Pamelas čenelings ar Mariju Magdalēnu

Es esmu Marija Magdalēna. Es metos ceļos jūsu priekšā ar apbrīnu un cieņu pret to, ko jūs darāt uz Zemes. Jūs atverat jaunus apziņas ceļus un, to darot, vienlaikus nesat sevī pagātnes nastu. Vecas sāpes un nemiers uzpeld tieši tāpēc, ka jauni apziņas ceļi ienāk jūsu izpratnē, jūsu ķermenī un jūsu emocijās.

Faktiski, veidojot jaunus apziņas ceļus, jūs dziedējat vecās sāpes. Tās varētu būt radušās pagātnē – jūs esat bijuši uz Zemes tik daudz reižu – bet tad jaunus ceļus izveidot nebija iespējams. Apziņa bija pārāk iesprostota vecajās varas un pārvaldes institūcijās, un cilvēki bija ieslodzīti savās bailēs par izdzīvošanu – nemierā fiziskajā plānā – vai bailēs būt sociāli izstumtiem.

Šīs bailes cilvēkos darbojas ļoti dziļi. Ja jūs nezināt, kas jūs esat, ja jūs esat iegrimuši bezapziņas struktūrās, kuras uztur sabiedrība, tad jūs uzskatāt, ka jūs esat jūsu ķermenis, un bailes par izdzīvošanu skar jūsu dziļāko kodolu: mirt nozīmē tikt iznīcinātiem. Tad rodas ļoti dziļi pretestības impulsi, un tas var likt jums iznīcināt citu cilvēku, lai nodrošinātu jūsu izdzīvošanu. Tās ir pamata primitīvās bailes. Ir arī bailes būt sociāli izstumtiem, vairs nepiederēt grupai. Arī tās cilvēkos ir ļoti dziļas bailes.

Ja jūs neesat informēti par savu paša dvēseli, savu dievišķo kodolu, tad jūs domājat, ka: a) jūs esat jūsu ķermenis, un ka b) jūs esat sociālas formas personība šajā ķermenī. Personība, kura ir formējusies caur sociālajām ietekmēm no pagātnes, bija un joprojām ir baiļu veidota. Jūs vēlaties piederēt grupai; jūs vēlaties būt citu cilvēku pieņemti. Katrā cilvēkā ir bezpalīdzīga daļa, kura vēlas būt atbalstīta, atzīta un apskauta. Tā ir jūsu daļa, kura vēlas piederēt, un šī daļa ir spēcīga katrā cilvēkā.

Jūs tikai nesen esat aizgājuši no domāšanas un dzīvošanas veida, kad dominēja spēks un bezspēcība, no baiļu dominēšanas. Jūtiet sevī, savā enerģijas laukā, kur šīs vecās enerģijas joprojām darbojas. Jūtiet to intuitīvi. Redziet, vai pelēki vai pat tumši rajoni darbojas jūsu aurā vai jūsu ķermenī. Jūtiet šīs vecās enerģijas darbojamies, piemēram, nemieru, pārspīlētu paklausību, bailes par izdzīvošanu un bailes būt noraidītam vai vientuļam, būt vienatnē. Šīs ir divas lielākās bailes, kuras ierobežoja cilvēkus pagājušajos laikos.

Pāriešana uz jauno prasa laiku. Jūs varat labi iedomāties – lai atlaistu vecās bailes, ir daudz darāmā, lai patiešām sāktu ticēt sirds apziņai, jaunai apziņai, kura saka: jūs neesat tikai jūsu ķermenis. Jūsu ķermenis ir jūsu daļa, vērtīga daļa, kurā jūs dzīvojat uz laiku un caur kuru jūs sevi izpaužat. Taču jūs esat daudz kas vairāk par viņu. Jūs esat dvēseles apziņa; jūs esat dzīva gaisma, kura nav atkarīga no fiziskām un materiālām formām. Kāds lēciens apziņā tas ir! Un varbūt vēl lielāks lēciens ir tas, ka jūs esat brīvi no sociālajiem spaidiem. Jo sociālie spaidi, kādi pieder grupai, bieži cilvēkus noved zemākā vibrāciju līmenī: pūļa apziņā. Bieži notiek tā, ka tas, kas dominē grupā vai pūlī, spēka struktūrā vai cilvēkā, izraisa cilvēkos vislielākās bailes un manipulē ar viņiem.

Šīs bailes ir divi lielākie šķēršļi, kurus cilvēki sastapa pagājušos laikos. Un šo baiļu dēļ cilvēki nolaidās, lai piederētu mēs-telpai, kura pretnostata citus cilvēkus vai kaut ko ārpus savas grupas. Tātad jūs tad sākat domāt jēdzienos “mēs pret viņiem”; tas kļūst ļoti svarīgi, lai piederētu savai grupai. Bailēm tad vienmēr ir jātiek apliecinātām, līdz ar saviem pamatotiem aizsardzības līdzekļiem: veids, kā tikt galā ar šīm bailēm, ietver vardarbību un dominēšanu pār tiem, kas ir ārpus grupas. Šīs tēmas pašlaik nāk virspusē ļoti stingri, kā jūs varat redzēt pasaulē ap jums.

Tagad aicina lielāka apziņa, tāda, kas savieno un redz vienādību visos citos cilvēkos, pat ja viņi nāk no pilnīgi atšķirīgas vides ar citu vēsturi un citu kultūru. Redziet, kas mums ir kopīgs ar citu cilvēku, pa ja šis cilvēks ir ļoti atšķirīgs. Tas ir šī laika uzdevums, gan iekšējā līmenī, gan arī starp valstīm un kultūrām. Tas ir liels izrāviens, kas dziedēs šo pasauli. Un lielākais solis uz šo dziedināšanu ir atlaist savu identificēšanos ar ķermeni un ar jūsu sociāli formēto personību; pacelties pāri šai identifikācijai un atkal atpazīt savas dvēseles aicinājumu. Jūsu dvēsele saka, ka viss ir iespējams, kamēr bailes jūsos norāda, ka ļoti maz kas ir iespējams, ka jums vajag sevi aizsargāt, piemēram, no citiem vai no slimībām. Bet dvēsele, kura dzīvo jūsos, ir drosmīga un spēcīga, tā pārkāpj ierobežojumus.

Es gribētu jums, cilvēkam, ar kuru es runāju, teikt, ka jūs jau, daudzu dzīvju laikā un ļoti ilgu laiku, esat palīdzējuši palielināt apziņu uz Zemes. Pirms šīs dzīves jūs jau esat pagaršojuši, kāda ir sajūta vienotībā, par kuru es runāju: faktu, ka jūs esat kas vairāk par savu ķermeni; sajūtu būt vienam ar otru, pat ja otrs nāk no ļoti atšķirīga fona. Jūs jau pazīstat sajūtu vēlmei pacelties pāri šķirai un sociālajam statusam, lai gan šī enerģija ne vienmēr bija gaidīta uz Zemes. Tas jums bija mācību process tikt galā ar atšķirību starp to, kā jūs jūtat un domājat, un kā pasaule ap jums jūt un domā, vai, kā uztver lietas cilvēku vairākums. Un neaizmirstiet, ka daudzi cilvēki gribētu domāt savādāk, just savādāk, jo neviens nav laimīgs būt baiļu pārņemts, to nevēlas neviens.

Tas, kas notiek šajā laikā, ir, ka arvien vairāk cilvēkiem ir bijis par daudz dzīves, kura balstās uz bailēm. Tik daudz jaunu enerģiju ir Zemes atmosfērā – piemēram, sajūta, ka, iespējams, lietas var būt citādas – ka cilvēki pamostas. Un, protams, jaunieši, jaunā paaudze, kura tagad dzimst uz Zemes, nogaršo šo jauno enerģiju, kuru jūs nesat sev līdzi gadsimtiem ilgi, un viņi gūst arvien mazāku un mazāku baudu vecajos veidos. Bet no eksistējošo domāšanas modeļu skatpunkta šī jaunās paaudzes enerģija tiek uzskatīta par mežonīgu, neiemontējamu izveidotajās normās, par haotisku vai vedošu pie uzvedības problēmām. Pagaidām šai enerģijai ir dzimšanas sāpes; vēlas dzimt kaut kas jauns.

Es tagad pienāku pie šīs sarunas galvenā punkta. Jūs šeit esat kā mentori, lai kalpotu kā vecmātes pie šīs jaunās enerģijas dzimšanas šajā laikā. Tomēr tas no jums prasa daudz, jo jūs joprojām nesat sev līdzi nepareiza novērtējuma un noraidījuma traumas: jūs zināt, ko jums nozīmē tikt tiesātiem par jaunām idejām. Tā ir daļa no jūsu mantojuma būt sociāli izolētiem, būt atšķirīgiem, un tas ir atstājis emocionālas rētas jūsos no dienas, kad jūs dzimāt. Patiesībā tās jūsos bija, pat pirms sākas šī dzīve.

Tagad ir laiks, kad jūs tiekat aicināti nākt ārā no savas čaulas, lai parādītu sevi; lai palīdzētu ar jauno enerģiju, kura tagad galvenokārt izpaužas caur jauniešiem, un palīdzētu viņiem, tādiem, kādi viņi ir. Jūs varat būt kanāls, jo jums ir dziļa sapratne gan par veco, gan jauno. Jūs ar vienu kāju stāvat vecajā, un jūs esat ievainoti no vecā, tāpēc jūs varētu just līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri baidās būt noraidīti un vientuļi. Jums ir līdzjūtība arī pret cilvēkiem, kuri baidās mirt, jo viņi uzskata, ka nav nekā cita bez šī fiziskā ķermeņa. Jūsu apziņa ir paplašinājusies tieši tāpēc, ka jums ir nācies dzīvot un strādāt tumsā, un tāpēc jūs esat tie, kuri var būt tilts starp veco un jauno.

