nolēmusi.

Apbrīnojiet katra jaundzimušā bērna un bērna, kurš jūs reiz bijāt, drosmi ielēkt šajā pasaulē. Jūs zinājāt, ka nonāksiet nezināmajā un iegrimsiet ārējās ietekmēs – tas noteikti nebija nekas patīkams, bet jūs to izdarījāt. Pasaulē, kurā jūs dzīvojāt kā bērns un kurā jūs dzīvojat tagad, joprojām ir daudz pagātnes baiļu un sāpju. Cilvēki nes emocionālas traumas, – vecākiem, ģimenes locekļiem, draugiem – visiem ar tām ir jācīnās. Jūsu sabiedrības struktūra, kaut arī mainās, joprojām nav atvērta mīlestībai, sirds balsij, dvēseles balsij. Starp cilvēkiem joprojām valda liela impotence, nemiers un nepareiza saziņa, un tas viss jūs ietekmēja, kamēr jūs augāt.

Jūs esat šeit, lai Zemei un cilvēcei atnestu ko jaunu; kaut ko, kas ir unikāls un pat jauns jūsu dvēselei. Lai gan jūsu dvēselei ir gudrības bagātība, kas iegūta pagātnes dzīvēs, jūs tagad ar to, kas pieejams no jūsu dvēseles, varat piedzīvot un dot Zemei kaut ko īpašu un jaunu, kas savukārt bagātina jūsu dvēseli. Jo, ja jūsu dvēsele jau visu zinātu un saprastu, kāpēc tai būtu jāsāk jauna dzīve? Novērtējiet savu drosmi un ziniet, ka jūs kaut ko pievienojat dvēselei.

Taču šis process, kas kaut ko sniedz pasaulei, veic unikālu ieguldījumu, noteikti nav nesāpīgs. Lai izmantotu jūsu dvēseles pieredzi, lai saprastu, kas jūs patiesībā esat, un sniegtu pasaulei no sevis kaut ko jaunu, jums vispirms ir “jāizkasa” no sevis viss, kas nav jūsu. Jums ir jāatlaiž tas, ko jūs nešaubīgi esat absorbējuši no savas vides. Un, protams, jutīgi cilvēki – un daudzi no jums ir tādi – ir absorbējuši tik daudz no šīm vides ietekmēm, ka viņi bieži vairs nevar atšķirt, kas nāk no viņiem un kas – no ārpasaules: no vecākiem un citiem. Tādējādi tā ir liela apņemšanās, padziļināti meklējumi, kad jūs mēģināt atjaunot savu saikni ar dvēseli un plānojat dzīvot no šī avota.

Tagad es pievērsīšos attiecībām. Katrs no jums ilgojas pēc saiknes, izpratnes, siltuma. Jūs vēlaties, lai citi saskata, kas jūs esat, lai gan visdziļākajā līmenī jūs ilgojaties pēc dvēseļu savienojuma. Jūs zināt – ja jūsu dvēsele savienojas ar citu dvēseli, jūs kļūstat dzīvāki. Jūs tad izstarojat no iekšienes, kļūstat uzbudināti, jūs esat iedvesmoti daudzās dzīves jomās. Divu dvēseļu savienojums kaut ko pamodina jūsos; tā ir kā pārnākšana mājās. Tas ir tas, kas tiek pamodināts un iedrošināts, kad jūs nodibināt saikni ar otru.

Tomēr cilvēku attiecību problēma ir tā, ka ne visi ir pilnībā saistīti ar savu dvēseli, un šis trūkums rada tukšumu viņos: nostalģiju, ilgas, vēlmi pēc kontakta. No šī tukšuma raugoties, jūs otrā sākat saskatīt pārcilvēcisku būtni, kura nāk jūs glābt, jo beidzot kāds jūs pilnīgi saprot. Šis otrs tad tiek uzskatīts par dievišķu, par galveno māti vai galveno tēvu, kurš jums nekad nav bijis jūsu jaunībā, par dievu vai dievieti, neaizsniedzamu jūsu lūgšanās un meditācijās.

Mīlestība – romantiska mīlestība, seksuāla mīlestība, mīlestība starp partneriem – jums parādās kā ideāls, kas piepildīs šīs jūsu dvēseles sākotnējās ilgas. Un šai ideālajai mīlestībai ir labs pamats, jo atklāt savu dvēseli aiz zemes plāna ilūziju un baiļu plīvuriem ir tieši tas, kādēļ jūs esat šeit. Tomēr, ja jūs neesat sevī mājās un meklējat, kā aizpildīt tukšumu savā iekšienē ar kaut ko ārpus jums, tad intīmas attiecības var nonākt negatīvā spirālē, mīlas divkaujā, un tas var novest pie milzīgām sāpēm, ko jūs regulāri varat novērot starp mīlas partneriem. Viņi ir sažņaugti viens pret otru kā divi izsīkuši cilvēki, abi salauzti un iekšējā tukšuma nomocīti, sākumā cerējuši, ka otrs cilvēks sniegs piepildījumu. Bet šis otrs arī cīnās ar savu iekšējo tukšumu. Tik idealizēta mīlestība var novest pie pārpratumiem, vilšanās un kaitējošas uzvedības. Tāpēc ir svarīgi, ka jūs nodibināt saikni ar savu dvēseli.

Jums var palīdzēt nejaušas satikšanās forma, sirds savienojums no dvēseles uz dvēseli, kas var notikt visās dzīves sfērās. Liela mīlestība, protams, erotiska mīlestība, var jūs skart tik intensīvi, ka tā var savienot jūs ar savu dvēseli, kas nozīmē, ka jūs varat sajust, ka atkal esat dzirkstošs un dzīvības pilns, svaigs kā jaundzimušais. Jūs esat pilnīgi aizdedzies! Un tas patiesībā notiek tāpēc, ka jūs atceraties savu dziļāko Es, savu dvēseli, un iemesls, kādēļ jūs piedzimāt, bija paust šo prieku.

Tagad es gribētu kaut ko teikt par to, kāda loma ir saiknei starp romantisku mīlestību un seksuālo pievilcību. Mīlestība un seksualitāte pieder viena otrai. Sākotnējais seksuālās pievilcības nolūks starp diviem partneriem ir, ka viņi atver viens otra dvēseli.  Protams, jūs atceraties, ko nozīmē iemīlēties un piedzīvot, kā viss jūsos atveras. Otrs jūs skāra tik dziļi, ka jūs atlaidāt visus savus drošības pasākumus un rūpes. Jums bija brīnuma sajūta par otra būtību, seju, domām un jūtām. It kā jūsu paša domas būtu izslēgtas.

Romantiska mīlestība ir sākums, vārti, kas atveras, lai jūs iegūtu pieeju otram, kurš uz jums raugās bez sprieduma starojošā apbrīnā. Bet šie vārti šūpojas abos virzienos. Romantiska mīlestība arī atver jums acis uz paša iespējām, uz to, kas bija paslēpts vai pārklājies ar sanāksmju un ikdienas vienmuļā darba putekļiem. Mīlestība, mīlas apdvesta saskarsme starp divām dvēselēm, tur durvis plaši atvērtas, un šajā ziņā tā ir iniciācija, lai izjustu savu dvēseli dziļākā līmenī.

Jūs varētu teikt, ka katru reizi, kad satiekas divi cilvēki, tam piemīt romantiskas mīlestības elements. To var redzēt pat tēvam vai mātei, kam tikko radies bērns. Tas, ko viņi jūt, ir kaut kas līdzīgs romantiskai mīlestībai: viņus fascinē zīdainis, šis brīnums, viņa neatliekamās vajadzības un brīvība no nosacītībām. Un te ir zināma līdzība ar romantiskas mīlestības plūsmu pat jūsu darba līmenī, kad jūs darāt kaut ko radošu, iedvesmojošu, kaut ko, kas jūs piepilda. Tā ir ekstāzes plūsma, pacilāts stāvoklis, kas jūsos pamodina visu, un tas ir labi – tas ir jūsu dvēseles spēks.

Ja jūs šo plūsmu jūtat otra – piemēram, mīļotā, partnera, bērna – klātbūtnē, situācija var kļūt un kļūs nepareiza, ja jūs jūtaties tik ļoti piesaistīts otram cilvēkam, ka domājat – es bez viņa nevaru dzīvot; ja jūs jūtat, ka no šī cilvēka ir atkarīga jūsu sajūta, šī atjaunotā saikne ar jūsu dvēseli. Šādā atkarībā slēpjas briesmas, jo, ja jūs esat atkarīgs no kāda ārpus sevis, jūs galu galā gribēsiet, lai šis cilvēks jums pieder. Vai arī jūs tā baidāties šo cilvēku pazaudēt, ka izveidosiet sienu un attālināsieties. Bažas par atšķirtību un bailes no attiecībām – abos gadījumos tas ir mēģinājums aizsargāties pret atkarību no kāda cilvēka.

Tātad jūs redzat, ka liela mīlestība, kas reiz noveda jūs ekstāzē, var radīt arī galēju izmisumu, ja šis cilvēks nav pilnībā pieejams vai jūsu mīlestība nav abpusēja, kā jūs cerējāt. Vai arī – un tas var notikt – romantiskā mīlestība attīstās, bet jūs sastopaties arī ar viens otra tumšajiem aspektiem, iezīmēm, kas izraisa nosodījumu vai bailes, vai dusmas. Romantiska mīlestība ir vārteja, caur kuru jūs nonākat attiecībās, bet, kad šī mīlestība kļūst piezemētāka, tā var novest arī pie tumšiem, neapzinātiem aspektiem. Kad tie paceļas attiecību virspusē, situācija var kļūt konfrontatīva un abus partnerus ievest atpakaļ iekšējā tukšumā, kuru piepildīt var tikai viņi paši. Mīlestība un romantiska mīlestība ir uzvedne; tā liek jums pamosties, lai atvērtu vairāk iespēju. Bet galu galā tā liek jums arī ieskatīties savas iekšienes tumsā, lai izpētītu, kas joprojām ir slēpts.

Tas nav jautājums tikai par atkarību, bet arī par vēlmi pēc varas, kas grib dominēt pār otru cilvēku, vai arī par vēlēšanos būt otra cilvēka pilnīgi pasargātam. Jo visās atkarības formās ir nepieciešamība pēc varas, pēc kontroles, nespēja atlaist un arī dziļas sāpes, kas aiz tās slēpjas: bailes būt vientuļam, būt atdalītam ne tikai no citiem, bet arī no dzīves pilnības, no Dieva. Tās būtībā ir visdziļākās sāpes, kas dzīvo jūsos: būt pamestam, būt ārpus Veseluma, būt mirušam. Piekļuve ir dzīve: dziļi jūtama saikne, kas ir mūžīga; radošuma un prieka avots. Es nāvi definēju kā dzīvā savienojuma neesamību, tā ir arī dvēseles neesamība, un tas ir tas, kas jūs visdrīzāk biedē. Romantiska mīlestība rada ļoti intensīvu vēlmi, bet tai piemīt arī potenciāls radīt intensīvu apjukuma sajūtu.

Es lūdzu jūs tagad aicināt savu dvēseli, iztēlojoties, ka jūsu dziļākais kodols jūsos ir dzīvs, kaut arī ar zemes plāna apziņu ne vienmēr tam var piekļūt vai arī jūs to acumirklī nejūtat. Bērns, kurš jūs reiz bijāt, kurš ieradās šajā pasaulē, svaigs un jauns, ar saviem talantiem un unikālu ieguldījumu, joprojām dzīvo jūsu ķermeņa šūnās. Pasauciet viņu! Nosauciet savu vārdu un iekšēji jūtiet savu sākotnējo seju aiz tā. Tieši to jūs meklējat: dzīvu saikni ar savu dievišķo kodolu. Ja jūs savienojaties ar šo iekšējo kodolu, ar šo prieka un laimes avotu, dzīve kļūst bagātāka. Jums nav tik daudz sevi jāpierāda, un jūs esat mazāk atkarīgi no citiem cilvēkiem. Tad jums pietiek ar sevi.

Jūs mīlat sevi, ne tāpēc, ka esat sasnieguši visu veidu lietas un bijuši veiksmīgi, bet tāpēc, ka jūs sevi redzat kā brīnumu, kā tādu, kurš ir iemīlējies. Jums ir interese par sevi; jūs zinātkāri nodarbojaties ar sevi. Jūs zināt, ka Dievs dzīvo jūsos! Ja jūs iesaistīsieties pasaulē ar šo pamata sajūtu, attiecības ar citiem var bagātināties, kļūt iedvesmojošas, padarīt jūs laimīgus, bez atkarības no viņiem; jūs jūtaties saistīti ar savu būtību, savu kodolu, un jūs paliekat sevī. Galu galā tas ir visu dvēseļu, kuras satopas šajā dzīvē, mērķis, neatkarīgi no tā, vai viņas dzīvo īsu brīdi vai ilgstoši – plaši atvērties savām iespējām, savai iedvesmai un pilnā mērā ņemt tās no savas iekšienes. Tas nozīmē, ka jūs nekļūstat atkarīgi no otra, kurš jūsos ir izraisījis šīs jūtas, bet ka jūs tās jūtat kā savu mantojumu – tās esat jūs pats. Patiesa romantiska mīlestība vienmēr ir mīlestība pret sevi, savu iekšējo bērnu – sākotnējo bērnu –, kuram ir tieša saikne ar jūsu dvēseli.

Ja jūs vēlaties atkal just iekšējo bērnu un saistīties ar sevi kā brīnumu, ar līdzjūtību, ar pārliecību, ka dzīve ir laba, tad palieciet atvērti dzīvei. Dzīve pastāvīgi modinās jūs, purinot situācijās, un – kad sastopat cilvēkus un situācijas. Tās ne vienmēr būs priecīgas, taču šādi notikumi darbojas kā vārti: kaut kas ir pavēries. Ticiet, ka šie notikumi ir vērtīgi; esiet atvērti brīnumiem dzīvē. Lai piedzīvotu brīnumu, jums dažreiz jāiet cauri dziļām, tumšām ielejām – tas ir nenoliedzami. Sāpes un ciešanas cilvēkos var būt milzīgas, bet jums var palīdzēt tas, ka pamodināsiet savas dvēseles apziņu. Tas sāpes sazemē un aptver tās ar maigumu.

Jūsu dvēsele sevī nes viedumu, kurš nāk no tālienes aiz Zemes horizonta. Uzticieties tam! Jūs varat izveidot un uzturēt saikni ar savu dvēseli klusumā un mierā. Un netiesājiet sevi: jūs esat skaistas cilvēku būtnes, nevainojamas, kādas vien esat. Palūkojieties uz sevi uz brīdi ar savām acīm. Jūtiet enerģiju, kura šeit ir savākusies ap jums, kura ietver tik daudz pavadoņu un palīdzošu impulsu, kas mīl un lolo jūs. Jūs mums esat tik vērtīgi, tik dārgi. Katrs cilvēks ir kā pērle, unikāla un neaizstājama. Ticiet, ka jūs esat tādas pērles. Esiet maigi pret sevi.

Es sveicu jūs ar mīlestību. Paldies par jūsu klātbūtni.

© Pamela Kribbe

No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe