Ješua caur Pamelu Kribbe

Dārgie draugi! Es –Ješua. Es esmu šeit jūsu priekšā un sūtu jums manu enerģiju un mīlestību. Es gribētu būt jūsu atbalsts šajā grūtajā laikā.

Šis laiks, kad Zemes pāriet uz jaunu līmeni, paceļ virspusē daudzas vecas lietas. Vecas enerģijas pamostas no sen pagājušiem laikiem, jūsu pagājušo iemiesošanos un daudzu pagājušo pieredžu laikiem. Visi šie senie slāņi tagad atkal iznāk virspusē.

Šodien es gribu parunāt par šiem vecajiem laikiem, lai aizvestu jūs pie sevis pašu dziļākas izpratnes, pie tā, kas jūs esat “šeit – un – tagad”. Jūs esat vecas, senas būtnes, kuras nes sevī milzīgu pieredzi. Jūs veicāt ļoti ilgu ceļojumu caur laiku un telpu un ne tikai uz planētas Zeme.

Lūdzu, atļaujiet man atgriezt jūs sākumā. Faktiski sākuma nekad nebija, taču šī stāsta dēļ es runāju par sākumu laikā, jo eksistēja sākuma punkts garam iemiesošanās ciklam, kurā jūs tagad esat ieslēgti.

Es ņemu jūs laikā, kad jūs dzimāt kā atsevišķas dvēseles, kā individuāli “Es”. “Patība”, tik pazīstama jums šodien, bija pilnīgi jauna parādība Visumā. Atrašanās stāvoklī kā atsevišķiem un individuāliem atļāva jums savākt lielu pieredzi un, jā, tāpat arī ilūzijas. Bet tādēļ tas nekļūst mazāk vērtīgi. Tieši tas arī nozīmē – būt par “Es”, būt atsevišķam no veselā un piedzīvot ilūzijas, kas to pavada, lai jūs varētu uzzināt, ko nozīmē “nav”. Jūs varat aplūkot ilūziju un izjust to iekšienē. Pirms tam tādas iespējas nebija. Pirms tam eksistēja VIENOTAIS un nekas ārpus tā kā nediferencēts mīlestības un vienotības okeāns. Pamēģiniet izjust bailes un neziņu, atrodoties tajā iekšā.

Būdami ievainojamības un ar tieksmi uz ilūzijām stāvoklī, jūs sakrājāt milzīgu pieredzi, kura ļauj jums saprast jau pieredzes līmenī, kas ir vienotība un ko nozīmē mīlestība.

Jūs sapratīsiet, kas ir mīlestība, ne kā abstraktu jēdzienu, bet kā dzīvu, radošu spēku, kurš jūs vada un piepilda jūsu sirdi un dvēseli ar dziļu prieka un apmierinājuma sajūtu. Tas ir jūsu ceļojuma gala mērķis, pārnākšana Mājās, pēc kuras jūs tā ilgojaties, esība JŪS – KĀ – DIEVS, vienotības kā “Es” pārdzīvojums. Jūs negribat šķirties no savas Patības. Tieši savienojot jūsu “Es” ar Veselo, jūs izjūtat dziļāko apmierinājumu, un tas pievieno jūsu pašu unikālās enerģijas nospiedumu pie veselā radītā. Jūs – kā – Dievs pievienojat kaut ko jaunu un vērtīgu pie Radītā.

Es uzaicinu jūs atgriezties tajā laikā, kad šī būtība “Es” pirmoreiz ieguva formu. Atpakaļ brīdī, kad jūs parādījāties vai tikāt radīti kā eņģeļi. Vai jūs varat sajust šīs sākotnējās enerģijas maigumu un tīrību tajā tālajā laikā, kad jūs pirmo reizi bijāt “atlieti”, ieguvuši zināmu “formu”? Pēkšņi jūs kļuvāt par “Jūs”, atšķirīgiem un atsevišķiem no citiem jums apkārt, izjutāt individuālās eksistences brīnumu. Jūs vēl joprojām bijāt tik tuvi Dievišķās Gaismas avotam, ka bijāt mīlestības pilni un pārpildīti ar radošu potenciālu un prieku. Bija jūsos neticama vēlēšanās izbaudīt pieredzi, izzināt, sajust un radīt. Lūdzu, atgriezieties šajā brīdī un paskatieties, vai jūs varat sajust tā patiesīgumu, to, ka pašā dziļākajā savā daļā jūs esat – eņģelis.

Tagad es veicu lielu lēcienu laikā, jo es varu dot jums tikai pašu vispārīgāko šīs vēstures uzmetumu. Es ņemu jūs līdzi planētas Zeme sākumā. Jūs jau šeit bijāt. Jūs esat vecāki par Zemi kā fizisku planētu. Jūsu kā senas Paš–apziņas dzimšana atrodas daudz agrāk laikā kā Zemes rašanās.

Tagad iztēlojieties, ka jūs ienesāt savu ieguldījumu dzīvības attīstībā uz Zemes. Dzīvība uz Zemes lēnām attīstījās, pateicoties materiālu elementu klātbūtnei, kuri radīja apziņai plašu izvēli iespējām iemiesoties materiālās formās un ķermeņos: minerālos, augos un, vēlāk, dzīvniekos. Un jūs bijāt dziļi iesaistīti šajā radīšanas procesā. Kādā veidā?

Jūs bijāt eņģeļi un devas, kuri uzturēja un audzināja augu valsti, kuri bija tuvu pazīstami ar “dzīvības tīmekli” uz Zemes un rūpējās par to. Jūs arī nodrošinājāt mīlestību, rūpes un ēterisko barošanu dzīvnieku dzīvības formām.

Atmiņas par “paradīzi” vai Ēdenes Dārzu, par nevainojami sabalansētu dabu, kur jūs izpildāt dzīvības aizgādnieka un glabātāja lomu, attiecas uz šo seno laikmetu. Tad jūs vēl neiemiesojāties šeit, bet lidinājāties starp ēterisko un fizisko pasauli. Jūs bijāt eņģeļi uz dzimšanas matērijā robežas.

Atcerieties tā laikmeta tīrību un nevainību, atcerieties, kam tas ir līdzīgs – būt eņģeļa – devas apziņā, un to, cik stipri jūs mīlējāt Zemi un visas dzīvības izpausmes uz tās. Sajūtiet jūsu toreizējās apziņas “bērna” aspektu. Jūs bijāt līdzīgi bērniem, kuri rotaļājas paradīzē, vienmēr ar tieksmi uz piedzīvojumiem, lēkājoši un smejoši, kuri izjūt apmierinājumu no brīvas pašizteiksmes drošā apkārtnē. Neskatoties uz savu rotaļīgumu, jūs izjutāt godbijīgas trīsas pret dzīvību vadošajiem likumiem, un jums pat neradās doma apieties ar dzīvības formām ar kaut ko mazāku kā dziļš maigums un cieņa.

Un tā, jūs zināmā mērā bijāt Zemes dzīvības vecāki. Tas paskaidro, kāpēc jūs varat būt absolūti satriekti kaitējuma dēļ, kuru dabai nodara modernās tehnoloģijas, un vispārējās dabas spēku ļaunprātīgās izmantošanas dēļ. Kāpēc tas tā aizskar jūs? Tāpēc, ka jūs audzējāt un lolojāt šīs enerģijas no paša sākuma. Pašā savā dziļumā jūs esat saistīti ar tām, ar Zemi un tās dzīvību formu daudzumu, kā vecāks ar bērnu un radītājs ar savu radīto. Un, atkal, tad, kad jūs bijāt eņģeļi un audzējāt dzīvību uz Zemes, jūs nezinājāt, kāpēc jūs to darāt. Jūs darbojāties kā bērni, kurus vada nākošā piedzīvojuma aicinājums, jaunā satraukums, un jūs atļāvāt sev sekot tam, ko jūs vienkārši sajutāt kā priecīgu un aizraujošu. Jūs stādījāt jūsu enerģiju visur, kur jutāt gatavību to pieņemt.

Tādejādi, jūs palīdzējāt radīt paradīzi uz Zemes. Dzīvības lieliskums, augu un dzīvnieku valsts pārpilnība, dzīvības formu dažādība un dabiska visa tā attīstība.

Pat, ja tas viss izskatās pārāk grandiozi, kad stāstu jums visu to, vienkārši atļaujiet sev iztēloties, ka jūs bijāt tā daļa, ka jūs bijāt klāt kā eņģeļi Dzīvības Dārzā, rotaļīgi, nevainīgi, dzīvību audzējoši un lolojoši.

Izdzīšana no Paradīzes – Pirmā Krišana Pieredzē

Attīstības gadu miljonos uz Zemes notika daudz notikumu, kurus ir grūti īsumā aprakstīt. Taču noteiktā laika punktā jūsu svētlaimīgais piedzīvojums tika iztraucēts ar ietekmi no ārpuses, kuru var nosaukt par “sliktu” jeb “tumšu”.

Būtnes no citām visuma dimensijām sāka iejaukties Zemes lietās. Viņu mērķis bija izplatīt varu un ietekmi uz Zemes dzīvību. Šis notikums, spēcīgu tumšo enerģiju, no jūsu redzes viedokļa parādījušos no nekurienes, iejaukšanās, dziļi šokēja jūsu eņģeliskās būtības. Jūs nebijāt tam gatavi. Tā bija jūsu pirmā sadursme ar “sātanu”, un tā līdz pamatiem satricināja visu jūsu pasauli. Pirmoreiz jūs izjutāt, kā tas ir – vairs nejusties drošībā. Jūs uzzinājāt “cilvēciskās emocijas”: bailes, šoku, dusmas, vilšanos, bēdas, patvaļu. “Kas tas ir?” “Kas šeit notiek?”

Sajūtiet, kā ēna uzkrita jums šajā pirmajā sadursmē ar tumsu, ar dualitātes tumšo pusi. Pakāpeniski varas kāre, jūs tā nošokējusi un apšausminājusi, sāka pārņemt arī jūs. Tas notika tāpēc, ka jūs jutāt sašutumu un bijāt apvainoti par iekarotāju darbībām, un gribējāt aizsargāt un pasargāt Zemi no šī dīvainā iebrukuma.

Es runāju par ārpuszemes ietekmi, par noteiktu rasi, kuras izcelsmei nav nozīmes mūsu stāstam. Svarīgi ir tas, ka jūs daļēji uzņēmāt šo būtņu enerģiju un, tādejādi, veicāt krišanu. Es nerunāju par bībelisko Krišanu, jo šis vārds asociējas ar grēka un vainas jēdzieniem, bet par krišanu pieredzē, tumsā, kas zināmā mērā bija iepriekš noteikts, jo jūs bijāt dualitātes pasaules daļa. Dualitātes sēklas piedzima jūsos tajā brīdī, kad jūs kļuvāt par atsevišķu “Es”, sajūtošu sevi atsevišķu no veseluma. Tā ir radīšanas loģikas daļa, ka jūs izzināsiet dualitātes visas galējības, tikko kā kļūsiet par tās daļu.

Pamazām jūs kļuvāt par kareivjiem, jo alkāt pēc spēka savas “teritorijas” aizstāvēšanai. Pēc tam sekoja jauna stadija jūsu vēsturē, kurā jūs bijāt iesaistīti dažādos galaktiskos karos un cīņās. Apstājieties uz brīdi, lai sajustu šo notikumu – krišanu no eņģeļa – bērna rotaļīgās enerģijas skarbajā un dusmīgajā galaktiskā kareivja enerģijā. Mēs runājam par lieliem laika periodiem. Tas var likties grandiozi un neaptverami, ka jūs esat tam visam izgājuši cauri, taču es lūdzu jūs atļaut savai iztēlei pagaidām paceļot ar mani.

Jūs bijāt ievilkti negantā un grandiozā kaujā. Daļa no jums pazīstamās zinātniski – fantastiskās literatūras apraksta to visu un patiešām balstās uz tālas pagātnes patiesiem notikumiem. Tā nav vienkārši fantastika. Daudz kas notika īstenībā, un jūs bijāt dziļi iesaistīti tajā. Jūs pazaudējāt sevi kaujā par varu, un šajā jūsu vēstures stadijas laikā jūs pilnīgi izmēģinājāt ego enerģiju.

Es jau runāju par to agrāk Gaismas Darbinieku sērijā, bet tagad es gribu veikt vēl vienu milzīgu lēcienu, lai pastāstītu jums, kāda bija nākošā stadija.

Pēc ilga, ilga laika jūs beidzot nogurāt karot. Jums pietika. Jūs kļuvāt skumji, karš jums apnika, un zināma nostaļģija iezagās jūsu sirdīs. Jūs jau ilgi bijāt pārņemti ar kariem un konfliktiem, kuros piedalījāties. Spēka ilūzija var hipnotiski ietekmēt nepieredzējušu prātu. Jūs bijāt nepieredzējuši, kad izmēģinājāt savu pirmo krišanu tumsā.

Bet lūk, kādā brīdi jūsos notika pamošanās. Neskaidras atmiņas par dienām Paradīzē sakustējās jūsu prātos un sirdīs, atgādinot jums par prieku un nevainību, kuru jūs kādreiz zinājāt. Jūs vēlējāties atgriezties tur atkal un nevēlējāties vairs karot. Var teikt, ka jūs pilnībā bijāt izbaudījuši ego enerģijas un ar to pašu pilnībā bijāt tās sev izsmēluši. Jūs bijāt uzzinājuši visus kauju aspektus, visu diapazonu emocijām, kuras saistītas ar uzvaru un zaudējumu, kontroli un kapitulāciju, ar to, kā būt slepkavam un nogalinātam. Jūs bijāt vīlušies spēkā un konstatējāt, ka spēks un vara nedod jums to, ko sola: mīlestību, laimi un apmierinājumu. Jūs pamodāties no hipnotiska snauda un alkāt pēc kaut kā jauna.

Kad jūs sasniedzāt līmeni, kurš pārsniedza cīņas enerģiju, un savienojāties ar jūsu sirds enerģiju, jūs atkal pārvērtāties par iesācējiem. Jūs bijāt līdzīgi bērniem, kuri izbāzuši galvu virs sienas pilnīgi jaunai zemei, kurā nav cīņas vai varas, bet vadošie spēki – mīlestība un apvienošanās. Jūs sekojāt savas sirds aicinājumam un pārrāpāties pāri sienai. Un jūs atkal sākāt satikt viens otru un atpazīt viens otru kā radniecīgas dvēseles, kā vienas ģimenes locekļi. Kā kādreiz, kad jūs kā eņģeļi rotaļājāties kopā Ēdenes Dārzā.

Gaismas Darbinieku ģimenes locekļi, dzimuši vienā dvēseļu vilnī, atkal paskatījās viens uz otru un sajutās piesaukti ar kopēju aicinājumu, kopēju misiju. Jūs zinājāt, ka jums kaut kas jādara, lai veiktu izšķirošu soli sirds apziņas virzienā, uz atgriešanos jums faktiski eksistējošajā  Paradīzē. Jūs jutāt, ka jums atkal ir jāstrādā ar Zemi, taču šajā reizē kā cilvēciskām būtnēm, iemiesotām cilvēka ķermenī, lai no iekšas izmēģinātu, kas ir noticis ar Zemi galaktisko karu un jūsu varas ļaunprātīgās izmantošanas dēļ.

Jūsu cīņā par varu Zeme vienmēr bija uzmanības centrā. Daudzas galaktiskās partijas cīnījās par dominēšanu uz Zemes, un tas negatīvi ietekmēja planētu, visu dzīvību uz tās un attīstībā esošās cilvēces kolektīvo dvēseli. Iemeslu, kādēļ Zeme bija tik svarīgs mērķis visām šīm karojošām partijām, nav tik viegli paskaidrot. Īsi sakot, Zeme ir starta punkts kaut kam jaunam. Tā ir vieta, kura saved kopā daudz dažādu dimensiju un realitāšu un tādā veidā klāj ceļu uz nākotni. Daudzas un daudzas enerģijas satiekas un sajaucas uz Zemes – augu, dzīvnieku un, īpaši, cilvēku valstību iekšienē. Tas ir ļoti neparasti. Kad šīs enerģijas spēs mierīgi līdzpastāvēt, tas aizvedīs pie kolosāla gaismas sprādziena visā visumā. Lūk, kāpēc Zeme spēlē atslēgas lomu un kāpēc tā bija lielās Kaujas centrā.

Vienreiz jūs bijāt šīs kaujas daļa kā noziedznieki, pietiekami agresīvi mēģinot manipulēt ar dzīvību un apziņu uz Zemes. Tas nodarīja kaitējumu cilvēcisko būtņu attīstībai. Cilvēce tad vēl bija bērna stadijā, “nevainības stadijā”. Cilvēce bija “apdzīvota” ar dvēselēm no cita, ne jūsu, dzimšanas viļņa. Sērijā “Gaismas Darbinieki” mēs tās nosaucām par “zemes dvēselēm”. Tā bija jaunāka par jūsu vilni grupa dvēseļu, no paša sākuma iemiesojušās uz Zemes un spiestas sadurties ar ārējām, ārpuszemes manipulācijām, ierobežojošām cilvēcisko būtņu iespējas. Ārpuszemes spēki iesakņoja baiļu un nepilnvērtības enerģijas jaunajā un atvērtajā cilvēku apziņā. Tas atļāva viņiem nodibināt kontroli pār cilvēkiem.

Es atgriežos tagad pie jūsu lēmuma iemiesoties uz Zemes kā cilvēciskām būtnēm. Jums tam bija divi motīvi. Pirmkārt, jūs jutāt, ka esat gatavi iekšējai pārmaiņai un transformācijai. Jūs gribējāt tikt vaļā no ego, noskaņotu uz cīņu, un augt citu esamības veidu virzienā. Jūs īsti nezinājāt, ko tas nozīmē,  jūs vēl nesapratāt to pilnībā, bet jūs jutāt, ka iemiesošanās uz Zemes dos jums tieši tādus izaicinājumus un iespējas, kuri jums vajadzīgi.

Otrkārt, jūs zinājāt, ka jums jāatlīdzina Zemei daļēji jūsu darbības rezultātā nodarītais kaitējums. Jūs kaut kādā veidā jutāt, ka sākotnēji esat ar Zemi dziļi saistīti ar mīlestību un savstarpēju cieņu, bet tas izkropļojās, kad jūs atļāvāties iepīties karā par šo pašu Zemi. Divām jūsu galējībām – eņģelim – bērnam un norūdītam kareivim – bija nepieciešamas savienošanās un transformācija. Bet kāda vieta var būt vairāk tam piemērota, ja ne Zeme? Jūs jutāties dziļi saistīti ar šo planētu un jutāt arī “karmiskus pienākumus” uzlabot apstākļus uz tās. Jūs vēlējāties izmainīt un pacelt apziņas stāvokli uz Zemes. Tā jūs kļuvāt par “gaismas darbiniekiem”.

Jūs iemiesojāties uz Zemes Atlantīdas laikā.

Atlantīda – Otrā Krišana Pieredzē

Atlantīda bija civilizācija, kura atradās daudz tālāk pa laika skalu, nekā jums zināmais vēsturiskais periods. Atlantīda parādījās apmēram pirms 100 000 gadiem un beidza savu eksistenci apmēram pirms 10 000 gadiem. Pat nedaudz agrāk kā pirms 100 000 gadiem. Atlantīda pakāpeniski attīstījās, kad ārpuszemes rases sāka “iebrukt” Zemē, iemiesojoties cilvēka ķermeņos. Šīm dvēselēm pamatā bija augsts intelektuālās attīstības līmenis. Sabiedrības un kopienas uz Zemes toreiz sastāvēja galvenokārt no zemes dvēselēm un bija uz samērā “primitīva”, kā jūs to saucat, attīstības līmeņa.

Toreiz eksistēja, pat pirms Atlantīdas, daudz ārpuszemes ietekmju uz Zemi no galaktiskajām valstībām, kuras dažādos veidos sūtīja uz šejieni domformas. Šīs domformas bija enerģijas, kuras ēteriskajā vai auriskajā līmenī pieslēdzās cilvēkiem un tādā veidā ietekmēja cilvēku domas un emocijas. Tas notiek pastāvīgi, jo jūs uztverat idejas un ticējumus audzināšanas rezultātā un no sabiedrības. Tie aptver jūs kā lipīgs tīmeklis. Taču, tas var arī nākt arī no jūs ielencošajiem astrālajiem līmeņiem. Domformas, kuras jums projicēja galaktiskie kareivji, pārsvarā bija kontrolējošas un manipulējošas, bet vienmēr bija arī gaismas un maiguma ietekmes. Vienmēr tikai pats cilvēks izlemj, ko ielaist sevī un ko nē. Kaut kādā brīdī galaktiskās partijas nolēma, ka viņām ir nepieciešama dziļāka ietekme uz Zemi, un viņiem tā bija iespēja iemitināties cilvēku ķermeņos, iemiesojoties uz Zemes. Gars atvēra viņu priekšā šo iespēju, jo tā atbilda viņu pašu iekšējam attīstības ceļam. Jūs bijāt viena no tādām partijām. Jūsu garīgajā literatūrā cilvēki, kuri cēlušies no šīm galaktiskajām valstībām, bieži tiek pieminēti kā “zvaigžņu cilvēki” vai “zvaigžņu sēklas”.

Atlantīda bija zemes iedzimto sabiedrību un no ārpuses ieplūdušo dvēseļu apvienošanās, sajaukšanās rezultāts. Jūs, Gaismas Darbinieku dvēseļu vilnis, iemiesojāties uz Zemes, jo gribējāt izsaukt izmaiņas un progresu un izaugt paši no apziņas, kas balstās uz ego, līdz apziņai, kas balstās uz sirdi.

Kad jūs ieradāties šeit, tad vispirms jutāties neveikli un neērti fiziskajos ķermeņos. Dzīve tādā blīvā fiziskā matērijā izsauca jūsos ierobežotības un sasietības sajūtu, jo jūs parasti izmantojāt daudz plānākus un elastīgākus ķermeņus, kuriem piemita lielāks psihiskais spēks. Augstākajās (mazāk materiālās vai blīvās) vibrācijās vai dimensijās jūsu dvēselei ir daudz lielāka tiešā ietekme uz materiālo apkārtni. Šajos plānos, vienkārši domājot par kaut ko vai vēloties kaut ko, jūs varat nekavējoties to radīt un pievilkt sev. Jūsu prāts ir pieradis radīt daudz ātrāk, kā tas ir iespējams uz Zemes. Var teikt, ka matērijas reaģēšanas laiks uz Zemes ir ievērojami lielāks. Tādejādi, kad jūs pirmo reizi izrādījāties esam šeit, jums bija sajūta, ka jūs kaut kādā veidā esat ieslodzīti cietā un nepakļāvīgā ķermenī un izjutāt nedrošību tā dēļ, ka jūsu vēlēšanās un cerības vairs nematerializējas tik viegli, bet iespēja uzturēt dzīvi un apstākļus ir diezgan ierobežota.

Un tā, jūs bijāt samulsuši, ierodoties šeit. No otras puses, jums bija ļoti augstas mentālās spējas, attīstītas jūsu iepriekšējo galaktisko dzīvju laikā. Lai sūtītu domformas un iesakņotu tās citās dzīvās būtnēs, jums bija jābūt ar pietiekamu savu pašu psihisko enerģiju. Jūsu prāts līdzinājās asu asmeņu komplektam, kuriem bija jāpierāda sava vērtība pilnīgi nepazīstamā apkārtnē. Jūsu augsti trenētās mentālās iespējas bija vecs sasniegums, un, sakarā ar svešuma un ierobežotības sajūtu, kuru jūs izjutāt uz Zemes, jūs instinktīvi centāties atrast savu ceļu šeit, izmantojot vecos sasniegumus. Tādejādi, jūs sākāt ekspluatēt savu mentālo spēku uz Zemes. Sākotnēji jūsu nodoms bija pieslēgties Zemes realitātei caur sirdi. Pirms iemiesošanās jūs zinājāt, ka, neskatoties uz jūsu milzīgo analītisko un psihisko spēku, jūsu sirds pamati stāvēja uzarti, un tiem bija vajadzīgas tikai sēklas, maziņas Gaismas sēklas. Taču jūs to “aizmirsāt”, kad iekļāvāties Zemes realitātē, un jūsu apziņu aizslēdza aizsegs.

Uz Zemes jums bija jāsaskaras ar zemes dvēselēm, kuras dzīvoja šeit kā cilvēciskas būtnes, un jūs ne visai labi sapratāt viņas. Jūs domājāt par viņām kā par neapzinīgām un barbariskām būtnēm. Jūs nesapratāt viņu atvērto, spontāno emociju izteikšanas veidu. Jūsu acīs viņas bija primitīvas. Viņas bija vairāk savu emociju nekā prāta vadītas. Jūsu iespējas bija atšķirīgas no Zemes cilvēku dabiskajām iespējām.

Pat neskatoties uz to, ka jūs bieži dzimāt un augāt kā viņu bērni (kad jūs dzimāt vecākiem, kuri bija zemes dvēseles), pamazām starp jums izpaudās sociālas atšķirības. Pateicoties savām izcilajām mentālajām spējām, jūs attīstījāt agrāk nezināmas tehnoloģijas. Viss tas notika lēni un dabiski. Mēs runājam par tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu gadu.

Neiedziļinoties šī procesa detaļās, es lūdzu jūs sajust būtību tam, kas tur notika. Vai jūs varat iztēloties, ka bijāt tā daļa? Vai jūs varat iztēloties, kā ir sajust, ka jūs esat kaut kur “piezemējušies”, kur jūs nejūtaties pa īstam mājās, un pie tam zināt: “Es kaut ko grasījos šeit izdarīt, bet ko…? Ļaujiet man tikt skaidrībā. Man manā komandā ir noteiktas spējas un spēki… Tas atšķir mani no daudziem manā apkārtnē… Es izmantošu savas talantus, lai apliecinātu sevi.” Vai jūs pazīstat šo lepnības un savu ambīciju veidu? Vai atceraties, ka tas bija jūsu? Tā ir tipiska atlantu enerģija.

Pamazām uz Zemes radās jauna kultūra. Civilizācija, balstīta uz bezprecedenta tehnoloģisku attīstību, kura ietekmē visas sabiedrības daļas. Es gribu pateikt nedaudz vairāk par tehnoloģijas veidu, kura attīstījās Atlantīdā. Tas, ko jūs skaidri atcerējāties, neskatoties uz aizmirstības aizsegu – tas ir, ka jūs varat ietekmēt materiālo realitāti ar jūsu prāta spēku, un, konkrēti, ar trešo aci. Trešā acs – tas ir intuīcijas un psihiskās zināšanas enerģētiskais centrs (čakra), novietots aiz jūsu divām fiziskajām acīm.

Trešās acs spēks vēl arvien bija ļoti tuvs jums šajās pirmajās iemiesošanās kā jūsu dvēseles “otrā daba”. Jūs zinājāt, “kā tas darbojas”. Jūs zinājāt, ka matērijai (fiziskajai realitātei) ir apziņas forma, ir apziņa noteiktā esības stāvoklī. Šādā ceļā jūs varējāt burtiski kustināt matēriju, manipulēt ar to ar prāta palīdzību. Jūs zinājāt noslēpumu, kurš tika aizmirs vēlākā laikā.

Pašreizējā laikā jūs aplūkojat matēriju (fizisko realitāti) atsevišķi no apziņas (prāta). Mūsdienu zinātnes ietekmē jūs esat aizmirsuši, ka visam eksistējošam piemīt dvēsele, visam ir tā vai cita apziņas forma, kurai jūs varat pieslēgties un radoši sadarboties ar to. Šī zināšana bija acīmredzama jums tajos senajos laikos. Taču Atlantīdas laikā, kad jūsu sirds centrs vēl nebija pilnībā pamodies, jūsu trešo aci pirmām kārtām kontrolēja gribas centrs jeb ego (saules pinums jeb trešā čakra). Jūs stāvējāt uz sliekšņa jaunai iekšējai realitātei, uz sirdi balstītas apziņas realitātei, taču no šoka par iegremdēšanos Zemes blīvajā realitātē jūsu maigie un svaigie nodomi tika uz laiku pazaudēti. Jūs atļāvāt sev nomaldīties no ceļa un ļaut sevi vest pārmērīgai gribas izmantošanai, sajauktai ar trešās acs enerģiju. Plašākā perspektīvā jūs patiešām centāties padarīt lietas labākas (“gaismas darbs”), bet darījāt to egoistiski, izturoties autoritatīvi attiecībā pret zemes dvēselēm un dabu.

Atlantīdas uzplaukuma laikā tehnoloģija bija augsti attīstīta, dažās jomās pat vairāk kā jūsu tagadējā, jo telepātijas un psihisko manipulāciju spēks bija saprasts un izmantots daudz labāk. Momentāni telepātiski sakari eksistēja starp daudziem cilvēkiem milzīgos attālumos. Bija iespēja ceļot ārpus ķermeņa. Eksistēja efektīvi sakari ar ārpuszemes civilizācijām.

Daudz kas kļuva iespējams Atlantīdas laikos, bet daudz kas arī bija nepareizi. Tas pamatā bija sadalījums politiski – garīgajā elitē un “vienkāršajos cilvēkos”, pamatā sastāvošus no zemes dvēselēm. Viņi tika uzlūkoti kā zemākās būtnes, kuras stāv sociālo kāpņu pašā apakšā, un tika izmantoti ģenētiskiem eksperimentiem, kuri bija daļa no atlantu ambīcijām manipulācijā ar dzīvību bioloģiskā līmenī un labāku dzīvības formu radīšanā.

Atlantu sabiedrības pozitīva puse, starp citu, bija tajā laikā eksistējošā vīriešu un sieviešu vienlīdzība. Cīņa starp vīrieti un sievieti, kurā sieviete šausmīgi tika apspiesta attīstības pēdējās stadijas laikā, nebija raksturīga Atlantīdai. Sievišķā enerģija tika pilnībā cienīta, īpaši tāpēc, ka tā ir tieši saistīta ar trešās acs enerģiju (intuīcija, gaišredzība, garīgais spēks).

Tagad es gribu paņemt jūs līdzi Atlantīdas krišanas laikos. Jūs vēl joprojām centāties pievest sevi atbilstoši tur strādājošām enerģijām. Jūs bijāt dziļi iesaistīti visā, kas aizgāja ne tā kā vajag šajā stadijā.

Jūs dzīvojāt Atlantīdā no gribas centra un trešās acs. Jūsu sirds enerģija ievērojami neatvērās. Kādā brīdī jūs iemīlējāties pašu tehnoloģijas iespējās un uzlabotu dzīvības formu radīšanas tieksmē. Jūs pielietojāt gēnu inženieriju un eksperimentējāt ar daudzām dzīvības formām, un izrādījāties nespējīgi saprast, sajust, ka ar to jūs necienīgi attiecaties pret pašu Dzīvību viņās. Jūsu eksperimentu priekšmets netika uzlūkots kā jūsu līdzjūtības un līdzcietības objekts.

Šīs Atlantīdas attīstības izkropļotās stadijas enerģijas atgriezās 20. gadsimtā nacistiskā režīma laikā Vācijā. Cietsirdīgi eksperimenti un kopēja klīniski auksta attieksme pret “zemākajām dzīvības formām” bija šī režīma būtiska daļa. Nepietiekama līdzjūtība un līdzcietība, izrādīta attiecībā pret upuriem, emociju trūkums un mehānisks “darba” veids ar viņiem bija tāds pats, kā arī pie Atlantiem. Šodien tas jūs piepilda ar šausmām. Jūs redzējāt un jutāt arī tā otru pusi, upura pusi, dzīvēs, kuras bija pēc Atlantīdas.

Taču Atlantīdas laikā noziedznieki bijāt jūs. Tas ir tas, kā rezultātā iznāca jūsu specifiskā “karma”. Atlantīda – atslēga pie jūsu dzīvēm pāridarītāja lomā, jūsu tumšās puses. Es to saku jums ne tādēļ, lai jūs justu kaunu un vainu, pavisam nē. Visi mēs – esam šīs vēstures daļa, pieņemot tajā dažādas lomas un maskas, un tas ir tas, kas nozīmē būt dualitātē. Tas nozīmē piedzīvot un spēlēt visas iedomājamās lomas, no ļoti gaišām līdz ļoti tumšām. Ja jūs atļausiet sev pazīt savu tumšo pusi, ja jūs pieņemsiet, ka jūs spēlējāt arī vajātāja lomas, jūs kļūsiet sabalansētāki, brīvi un priecīgi. Lūk, kādēļ es to saku jums.

Kādā brīdī tehnoloģiskā attīstība, pēc kuras jūs un citas grupas tā dzinās, izrādīja tik lielu ietekmi uz dabu, ka Zemes ekoloģiskā sistēma sabruka. Atlantīda nesabruka momentāni. Bija daudz brīdinošu zīmju – dabas bāku – taču, kad tās netika ņemtas vērā, notika kolosālas stihiskas nelaimes, kuru rezultātā Atlantīda sabruka un nogrima.

Kā tas ietekmēja jūs iekšējā līmenī? Tas bija šoks. Tā bija ļoti traumējoša pieredze. Tā bija vēl viena Krišana. Otrā Pieredzes krišana dziļumā.

Jūsu iemiesošanos uz Zemes laikā jūs, galu galā, pazaudējāt saiti ar sirds enerģiju, kuru tiecāties sasniegt. Pēc Atlantīdas krišanas jūs skaidrāk kā jebkad sapratāt, ka patiesība nevar tikt atrasta kontrolē pār dzīvību, pat ar cēlu mērķi. Tad jūs patiešām sākāt atvērties savas sirds klusajai balsij, sakošai, kad gudrība darbojas caur pašu dzīvību, ka nav nepieciešamības pēc vadības un kontroles. Gudrība, uz kuru jūs varat noskaņoties, pēc kuras varat līdzināties, samierināti klausoties, ir pašā dzīves plūsmā, sirds un sajūtu plūsmā. Tā nav gudrība, radīta ar prātu vai gribu. Tā ir gudrība, atnākusi no plašākiem horizontiem, tā ir mīlestības balss.

Jūs pamazām sākāt just iekšienē šo mistisko zināšanu savienojumā ar vienkāršību un samierināmību*. Bet pat tad vēl nepienāca laiks, lai priecīgi pamostos. Ēna bija uzkritusi jums pa Atlantīdas eksistences laiku, ēna no negatīvas iedarbības uz citām būtnēm. Tā ietekmei bija jātiek jums sev dziļi sajustai un izmēģinātai, pirms pamošanās kļuva iespējama.

Atkal es veicu lielu soli šajā vecajā vēsturē un ņemu jūs līdzi atgriešanās uz Zemi brīdī, pēc tam, kad Atlantīda bija iznīcināta, okeāna viļņu aizskalota. Atkal jūs iemiesojāties cilvēku ķermeņos. Atmiņa par Atlantīdu, saistīta ar kaunu un pārliecības trūkuma par sevi, bija noslēpta dziļi jūsu dvēseles atmiņā. Atlantīdas krišana apstulbināja un samulsināja jūs, taču tā arī pavēra jūsu sirdis mazliet plašāk.

Kādi apbrīnojami notikumi notiek tādā lielā laika mērogā.

Gaismas Darbinieka nepieņemšana – Trešā Krišana Pieredzē

Nākošais svarīgais cikls sākās ar Kristus enerģijas nonākšanu uz Zemes, visredzamāk pārstāvētu ar mani. Daudzi no jums bija klāt toreiz un apmēram tajā laikā. Dažus gadsimtus pirms manas dzimšanas jūs atkal sākāt lielā skaitā iemiesoties uz Zemes. Jūsu sirds balss jūs sauca un aicināja jūs. Jūs jutāt, ka jums jābūt šeit, ka ir pienācis laiks jums spert nākošo soli jūsu garīgajā ceļojumā, ļoti cieši savītā ar Zemi.

Kristus enerģijas atnākšana, mana atnākšana uz Zemi, bija daļēji jūsu sagatavota. Es nebūtu varējis atnākt, ja uz Zemes jau nebūtu enerģijas slānis, varošs pieņemt, tā sacīt, “uzķert” mani. Jūsu enerģija nodrošināja kanālu, caur kuru es varēju fiksēt Kristus enerģiju uz Zemes. Tie patiešām bija kopīgi pūliņi. Jūsu sirdis atvērās man, tam, ko es pārstāvēju. Tajā laikā jūs bijāt cilvēces daļa, atvērtākā sirds mīlestībai un gudrībai.

Zināma samierināmība parādījās jūsos, labākajā šī vārda nozīmē: samierināmība ne–ziņas priekšā, nevēlēšanās kontrolēt un “vadīt” lietas un īsta atvērtība kaut kam jaunam, kaut kam, stāvošam malā no varas un kontroles, kaut kam citam. Un, pateicoties šai jūsu sirds ticībai un atvērtībai, jūs spējāt mani pieņemt.

Es biju kā gaismas grauds, nokritis uz Zemes, atgādinot visiem, kas tam bija gatavs, viņu eņģelisko dabu, dievišķo kodolu. Jūs saņēmāt no manis grūdienu, no tā, ko es izteicu un izstaroju no sava kodola, un no šī laika Kristus enerģija dziļi ietekmēja jūs tajā dzīvē ap Kristu, dzīvēs pēc tā un vēl joprojām. Visās tajās dzīvēs jūs centāties atnest Kristus enerģiju uz Zemi un izplatīt to caur dažādām skološanas un dziedināšanas formām. Jūs bijāt iedvesmoti un kvēli Gaismas Darbinieki, smagi strādājoši, lai samazinātu bailes un atnestu vairāk taisnīguma un mīlestības uz planētu.

Tajā ērā, Kristus enerģijas pamošanās ērā, jūs bijāt vienīgie, kuri turējās pretī reliģijām, ļoti labi organizētām cilvēku autoritārai pakļaušanai. Jūs cīnījāties par sievišķās enerģijas brīvību un vienlīdzību, sirds vērtībām laikmetā, vēl joprojām tik tikko tās apjautušam. Pagājušajos divos tūkstošos gadu jūs bijāt cīnītāji par brīvību un bijāt par to noraidāmi un vajājami. Jūs sodīja un spīdzināja par to, kas jūs esat, un bieži jūsu beigas bija uz mieta vai ešafota. Jūs nesāt sevī milzīgu emocionālu traumu, nodarītu jums ar šo vēstures epizodi.

Cīņā un pretestībā, ar kuru jūs sadūrāties, strādāja atlantiskā (un galaktiskā karma). Tagad lomas pamainījās. Jūs kļuvāt par upuriem un izgājāt caur vientulības, baiļu un izmisuma dziļumiem. Jūs tuvu iepazināties ar dziļām emocionālām atstumšanas, nepieņemšanas sāpēm. Tā bija jūsu trešā Krišana Pieredzē, un pirmā, kura bija atvedusi jūs pie pašas jūsu misijas sirds: sapratnes par vienotību, atrodošos zem Gaismas un Tumsas, izzināšanas, ko patiesībā nozīmē Mīlestība. Šī trešā krišana atveda jūs šodienā, pie tā, kas jūs esat tagad.

Šodien, uz jauna cikla šķautnes, šajā pārveidojošajā laikā, jūs pa īstam esat atvērti Kristus enerģijas nozīmes izpratnei. Jūsu sirdīs izaug gudrība, kura apvieno pretstatus un kāpj pāri to robežām, un atpazīst vienoto dievišķo plūsmu visās tās dažādajās izpausmēs. Jūsu mīlestība vairs nav vienkārši abstrakts jēdziens, bet īsta, tīra un patiesa sirds plūsma, kura sasniedz citus un pašu Zemi. Jūs tagad atpazīstat sevi citos, neatkarīgi no tā, vai viņi ir “gaiši”, vai “tumši”, bagāti vai nabagi, gaismas darbinieks vai zemes dvēsele, cilvēks, dzīvnieks vai augs. Mīlestība, kura ir Kristus enerģijā, pārmet tiltus starp pretstatiem un dod jums taustāmu visa eksistējošā savstarpējās saistības sajūtu.

Kā eņģeli, jūs kaut kad apsargājāt Paradīzi uz Zemes. Jūs atšķēlāt sevi no šī nevainības stāvokļa, kad iesaistījāties spēka dejā ar enerģijām, kuras gribēja jums nozagt to. Tā dēļ jūs pametāt garīgo valstību un iemiesojāties dziļāk formu un ilūziju materiālajā realitātē. No eņģeļiem jūs pārvērtāties par kareivjiem. Iemiesojušies uz Zemes un izmēģinājuši, kam tas ir līdzīgs – būt cilvēkiem, jūsu no jauna pakļāvāties vēlmes kontrolēt lietas kārdinājumam, un tas noveda pie Atlantīdas un jūsu kā kareivju krišanas. Jūs atgriezāties uz Zemes izmēģināt spēka spēles pretējo pusi, sajust, ko nozīmē būt agresijas un vardarbības upurim. Šīs cikla pēdējās daļas sekas vēl joprojām ir skaidri redzamas veidā, kādā jūs uztverat un pārdzīvojat lietas, un jūs smagi strādājat, lai uzveiktu jūsos šo nepieņemšanas un atteikuma traumu. Ar to jūs pabeidzat pilnu ciklu, nonākot tā sākuma punktā. Jūs atgriežaties pie jūsu īstās eņģeliskās dabas, taču tagad kā pilnīgi iemiesoti eņģeļi, ar īstu un dzīvu gaismas un tumsas, mīlestības un baiļu, zināšanu. Jūs esat gudri un līdzjūtīgi eņģeļi, cilvēciskie eņģeļi…

Es dziļi cienu jūs par neticamo ceļojumu, kuru jūs veicāt. Es stāvu tagad jūsu priekšā kā līdzīgs. Es esmu šeit kā skolotājs un audzinātājs, taču arī kā brālis un draugs. Es gribu piedāvāt jums manu mīlestību un draudzību, un ne abstraktu, bet kā taustāmu biedriskuma un sapratnes enerģiju. Es zinu, kas jūs tādi esat. Tagad paskatieties uz sevi ar manām acīm un atpazīstiet sevi.

Jūs atrodaties beigās lielam laika ciklam, kurā jūs caur daudz ko esat izgājuši un daudz ko izmēģinājuši. Šodien es gribēju parunāt par Atlantīdu, jo enerģiju, kuras jūs tur iemiesojāt, atzīšana palīdzēs jums sasniegt mieru ar jums pašiem un veselumu. Atlantiskā enerģija – tā ir milzīga mentālā spēka enerģija savienojumā ar īpašu lepnību un augstprātību. Uzdrošinieties atzīt sevī šo “tumšo” pusi, uzdrīkstieties pieņemt to, ka jūs vienreiz dzīvojāt tajā un izmēģinājāt to. Sajūtiet, ka jūs bijāt kā pāridarītājs, tā arī upuris. Šī fakta pieņemšana savā apziņā atvērs vārtus uz dižāko gudrību, kuru jūs varat aptvert savā dzīvē: ne–nosodīšanas gudrību. Apzinoties savu tumšo pusi, jūs pārtraucat tiesāt citus, kam taisnība un kam nav, vai pat sevi. Izzūd viss pamats tiesai, un rodas ceļš sapratnei un līdzcietībai. Tad jūs patiešām sākat saprast, kas ir mīlestība un ko nozīmē “gaismas darbs”. Ar terminu “gaismas darbs” faktiski nepareizi saprot, ka eksistē zināma veida cīņa, kura notiek starp gaismu un tumsu, un Gaismas Darbinieks – ir tas, kurš cīnās ar tumsu. Taču īstajam gaismas darbam ar to nav nekā kopīga. Īstais gaismas darbs nozīmē, ka jūs esat spējīgi atpazīt mīlestības un apziņas gaismu visā, kas eksistē, pat ja tas slēpjas aiz naida un agresijas maskas.

Jūs vēl arvien bieži jūtat kārdinājumu tiesāt Zemes realitāti, piemēram, politiķu darba metodes vai cilvēku attieksmi pret apkārtējo vidi. Ir viegli runāt, ka viss nav tā un justies uz Zemes klejotājam, svešajam un bez patvēruma. Pamēģiniet tādā brīdī sajust sevī pāridarītāja enerģiju. Pieslēdzieties Atlantiskajai enerģijai, kura vēl joprojām ir jūsu dvēseles atmiņā un sajūtiet, ka jūs arī bijāt tādi un, pat, ka tas bija labi. Visas jūsu “krišanas pieredzē” galu galā izveda jūs cauri veselam ciklam un atvēra jūsu sirdi Dieva radīšanas būtībai: mīlestībai, radošumam un nevainībai. Jūs, izmēģinājuši gaismas un tumsas galējības, visa sava ceļojuma laikā palikāt nevainīgi bērni no paradīzes, piepildīti ar patiesuma garu, stipru zinātkāri un interesi par dzīvību. Šajā ceļojumā jūs varējāt mācīties tikai uz pieredzes pamata. No “krišanas pieredzē” nebija iespējams izvairīties, jo tas bija līdzeklis sasniegt kaut ko jaunāku un labāku. Jūsu ceļojuma jēga ir gudrības sasniegšanā caur pieredzi. Tādejādi, lūdzu, uzziniet un slaviniet šī eņģeļa – bērna, kuri jūs bijāt, vīrišķību. Ieraugiet viņa dzīvības spēku, drosmi un neatlaidību nezināmā izpētē, un pēc tam sajūtiet savu paša nevainību, pat pašā tumšākajā jūsu pusē.

Es lūdzu jūs cienīt sevi, ieskaitot arī savu tumšo pusi. Vienkārši uz mirkli sajūtiet Atlantiskās enerģijas spēku un pašapziņu. Tajā ir, protams, arī pozitīvā puse. Jūs saņēmāt daudzas veltes. Atsauciet šo enerģiju uz “šeit – un – tagad”. Atļaujiet paša vērtības un pašsavaldīšanās sajūtai atgriezties pie jums un piedodiet sev cietsirdību un pagātnes kļūdas. Jā, jūs darījāt sāpes citiem, jūs bijāt tur agresori… bet sajūtiet arī, cik dziļi jūs to nožēlojāt un cik plaši esat atvērušies tagad īstai cieņai pret visu dzīvojošo. Kad jūs piedodat sev, jūs atveraties priekam būt brīvam no tiesāšanas. Tās ir sekas: ja jūs atpazīstat sevī savu tumšo pusi un esat spējīgi piedot sev par to, jums vairs nav nepieciešamības tiesāt ne sevi, ne citus. Tas ir tāds apmierinājums jūsu dvēselei…

Bieži jūs vēl “pakarināt sevi uz jūsu nosodījumu āķa”. Jūs sakāt sev, ka vēl ir tik daudz kā, ko jūs gribat sasniegt. Šodien es lūdzu jūs atskatīties atpakaļ un paraudzīties uz to, kas jau ir izpildīts. Paskatieties uz jūsu dziļo ceļojumu caur visiem šiem milzīgajiem laika cikliem. Un neskatieties vairs uz mani no apakšas uz augšu kā uz meistaru. Es izpildīju šo lomu pirms diviem tūkstošiem gadu, taču šis laiks jau ir pagājis. Jūs – Jaunās Ēras Kristi. Jūs atnesīsiet mieru dualitātes un polaritātes realitātē, izstarojot mieru, dzīvojošu jūsu pašu sirdīs. Sajūtiet, cik jūs esat gatavi šai lomai un atļaujiet man vienkārši piedāvāt jums zināmu atbalstu un iedrošinājumu kā draugam un brālim. Mēs esam vienoti.

© Pamela Kribbe 2006
www.jeshua.net

* Angliski:  surrender – atteikšanās, padošanās