Atļauja aiziet vecajam Es

Apziņas, kas balstās uz ego, pārveidošanās apziņā, kas balstās uz sirdi, iziet virkni etapu.

1. Neapmierinātības sajūta ar to, ko piedāvā uz ego balstītā apziņa, “vēl kaut kā” meklēšana: beigu sākums.

2. Uz ego balstītās apziņas piesaišu apzināšanās, ar ego saistīto emociju un domu atpazīšana un atbrīvošana: beigu vidus.

3. Atļauja aiziet vecajām enerģijām, kas balstās uz ego, kokona nomešana, jaunā Es rašanās: beigu beigas.

4. Iekšējās, uz sirdi balstītās, apziņas atmošanās, motivācija ar mīlestību un brīvību, palīdzība citiem pārveidošanās veikšanā.

Tagad mēs parunāsim par etapu 3. Bet pirms to darām, mums gribētos norādīt, ka pārveidošanās nenotiek tiešā un lineārā veidā. Ir momenti, kad jūs atmet atpakaļ par etapu, kurš ir jau atstāts aiz muguras. Bet tāda atmešana vēlāk var novest pie liela soļa uz priekšu. Tāpēc apkārtceļš var pārvērsties par īsāko attālumu. Tāpat arī katras dvēseles garīgais ceļš ir unikāls un individuāls. Tāpēc dotā četru etapu shēma var tikt uzskatīta kā veids, kas izgaismo dažus pagrieziena punktus procesā. Shēmas un kategorijas – tie vienkārši ir instrumenti, kas atļauj redzēt ar prātu neuztveramo realitāti (jūsu mentālo daļu).

Pēc tam, kad jūs pieņēmāt iekšējās rētas un izdziedinājāt savas apziņas traumētās daļas, ko mēs aprakstījām iepriekšējā sadaļā, jūsu enerģija pārvirzās. Jūs atļaujat aiziet savam vecajam Es. Jūs radāt telpu absolūti jaunam esības un sajūtas veidam. Šajā sadaļā mums gribētos paskaidrot, kas notiek enerģētiski, kad jūs atbrīvojat uz ego balstītu apziņu. Kad jūs virzāties no ego dominēšanas pie apziņas, kas balstās uz sirdi, enerģētiski notiek sekojošais – sirds čakra iegūst pārākumu pār vēlēšanos jeb trešo čakru.

Čakras – ritenīši, kas griežas un atrodas gar mugurkaulu. Šie enerģētiskie centri ir saistīti ar konkrētām dzīves tēmām, piemēram, “garīgums” (kroņa čakra), “saskarsme” (kakla čakra) vai “emocijas” (trešā čakra). Zināmā mērā čakras – ir  materiālās realitātes daļa, jo atbilst konkrētām vietām jūsu ķermenī. Taču tās nav redzamas ar fizisko redzi, tāpēc var teikt, ka tās atrodas starp garu un matēriju; aizpilda atstarpi starp tām. Čakras veido ieejas punktus garam (dvēseles apziņai), atļaujot tam pieņemt fizisko formu un radīt visu, kas notiek jūsu dzīvē.

Sirds čakra, kura atrodas krūšu vidū, – mīlestības un vienotības uzturēšanās vieta. Sirds  nes apvienojošās  un  harmonizējošās enerģijas. Ja jūs uz minūti pievērsīsiet uzmanību šim centram, tad sajutīsiet siltumu vai kaut ko, kas atveras. Bet, ja nesajutīsiet neko, atļaujiet aiziet koncentrācijai un pamēģiniet to izdarīt citā laikā.

Čakra zemāk par sirdi saucas “saules pinums”, tā atrodas netālu no kuņģa. Te ir gribas (vēlmes) uzturēšanās vieta. Tas ir centrs, kurš fokusē jūsu enerģiju fiziskajā realitātē. Tāpēc šī čakra ir saistīta ar jūsu jaunrades, dzīvīguma, ambīciju un personīgā spēka problēmām.

Ego un griba (vēlme) ir cieši saistīti viens ar otru. Griba atļauj fokusēties uz kaut ko – vai ārēju, vai iekšēju. Jūsu realitātes, sevis un citu, uztveri daudzējādā ziņā nosaka tas, ko jūs gribat, jūsu vēlēšanās. Jūsu vēlēšanās bieži ir sajauktas ar bailēm. Bieži jūs gribat kaut ko tāpēc, ka jūtat pēc tā nepieciešamību; aiz tā stāv nepietiekamības vai vajadzības sajūta. Tādēļ, ka daudzām vēlmēm piejauktas bailes, saules pinumu bieži vada ego enerģija. Ego izpauž sevi caur saules pinumu.

Ar gribas (vēlmes) starpniecību ego burtiski spiež uz realitāti. Realitātei nākas spraukties iekšā tur, kam grib ticēt ego. Ego darbojas, pamatojoties uz virkni pieņēmumu par to, kā strādā realitāte, un visi tie balstās uz bailēm. Tas parāda galēji fragmentāru, izvēlētu, realitātes ainu, jo tā realitātes redzējuma veids ir neobjektīvs attiecībā pret tā vajadzībām un bailēm. Tāpat tam ir nepieciešams spriedums par visu, ko tas ievēro. Šeit nevar būt runas – vienkārši pieņemt kaut ko zināšanai. Visam ir jādalās kategorijās ar pareizuma un nepareizuma etiķetēm.

Kad jūs dzīvojat ar sirdi, nepastāv stingra pārliecību sistēma, ar kuras starpniecību jūs interpretējat vai vērtējat faktus. Jūs vairs neturaties pie stingriem uzskatiem par kaut ko. Jūs kļūstat vairāk par novērotāju. Jūs atliekat morālus spriedumus par jebkuru problēmu, jo jūtat, ka varējāt nesaprast visu situācijā eksistējošo. Spriedumos vienmēr ir kaut kas definējošs, bet sirds neinteresējas par definīcijām. Tā vienmēr mēģina pacelties augstāk par to, kas liekas noteicošs un noteikts. Sirds ir atvērta, tā izzina un ir gatava pārskatīt, gatava piedot.

Lietojot gribasspēku, kas ir centrēts uz ego, saules pinuma čakrā jūs varat sajust kaut ko kā velkošu. Tāda gribas izmantošana – ir enerģētiskā parādība, kuru, ja gribat, jūs varat apzināti sajust. Lai kad jūs arī nesajustu kaut ko velkošu, ko pavada  stipra vēlēšanās, lai viss notiktu pēc jūsu prāta, jūs mēģināt lipināt realitāti atbilstoši savām vēlmēm. Jūs mēģināt iespiest realitātē savas pārliecības.

Darbojoties no sirds, jūs virzāties realitātes plūsmā, kāda tā ir, jūs nemēģināt grūst vai piespiest.

Ja kaut kā izpausmei jūs smagi strādājat un ik reizi ciešat neveiksmi savu mērķu sasniegšanā, lūdzu, pajautājiet sev, no kuras čakras, no kura enerģētiskā centra, jūs to darāt. Tāpat jūs varat noskaņoties uz sirdi un pajautāt: kāpēc tas nestrādā vai kāpēc jūs ieliekat tajā tik daudz enerģijas.

Bieži jūs mēģināt realizēt mērķus, bez tā, lai ietu iekšienē un pārbaudītu, ko saka sirds čakra, vai tie kalpo iekšējam ceļam uz gudrību un jaunradi. Tāpat, pat ja mērķi pauž pašas dziļākās sirds vēlmes, jums var būt nereālistiskas notikuma notikšanas laika gaidas. Jūs varat atrasties uz ne sirds, bet uz personīgās vēlēšanās laika līnijas.

Eksistē visa dabiskais ritms. Un tas ne obligāti sakrīt ar jums vēlamo ātrumu. Mērķu realizācija prasa enerģijas pārbīdi. Bieži enerģijas pārbīde aizņem vairāk laika, nekā jums gribētos vai bijāt gaidījuši. Pēc būtības, enerģiju pārmaiņa – tas nav nekas cits kā sevis izmainīšana.

Sasniedzot savus mērķus, jūs vairs nebūsiet agrākais. Jūs kļūsiet par sava līdzšinējā Es paplašinātu versiju, piepildītu ar liekāku gudrību, liekāku mīlestību un liekāku iekšējo spēku. Laiks, kas nepieciešams mērķu veikšanai, – tas ir laiks, kas nepieciešams, lai izmainītu apziņu tā, lai vēlamā realitāte varētu ieiet pašreizējā realitātē. Tāpēc, ja jūs gribat kaut ko paātrināt, fokusējieties uz sevi, bet ne uz realitāti.

Bieži, lai atvērtos saņemšanai, jums pat nāksies mērķim atļaut aiziet. Izklausās paradoksāli. Bet, būtībā mēs sakām: pirms ieiet jaunā realitātē, jums būs nepieciešams pilnībā pieņemt veco. Ja jūs nepieņemat pašreizējo realitāti un esat cieši piesaistīti pie mērķiem, jūs nevirzāties uz priekšu.

Neviens nepametīs jūsu realitāti agrāk, pirms jūs to neiemīlēsiet. Mīlēt ir pielīdzināms pie “atbrīvot”.

Līdz tam, kamēr jūs patiesi neieraudzīsiet savu realitāti un nepieņemsiet to kā sevis radītu, tā nevar jūs pamest, jo jūs atgrūžat sevis daļu. Jums gribētos nogriezt no sevis šo nevēlamo daļu un virzīties uz priekšu.

Taču jūs nevarat radīt mīlošāku realitāti no naida pašam pret sevi. Jūs nevarat “iemest sevi” jaunā realitātē, atgrūžoties no nevēlamajām daļām. Šeit spēka piepūle jums nekalpo.

Nepieciešams ieiet kontaktā ar sirdi. Saprašanas un pieņemšanas enerģijas – tie ir īsti jaunas, apmierinošākas realitātes īstie celtniecības bloki.

Sadarbojoties ar realitāti no sirds, jūs atļaujat realitātei būt. Jūs nepūlaties to mainīt, jūs vienkārši un uzmanīgi pieņemat to, kas ir.

Kad par esības vadītāju kļūst sirds, gribas centrs (saules pinums) virzīsies kopā ar to. Ego (gribas dāvana) netiek aizvākts, jo tas dabiski uzstājas kā enerģijas pārraidītājs no apziņas līmeņa uz fiziskās realitātes līmeni. Kad pārraidīšanu vai izpaušanos vada sirds, rodas gribas enerģija, kas plūst bez jebkādas piepūles. Nav nepieciešams ne grūdiens, ne piespiešana. Tieši tad nostrādā sinhronisms: brīnišķīga apstākļu sakritība, kas būtiski paātrina mērķu realizāciju. Jums liekas kā brīnums, kad viss strādā tādā veidā. Bet patiesībā brīnums notiek vienmēr, kad jūs radāt no sirds. Radīšanas no sirds pazīme – nav nepieciešams piepūlēties.

Realitātes radīšana no sirds

Īsta jaunrade nebalstās uz definīcijām un spēcīgu grību, tā balstās uz atvērtu sirdi. Būt atvērtam un gatavam jaunā un nezināmā saņemšanai ir vitāli svarīgi tam, lai būtu par īstenu radītāju.

Tad viena no atslēgām uz īstenu jaunradi ir – spēja neko nedarīt: novērsties no darbības, fiksācijas vai fokusēšanās. Tā ir spēja iegremdēt apziņu tīrā saņemšanas, taču modrā režīmā.

Tikai ar nezināšanu un atvērtību jūs varat radīt telpu tam, lai jūsu realitātē ienāktu kaut kas jauns.

Tas ir pretrunā tam, ko māca vairums “Jaunās Ēras” literatūras par “realitātes radīšanu”. Ir taisnība, ka jūs visu laiku radāt savu realitāti. Jūsu apziņa rada, vai jūs zināt par to, vai nē. Taču, ja jūs gribat radīt realitāti apzināti – kā māca daudzas grāmatas un mācības, svarīgi ir saprast: pati spēcīgākā radīšanas forma balstās ne uz gribu (aktivitāti), bet uz pašapzināšanos (saņemšanu).

