Pamelas čenelings ar Ješua

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es esmu ar jums. Mana enerģija savieno sevi ar jums, sajūtiet to ap un caur sevi. Es neesmu svešinieks jums. Mēs esam tuvi viens otram, tāpēc jūtiet šo tuvību. Kristus enerģija nav sveša jums. Jūsu sirdī ir liesma, iedvesma, vēlme un arī zināšana, ka tā ir dzīve un laiki, kuros jūs gribat iemiesot jūsu Kristus gaismu šeit uz Zemes. Jūs esat ilgi gaidījuši šo iespēju. Jūs esat nesuši šo sīko dzirksteli sevī caur daudzām dzīvēm, un tagad jūs jūtat, ka ir atnākusi jauna iespēja. Viens no iemesliem, kāpēc jūs gribējāt piedzimt uz Zemes šajā laikā, bija solījums no šīs dzirksteles iedegt liesmu, lai tā ir skaidri redzama jums un citiem. Vēlēšanās, kas atnesa jūs šurp, ir izveidot, vienādi vai otrādi, kanālu dievišķajai dvēseles enerģijai jūsos, lai realizētu to šajā dzīvē uz Zemes. Jūs vēlaties, lai jūsu dvēseles dziesma nes jūs uz priekšu. Jūs gribat atcerēties, kas jūs esat ārpus tā, kas ir veidojis jūsu dzīvi uz Zemes no ārienes.

Katrs no jums iegūst uzskatus un pārliecību par sevi jūsu audzināšana laikā. Jūs uzsūcat priekšstatus un tēlus no jūsu vecākiem, ģimenes, kolēģiem, skolas utt. Jūs nešaubīgi sākat spēlēt noteiktas lomas, un jūs drīz attīstāt kaut ko, kas saucas “personība”: paradumu, uzvedības un domu kopumu. Bet kādā brīdī augšanas procesā jūsos pamostas kaut kas cits. Pirmkārt, tas nav vairāk kā čuksts, atmiņas, kuras jūs nevarat klasificēt, zināšana, ka jūs esat kas vairāk kā tas, ko vienkārši nosaka pasaule ārpus jums. Kaut kur dziļāk ir slānis, ko nevar aptvert un saprast cilvēka intelekts. Šeit slēpjas jūsu kodols, tas, kas ir pirms pasaulīgās sfēras un pārdzīvo to – jūsu dvēsele.

Kad dvēsele iemiesojas uz Zemes, viņai jau ir sava vēsture. Dvēseles nes sevī visu veidu iespaidus no citām dzīvēm un pieredzēm kosmosā. Jūs neesat tukša lapa, kad jūs piedzimstat, jūs jau esat attīstījuši gudrību caur visām savām iepriekšējām pieredzēm. Jūs ienākat šajā dzīvē ar kaut ko, ko var dot, jūs esat unikāls zieds jau no dzimšanas. Un dzīve ir domāta, lai padarītu šo ziedu dzīvotspējīgu un redzamu, izdarītu tā, lai viņš ziedētu starojošs. Tomēr to ietekmju dēļ, kuras jūs iegūstat jūsu jaunībā, jūs varat būt atturēts no šīs atklāsmes ilgu laiku. Jūs mēģināt atbilst tam, kas tiek prasīts no jums, un šī piemērošanās bieži rada sāpes, jo jūs apdalāt sevi, to darot. Ārējie spēki var būt jums ļoti nepārvarami un izšķiroši. Jūs visi, kas ir klātesoši šeit vai lasa to tagad, vēlaties atbrīvoties no šiem spēkiem. Jūsu apkārtnes spiediens mēģina ietekmēt un noteikt jūs, un paturēt jūs kontrolē, bet līdzīgi, kā tauriņš top no savas kūniņas, jūs cenšaties atbrīvoties no šiem ārējiem spēkiem. Un kas ir tas, kas jūs virza? Ar atcerēšanos, ar čukstēšanu, ar zināšanu, ka tas ir ļoti niecīgs sākumā un nevar atrast savu piepildījumu redzamajā pasaulē, bet tikai jūsu iekšējās būtības dziļumā.

Tur iekšienē jūs joprojām uzdrošināties sapņot, tur iekšienē jūs dažreiz ļoti skaidri zināt, kas jūs esat. Dažreiz naktī jūs burtiski ceļojat uz Mājām jūsu sapņos, lai dzertu no tik spilgta, tik pazīstama un tik tīra avota. Kad jūs esat tur, jūs nevarat iedomāties, ka jūs varētu kādreiz būt to aizmirsuši – tomēr tas ir tā. Jūs esat pazaudējuši sevi dzīvē uz Zemes, galvenokārt tāpēc, ka bailes un spriedumi, un negatīvais joprojām ir tik izplatīti pasaulē.

Savu pašu bezspēcības dēļ vecāki un skolotāji bieži nedod saviem bērniem ticību sev un savām pašu iespējām – piedodiet viņiem par to. Arī viņi ir krituši par upuri šīm pasaulīgajām ietekmēm, viņi ir daļēji padevušies ilūzijām, kuras izplatītas uz Zemes. Bet jūs esat atnākuši šurp, lai satriektu šīs ilūzijas, tas padara jūs par Gaismas Darbiniekiem. Tādiem, kas grib palīdzēt mainīt apziņu uz Zemes, lai cilvēki varētu atkal ticēt savam paša unikālajam spēkam – dvēselei, kas pārvar savu zemes personību – un pārvērstu to dziesmā.

Jūs esat drosmīgi. No vienas puses jūs ir ievainojis ceļa zaudējums šajā realitātē, un šī sāpīgā pieredze kļūst par daļu no jūsu takas dzīvē. Bet no otras puses jūs arī esat atraduši taku uz iekšieni, no kurienes ir dzirdami jūsu dvēseles čuksti. Dažreiz ir grūti patiešām ticēt, jo jūs jūtat, ka jūs velk vecās domas, kas liek jums justies maziem, jūtat nenoteiktību un šaubas. Un faktiski kā bērns jūs mācījāties, ka šīs sajūtas ir pareizas un patiesas: jūties mazs, neizcelies, nerīkojies dīvaini, nedomā pārsniegt normas, pielāgojies, esi labs pilsonis, esi jauks partneris un labs vecāks, esi atbildīgs.

Visas šīs it kā augstās vērtības pārāk bieži liek jums justies maziem un prasa jums slēpt savu oriģinalitāti. Bet tikko jūs esat sākuši iet uz iekšieni, jūs vairs nevarat iet atpakaļ. Jūs vairs nevarat ignorēt savu unikalitāti, savu spēku un to, ka esat atšķirīgi, un tas izraisa jūsos bailes: “Ja es sekošu savas sirds balsij, savas dvēseles saucienam, vai es nekļūšu ārpusē stāvošs un izvairīgs? Kas mani mīlēs, kas gribēs mani tad pieņemt? Vai es palikšu citiem vēlams?” Es redzu šīs šaubas jūsu sirdīs, un es aicinu jūs vispirms pārdomāt, kas jūs esat: ka ir otra daļa, kas grib atstāt iebraukto ceļu, kas turpina gribēt iet uz iekšieni, kas kaut ko atceras: ilgas un alkas pēc mājām. Sajūties šī “Es”, šīs jūsu otras daļas, enerģiju. Sveiciet viņu uz Zemes un jūtiet šīs savas daļas spēku un viedumu. Tā ir jūsu dvēsele, kas runā un kas sit jums pa plecu visas jūsu dzīves garumā un lūdzas pēc jūsu uzmanības. Dvēsele nekad nerunā piespiedoši vai tiesājoši, bargi vai draudoši, tā kā dara varas balsis. Dvēsele čukst, aicina, runā ar prieku: “Vai tas nebūtu jauki, vai tas nebūtu brīnišķīgi un iedvesmojoši darīt to?” Bieži jūs baidāties ieklausīties šajā balsī. “Vai tā patiešām ir? Vai tad es patiešām varu darīt un izbaudīt to, kas man ļoti, ļoti patīk?” Dvēsele runā pavisam citā valodā, nekā jūs esat pieraduši.

Dvēsele nav ārēja vara, kas pieprasa no jums, dvēsele kalpo jums. Tas izklausās dīvaini jūsu ausīm, jo jūs esat pieraduši domāt: “Man ir jākalpo manai dvēselei, manai augstākajai daļai.” Bet dvēsele vienlīdz kalpo jums, viņa vēlas mirdzēt caur jums, pacelt jūs, vest jūs uz Mājām, iedvesmot jūs darīt to, ko jūs patiešām vēlaties, un būt laimīgam uz Zemes kā cilvēciskai būtnei. Aiciniet pie sevis jūsu dvēseles līksmo enerģiju un dariet to tagad. Ļaujiet tai apkampt jūs, jūtiet tās maigumu – ne piespiešanu, ne prasību – tikai sajūtu, ka esat laipni lūgts uz ļoti dziļu ceļu. Ļaujiet sev būt savas dvēseles pieņemtam un jūtiet tās klātbūtni ap savu ķermeni kā Gaismu izstarojošu apmetni. Tad jautājiet savai dvēselei: “Ko man ir svarīgi tagad zināt? Ko man vajag no tevis uzzināt šajā brīdī?” Un jūtiet viņas atbildi, jums pat nevajag to dzirdēt tik daudzos vārdos. Kādas sajūtas, kāda veida noskaņojumu dvēsele vēlas nodot jums? Ļaujiet aiziet visām domām par to, kā dvēselei būtu jārunā, un jūsu priekšstatiem par augstāko un zemāko. Jūsu dvēsele ir pati dzīve! Viņa ir dzīvs, dabisks dzīvības spēks, un viņa zina, kur ir nepieciešams līdzsvars vai atšķirīgs ritms, un viņa vēlas ar prieku to dot jums.

Ja jūs jūtat, ka dvēseles enerģijas plūst ap un caur jūsu ķermeni, vērojiet arī, kas var bloķēt viņu vietām. Vai ir kaut kur jūsu aurā vai jūsu ķermenī vietas, kur Gaisma nevar plūst cauri brīvi un pilnā mērā? Tad ejiet uz to vietu, kas izceļas kā visvairāk bloķētā. Nevērtējiet to, bet līdzīgi kā dvēsele vienkārši novērojiet to, viegli un ar maigumu un atklātumu. Redziet, kas vajadzīgs šai vietai jūsu enerģijas laukā vai jūsu ķermenī, un ziniet, ka nav nepieciešams par vajadzību runāt vai paskaidrot to ar vārdiem, vienkārši ļaujiet visam, kas vajadzīgs, plūst uz to.

Jūs visi esat šodien šeit, jo jūs viena vai otra iemesla dēļ vēlaties sazināties ar čenelējošu būtni. Bet es saku jums, ka aiz šīs vēlmes stāv lielākā vēlme pēc Mājām – mājvietas, kur jūs varat just tā, kas jūs esat, realitāti – un atvest šīs Mājas šurp uz Zemi. Tas ir tas, kāpēc jūs esat šeit! Jūtiet, cik labs un patiess ir šis nodoms. Kā jūs to gatavojaties darīt un kādā formā tas tieši notiek, tam ir otršķirīga nozīme. Šī vēlme ir jūsu dvēseles balss. Jūsu dvēsele vēlas izpausties jūsu dzīvē skaidrāk un pilnīgāk.

Jūtiet, cik pazīstama jums ir jūsu dvēsele – viņas gaišums un dabiskums. “Vajag”, smagums, spiediens, pienākums ir baiļu balsis, balsis no jūsu ārienes. Jūsu dvēseles balss nāk no iekšienes un dažreiz runā tik klusi un viegli, ka jūs viņu nedzirdat. Vai arī balss čukst maigi un mierīgi: “Cik vienkārši, vai ne?” Un tas tik vienkārši! Dzīve pēc būtības ir nesarežģīta un viegla.

Visbeidzot es aicinu jūs sajust mūsu kopējo enerģiju, šo enerģiju no visiem mums kopā. Šeit un tagad, arī, mēs izveidojam kanālu mums visiem. Un tas nozīmē, ka neviens cits kā mēs paši esam pilnīgi un bez piespiešanas, jebkam ir ļauts būt tādam, kāds tas ir, ieskaitot tumšās un baiļu pilnās vietas. Un tai pat laikā šīs vietas apspīd Gaisma, jūsu dvēseļu Gaisma.

Es gribētu beigt ar vārdiem: cieniet sevi par jūsu spēku, par jūsu drosmi, ko jūs esat parādījuši līdz šim. Nav piemēroti jums nosodīt sevi, padarīt sevi mazu, kritizēt sevi, pat ja jūs esat iemācīti, ka to darīt ir labi un saprātīgi. Mēģiniet iemācīties just cieņu pret sevi un novērtēt jūsu pašu drosmi un spēku. Tas ir piemēroti jums, tas atver jūsu kanālu uz to, kas jūs patiesi esat.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe