Šis čenelings notika auditorijas priekšā 2006. gada 5. februārī Oiservijkā, Holande. Runas teksts tika viegli apstrādāts lasīšanas ērtībai.

Angļu valodā tulkojusi Tineke Levendinga.

Dārgie draugi! Ar milzīgu prieku un laimi es atrodos šodien ar jums. Mana enerģija tek jūsu vidū, un kā jūs varējāt sajust, tā nav lekcija tradicionālajā nozīmē. Es pārraidu noteiktu enerģiju (papildus informācijai), un jūs esat tāda pati tās daļa, kā es, Pamela un Gerrits. Esot šeit kopā, mēs radām enerģijas lauku jeb virpuli šajā istabā, šajā kanālā uz Zemi. Tādejādi šī vieta ir svēta. Jebkurā vietā, kur cilvēki – eņģeļi cilvēku ķermeņos – pulcējas kopā un savienojas ar nodomu iesēt savu gaismu Zemē, zeme kļūst svēta.

Es gribētu īsi pastāstīt par “čenelinga” fenomenu, kurš kopš neseniem laikiem kļuvis tik populārs. Jūs visi esat pazīstami ar jēdzienu “prāna”, kuru izmanto jogā un austrumu filozofijā. Prāna – tā ir garīgā enerģija, kuru jūs uzsūcat katrā ieelpā. Jēga ir tajā, ka jūs ne tikai ieelpojat skābekli, kad izdarāt ieelpu, bet arī dzīves spēka enerģiju, kosmisko enerģiju, kura ir pārāka par fizisko un dod jums iespēju dzīvot. Bet es gribētu norādīt uz to, ka, kā katrs ieelpo prānu kopā ar skābekli, tā katrs nepārtraukti saņem sūtījumus pats savā veidā. Čenelings nav dažu cilvēku ar īpašu spēju prerogatīva. Čenelings – tā ir pati dabiskākā lieta pasaulē. Ziniet, jūs nevarat dzīvot bez kosmiskās enerģijas. Jūs nevarat eksistēt, dzīvot un gūt sekmes, neuzņemot kosmisko enerģiju. Tāpat, kā jūs nevarat dzīvot tikai ar skābekli, jūs nevarat veikt pamata funkcijas bez saiknes ar kosmisko enerģiju, kas ir jūsu Mājas. Zeme un kosmoss, skābeklis un prāna, abas komponentes ir nepieciešamas, lai pilnībā izpaustu sevi kā cilvēciskas būtnes Zemes realitātē.

Jaunās sērijas pirmajā čenelingā es nosaucu jūs par vārtu glabātājiem, tiem, kas atver vārtus lielajai Gaismai uz Zemes. Taču tāpat jūs esat arī – tilta celtnieki, tie, kuri ir starpnieki starp kosmisko un Zemes sfēru, tie, kuri kalpo par kosmiskās enerģijas kanālu uz Zemi. Tas ir kaut kas, ko jūs patiešām darāt, tas ir kaut kas, kas jums jādara, lai jūs justos priecīgi, mērķtiecīgi un veselīgi. Jūs pieņemat sūtījums katru reizi, kad  izmantojat savu intuīciju, katru reizi, kad ieskatāties dziļi savā iekšienē un atpazīstat, kā jūs uztverat lietas un kā gribat tās izmainīt. Šajos brīžos jūs formējat kanālu ar savu Augstāko Es, un jūs savienojaties ar nezemes, kosmiskajām sfērām, kuras var atbalstīt jūs augstāko mērķu sasniegšanā šeit uz Zemes. Katrs no jums kaut kādā veidā pieņem sūtījumus, lai noskaņotos uz savu dižo būtību, kura atrodas aiz telpas un laika robežām.

Šodien mēs dalāmies ar mūsu enerģijām un pievienojamies kosmiskās enerģijas pārraidei, kas meklē savu ceļu uz Zemi šajā Jaunajā Ērā. Jaunā Ēra jau vairs nav nākotnes redzējums. Tā jau izpaužas neskaitāmu cilvēku ikdienas dzīvē. Kad jūs lasāt avīzes vai skatāties televizoru, var likties, ka laiks vēl nav pienācis. Taču pamošanās, kuru ir veikusi Jaunā Ēra, sākas indivīda līmenī, bet nevis valdību, iestāžu un organizāciju līmenī. Tieši kāda ikdienas esībā tiek pasniegta šī jaunās enerģijas plūsma. Jūsu sirds plūsma uzaicina jūs un vilina dzīvot un darboties saskaņā ar tās vieglumu un gudrību. Tieši tā notiek Jaunās Ēras dzimšana, caur vienkāršiem indivīdiem, uzmanīgiem pret savas sirds čukstiem. Jebkuras reālas izmaiņas garīgais pamats vienmēr atrodas individuālajā līmenī. Enerģija, kura pamodīsies jūsu sirdīs, pamazām izlauzīs ceļu caur iestādēm un organizācijām, kuras joprojām turas pie vecās, uz ego balstītās apziņas, paradigmas. Vecie varas bastioni sagrūs, ne no vardarbības, bet no sirds maigās enerģijas. Ja sirds uzņemsies līdera lomu, vecais piedzīvos krahu, ne zem spēka un cietsirdības spiediena, bet zem mīlestības spiediena.

Attiecības Jaunajā Ērā

Šajā jaunajā Ērā attiecības pārdzīvo lielu transformāciju. Attiecības bieži vien ir dziļāko emociju avots jūsu iekšienē, kuras sniedzas no liela prieka līdz dziļai agonijai. Attiecībās jūs varat apzināties iekšējās sāpes, kuras ir daudz vecākas, nekā pašas attiecības, pat vecākas, nekā jūsu cilvēciskā pieredze.

Šajā paaudzē jūs esat uzaicināti un bieži vien nostādīti nepieciešamības priekšā sasniegt dziļu pašizdziedināšanos attiecību sfērā. Pateicoties klātesošajai jaunai enerģijai, tagad ir kļuvis iespējams pārveidot attiecību destruktīvos elementus pozitīvā, vienādspēcīgā enerģijas plūsmā starp jums un otru cilvēku. Taču izdziedināšana un personīgā pārveidošanās var arī nozīmēt, ka jūs atlaidīsiet attiecības, kurās jūs nevarat pienācīgā veidā izteikt sevi. Bieži vien tas nozīmē, ka, pat, ja jūs stipri mīlat kādu, jums nāksies pateikt “ardievu”, jo jūsu pašu iekšējais ceļš ved jūs uz citu vietu. Neatkarīgi no tā, vai tas ved jūs pie attiecību atjaunošanas, vai pie šķiršanās, visiem jums stāv priekšā satikšanās ar dziļām problēmām šajā personīgo pienākumu sfērā. Sirds aicinājums, uz sirdi balstītas, Jauno Ēru iezīmējošās enerģijas aicinājums, ir ienācis jūsu ikdienas dzīvē, un jūs vairs nevarat izvairīties no jaunās enerģijas.

Lai izskaidrotu, kāpēc attiecības var sagādāt tādas sāpes un pilnībā apgriezt jūsu dzīvi ar kājām gaisā, man gribētos pastāstīt par senajām sāpēm, kuras jūs nesat savā dvēselē. Šīs sāpes ir ļoti vecas, daudz vecākas par šo dzīvi, pat vecākas par visām jūsu iepriekšējām dzīvēm uz Zemes. Es gribu jūs atgriezt pie dvēseles rašanās sākotnējām sāpēm.

“Sensenos laikos” viss bija vesels un nedalāms. Jūs varat to iztēloties? Atļaujiet savai iztēlei vienu minūti peldēt brīvi. Vienkārši iztēlojieties: jūs neatrodaties ķermenī, jūs esat tīra apziņa, jūs esat daļa no milzīga enerģētiska lauka, kurš jūs mājīgi aptver. Jūs jūtat sevi kā šīs vienotības daļu, jūtat, ka tiekat lolota bez nosacījumiem. Sajūtiet, kā šis enerģētiskais lauks ietīsta jūs kā milzīga, mājīga sega, kā ļoti mīloša enerģija, kura atļauj jums izzināt un brīvi attīstīties, nekad nešauboties sevī vai savās iekšējās tiesībās būt tam, kas jūs esat. Nav uztraukuma, nav baiļu. Komforta un drošības sajūta bija dzimšanas apstākļi, no kuriem jūs parādījāties kā individuāla dvēsele.

Šīs dievišķās apziņas jeb “mīlestības pārklāja” iekšienē kaut kādā brīdī tika nolemts radīt jaunu situāciju. To ir grūti izteikt cilvēku valodā, iespējams, jūs spēsiet iztēloties, ka Dievā, šajā saliedētajā Apziņā, dzima tieksme uz “kaut ko citu”, atšķirīgu no vienotības. Tās bija, tā sakot, pieredzes slāpes. Kad jūs pilnībā esat kā tīrās esības vienotība, jūs nedzīvojat… jūs vienkārši esat. Neskatoties un ekstāzi un pilnīgu drošību, daļa Dieva, daļa no šīs kosmiskās Apziņas, sagribēja pētīt un attīstīties. Šī daļa “atdalījās no sevis”.

Jūs tad arī esat šī daļa no Dieva. Jūsu apziņa vienreiz piekrita eksperimentam atdalīties no vienotības. Lai kļūtu par “Es”, būtni sevī, noteiktu individuālu apziņu. Tas bija milzīgs solis. Savas būtības iekšienē jūs jutāt, ka tas ir labi. Jūs jutāt, ka slāpes pēc radošuma un atjaunošanās bija pozitīva, vērtīga tieksme. Taču brīdī, kad jūs atdalījāties no vienotības lauka, radās sāpes. Pirmoreiz jūsu atmiņā, pirmoreiz dzīvē radās dziļas sāpes. Jūs bijāt atrauti no mīlestības un drošības valstības, kas jums bija pilnīgi acīmredzamas. Tās tad arī ir dzimšanas sāpes, kuras es pieminēju. Pat pirmās intensīvās vientulības pieredzes laikā kaut kas jūsu apslēptajā būtība teica jums, ka “tas bija pareizi”, ka tā bija jūsu izvēle. Taču sāpes bija tik dziļas, ka jūsu būtības ārējos slāņos jūs sapināties un bijāt dezorientēti. Kļuva grūti uzturēt sakarus ar dziļo zināšanu iekšienē, ar iekšējo līmeni, kur jūs esat Dievs un zināt, ka “viss ir kārtībā”.

Izmocīto daļu, kura radās tajā laikā, es saucu par iekšējo bērnu. Jūsu dvēsele, jūsu unikālā individualitāte, nes sevī tīras dievišķās zināšanas augstāko vērtību no vienas puses un traumēto kosmisko bērnu – no otras. Dieva un Bērna, zināšanas un pieredzes, vienotība devās garā ceļojumā. Jūs devāties ceļā kā individuāla dvēsele. Jūs sākāt pētīt un izbaudīt, kam līdzinās būt par “Es”, par noteiktu indivīdu.

Dievs pārveidoja paša/pašas daļu Dvēselē. Dvēselei ir vajadzīga pieredze, lai iemantotu savas dievišķās sākotnes. Dvēselei ir jādzīvo, jāpārdzīvo, jāatklāj, jāsagrauj un jāatjauno…lai sajustu, kas viņš/viņa īstenībā ir tieši kā Dievs. Pašsaprotamā vienotā un veselā esība tika sagrauta, un tai jātiek atjaunotai caur pieredzi. Pats par sevi tas bija milzīgs radošuma varoņdarbs. Pašapzināšanās dzimšana bija sava veida brīnums! Tā neeksistēja pirms tam.

Itin bieži jūs mēģināt pārkāpt pāri savas patības robežām, lai atkal izjustu dziļu vienotību. Jūs varētu teikt, ka tas tad arī ir jūsu garīgo meklējumu mērķis. Bet aizdomājieties uz brīdi: no Dieva redzes viedokļa tieši patība, atdalītība rada brīnumu! Esības stāvoklis VIENOTS bija normāla situācija, “kāda tā vienmēr arī bija bijusi”. Individuālas dvēseles esības brīnumā paslēpts neticams skaistums, prieks un radošs spēks. Iemesls, kādēļ jūs to neuztverat tādā veidā, ir tas, ka jūs līdz šim brīdim cīnāties ar sevis kā dvēseles dzimšanas sāpēm. Kaut kur dziļi jūsu iekšienē līdz šim brīdim atsaucas sākotnējais sāpju un nodevības sajūtas kliedziens: tā ir atmiņa par atraušanos no jūsu Mātes/Tēva, no visuresošās mīlestības un drošības segas.

Savā ceļojumā caur laiku un pieredzi jūs izgājāt cauri daudz kam. Jūs izmēģinājāt visus dažādos formu veidus. Bija vien dažas iemiesošanās, kad jums nebija cilvēciska ķermeņa forma, taču tas neattiecas uz lietu. Kam šajā kontekstā man ir nozīme – ka visas ilgās vēstures laikā jūs vadīja divi dažādi motīvi. No vienas puses, tieksme uz izpēti, radīšanu un atjaunošanu, bet no otras puses – ilgas pēc Mājām, izdzīšanas no paradīzes sajūta un nospiedoša vientulība.

Jūsu drosmīgā, vadošā daļa, enerģija, kura izgrūda jūs no kosmiskās dzemdes, ir daudz pārdzīvojusi un radījusi. Taču, tā kā jūs iekšienē nesāt piedzimšanas sāpes un ilgas pēc Mājām, jums nācās arī sadurties ar daudzām traumām un piedzīvot vilšanos. Tādejādi jūsu radītais ne vienmēr bija labvēlīgs. Savos ceļojumos caur laiku un telpu jūs veicāt darbības, kuras vēlāk nožēlojāt. Darbības, kuras jūs varētu nosaukt par “sliktām”. Šīs darbības, raugoties no mūsu perspektīvas, bija rezultāts apņēmībai “iegremdēties pieredzē” un uzdrošināties doties neizpētītajā. Redziet, ja reiz jūs nolēmāt kļūt par individualitāti, nolēmāt izrauties no acīmredzamās vienotības, jūs nevarat piedzīvot tikai gaismu. Jums ir jāizzina viss jaunais. Tāpēc jūs piedzīvojat tumsu. Jūs piedzīvojat visu, kas ir, visās galējībās.

Pašreizējā attīstības punktā jūs esat apzinājušies, ka viss stāv vai krīt no spēka pa īstam apskaut jūsu “patību”. Runa ir par to, lai patiešām apskautu savu paša dievišķumu un no šīs pašapzināšanās izjustu prieku un pārpilnību. Jūsu kosmiskās dzimšanas brīdī, brīdī, kad izmisums un sāpes ieskāva jūs, jūs sākāt sajust sevi kā niecīgu un nenozīmīgu. No tā paša brīža jūs sākāt meklēt kaut ko, kas var izglābt jūs. Varenību vai spēku ārpus jums, dievu, līderi, partneri, bērnu un tā tālāk. Pamošanās procesā, kuru jūs tagad izjūtat, jūs saprotat, ka jūsu ilgoto nepieciešamo drošību nav iespējams atrast kaut kur ārpusē, nav svarīgi, vai tas ir tēvs, iemīļotais vai dievs. Lai cik stipra tieksme vai ilgas pēc Mājām nebūtu “iemiesotas” dotajās attiecībās, jūs neatradīsiet tajās nepieciešamo drošību, pat attiecībās ar Dievu.

Dievs, kuram jūs ticat, Dievs, dots jums no tradīcijas, kurš smagi iedarbojas uz jūsu uztveri, – tas ir Dievs ne jūsos. Tas ir Dievs, kurš ir uzzīmējis jums plānu, kurš nosaka jūsu ceļu. Taču tāds Dievs neeksistē. Jūs – Dievs, jūs – Dieva radošā daļa, kura nolēmusi iet pa savu ceļu un izbaudīt visu pavisam īpašā veidā. Jūs bijāt pārliecināti, ka spēsiet izdziedināties no sākotnējās dzimšanas rētas. Jūs varat teikt, ka neapvaldāmā izziņas un atjaunošanās enerģija ir vīrišķā enerģija, kad tai pat laikā savienošanās, apvienošanās enerģija, Māju enerģija – tā ir sievišķā enerģija. Abas šīs enerģijas pieder tā būtībai, kas jūs esat. Kā dvēsele jūs neesat ne vīrišķa, ne sievišķa. Pēc būtības, jūs esat gan vīrišķa, gan sievišķa. Jūs devāties savā ceļojumā ar abām sastāvdaļām. Bet tagad ir pienācis laiks atļaut tām strādāt kopīgi harmonijā, kas patiesi nozīmē atklāt veselumu sevī. Pēc ilga savas paša varenības noliegšanas perioda jūs, beidzot, sāksiet apzināties, ka nav citas alternatīvas kā būt Dievam, pie kura jūs tā tiecaties.

Tā ir galīgā izraušanās pie apgaismotības: saprast, ka tu pats esi tas Dievs, pēc kura alksti. Ārpusē nav nekā, kas varētu aizvest jūs uz paša spēka sirdi, jūsu veselumu. Jūs esat viņš. Jūs esat Viens, jūs vienmēr esat bijuši vienoti! Jūs vienmēr gaidījāt sevi!

Iekšienē iedegtās pašapzināšanās liesmas nes tādu prieku, tādu dziļu atgriešanās Mājās sajūtu, ka piešķir visām jūsu attiecībām jaunu rakursu. Piemēram, jūs mazāk interesējaties par to, ko par jums runā citi cilvēki. Ja kāds kritizē jūs vai neuzticas jums, jūs automātiski neuzņemat to personīgā līmenī. Jūs jūtat mazāku ietekmi vai vēlmi reaģēt. Jūs vieglāk ļaujat aiziet un nepieciešamība aizsargāties jums abiem pazūd. Kad jūs emocionāli viegli pakļaujaties ietekmei, ko par jums domā otrs cilvēks, tas nozīmē, ka jūsu iekšienē dzīvo sevis nicināšana, kura liek jums pievērst uzmanību citu vārdiem. Jūs netiksiet galā ar sevis nicināšanu, pētot konfliktu ar citiem, jūs to sasniegsiet tikai, nokāpjot iekšienē, stājoties kontaktā ar tur esošajām emocionālajām rētām. Tās ir daudz vecākas par šo īpašo atgrūšanas momentu.

Faktiski, visu atgrūšanas sāpju, visu attiecību sāpju sākums ir sākotnējās, neizdziedinātās dzimšanas sāpes. Var likties, ka es te speru pārāk lielu soli, jo attiecībās eksistē visi sarežģīto situāciju veidi, kuri, liekas, parāda, ka iemesls atrodas tuvāk. Var likties, ka jūsu sāpju cēlonis ir tajā, ko jūsu partneris ir izdarījis vai nav izdarījis. Var likties, ka kaut kas ne jūsos sagādā sāpes. Un tad jūs domājat, ka jūsu problēmas atrisinājums atrodas citu uzvedībā. Bet atļaujiet man teikt: būtībā jūs strādājat pie senu sāpju izdziedināšanas savā iekšienē. Ja jūs to neapzināties, jūs viegli varat sapīties attiecību problēmās, kas var būt ārkārtīgi sāpīgi.

Īpaši attiecībās starp vīrieti un sievieti (mīlestības attiecībās) jūs bieži cenšaties imitēt sava veida vienotību un drošību starp jums, līdzīgi sākotnējam vienotības stāvoklim, kuru jūs neskaidri atceraties. Zemapziņā jūs cenšaties atjaunot sajūtu, ka esat ar komfortu ietīts beznosacījuma mīlestības un pieņemšanas segā. Taču, ja bērns jūsu iekšienē aptver ar savām rociņām bērnu (daļu) jūsu partnerī, pārāk bieži rezultāts būs smacējošs tvēriens, kurš bloķē abus partnerus sevis patiesā izteikšanā.

Kas tad notiek? Jūs kļūstat emocionāli atkarīgi, jums rodas nepieciešamība pēc cita cilvēka mīlestības vai atzīšanas savai labsajūtai. Atkarība vienmēr izsauc problēmas ar spēku un kontroli, jo izjust vajadzību pēc kāda ir vienlīdzīgi kontrolēt viņa vai viņas uzvedību. Tas ir sākums destruktīvām attiecībām. Atteikties no savas individualitātes attiecībās, esot vadītam no zemapziņas tieksmes pēc absolūtas vienotības, ir destruktīvi attiecībā uz sevi, tāpat kā attiecībā uz otru cilvēku.

Īsta mīlestība starp diviem cilvēkiem parāda divus enerģētiskos laukus, kuri var funkcionēt pilnīgi neatkarīgi viens no otra. Katrs no tiem ir vienotībā pats ar sevi un savienots ar otru, balstoties uz šo vienotību. Attiecībās, kurās divi partneri ir atkarīgi viens no otra, jūs atrodat nekontrolējamu tieksmi uz “organisku veselumu”: nevēlēšanos vai nespēju darboties vienam bez otra. Tas ved pie enerģiju sapīšanās, ko var ieraudzīt auriskajā laukā enerģētisku šņoru veidā, caur kurām partneri baro viens otru. Viņi baro viens otru ar neobjektīvām atkarības un kontroles enerģijām. Tāds enerģiju sajaukšanas veids rāda, ka jūs neuzņemties atbildību, ka jūs neskatāties sejā vecajai dvēseles rētai, kuru tikai jūs varat izdziedināt. Ja jūs grieztos pie dziļākajām sāpēm un uzņemtos atbildību, jūs ieraudzītu, ka jums nav vajadzīgs kāds, lai jūs būtu veselums, ka jūs atbrīvojat sevi no destruktīva attiecību aspekta.

Karmiskās attiecības

Dotajā kontekstā es gribētu parunāt par “karmiskajām attiecībām”. Ar tām es saprotu attiecības starp cilvēkiem, kuri ir zinājuši viens otru pagājušajās dzīvēs un pārdzīvojuši dziļas emocijas attiecībā viens pret otru. Karmisko attiecību pazīme ir tajā, ka partneri nes iekšienē neatrisinātas problēmas, tādas kā vaina, bailes, atkarība, greizsirdība, dusmas vai kas tamlīdzīgs. Pateicoties neatrisinātajam emocionālajam “lādiņam”, viņi pievelkas viens pie otra citā iemiesošanā. Jaunās tikšanās mērķis ir tāds, lai dotu izdevību atrisināt nobriedušo jautājumu. Tas notiek, atjaunojot to pašu problēmu uz īsu laika periodu. Pirmoreiz satiekoties, karmiskie “spēlētāji” jūt neatlaidīgu nepieciešamību kļūt tuvākiem vienam ar otru, un pēc kāda laika viņi sāk atkārtot savus vecos emocionālo lomu modeļus. Tagad skatuve ir iekārtota tā, lai no jauna tiktos ar veco problēmu un, iespējams, tiktu ar to galā apgaismotākā veidā. Atjaunotās tikšanās garīgais mērķis abiem partneriem ir – izdarīt citas izvēles, nekā viņi izdarīja pagājušajās dzīvēs.

Došu piemēru. Iedomājieties sievieti, kurai iepriekšējā iemiesošanās bija vīrs, īpašnieks un komandieris. Kādu laiku viņa to pieņēma, taču vienā brīdī nolēma, ka viņai pietiek, un sarāva attiecības. Galu galā vīrs izdara pašnāvību. Sieviet jūt nožēlu. Viņa tic, ka ir vainīga. Varbūt viņai vajadzēja dot viņam vel vienu iespēju? Viņa iznes vainas sajūtu cauri visai atlikušajai dzīvei.

Citā dzīvē viņi atkal satiekas. Starp viņiem rodas dīvaina pievilkšanās. Sākumā vīrietis ir neparasti apburošs, viņa nonāk viņa uzmanības centrā. Viņš viņu dievina. Viņiem sākas attiecības. No šī brīža viņš kļūst par neticami greizsirdīgu īpašnieku. Viņš tur viņu aizdomās par nodevību. Sievietē notiek iekšēja cīņa. Viņa ir nikna un sarūgtināta, ka viņš velti viņu vaino, viņa arī jūt dīvainu pienākumu piedot viņam un dot vēl vienu iespēju. Viņa domā, ka viņš ir ievainots, ka viņš nevar tikt galā ar savām bailēm tikt pamestam. “Varbūt es spēšu palīdzēt viņam tikt ar to skaidrībā.” Viņa attaisno savu uzvedību šādā veidā, bet faktiski viņa atļauj pārkāpt savas personīgās robežas. Attiecības negatīvi iespaido viņas pašnovērtējumu.

Pati atbrīvojošākā izvēle sievietei būs saraut attiecības un iet savu ceļu bez vainas sajūtas. Viņas vīra sāpes un bailes nav viņas atbildība. Viņa sāpes un viņas vainas sajūta noveda pie destruktīvām attiecībām. Šīs attiecības jau bija emocionāli uzlādētas, pateicoties iepriekšējai dzīvei. Atjaunotās satikšanās nozīme ir tajā, lai sieviete iemācītos atlaist vainas sajūtu, bet vīrietis iemācītos patstāvīgi emocionāli stāvēt uz kājām. Un tā, vienīgais reālais risinājums ir – saraut attiecības. Sievietes karmas atrisinājums – atlaist savu vainas sajūtu. “Kļūda”, kuru viņa pieļāva iepriekšējā dzīvē, nav tajā, ka viņa pameta savu vīru, bet gan tajā, ka juta atbildību par viņa pašnāvību. Sievas aiziešana šajā dzīvē atkal atstās vīru vienatnē ar sāpēm un bailēm, kas dos viņam jaunu iespēju satikties ar šīm emocijām, bet ne bēgt no tām.

Karmisko satikšanos jūs varat atpazīt pēc tā, ka otrs cilvēks momentāni liekas jums dīvaini pazīstams. Diezgan bieži sajūtama savstarpēja pievilkšanās, kaut kas piesaistošs “gaisā”, kas piespiež jūs būt kopā un iepazīt vienam otru. Ja būs izdevība, stiprā pievilkšanās var pāraugt mīlestības attiecībās vai smagā “krahā”. Jūsu sajūtamās emocijas var būt tik pārpildošas, ka jūs domājat, ka esat satikuši savu dvīņa dvēseli. Tomēr viss nav tā, kā liekas. Tādās attiecībās vienmēr būs problēmas, kuras agri vai vēlu iznāks virspusē. Partneri bieži izrādās ievilkti psiholoģiskā konfliktā, kura galvenās sastāvdaļas ir vara, kontrole un atkarība. Ar to viņi atkārto traģēdiju, kuru viņi zemapziņā uztver no iepriekšējās iemiesošanās. Iepriekšējā dzīvē viņi varēja būt mīlnieki, vecāks un bērns, priekšnieks un padotais, vai atrasties citās attiecībās. Taču viņi aizskāra viens otrā dziļas iekšējas sāpes ar savu neticību, ļaunprātīgu spēku vai, gluži otrādi, ar pārāk lielu pieķeršanos. Starp viņiem notika dziļa emocionāla satikšanās, kas kļuva par dziļu rētu un emocionālas traumas iemeslu. Tieši tāpēc pievilkšanas, kā arī atgrūšanas spēki var būt tik cietsirdīgi, kad viņi atkal satiekas jaunā iemiesošanās.

Garīgais aicinājums visām dvēselēm, enerģētiski sagrābtām līdzīgā veidā, ir tas, lai atlaistu viens otru un kļūtu par “būtnēm – pašām – par – sevi”, brīvām un neatkarīgām. Šeit minētās karmiskās attiecības gandrīz nekad nemēdz būt ilglaicīgas, stabilas, mīlošas attiecības. Itin bieži tikšanās galvenais mērķis ir – gūt sekmes vienam otra atlaišanā. Tas ir tas, ko nebija iespējams izdarīt vienā vai vairākās iepriekšējās dzīvēs, bet tagad eksistē iespēja atbrīvot vienam otru mīlestībā.

Ja jūs esat nonācis attiecībās, raksturojamās ar piesātinātām emocijām, kuras izsauc daudz sāpju un bēdu, bet kuras saraut jūs nevarat, lūdzu, saprotiet, kas nekas neuzliek jums pienākumu palikt ar to cilvēku. Saprotiet taču, ka stipras emocijas biežāk attiecas uz dziļām sāpēm, bet ne uz savstarpēju mīlestību. Mīlestības enerģija ir ārkārtīgi rāma un mierīga, priecīga un iedvesmojoša. Tā nav smaga, novārdzinoša un traģiska. Ja attiecībās ir izsekojamas līdzīgas iezīmes, ir pienācis laiks atlaist, bet ne “atstrādāt tās” vēlreiz.

Dažreiz jūs pārliecināt sevi, ka esat spiesti palikt kopā, jo jūs “dalāt karmu” un jūsu pienākums ir “kopā visu atstrādāt”. Jūs piesaucat “karmas dabu” kā argumentu attiecību turpināšanai, kaut gan jūs abi stipri ciešat. Faktiski dotajā gadījumā jūs izkropļojat karmas jēdzienu. Jūs neatstrādājat karmu kopā: karma ir individuāla. Lai piepildītu karmu augstākminētajās attiecībās, bieži tiek prasīts, lai jūs pilnībā atlaistu, atteiktos no līdzīgām attiecībām, un pēc tam, lai saprastu, ka jūs esat veselums pats par sevi. Un atkal, karmas atrisināšana – tas it tas, ko jūs darāt pats. Cits cilvēks var aizskart vai iniciēt kaut ko jūsu iekšienē, kas rada daudzskaitlīgas drāmas starp jums. Taču jūsu vienīgais uzdevums un izaicinājums paliek tikt galā ar paša sāpēm iekšienē, bet ne ar otra cilvēka problēmām. Jūs nesat atbildību vienīgi par sevi.

To ir svarīgi apzināties, jo tas ir viens no daudzajiem slazdiem attiecībās. Jūs nenesat atbildību par jūsu partneri, un viņš/viņa nenes atbildību par jums. Jūsu problēmu atrisinājums neatrodas otra cilvēka uzvedībā. Dažreiz jūs tā esat saistīts ar partnera iekšējo bērnu, emocionāli aizvainoto daļu viņa/viņas iekšienē, ka jūs jūtat, ka esat vienīgais, kas “izglābs to”. Vai arī jūsu partneris izjūt to pašu attiecībā pret jums. Taču tas nenostrādās. Jūs pastiprināsiet bezspēcības un upura emocijas otrā cilvēkā, kad tai pat laikā lietderīgāk būtu novilt līniju un iestāties par sevi. Tas ir jūsu uzdevums būt brīviem just sevi veselu un pilnu, pilnīgi pašu par sevi. Tas ir vissvarīgākais noteikums patiesi apmierinošām attiecībām.

Izdziedinošās attiecības.

Eksistē izdziedinošās un sagraujošās attiecības. Raksturīga izdziedinošo attiecību iezīme ir tā, ka partneri ciena viens otru tādu, kāds viņš ir, bez mēģinājuma izmainīt viens otru. Viņiem sagādā milzīgu labpatiku atrasties kopā vienam ar otru, bet viņi nejūt nemieru, izmisumu vai vientulību, kad otra cilvēka nav blakus. Tādās attiecībās jūs piedāvājat sapratni, atbalstu un piekrišanu mīļotajam/–jai bez mēģinājuma risināt viņa/viņas problēmas. Attiecības ir piepildītas ar brīvību un mieru. Protams, reizēm mēdz būt nesaprašanās, taču izsauktās emocijas ir īslaicīgas. Abi partneri ir gatavi piedot. Starp viņiem eksistē siržu saite, pateicoties kurai, viņi nesāks uzņemt partnera emocijas vai kļūdas personīgajā līmenī. Tā kā tas neaizskar sāpju dziļo slāni, viņi tam nepiešķir lielu nozīmi. Emocionāli abi partneri ir neatkarīgi. Viņi ņem savu spēku un labklājību ne sava dzīves biedra piekrišanā un klātesamībā. Viņš/viņa neaizpilda tukšumu savā dzīvē, bet pievienoto kaut ko jaunu, vitāli svarīgu.

Dziedinošajās attiecībās partneri tāpat var zināt viens otru vienā vai vairākās pagājušajās iemiesošanās. Taču šajā gadījumā diezin vai būs klāt augstāk aprakstītās emocionālās karmiskās saites. Divas dvēseles varēja zināt viena otru pagājušajā dzīvē neticami uzmundrinošā un atbalstošā veidā. Kā draugi, partneri vai vecāks un bērns, viņi atpazina viens otru kā radniecīgas dvēseles. Tas rada nesaraujamu saiti vairāku dzīvju garumā.

Es došu citu piemēru. Jaunietis aug nabadzīgā ģimenē kaut kur Viduslaikos. Viņš ir maigs un jutīgs pēc dabas, viņš neatbilst savai apkārtnei. Viņa ģimene sastāv no strādīgiem, diezgan rupjiem cilvēkiem, kuri maz domā par viņa sapņaino, “nepraktisko” dabu. Pieaugot, viņš aiziet klosterī. Īstenībā viņš nav tur laimīgs, tā kā dzīve tiek stingri regulēta un starp tur dzīvojošiem cilvēkiem ir maz cilvēciskā siltuma un biedriskuma. Taču tur ir cilvēks, nedaudz atšķirīgs. Tas ir augsta ranga garīdznieks, varas nesabojāts, ar patiesu interesi par viņu. Reizi pa reizei viņš pajautā, kā viņam klājas, nozīmē viņam patīkamu darbu, piemēram, dārzkopību. Katru reizi, kad viņi skatās viens uz otru, starp viņiem rodas atzīšanas, līdzīgas domāšanas sajūta. Klusējoša saite no sirdīm. Un, kaut arī viņi ne pārāk bieži satiekas vai runā, garīdznieks ir – cerības un uzmundrinājuma avots jaunietim.

Nākošajā dzīvē šis vīrietis kļūst par sievieti. Un atkal viņai ir maiga, sapņaina daba. Viņai ir grūtības sevi aizstāvēt. Kļuvusi pieauguša, viņa ir iestigusi laulībā ar autoritāru, komandēt mīlošu vīrieti. Sākumā viņa nokļūst zem viņa tiešās, stiprās harizmas, bet vēlāk apjauš, ka viņa ietekme ierobežo un nospiež viņu kā sievieti. Un tomēr viņai ir grūti atbrīvoties no viņa. Darbā viņa dažreiz to piemin sarunās ar kolēģi, vīrieti, kurš ir vecāks par viņu. Viņš mudina sievieti stingri pastāvēt uz savu, palikt uzticīgai savām interesēm. Katru reizi, runājot ar viņu, viņa intuitīvi zina, ka viņam ir taisnība. Pēc tam, pēc ilgstoša iekšēja konflikta, viņa izšķiras ar vīru. Tagad saskarsme ar kolēģi mainās. Viņa jūt simpātiju pret viņu. Izrādās, ka viņš ir vientuļš. Viņa jūtas tik viegli blakus viņam, ka liekas – viņi ir pazīstami ilgus gadus. Viņi uzsāk attiecības, maigas, atslābinātas, abus atbalstošas. Simpātija, radusies starp viņiem iepriekšējā dzīvē, tagad kļūst par apmierinošām vīra un sievas attiecībām.

Tās ir izdziedinošas attiecības. Sieviete pieņēma svarīgu lēmumu pamest vīru un izvēlēties pašai. Ar to viņa apstiprināja savu emocionālo neatkarību. Tas savukārt radīja pamatu mīlošām, labi sabalansētām attiecībām ar radniecīgu dvēseli.

Dvīņu dvēseles

Bet tagad es gribētu pastāstīt par dvīņu dvēseļu jēdzienu, iespējams, jums visiem pazīstamu. Doma par dvīņu dvēselēm ir jums ļoti pievilcīga. Taču potenciāli tā ir pietiekami bīstama, jo var tikt interpretēta tādā veidā, ka tā drīzāk pastiprinās dzimšanas sāpes un emocionālo atkarību vienam no otra, nekā atbrīvos no tām. Tas notiek tajā gadījumā, kad jūs uztverat dvīņu dvēseļu jēdzienu tādā veidā, ka eksistē otrs cilvēks, pilnīgi piemērots jums, kurš padara jūs par “veselumu”. Tas ir priekšstats par dvīņa dvēseli kā jūsu “otro pusīti”. Tad jūs atzīstat, ka vienotība un drošība, kuras jums tik dziļi nepietiek, var atrast kādā citā, kurš pilnīgā veidā atbilst jums.

Atbilstoši šim “nenobriedušajam” priekšstatam par dvīņu dvēselēm, dvēseles tiek uztvertas kā divas pusītes, kuras kopā rada vienotību. Parasti divas pusītes attiecīgi ir vīrišķā un sievišķā. Un, tātad, šis priekšstats ne tikai pieņem, ka jūs esat nepilnvērtīgi paši par sevi, bet arī noteikti “sievišķā” vai “vīrišķā” [dzimuma]. Jūs droši vien redzat, ka tāds priekšstats par dvīņu dvēselēm no garīgā redzes viedokļa ir neveselīgs un nederīgs. Tas padara jūs atkarīgu no kāda ne jūsos, tas noliedz jūsu dievišķīgo izcelsmi, sapratni, ka jūs esat VISS, vīrišķais un sievišķais, ka jūs – veseli un pabeigti paši par sevi. Tas rada visu veidu ilūzijas, kuras tālu aizved jūs no Mājām. Ar “Mājām” es domāju jūsu pašu Es, jūsu “patības” dievišķumu. Ne viena dvēsele nebija paredzēta būt kaut kā pusītei.

Dvīņu dvēseles īstenībā eksistē; burtiski, viņas ir tas, ko nozīmē šis vārds: viņas ir dvīņi. Tās ir dvēseles ar to vienu un pašu “sajūtu toni” jeb vibrāciju, jeb var teikt, dzimušas vienā un tajā pašā laikā, kā bioloģisko dvīņu gadījumā. Noteikts dzimšanas laiks, tas ir unikāls moments laikā un telpā, kurā tiek radīts unikāli uzlādēts sajūtu tonis dzimušo dvēseļu iekšienē. Nekādā veidā viņas nav atkarīgas viena no otras. Tās nav ne vīrišķā, ne sievišķā dzimuma. Taču tās noteikti ir noskaņotas viena uz otru kā radniecīgas dvēseles.

Kāds ir dvīņu dvēseļu parādīšanās iemesls? Kāpēc tās eksistē? Ak… jūs bieži domājat, ka kaut kā eksistences iemesls – tas ir mācību process, kuru tā (eksistence) ietekmē. Taču ne gadījumā ar dvīņu dvēselēm. Mērķis – vienkārši prieks un radošums. Dvīņu dvēselēm nav funkciju dualitātes iekšienē. Dvīņu dvēseļu iemesls nav tajā, lai iemācītos kaut ko. Jūs satiksiet savu dvīņa dvēseli, kad iziesiet aiz dualitātes ietvariem, kad atkal identificēsiet sevi ar Dievu iekšienē, vesels, nesadalīts, spējīgs pieņemt jebkuru formu vai izskatu. Dvīņu dvēseles atkal satiekas atpakaļceļā Mājup.

Uz brīdi atgriezīsimies uz ceļojuma sākumu. Tajā brīdī, kad jūs atstājat vienotības stāvokli un kļūstat par individualitāti, jūs ieejat dualitātē. Pēkšņi rodas tumsa un gaisma, liels un mazs, slims un vesels un tā tālāk. Realitāte ir sašķelta. Jums vairs nav kritēriju tam, kas jūs īstenībā esat. Sākumā jūs identificējāt sevi kā “veselā – daļu”, Tagad jūs esat atsevišķa daļa, kas atrauta no veselā. Taču, jums neapzinoties, kāds pavada jūs, kāds, vienāds jums, kurš atgādina jūs vairāk, nekā viss cits. Jūs ieņēmāt “vienu telpu” zem vienotības segas tik tuvu viens otram, ka pat nezinājāt, ka esat divi, kamēr nebijāt piedzimuši. Tas, kas jūs divus saista, atrodas aiz dualitātes ietvariem, kaut kas, kas ir pirms dualitātes vēstures. To ir grūti izteikt vārdos, jo tas ir pretrunā ar jūsu parastajām individualitātes definīcijām, kurās jūs esat vai nu viens, vai divatā, bet nevarat būt abi reizē.

Un tā, jūs abi dodaties ceļojumā, ilgā ceļojumā cauri daudziem pārdzīvojumiem. Jūs abi izzinājāt dualitātes galējības, lai pamazām noskaidrotu, ka jūsu būtība atrodas nevis dualitātē, bet ārpus tās, kaut kur, kas atrodas tās pamatā. Tikko, kā jūs sākat dziļi apzināties pamatā esošo vienotību, jūs sākat ceļojumu atpakaļ. Pamazām jūs jūtat mazāku pieķeršanos ārējām lietām, tādām kā vara, slava, nauda un prestižs. Jūs arvien vairāk saprotat, ka atslēga nav tajā, ko jūs pārdzīvojat, bet gan – kā jūs to pārdzīvojat. Jūs pats radāt savu laimi vai nelaimi ar apzinātības stāvokli. Jūs izzināt savas paša apziņas spēku.

Kādu reizi, izejot cauru visiem dualitātes pacēlumiem un kritumiem, iestāsies brīdis, kad jūs satiksiet savu dvīņa dvēseli. Savas dvīņu dvēseles enerģijā un izskatā jūs atpazīsiet savu dziļāko daļu, savu būtību ārpus dualitātes, un, pateicoties šai atpazīšanai, jūs sāksiet sevi labāk saprast, sāksiet apzināties, kas jūs patiesībā esat. Jūsu dvīnis – ir jūsu kritērijs, kurš izved jūs aiz to ierobežoto ticējumu robežām, ar kuriem jūs baroja un kurus jūs pieņēmāt šajā un iepriekšējās dzīvēs. Jūs atbrīvojaties, redzot savu atspulgu dvīnī; tas ir kā atgādinājums, tam nav nekā kopīga ar emocionālu atkarību. Jūsu tikšanās palīdz katram no jums kļūt stipriem, pašapzinošiem indivīdiem, kuri izsaka savu radošumu un mīlestību uz Zemes. Tā paātrina jūsu ceļojumu atpakaļ, jo palīdz jums pakāpties uz augstāku vienotības līmeni, pie tam pilnībā saglabājot un izsakot jūsu patību, jūsu unikālo individualitāti.

Galu galā mēs visi – viens. Mūs atbalsta enerģija, kura ir universāla visos mūs. Taču, tai pat laikā katrā no mums ir individualitāte. Dvīņa dvēsele – tas ir posms starp individualitāti un vienotību. Tā ir līdzīga pakāpienam ceļā uz vienotību. Ja jūs savienojaties ar savu dvīņa dvēseli apzināti un materiāli, jūs radīsiet kaut ko jaunu: trešā enerģija rodas no viņu abu kopējas darbības. Šī enerģija vienmēr palīdz pastiprināt vienotības apzināšanos lielākā mērogā, nekā vienkārši divas tādas. Pateicoties tam, ka dvīņu dvēseles atrodas uz ceļa Mājup, viņas tiecas noenkurot mīlestības un vienotības enerģijas uz Zemes; viņas dara to ar viņu unikāliem talantiem un prasmēm saistītā veidā. Tādejādi, dvīņu dvēseļu mīlestība būvē pakāpienu ceļā starp “būt vienam” un “būt Vienotam”*

Starp dvīņu dvēselēm eksistē dziļa iekšēja saite, taču tā nemaina faktu, ka viņas ir pabeigtas vienības pašas par sevi. Viņu savienošanās izsauc mīlestību un prieku, viņu tikšanās pastiprina radošumu un pašrealizāciju. Viņas atbalsta viena otru, nekrītot emocionālās atkarības vai pieķeršanās slazdos. Mīlestība starp dvīņu dvēselēm nav domāta tam, lai padarītu viena otru par veselumu, bet, lai radītu kaut ko jaunu: tā vietā, lai divi kļūtu par veseliem, divi kļūs par trijiem.

Kosmiskās dzimšanas rētu izdziedināšana

Jūs satiksiet savu dvīņu dvēseli kaut kādā punktā. Un, lai ar šo zināšanu ir diezgan. Pacentieties nedzīvot cerībās un gaidās, kas aizved jūs no “šeit – un – tagad”. Šajā brīdī nozīme ir tam, lai jūs pilnībā apzinātos, ka mīlestība un drošība, kuras jūs tā vēlaties, ir klātesošas jūsu iekšienē; atslēga ir tur, lai apzinātos, ka tādu absolūtu sevis pieņemšanu nav iespējams iegūt no kāda cita, pat ne no savas dvīņa dvēseles.

Ne tikai mīlestības attiecībās, bet arī attiecībās “vecāks – bērns” eksistē kārdinājums atrast otrā absolūto vienotību un drošību. Padomājiet par vecāku, kurš slepenībā vēlas, lai viņa bērns realizētu visus viņa paša nerealizētos sapņus, vai par bērnu, kurš, kļuvis pieaudzis, turpina turēties pie saviem vecākiem un uzskata viņus par savām absolūti drošām debesīm.

Svarīgi ir apzināt savu attiecību pamata dinamiku un motīvus, un izdziedināt tās ar savas apziņas gaismu. Jūsu kosmiskās ilgas pēc Mājām nevar izārstēt ar attiecībām vai attiecībās. To izdarīsiet jūs paši, pilna realizācija tam, kas jūs esat, apzinoties jūsu gaismu, skaistumu un dievišķumu. Tāds ir jūsu ceļojuma uzdevums.

Tāpat, jūs neatgriezīsieties vienotības stāvoklī, no kura jūs atnācāt. “Mīlestības sega”, zem kuras jūs piedzimāt, atbilda jūsu embrija stadijai. Tagad jūs esat kļuvuši par nobriedušiem dieviem. Jūs radīsiet absolūtās drošības un mīlestības lauku no savas sirds un atļausiet citiem izmantot to bez jebkādiem nosacījumiem. Tā ir Dieva būtība: beznosacījumu mīlestība, mirdzoša, radoša un lolojoša bez plāna, bez aprēķina.

Es gribētu palūgt jūs nedaudz paklusēt un patiesi sajust jūsu patību, jūsu unikālo būtību pašam sevī. Ja jums apkārt ir cilvēki, tad uz mirkli stipri izjūtiet savu “Es”. Neapšaubāmi, jūs esat šī Dieva daļa. Tas ir kaut kas, ko nav iespējams atņemt jums, tā ir nenoliedzama klātbūtne tam, kas IR.

Bet tagad sajūtiet, ka šis neapšaubāmais jūsu “Es – klātbūtnes” fakts var būt jums prieka un spēka avots. Pasakiet “jā” jūsu būtības brīnumam un apskaujiet to. Jā, Es esmu Es. Es esmu atdalīts un unikāls, es esmu mana būtība. Es varu būt dziļi saistīts ar citiem, taču vienalga palieku “Es”. Jūs varat padomāt, ka aiz šī fakta atrodas vientulība un iztukšotība, bet, lūdzu, izejiet aiz šādu domu ietvariem un sajūtiet spēku un dzīvotspēju jūsu iekšienē. Ja jūs patiešām sakāt “jā” savai individualitātei, jūs pārdzīvojat pārliecību par sevi un uzticēšanos. Uz šī pamata jūs radāt mīlošas attiecības, un vientulība un iztukšotība izklīst.

Kad vientulības un iztukšotības sajūtas pārpilda jūs, paņemiet bērnu jūsu iekšienē uz ceļiem. Veltiet laiku šī bērna sāpēm. Viņš tiecas uz totālu drošību, kuru viņš zināja, būdams embrijs. Viņš grib ieraudzīt šo drošību, atspoguļotu jūsu partnera sejā, jūsu bērna sejā, jūsu tēva vai mātes sejā, terapeita sejā… Pēc tam parādiet bērnam savu seju. Priekš bērna jums ir eņģeļa seja. Ir domāts, ka jūs izdziedināsiet bērnu pašā absolūtākajā veidā, par kādu varat sapņot. Ne es, ne jebkāds “meistars” nav spējīgs izdarīt to jūsu vietā. Mēs varam vien norādīt virzienu. Jūs paši esat sevis glabāji.

Un, visbeidzot, es gribētu uzaicināt jūs uz brīdi sajust mūsu kopējo savienojumu. Pat, ja jūs neesat šeit klāt, bet lasāt šo materiālu, sajūtiet mūsu saistību. Fokusējieties tagad ne uz patību, bet garīgo vienotību, brīvi un viegli. Sajūtiet enerģiju, sajūtiet, kas saved mūs kopā. Tā ir tiekšanās uz veseluma stāvokli. Bet tagad iztēlojieties, ka mēs esam aptverti ar pašu diženāko enerģiju, kāda eksistē, jūsu pamodušos “es”, iekšējā eņģeļa enerģiju. Ieelposim šo enerģiju un atradīsim brītiņu, lai dziļi iekšienē sajustu to.

Paldies jums par klātbūtni.

Ješua par Gaismas Darbinieku Jaunajā Laikmetā

Nodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe 2006
www.jeshua.net

* Vārdu spēle angļu valodā: “one” – viens, “One” – Vienots.