Visas izmaiņas materiālajā pasaulē, vai tas būtu darba, savstarpējo attiecību vai materiālajā jomā – tas ir iekšējā līmeņa izmaiņu atspoguļojums. Un tikai pēc pārveidošanās iekšējo procesu beigšanās materiālā realitāte var atspoguļot tos jums jūsu dzīves apstākļu izmaiņu veidā.

Mēģinot radīt no gribas, piemēram, patstāvīgi fokusējoties vai, vizualizējot mērķus, jūs ignorējat iekšējo pārveidošanos, kas ir reāls priekšnosacījums izmaiņām. Jūs radāt mākslīgā veidā un pārāk viļaties. Jūs neradāt no savas dvēseles dziļumiem.

Dvēsele runā ar jums klusēšanas brīžos. Jūs dzirdat tās balsi, kad vairs neko nezināt. Bieži dvēsele ļoti skaidri runā tad, kad jūs padodaties un izmetat dvieli*. Padodoties un izmistot, jūs atveraties jaunajam. Jūs atbrīvojat visas cerības un reāli pieņemat to, kas ir.

Izmisums rodas no stipras ticības tam, kam, pēc jūsu domām, ir jānotiek jūsu dzīvē. Kad realitāte atsakās atbilst ticībai, jūs esat vīlušies un pat izmisuši.

Bet, ja jūs atsakāties no cerībām un dodat priekšroku atvērties jaunajam, jums nav vajadzīgs krist izmisumā, lai no jauna ieietu kontaktā ar savu dvēseli. Jūs varat nomierināties, saņemt un atvērties tam, ko saka tā, bez tā, lai no sākuma viltos.

Kamēr jūs “skaidri zināt, ko gribat”, jūs bieži ierobežojat enerģētiski pieejamās iespējas. Realitāte, kuru jūs meklējat, vai tas būtu darbs, savstarpējās attiecības vai labāka veselība, satur daudz jums nezināmu elementu. Bieži jūs domājat, ka jūsu vēlēšanās priekšmets ir kaut kas, ko jūs zināt (brīnišķīgs darbs, mīlošs partneris), projicēts nākotnē. Bet tas tā nav. Viss ko jūs reāli darāt, radot jaunu realitāti, notiek aiz jūsu psiholoģiskajām robežām. Un jūs nevarat zināt, kas ir aiz šīm robežām.

Jūs varat skaidri sajust kaut ko visai vēlamu, bet nevajag to sašaurināt ar fokusēšanu un vizualizāciju. Vienkārši izjūtiet par to iepriekšēju prieku ar atvērtību un ziņkāri.

Īstenībā, lai radītu pašu vēlamāko realitāti, sevis pieņemšana ir daudz svarīgāka nekā domu vai gribas fokusēšana. Jūs nevarat radīt kaut ko, kas neesat. Jūs varat atkārtot mantras tūkstošiem reižu un radīt prātā daudz pozitīvu tēlu, bet, kamēr tie neatspoguļo to, ko jūs patiešām izjūtat (piemēram, dusmas, depresiju, satraukumu), tie neradīs neko, kā vien samulsumu un šaubas. (“Es tik cītīgi strādāju, bet nekas nenotiek.”)

Sevis pieņemšana – ir mīlestības forma. Mīlestība – ir diženākais magnēts pozitīvām izmaiņām jūsu dzīvē. Ja jūs mīlat un pieņemat sevi tādu, kāds jūs esat, jūs pievilksiet apstākļus un cilvēkus, kuri atspoguļo jūsu mīlestību uz sevi. Lūk, cik viss ir vienkārši.

Izjūtiet savu enerģiju, visas savas jūtas. Izjūtiet, cik jūs esat skaisti un patiesi tieši šobrīd, visās savās cīņās un skumjās. Jūs patiešām esat skaisti, ar visām savām “nepilnībām” un “trūkumiem”. Un tieši tas jums tiek ieskaitīts.

Pieņemiet sevi tādu, kāds jūs esat, atslābinieties un paskatieties uz “daudzajiem grēkiem” ar humora sajūtu. Pilnība – ir jums nepazīstams variants. Tā vienkārši ir ilūzija.

Radīt realitāti no sirds – tas nozīmē apzināties savu Gaismu šeit un tagad. Apzinoties ego, zinot par viņu – jūs sējat graudus, kuri izdīgs un pieņems formu fiziskajā līmenī.

Kad Dievs radīja individuālās dvēseles, viņa** neizdarīja Gribas piepūli. Viņa vienkārši bija Es Pati un zināmā nozīmē sajuta, ka ir kaut kas “ārpus Viņas”, ko ir vērts izzināt. Viņa īsti nezināja, kas tas ir, bet tas bija sajūtams kā iemīlēšanās. Bez ilgām pārdomām viņa nolēma, ka ir vērts izzināt šo jauno un vilinošo realitāti. Tāpat, viņa nedaudz mīlēja sevi!

Tieši tāpēc jūs pieņēmāt individuālo dvēseļu formu, un ar jūsu palīdzību Dievs sāka izzināt dzīvi. Dievs ne pārāk raizējās, kā viss notika, par radīšanas procesa detaļām. Viņa vienkārši mīlēja sevi un bija atvērta izmaiņām. Un tie ir vienīgie elementi, kas reāli ir nepieciešami, lai radītu pilnīgu realitāti: mīlestība pret sevi un drosme ceļot jaunajā.

Pielāgošana dzīvei no sirds

Radīšana no sirds ir daudz stiprāka un prasa mazāk pūļu kā radīšana no ego. Jums nevajag uztraukties per detaļām, vienkārši vajag atvērties visam, kas ir, kā iekšpusē, tā arī ārpusē.

Atvēršanās rezultātā jūs varat sajust sava veida vilkmi. Jūs varat sajust vilkmi pie noteiktām lietām. Īstenībā, vilkme – tie ir klusi jūsu sirds čuksti – jūsu intuīcija. Kad jūs darbojaties, pamatojoties uz intuīciju, jūs velk, bet ne grūž. Jūs nedarbojaties līdz brīdim, kamēr iekšējā līmenī nesajūtat, ka darbība ir vietā.

Tā kā jūs esat pieraduši pie stumšanas, tas ir, pie gribas izmantošanas lietu radīšanā, enerģētiskā pārbīde no ego uz sirdi jums ir ļoti problemātiska. Pārbīde prasa milzīgu “palēnināšanos”. Lai reāli saskartos ar intuīcijas plūsmu, jūs apzināti esat spiesti veikt piepūli “neko nedarīt”, lai atļautu visam būt. Tas ir stiprā pretrunā ar to, ko jums mācīja un pie kā esat pieraduši. Jums ir izstrādājies pieradums balstīt darbību uz domu un gribasspēku. Jūs atļaujat domāšanai noteikt mērķus un izmantojat gribu to realizācijai. Tas ir tieši pretēji uz sirdi centrētai radīšanai.

Dzīvojot no sirds, jūs ieklausāties sirdī un attiecīgi darbojaties. Jūs nedomājat; ar modru un atvērtu apziņu jūs klausāties, ko saka sirds. Sirds runā ar sajūtām, bet ne prātu. Vislabāk sirds balsi var sadzirdēt tad, kad jūs esat mierīgi, atbrīvoti un sazemēti.

Sirds rāda ceļu uz pašu mīlošāko un priecīgāko realitāti tieši tagad. Tā čukst, un tās priekšlikumi nav balstīti uz racionālo domāšanu. Jūs varat atpazīt sirds balsi pēc viegluma un priecīguma notiņām. Vieglums ir tāpēc, ka sirds neuzspiež; nav pie viņas piedāvājumiem pievilktu stīgu. Jūsu “sirds Es” nav pievilkts pie atrisinājumiem, tas mīl visu, lai ko jūs arī nedarītu.

Dzīve no sirds nenozīmē pasivitāti vai vienaldzību. Atļauja lietām būt, bez pareizā vai nepareizā etiķešu piekāršanas, bez stumšanas uz vienu ceļu, bet ne uz otru, prasa lielu spēku. Tas ir pilnas klātbūtnes spēks, spēks satikties ar visu, kas ir, un vienkārši skatīties uz to. Jūs varat just tukšumu, depresiju vai nervozitāti, bet necenšaties aizvākt. Lūk, ko jūs darāt: ar savu apziņu aptverat visu, kas ir.

Jūs nesaprotat apziņas īsteno varenību. Jūsu apziņa ir izgatavota no Gaismas. Kad jūs kaut ko noturat savā apziņā, tas mainās. Apziņa izdziedina, ja jūs to neaptumšojat ar domāšanu un noslieci uz “darbību”.

Jūsu dzīves ir pilnas prāta un gribas diktāta, ar domāšanas un darbības pārākumu.

Ievērojiet, ka gan prāts, gan griba strādā pēc vispārīgiem likumiem. Eksistē vispārīgi loģiskās domāšanas likumi; loģikas likumi. Eksistē vispārīgas stratēģijas domas ievietošanai matērijā; “projekta vadības” likumi. Bet tas viss ir vispārīgas doktrīnas. Vispārīgām rokasgrāmatām un likumiem vienmēr ir mehānisks komponents. Tie ir pielīdzināmi visiem vai vairumam individuālo gadījumu, pretējā gadījumā tos lietotu ļoti maz.

Intuīcija strādā pavisam savādāk. Tā vienmēr ir pielāgota vienam cilvēkam vienā konkrētā momentā. Tā ir ļoti individualizēta. Tāpēc to nevar pakļaut racionālai analīzei vai pielikt pie vispārīgiem noteikumiem.

Tāpēc dzīve atbilstoši intuīcijai prasa augstu uzticības līmeni, jo izvēles balstās tikai uz to, ko sajūtat par pareizu jūs, bet ne citi cilvēki.

Tātad, dzīve no sirds lūdz ne tikai tikt vaļā no pārmērīgas prāta un gribasspēka izmantošanas ieraduma; viņa aicina patiesi uzticēties sev.

Lai iemācītos klausīties sirdi, lai uzticētos viņas vēstījumiem un darbotos uz to pamata, būs nepieciešams laiks. Jo vairāk jūs to darāt un jo vairāk jūs saprotat, ka pakļaujat šaubas un uztraukumus sirds gudrībai, jo vairāk iekšējā miera jūs iegūstat.

Turpinot ceļu un ieejot trešajā pārveidošanās etapā no ego uz sirdi, jūs pirmo reizi sajūtat mieru sevī. Jūs apzināties, ka nepieciešamība kontrolēt realitāti ar domāšanu un gribu padara jūs uztrauktus un nervozus.

Atbrīvojot kontroli, jūs atļaujat izplesties dzīves burvībai. Viss, kas jādara – jāklausās. Esiet uzmanīgi pret to, kas notiek jūsu dzīvē, pret citu cilvēku radītajām sajūtām, pret saviem sapņiem un vēlēšanām. Ja jūs esat uzmanīgi pret to, kas notiek jūsu iekšienē, realitāte nodrošinās ar visu informāciju, kas nepieciešama darbībai vietā.

Piemēram, reāli kontaktējoties ar citiem, jūs varat apzināties sirsnīgu mīlošu savstarpējo attiecību vēlēšanos. Ja jūs vienkārši ievērojat un pieņemat šo vēlēšanos, bez mēģinājumiem kaut ko darīt, jūs būsiet izbrīnīti, kā uz to atbild Visums. Neizdarot nekādus prāta spriedumus, vienkārši noturot vēlēšanos apziņas Gaismā, jūsu aicinājums būs sadzirdēts, un uz to atbildēs.

Laika var būt nepieciešams vairāk, nekā jūs gaidāt, jo pirms tam, kad vēlēšanās tiks apmierināta, ir jānotiek enerģijas pārbīdei. Bet jūs – esat saimnieks, savas enerģētiskās realitātes radītājs. Ja jūs radāt no bailēm, realitāte reaģēs atbilstoši. Ja jūs radāt no ticības un paļaujoties uz Dieva žēlastību, tad dabūsiet visu, ko vēlaties un pat vairāk.

Ješua par Gaismas Darbiniekiem

Nodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

* Kapitulācijas atzīšanas termins boksā.

** Oriģinālā – she