Par Šo Haosa Laiku
Pamelas čenelings ar Mariju Magdalēnu
Dārgie draugi,
Es esmu Marija Magdalēna, un es esmu šeit, jūsu vidū. Es gribētu pieskarties katram no jums un maigi noskūpstīt uz vaiga. Jūs man esat tik dārgi. Es mīlu jūs.
Es redzu jūsu drosmi un spēku. Tas jums maksā diezgan daudz – būt šeit uz Zemes, šajā vibrācijā, kur bailes un vardarbība joprojām bieži nosaka toni. Pašlaik ir ļoti daudz informācijas, kura bieži ir pieejama plašsaziņas līdzekļos un piesaista jūsu uzmanību. Viss vecais un tumšais, kas bija apspiests un apslēpts, uznāk virspusē. Modernajām tehnoloģijām te ir sava loma, jo tās palīdz padarīt notikumus daudz pārredzamākus jūsu sabiedrībā. Tiek izplatīts daudz vairāk informācijas nekā jebkad agrāk, un tiek parādīts daudz ēnainu motīvu un darbību, tāpēc liekas, ka pastiprinās ļaunums, tumsa.
Tomēr patiesībā notiek tas, ka viss nonāk virspusē, kļūst saredzamāks nekā jebkad agrāk, jo uz Zemes darbojas milzīgi transformācijas procesi. Gaismā tiek izlikti veci slāņi – varas ļaunprātīga izmantošana, tirānija, bailes un izmisums. Un tas ir labi, jo, sperot solis uz lielāku pārredzamību, ir iespējams rīkoties savādāk. Apzināšanās atnāk pirms izmaiņām, tādā veidā tas notiek vienmēr.
Tā ir apziņas fāze, caur kuru tagad iet cilvēce un Zeme globālā līmenī. Procesi, kuri notiek katrā no jums – nāk ārā vecie baiļu, dusmu un sāpju slāņi – notiek arī kolektīvi lielākā mērogā. Labā ziņa ir tā, ka pasaule tam ir gatava. Kosmosam ir vajadzīgs, lai vecajām un slēptajām lietām būtu ļauts iznākt virspusē, un šis ir tāds gadījums.
Apziņa jau ir izmainījusies; viņa ir vairāk atvērta patiesībai un godīgumam. Jūtiet to dziļi iekšienē. Jūtiet apziņas plūsmu, kura ir koncentrēta uz atklātību un pārskatāmību, uz patiesības meklēšanu un netaisnīguma un negodīguma atmešanu. Šī apziņas plūsma eksistē pasaulē, tāpēc savienojieties ar šo patiesības plūsmu.
Tā ir apziņas plūsma, ar kuru kopā vēlas iet jūsu dvēsele, jo viņa vēlas atklāt vairāk patiesības. Jūsu dvēselē ir spēcīgs impulss atbalstīt apziņas transformāciju, bet arī jūsu prāts ir apjucis, jo atbalstīt šo transformāciju nozīmē vairākas lietas. Pirmkārt, jums ir nepieciešams spert soli prom no vecā un kļūt pilnīgi godīgiem pret savām jūtām un motīviem, citiem vārdiem sakot, jums ir jāmācas būt vaļsirdīgiem pret sevi. Tikai šādā veidā jūs varat būt piemērs citiem.
Jūs esat uz jūsu dvēseles individuālā ceļa, lai pārveidotos par gaismas darbinieku jeb apziņas darbinieku. Jūs kļūstat par skolotāju, ciktāl jūs aizejat prom no vecā, ar kuru jūs joprojām esat saistīti. Tomēr tas ir solis, kurš var jums iedvest bailes un vientulību, vismaz uz laiku. Apzinieties savu vēlmi pēc patiesības un vēlmi palīdzēt izmainīt šo pasauli; jūsu ilgas pēc jaunas Zemes harmonijā ar dabu; jūsu vēlmi pēc pasaules, piepildītas ar cilvēkiem, kuri var atkal smieties un augt, būt patiesi, brīvi no pagātnes bailēm un tirānijas.
Jūsu ilgas pēc tā ir ļoti dziļas; tas ir jūsu sapnis, jūsu ideāls. Jūtiet, kā tas padara jūs citādus – jūs ar vienu kāju – jūsu dvēseli – jau esat ārpus noteiktās kārtības. Uz brīdi pilnīgi identificējieties ar šo savu, revolucionāro, pusi; kura redz un vēlas to, kas ir tumšs un apspiests, ienest apziņas gaismā; kura vēlas palīdzēt dzimt jaunajam, un tas esat jūs! Un kļūstot tādiem arvien vairāk un vairāk, jūs ejat caur dziļu iekšēju procesu, kurā jūs atbrīvojaties no bailēm, no vecās darīšanas piespiedu kārtā, un tas ir jūsu iekšējs process. Jūtiet cieņu pret savu drosmi un izlēmību!
Daudzus no jums mulsina pašreiz pasaulē eksistējošā situācija. Pasaule ir haosā, un cilvēku emocionālā dzīve uz Zemes pa lielākai daļai ir haotiska. Ikviens ir meklējumos, un daudzo izmaiņu un pieejamās informācijas milzīgā apjoma dēļ cilvēki tagad daudz vairāk jūt, kādas ir viņu iespējas, kā viņi var attīstīties, kā viņi cieš un kas izraisa viņiem sāpes.
Ikkatrs apzinās daudz vairāk. Pirms var būt iekšēja harmonija un miers, nemiers un sāpes kļūst lielākas. Un tas ir apzināšanās rezultāts; jūs vairs nevar noslēpt šīs lietas. Jūs redzat šīs sāpes, un jūsu sirds aicina tās mazināt citiem. Taču tajā pašā laikā, tādēļ, ka tik daudz sāpju ir jūsos pašos, jūs esat apjukuši – kas jūs esat, kur jūs stāvat vai kur slēpjas jūsu ceļš.
Tagad iztēlojieties, ka jūs novērojat Zemi un cilvēkus uz viņas, kā lielu globusu. Jūs stāvat ārpus viņas un raugāties uz viņu kā uz milzu sfēru ar daudzām enerģijām. Uz Zemes ir daudz meklējumu un ir arī daudz sāpju. Paskatieties uz šīs sfēras krāsām. Redziet, kā tās plūst un kustas, un tām ir ne tikai haosa nokrāsas, bet arī tādas, kas ved pretī jauninājumiem. Skatieties un sajūtiet, ko šis globuss dara, bet ziniet, ka jūs varat nostāties ārpus viņa, ka jūs varat atdalīties no viņa.
Tagad atkāpieties soli atpakaļ un paņemiet savu apziņu prom no globusa pie sevis. Jūs uzmanīgi raugāties uz Zemei, uz cilvēces enerģiju. Tagad pilnīgi koncentrējiet savu uzmanību uz sevi un skatieties uz sevi kā uz enerģijas formu, ne vairs kā uz cilvēka būtni, bet kā enerģētisku klātbūtni.
Palūkojieties uz savu sirdi. Jūtiet, kā cilvēces sāpes un ciešanas skar jūs. Jūtiet savu līdzjūtību, jūsu vēlmi pēc gaismas. Varbūt jūs to daudz skaidrāk un it sevišķi redzat cilvēkos, par kuriem jūs rūpējaties savā ikdienas dzīvē, jo jūs tik ļoti vēlaties, lai viņi būtu gaismā, mīlestībā un lai izdziedinātos. Skatieties, ko tas dara ar jūsu sirdi. Vai jūsu sirds jūtas skarta? Kad jūs jūtat cita cilvēka sāpes, jūs ar enerģētisku auklu savienojaties ar šo cilvēku, kuram ir šīs tumšās enerģijas, un jūs ciešat kopā ar viņu. Jūs nepadarāt sevi lielāku, jūs nepaceļaties pāri viņiem, jūs iejūtaties otra cilvēka ādā un ciešat kopā ar viņu. Tomēr tajā pašā laikā jūs jūtaties bezspēcīgi kaut ko mainīt.
Paskatieties uz enerģijām, kuras jūs nesat no ārējās pasaules un kuras nav jūsu, bet dara jūsu sirdi smagu. Ļaujiet šai enerģijai plūst un ieņemt tumšas krāsas formu jeb kā smaguma sajūtu, un skatieties, kā viņa izskatās vai ko pauž jūsu aurā jeb ķermenī.
Atkāpieties vēl vienu soli atpakaļ. Atlaidiet šo enerģētisko auklu, šo līdzjūtības ķēdi, kura saspiež jūs mazākus un liek jums atdot tik daudz. Atkāpieties šo soli un atbrīvojieties no šīs auklas. Ja jums ir grūti to izdarīt, iztēlojieties, ka es esmu ar jums un aicinu to izdarīt. Paņemiet manu roku un manās acīs saskatiet, ka tas ir labi, ka jūs atlaižat. Tas tagad ir jūsu laiks! Ļaujiet pelēkajām, tumšajām enerģijām plūst prom no jums un tā vietā ietiniet sevi gaismā. Šī gaisma tur vienkārši ir; jums nav tā jārada, tā ir jūsu: tā ir gaisma, kuru jūs esat apspieduši. Ļaujiet sev būt pilnīgi ietītiem šajā gaismā, neatkarīgi no tā, kādā krāsā viņa ir.
Tagad jūs esat vēl tālāk no Zemes un no citiem cilvēkiem. Jūs dzerat enerģiju no savas dvēseles, jūsu daļas, kura novēro un pārrauga, kura padara lietas pārskatāmas. Ļaujiet sev pilnīgi baroties no šīs enerģijas, no galvas līdz kājām, un jūtiet, ka jūsu aura ir kā noslēgta ola, ovāla forma ar necaurlaidīgu virsmu.
Uzlādējiet sevi un jūtiet, ka jums ir pilnas tiesības tādā veidā sevi attīstīt. Nāciet mājās pie sevis un ļaujiet aiziet visam pārējam. Jums ir iespēja atkal ieelpot un sajust jūsu sākotnējo iedvesmu. Jūs piedzimāt, lai justu prieku. Jūtiet atkal šo sākotnējo prieku, brīvu no visiem smagumiem, un atdodieties tam.
Jūs esat apmulsuši, un dažreiz jūs tik ļoti esat iesaistīti ciešanās uz Zemes, ka esat aizmirsuši, kas jūs esat. Jūs pārstāvat jaunu enerģiju uz Zemes, jo īpaši, ja jūs esat pilnīgi mājās pie sevis, kad jūs jūtaties mājās savās paša robežās. Tad jūs zināt, kā paturēt savas robežas. Jūs izstarojat jauno optimālā formā, bet nekas nemainās.
Būdami pilnīgi jūs paši, jūs izstarojat jaunu apziņu, kura palīdzēt nevar, taču pieskaras citiem cilvēkiem. Tiem, kuri ir gatavi jūsu pieskārienam, jums neizejot no savām robežām, nenogurdinot sevi un smagi nepūloties un necīnoties ar citu sāpēm un ciešanām – tas nebūtu ceļš uz jauno.
Tagad iztēlojieties, ka šī enerģētiskā ola, kurā jūs jūtaties drošībā un gaismā, lēnām peld atpakaļ uz Zemi. Tuvojoties Zemei, jūs jūtat gaismu un pārskatāmību, un jūs zināt, ka Zemes vibrācijas un bailes, kuras tur dzīvo, nevar jūs ietekmēt. Saredziet šīs bailes savā priekšā kā pelēkas vibrācijas, kuras aptek jūsu olu, jo tās nevar iekļūt iekšā. Jūs stingri turaties pie savas enerģijas – jūsu koncentrētās pilnības – un jūs jūtat atbalstu no manis, no savas dvēseles, no visa, kas ir labs un gaismā, un prieka pilns, plašs un skaists, un brīvs.
Iztēlojieties, ka jūs tagad nolaižaties uz Zemes. Jūs stāvat uz zemes ķermeņa stingri ar abām kājām uz virsmas. Jūs vispirms stāvat vietā pie dabas ar kailām kājām zālē vai pludmalē, vai, kur paši vēlaties, un jūs visu nesat sev līdzi: savu dvēseli, savu iekšējo spēku, savu dzīvesprieku, savus uzskatus. Saskaņojiet sevi ar šo planētu, Zemi. Sajūtiet, kā viņa jūs redz, kad jūs stāvat savā spēkā. Vai jūs jūtat viņas entuziasmu? Viņa grib atbalstīt jūs, dot jums saknes, dot jums iespēju.
Tagad iztēlojieties, ka jūs dodaties uz pilsētas centru. Tur ir kņada. Tas nav tikai fizisks rosīgums – šeit esošie cilvēki, automašīnas, troksnis – šeit ir arī enerģija, kura ir stipri nemierīga, stipri haotiska. Visas šīs cilvēku sajūtas, emocijas un noskaņas virpuļo ap jums, un šeit ir maz dabiskas pasaules, lai nodrošinātu mieru un līdzsvaru. Taču jūs stāvat tur savā olā, kura būvēta no gaismas enerģijas, jūsu pašu enerģijas.
Iztēlojieties: jūs stāvat ielas vidū vai uz ietves, un dodiet sev laiku, lai patiešām sevi tur noliktu. Šīs betona pilsētas vidū jūs apzināties, ka Māte Zeme ir arī šeit. Pateicoties viņas klātbūtnei, jūs apzināties sirdis visiem cilvēkiem, kuri šeit staigā. Starp visām šīm virspusējām emocijām – apjukumu, steigu, nepacietību – katrā cilvēkā mājo sirds. Palieciet nesaistīti ar visām šīm juceklīgajām enerģijām, kuras bango ap jums; tā vietā koncentrējieties uz šīm sirdīm.
Jūs jūtaties stāvam ļoti stingri, un ap jums ir neredzams plašums. Pat tad, kad cilvēki tuvojas jums, šis plašums paliek. Jūtieties stingri iezemēti. Jūs esat saistīti ar visiem šiem cilvēkiem, bet jums par to nav jāuztraucas. Jūtiet, ka nāk apsolījums, kurš eksistē katrā sirdī. Jūtiet, ka katras cilvēka būtnes sirdī ir vēlme meklēt patiesību, gaismu, lai gan dažkārt patiesība ir atrodama tikai pa visa veida līkloču ceļiem. Tomēr tā ir cilvēka ceļa daļa.
Jūtiet milzīgo spēku un izturību cilvēkos un redziet, ka katram unikālam ceļam piemīt loģika: virziens, mērķis. Uzticieties viņu sirdīm. Nenoliedziet viņu ceļa līkumus un pagriezienus; nemēģiniet taisnot viņu ceļus, tā nav jūsu darīšana. Jūsu uzdevums ir tikai pieskarties viņu sirdīm ar jūsu klātbūtni un izpratni, un jūs jau to darāt ar savu esību.
Iztēlojieties, ka jūs stāvat ielas vidū, un jūs savā sirdī jūtat maigu nodomu aizsniegties līdz visu šo cilvēku sirdīm ar glāstu, ar maigu pieskārienu, un tas ir viss. Ar šo žestu jūs vienkārši sakāt, “es redzu jūs”, un jūs joprojām mierīgi paliekat savā enerģijā, jūs stāvat savā laukā, un saglabājat savienojumu ar savu vēderu un savām kājām un pēdām, un jūs jūtaties brīvi.
Tas ir jūsu “darbs”: būt atšķirīgiem, bet tomēr būt pasaules vidū; palīdzēt, bet nepazaudēt sevi citu ciešanās un sāpēs; sniegt no sirds. No vienas puses, jūs izejat no sabiedrības, bet no otras puses, jūs ar viņu savienojaties no sirds, un, to darot, jūs izpildāt savas dvēseles mērķi, un tā ir jūsu karstākā vēlēšanās.
Tādā veidā jūs veicināt citu, labāku pasauli, bet jūs arī atbrīvojaties no vecā; atbrīvojaties no tā, kas notur jūs pieķēdētus bailēm. Lai kur jūs stāvētu šajā ceļā, es aicinu jūs cienīt sevi, būt drosmīgiem regulāri aiziet sevis dziļumā. Es aicinu jūs prast momentāni aiziet no tā, kas savieno jūs ar visu pārējo, un izjust jūsu dvēseles spēku un skaistumu. No šejienes jūs varat spert citu soli pasaulē, zinot, ka jums nav tik daudz jādara. Patiešām šeit runa ir par to: būt dziļi mājās pie sevis, cienīt savas dvēseles enerģiju un no šejienes saudzīgi iet kopā ar dzīves plūsmu.
Es sveicu jūs ar vislielāko cieņu. Jūtiet manu apbrīnu par jums visiem. Jūs esat jaunā laika skolotāji. Liels paldies jums.
© Pamela Kribbe
Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans
Tulkoja Jānis Oppe