Un tāpēc es pie jums vēršos. Es aicinu jūs ieņemt savu dabisko vietu, lai gan es zinu, cik daudz šie centieni var jums maksāt. Jūs tā esat pieraduši domāt, ka jums šeit nav vietas, ka esat no piepūles pilnīgi noguruši. Taču tas ir tikai moments, kad jūs esat nonākuši pie uzdevuma. Kad jūs esat momentā, kad domājat: “Es atsakos, nav vairāk nekā, ko es varētu darīt”, tad tas kļūst par pagrieziena punktu, kad jūs beidzot varat ļaut visam, kas notiks, plūst cauri jums. Jūs atsakāties no savas personīgās gribas, savām idejām par to, kā visam vajadzētu būt, un ļaujat sev virzīties kopā ar savas dvēseles plūsmu.

Jūsu sastrādātais spēks un arī sāpes, kuras esat cietuši, savā ziņā ir salauzuši jūsu ego. Un tas ir sāpīgs process, jo katrs ego pretojas sāpēm un nevēlas būt salauzts. Tomēr tas ir vienīgais ceļš, jo sāpes un trauma, ko jūs nesat sev līdzi, savā ziņā ir ceļa daļa. Kad jūs patiešām jūtat šīs sāpes un apskaujat tās ar līdzjūtību, jūs varat tās atlaist. Jūs savā ziņā kļūstat gatavi “mirt”, jo jūs pavada zināšana, ka pastāv kaut kas lielāks. Jūs ļaujaties savam dziļākajam un patiesākajam kodolam, un jūs vairs necīnāties ar zemes realitāti.

Jūs arī atsakāties pārliecināt citus, jo jūs patiešām esat kļuvuši par sevi pašu. Jūs vairs neesat šeit, lai mainītu citus, un arī vairs ne šeit, lai mainītu sevi: jūs vienkārši esat jūs. Un tā tieši ir tā tilta funkcija, kas ir jūsu dabiskā vieta. Tas ir tas, ko es domāju, kad saku: ieņemiet savu dabisko vietu. Jūtiet līdzjūtību pret sevi un vecajām sāpēm, kas palikušas jūsu dzīvē, un vienkārši ļaujiet notikt dziedināšanai. Uzlūkojot šo procesu kā jūsu ceļa daļu un atstājot te vecās sāpes, dziedināšanās notiks pati no sevis. Jums tiks palīdzēts no visām pusēm. Viss, kas tiecas dzīvot un augt, un priecāties, vēlēsies jums pakalpot: pavadoņi, palīdzoši spēki no visuma. Jums vienkārši ir jāvēlas ieņemt savu dabisko vietu un sev jāsaka: “Es vairs nedzīvošu, vadoties pēc bailēm. Bailes joprojām var pastāvēt, bet es esmu vairāk, daudz vairāk nekā tās. Un es to sev atgādinu katru dienu.”

Tad jūs redzēsiet, ka dzīve norādīs jums vietu, kurai esat piederīgi, kur jūs labi jūtaties, kur jūs jūtat prieku un līksmi. Būt gaismas darbiniekam, pārmaiņu nesējam, vairs neprasa smagu slodzi, pilnu ar ciešanām. Tas pieder pagātnei un vairs nav jūsu liktenis. Ceļš uz jauno jums nozīmē arī jaunu dzimšanu: mierā ar Zemi, un kur ieņemat savu vietu dabiskā veidā.

Un visbeidzot, skatieties, vai šie vārdi, “ieņemt savu dabisko vietu”, spontāni neizraisa attēlus jūsu prātā. Varbūt nāk prātā vietas no jūsu ikdienas dzīves; vai situācijas, vai nodarbošanās, vai varbūt kaut kas uznirst kā iespēja nākotnei. Kur jūs jūtaties patiešām atviegloti un laimīgi? Tās ir vietas, kur jūs savai enerģijai varat ļaut plūst dabiski. Skatieties, vai kāds nesauc jūs; varbūt tā ir kāda seja, kuru jūs pazīstat. Vai varbūt vide parādās jūsu domu acīm; vai ir kaut kur vieta, kas laimīgā kārtā aicina jūs, lai ietu turp? Un nebaidieties izmēģināt lietas, jo tur daudz vietas, kur brīvi spēlēties.

Iemantot spēku nozīmē atnākt mājās uz Zemi, kādi esat, un ieņemt šeit vietu. Tas izklausās ļoti vienkārši, bet tā ir kulminācija ilgam ceļojumam, kuru jūs radījāt kā dvēsele. Es aicinu jūs ļauties šai vietai; tā vairs nav tik tālu prom. Liels paldies par jūsu uzmanību.

Marija Magdalēna

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe