Savas kaislības atrašana un sekošana tai dzīvē

Ješua caur Pamelu Kribbe

Dārgie draugi! Es vēršos pie jums no Kristus apziņas pašas sirds. Es – Ješua, bet es esmu tikai viena noteikta personība, dzīvojusi uz Zemes pirms diviem tūkstošiem gadu. Šeit es pārstāvu kaut ko daudz lielāku. Es pārstāvu Kristus enerģiju, dzīvojošu sirdī katram no jums. Tādejādi, tas, kurš runā ar jums tagad, pārstāv arī jūsu pašu enerģiju un vibrāciju. Tieši jūsu pašu sirds vēlēšanās pārvēršas vārdos šajā istabā.

Būt kopā tādā veidā – tā nav vienkārši lekcija. Tā ir savienošanās un Jaunās Ēras svinēšana. Jaunās apziņas pamošanās dažreiz liekas tik tāla. Liekas, ka ir vēl tik daudz disharmonijas un konfliktu kā jūsu pasaulē, tā arī jūsos pašos. Jauna apziņas dimensija dzimst uz Zemes tieši tagad, un pēc ilgas sagatavošanās stadijas tā pamazām iegūst stabilitāti un izplata apgaismotības vilni pa visu Zemi. Jūs visi esat šī no jauna atmodinātās apziņas viļņa daļa, kurš tieši tagad pārklāj Zemi.

“Samierināmība un kontrole” – tā ir atsevišķa liela tēma garīgās atmošanās procesā kā personīgajā, tā kolektīvajā līmenī. Pasaules līderi bieži saduras ar šo problēmu politikā. Vēl joprojām ir ļoti grūti būt iesaistītam politiskajā darbībā un pieņemt lēmumus no sirds. Spriežot pēc visa, politiķi pagaidām vēl nav tam gatavi. Tomēr sirds gudrības pieņemšana un pakļaušanās tai – tas ir vienīgais ceļš tieši tagad iziet no uz Zemes eksistējošiem konfliktiem, to mierīgas atrisināšanas vienīgā iespēja.

Universāls saistības un vienotības priekšstats, iespējams starp pilnīgi atšķirīgu rasu, reliģiju vai kultūru cilvēkiem, ir pamats mieram visā pasaulē. Katra kā cilvēciskas būtnes atzīšana, neskatoties uz ārējām atšķirībām, pieaug starp Zemes iedzīvotājiem, un to stimulē arī mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kuras ievērojami samazina attālumus un laiku. Tai pat laikā augšanai uz savstarpējās saprašanās pusi draud vecie, uz bailēm balstītie, jēdzieni “mēs” un “viņi”. Domāšanas veids terminos “sliktais” – “labais”, “pareizi” – “ne pareizi”, “mēs” – “viņi” padara nemirstīgu veco naidīgumu un baro emocionālu satricinājumu. Šos nesaskaņas raisošos jēdzienus vēl arvien izmanto politiķi varas noturēšanai.

Taču, galu galā, tieši jūs, indivīdi, nosakāt realitāti politiskajā līmenī. Politiķi atspoguļo indivīdu vairākuma apziņas stāvokli. Jauns apziņas stāvoklis izpaužas tieši daudzu indivīdu pamošanās reizē rezultātā.

Tā vietā, lai aizkavētos politiskajā līmenī, es gribētu šodien parunāt individuālajā līmenī, kurā jūs visi strādājat pie sirds enerģijas atnešanas jūsu dzīvē un kurā jums ir darīšana ar samierināmības un kontroles problēmu.

Pa to laiku es lūdzu jūs vienkārši sajust samierināmības enerģiju, kura ir savākta šodien šeit un plūst no jūsu sirdīm. Visi jūs kvēli slāpstat pēc atbrīvošanās un uzticības sajūtas, piemītošu samierināmībai, atlaišanai. Bet bieži jūs vēl arvien nezināt, kā ieviest šo enerģiju jūsu ikdienas dzīvē.

Kas ir kontroles avots? Ar kontroli es saprotu dzīves vadīšanu, tieksmi piespiest to plūst saskaņā ar jūsu vēlēšanām, kuras jūs uzskatāt par pareizām un atbilstošām. Kāpēc jūs gribat kontrolēt savu dzīvi un pastāvīgi dzīvot sasprindzinājumā un satraukumā tās dēļ? Kontroles vēlēšanās avots – tās ir bailes. Ar bailēm ir piesūcināta visa jūsu dzīves struktūra: audzināšana, izglītība un sabiedrība. Kontroles mehānismi ir klāt visur un tiek pasniegti jums kā labi ieradumi. Skaitās, ka neapšaubāmi reāli domājošs, racionāls cilvēks, ja vēlaties, var kontrolēt savu dzīvi un attiecīgi to organizēt.

Samierināmība un neprognozējamība iedveš jūsos bailes. Samierināmību jūs asociējat ar kapitulāciju, ar sapratnes “ko darīt” neesamību, ar emocionāla nemiera vai krīzes pārslodzi. Tā tomēr ir ļoti ierobežota samierināmības koncepcija. Tā ir koncepcija, dzimusi no bailēm, no apziņas, balstītas uz ego. Eksistē daudz pozitīvāka jēdziena “samierināmība” nozīme – kā dzīves stils, eksistences veids, kad jūs dzīvojat uzticībā dzīvei, bez nepieciešamības kontrolēt to, manipulēt ar to.

Ego alkst pēc kontroles, tāpēc ka baidās. Ego asociē sevi ar tēliem, atnākušiem ne no dvēseles, bet iebarotiem jums no ārējās pasaules. Ego visu laiku rosās apkārt, lai saglabātu paša tēlu: veiksmīgu biznesmeni, gādīgu mājsaimnieci vai prasmīgu ārstu. Tas cenšas saglābāt šo tēlu un kontrolēt citu cilvēku domas par jums. Taču vienmēr eksistē brīži, kad tad piedzīvo neveiksmi un zaudē. Tas var būt gadījums, kad jūs esat pārpūlējušies, slimi vai jūsu savstarpējās attiecības ir sabojājušās. Ego uzlūko tādas krīzes, kuras kādā brīdī piespiež jūs atlaist un samierināties, kā nāvējošus triecienus.

No tā izriet, ka ego asociē samierināmību ar krīzi. Ego dzīvo pastāvīgā kontroles un krīzes maiņā. Bieži, īstas krīzes brīžos jūsu dzīvē, jums rodas iespēja paskatīties uz tajā paslēptiem dārgumiem. Krīzē vienmēr ir klāt pozitīvi elementi, kuri vilina jūs pietuvoties jūsu sirdij. Tādā ceļā dzīve vienmēr virza jūs tuvāk pašiem sev, jūsu iekšējai zināšanai un viedumam, pat, ja jūs dzīvojat zem ego diktāta. Šim nolūkam dzīvē vienmēr būs situācijas, kuras izaicinās agri vai vēlu samierināties. Dzīve vienmēr piešķir iespējas izvēlēties samierināmību, kā dzīves stilu.

Jūs to zināt. Visi jūs zināt šos samierināmības momentus pēc krīzes, dārgos skaidrības un apzināšanās brīžus, kuros jūs konstatējat, ka jūs nes neredzama dievišķa elpa. Jūs konstatējat, ka šī dievišķā dzīvības plūsma vēl jums visu labāko un ka jūs varat uz to paļauties, pat ja tā ne obligāti atnes jums to, ko jūs gaidījāt. Visi jūs kvēli vēlaties dzīvot saskaņā ar šo augstāko apziņu pastāvīgi, iekļaut šo eksistences veidu jūsu ikdienas dzīvē, negaidot, lai krīze vai izmisums jūs tur iegrūstu. Visi jūs slāpstat pēc samierināmības kā dzīves veida.

Jūs visi esat veci kareivji. Jūs veicāt garu ceļu. Dažreiz jūs jūtaties veci un noguruši, bet labāk teikt, ka jūs esat ļoti noguruši no vecā. Jūs meklējat vieglu un iedvesmojošu un, tai pat laikā, gaišu un plūstošu eksistences ceļu. Atslēga ir tajā, lai jūs neiztukšotu sevi savstarpējās attiecībās, darbā vai citiem mērķiem līdz pilnīgam kraham, līdz krīze nepiespiež jūs samierināties. Speriet soli uz priekšu vai, labāk, atpakaļ un nofokusējieties uz dzīves stilu, vienmēr pazīstamu kā atlaišana, uzticība un samierināmība. Samierināties nozīmē – necīnīties, nepretoties, bet iet kopā ar dzīves plūsmu, ticot tam, ka dzīve piedāvās jums tieši to, kas jums vajadzīgs. Ticēt tam, ka jūsu vajadzības ir zināmas un tiks ievērotas. Pieņemt to, kas ir jūsu dzīvē tagad, un būt pilnīgi klātesošam tajā. Par šo dzīves stilu tad es arī gribu tagad parunāt, jo jūs dziļi un patiesi vēlaties to. Tās – ir jūsu dvēseles garīgās ilgas, tās dievišķā plūsma.

Bloki ceļā uz samierināmību – trīs viltus dievi.

No vienas puses jūs alkstat noņemt maskas un dzīvot atvērti, atbilstoši  jūsu dvēseles sākotnējam plānam. Jūs alkstat pēc patiesuma, godīguma, mīlestības un saistītuma. No otras puses, šķirties no šīm maskām jums ir ļoti grūti. Jūs izaugāt noteiktos ticējumos un ietvaros, jau iesakņotos jūsu dvēselē un atturošos jūs no kontakta ar paša dvēseli. Īpaši es gribu atzīmēt trīs elkus jeb “viltus dievus”, pie kuriem jūs bieži griežaties pēc vadības, bet kuri faktiski aizved jūs no jūsu centra, no sabalansēta stāvokļa, kurš ir nepieciešams dzīvei un, lai pieņemtu to, kas jūs esat.

Pirmais elks – Dievs kā vara virs jums

Pirmais viltus dievs – tas ir Dievs kā tāds. Dievs, saprotams kā kungs, radīšanas meistars. Šis Dieva veids ir cilvēku veidojums. Tam bija ļoti stipra ietekme uz jūsu kultūru.

Daudzi no jums domā, ka ir jau atlaiduši šo tradicionālo Dieva tēlu. Jūs sakāt, ka vairs neticat tiesājošam un sodošam Dievam, kurš stāv augstu virs jums un kā skolas skolotājs tur visu jūsu panākumu un neveiksmju sarakstu. Jūs sakāt, ka ticat Mīlestības Dievam, kurš vienmēr piedod, sargā un atbalsta jūs. Taču jūs bieži apejaties ar sevi stingri un nevērīgi, un, tātad, vecais Dievs vēl arvien ir pat ļoti dzīvs. Vai jūs nesakāt sev, ka esat cietuši neveiksmi, ka jums nav taisnība, ka jums bija vairāk jāpavirzās savstarpējās attiecībās, darbā vai garīgumā? Jūs mokāt sevi ar tādām idejām kā: “Es neatbilstu Dieva gaidām, es lieku vilties maniem garīgajiem audzinātājiem vai Augstākajam Es, es esmu izgāzis savu misiju, es neesmu ienesis neko vērtīgu šajā pasaulē.”

Daudzi no jums domā, saku kā lielu noslēpumu, ka eksistē augstāks uzdevums, kuram, domājams, jums ir jāatbilst vai jāpakļaujas. Vai tā būtu garīga misija, vai jūsu priekšā  guļošs dzīves ceļš, garīga hierarhija, paredzējusi kaut ko jums, vai garīgais audzinātājs, kurš saka, ko darīt un kurp iet, visos šajos gadījumos jūs ticat aukstākas varas eksistencei, augstākas par jums garīgajā līmenī, kurā jums labāk ieklausīties. Taču, tikko jūs sākat ticēt augstākas varas eksistencei, spējīgai norādīt jums, ko darīt jūsu dzīvē, jūs atgriežaties pie tradicionālā Dieva idejas. Saskaņā ar tādu priekšstatu eksistē patiesības līmenis, kurā viss ir stingri fiksēts un noteikts, un jūs patiešām varat vai nu dzīvot saskaņā ar to, vai nē. Tas ir nepareizs priekšstats.

Protams, kad jūs dzimstat, jūsu dvēselei ir nodomi uzsākamajai dzīvei. Var tos nosaukt par visas iemiesošanās augstākajiem mērķiem, taču tos nebija nospraudis kāds ārpus jums. Tieši jūs paši tos izvēlējāties. Tie dzima no jūsu pašu priekšrokām un vēlēšanām. Viss, kas ir iepriekš noteikts jūsu dzīvē, tajā nozīmē, kas visdrīzāk notiks (nekas nav nofiksēts galīgi), bija jūsu pašu izvēlēts un radīts. Jūs varat saprast savus dzīves mērķus vai augstākos nodomus, ieklausoties savās sajūtās, savas sirds balsī, savās dziļākajās vēlēšanās. Es iesaku jums ne pārāk klausīties augstās garīgās doktrīnās par to, kā jums dzīvot. Īpaši ieklausieties sevis tā saucamajā apakšējā daļā, stiprās emocijās, kuras izpaužas jūsu ikdienas dzīvē. Caur šīm emocijām dvēsele cenšas saklaudzināt jūs un kaut ko pateikt jums.

Ja jūs sagribēsiet zināt, ko jūsu dvēsele grib pateikt jums tieši tagad, paskatieties uz emocijām, kuras bieži atgriežas jūsu dzīvē un vairāk par visu pārņem jūs. Apskatiet tās maigi, bet godīgi. Nevainojiet nevienu citu jūsu emocijās un nepievērsiet uzmanību tās izsaucošajiem cēloņiem. Skatieties uz tām, kā uz jūsu izvēles rezultātu. Piemēram, ja jūs bieži esat aizkaitināti un dusmīgi, – no kurienes tas nāk? Varbūt jums kaut kā pietrūkst? Ko dusmas saka jums? Kāds sūtījums tajās ir paslēpts? Vai tā ir neatzīšanas un nenovērtēšanas no citiem sajūta? Varbūt jūs bieži slēpjat savas īstās sajūtas un jums ir grūti apzīmēt savas robežas? Bieži caur dusmām pie jums raujas īstais sūtījums – tiekšanās būt tam, kas jūs esat, parādīt pasaulei jūsu dvēseles patieso enerģiju. Ja jūs atšķirat jūsu dvēseles vēlēšanās, caur dusmām jūs redzat jūsu eņģelisko Es caur jūsu iekšējo bērnu.

Eņģelis jūsu iekšienē – tas ir Augstākais Es, kurš vēlas savienoties ar fizisko realitāti, iemiesoties un apgaismot Zemes realitāti. Tā – ir zinošā daļa. Jūsu iekšējais bērns – tā ir pašas dzīves kaisle, tās ir vēlēšanās, emocijas un radošums. Tā ir jūsu daļa, kura iegūst pieredzi. Jūsu bērna daļa – tas ir jūsu zemākais Es. Iekšējais bērns – tas ir prieka un radošuma avots, ja viņš dzīvo harmonijā ar eņģeli jūsu iekšienē. Taču, ja viņš raujas prom no eņģeļa rūpēm un traucas pa straumi, viņš kļūst par mežonīgu, nevadāmu emociju avotu. Dusmas pārvēršas naidā un atriebībā. Bailes izkropļojas par aizsardzību, neirozi un vilšanos. Skumjas pāraug depresijā un rūgtumā. Emocijas – tās ir zīmes – sūtījumi no jūsu pieredzi iegūstošās daļas. Tas ir bērns, kurš caur šīm emocijām stiepj rokas pretī eņģelim jūsu iekšienē. Emocijas izpauž tīru, nezināmu pieredzi. Tās – ir nesaprašanas izteikšana. Tieši caur sakariem ar eņģeli šīs emocijas var tikt uztvertas kā norādītāji un saprastas. Ja tā, tad emocijas kļūst par transformācijas un izpētes instrumentu – zemākais Es bagātina un papildina augstāko, piegādājot zinošajai daļai sajūtošu saturu. Eņģelis jūsu iekšienē pamostas dzīvei un izjūt prieku, ja viņam ir ļauts apgaismot bērnu. Un, ja jūsu Augstākā Es gaisma staro tādā veidā, jūsu emocionālais ķermenis pieklust un sasniedz līdzsvaru. Eņģeļa un bērna kopējās kustības vienā plūsmā auglis ir intuitīvā iekšējā zināšana, kura var piesātināt jūsu dzīvi ar gaismu un vieglumu.

Jūsu augstākais un zemākais sākumi, eņģelis un bērns, sastāda organisku, nozīmīgu veselumu. Tādejādi apzīmējumi “augstākais” un “zemākais” nav visai pareizi. Runa iet par priecīgu kopīgu zināšanu un pieredzes spēli. Tā ir mijiedarbība, kura ved pie īstas, iemiesotas (pretstatā teorētiskai) gudrības.

Lai iegūtu rokasgrāmatu dzīvei, jums vislabāk ir griezties pie jūsu iekšējā bērna. Nodrošinot viņu ar uzmanību, kura tam nepieciešama, jūs apmazgājat viņu ar savu augstāko apziņu, dodat viņam iespēju pieskarties eņģelim. Lai to ilustrētu, atgriezīsimies pie augstākminētā piemēra, kurā es runāju par dusmām un aizkaitinājumu. Tikko jūs savienojaties ar šo emociju un iezīmējat to kā bērnu, jūs varat uzaicināt šo bērnu pie sevis. Jūs varat viņam pajautāt, kas viņu ir sarūgtinājis un kas vajadzīgs, lai izārstētu viņu. Atļaujiet bērnam atbildēt jums un izteikt sevi maksimāli skaidri. Iztēlojieties viņu dzīvi ar jums runājam, ar viņam piemītošo sejas izteiksmi un skaidru ķermeņa valodu. Iespējams, jūs saņemsiet konkrētas atbildes, tādas kā: “Es gribu, lai tu pamet šo darbu” vai “Es gribu ņemt deju stundas”, vai tās var būt vispārīgākas. Tādas kā: “Man vajag vairāk rotaļāties un atpūsties” vai “Tu zini, es nevaru būt visu laiku labs”. Pieņemiet šīs atbildes nopietni un pacentieties pēc iespējas vairāk dzīvot atbilstoši tām. Iespējams, jūs nespēsiet momentāni izpildīt jūsu iekšējā bērna vēlēšanās. Bet jūs varēsiet sākt ar mazumu un soli pa solim realizēt savas vēlēšanās.

Ja jūs aptversiet jūsu iekšējā bērna dusmas, bailes un skumjas ar mīlestību un pieņemšanu, eņģelis jūsu iekšienē pieskarsies viņam un, rezultātā, jūsu dvēsele sāks runāt ar jums. Sāciet strādāt ar emocijām, nosakiet īstās vēlēšanās, kas aiz tām guļ, un atrodiet ceļu soli pa solim realizēt tās dzīvē.

Manis uzzīmētajā ainā ar eņģeli un bērnu jūsu iekšienē nav vietas autoritāra Dieva figūrai. “Augstākais” un “zemākais” papildina viens otru atvērtās, dinamiski attīstošās attiecībās. Eņģelis neko nediktē bērnam, tāpat kā arī bērns nevada eņģeli. Tieši viņu mijiedarbībā jūs varat atrast to, kas ir pareizi jums pašreizējā brīdī.

Caur šo dziļo, personīgo saiti starp eņģeli un bērnu jūs varat atrast savus dzīves mērķus. Šajā saitē jūs atklājat to, kas īstenībā jūs virza. Nekāda ārēja vara nevar ne aizstāt šo saiti, ne radīt to priekš jums. Skolotājs var tikai norādīt uz apslēptu apvidu jūsu iekšienē, kur jūs varat atļaut eņģelim parūpēties par bērnu un iedvesmot to. Šajā apvidū jūs atradīsiet sevi un sapratīsiet, kas ir kaisle. Vispārīgas rekomendācijas par garīgo dzīvi gandrīz vienmēr ir neadekvātas vai, vismaz, neuniversālas pēc savas dabas. Īstenībai nav noteiktas formas. Katrai radībai ir sava pašas forma, savs pašas Īstenības mājošanas veids. Tas ir jūsu dvēseles būtības unikalitātes brīnums. Īsts garīgais skolotājs nemāca, ko darīt un ko nē, līdzīgi kā “neēd gaļu” vai “meditē divas stundas dienā”. Īsts skolotājs zina, ka tas ir jūsu uzdevums – atrast savu paša patiesību dziļā mijiedarbībā ar sevi pašu. Skolotāji var norādīt uz to, kas var būt derīgi šajā ceļā, bet nepārvērtīs to par noteikumu vai dogmu.

Ja jūs paskatīsieties uz to, kā tiek attēlots Dievs vairumā tradicionālo reliģiju, tad ieraudzīsiet, ka tas ir taisni tas, kas notiek šeit. Vairums no tām – tās ir baiļu un varas ļaunprātīgas izmantošanas tradīcijas. Nepieciešamība pēc stingri apzīmētiem likumiem un dogmas un tendence uz hierarhisku organizāciju vienmēr parāda, ka šeit spēlē ir bailes un vara. Taču šīs pašas lietas notiek arī Jaunās Ēras garīgumā. Paņemiet, piemēram, lielo daudzumu šodien cirkulējošo spekulatīvo teoriju un pareģojumu. Ja jūs sekojat tiem, nepārbaudot tos ar savām sajūtām, jūs varat krist nedrošībā un šaubās: “Vai es pareizi rīkojos?”, “Kas būs, ja es palaidīšu garām kosmisko kuģi 2012. gadā?” vai “Vai manas čakras ir pietiekoši tīras tam, lai ieietu piektajā dimensijā?”. Tādi jautājumi neapšaubāmi nepalīdz jums jūsu iekšējā izaugsmē. Es lūdzu jūs – griezieties pie sevis. Nav nepieciešams sakoncentrēties uz zvaigžņu un planētu kustību, klimata izmaiņām vai augstu meistaru spriedumiem tam, lai noteiktu jūsu pašrealizācijas līmeni. Jūs paši – sava visuma centrs, savas pasaules standarts un pārbaudes akmens. Neeksistē ārējs Dievs, kurš zina labāk par jums vai nosaka lietas priekš jums. Bez tā, ka Dievs, kuru jūs uzprojektējāt ārpusē, atrodas jūsu iekšienē, viņš tāpat nav arī viszinošs. Dievišķais likums jūsos un visā radītajā – tas ir rotaļīgs, priecīgs spēks, kurš aug un attīstās atvērti un neprognozējami.

Šajā tēlā “zemākā” eksistencei ir neapšaubāms iemesls – viņš ir degviela izaugsmei un pilnveidošanai. Gaisma un tumsa spēlē katra savu pašas lomu, un apgaismotība tiek sasniegta, pieņemot tās abas. Vienpusēja gaismas sasniegšana, tumsas ignorēšana vai cīņa ar to, uz kuru tiecas dažas garīgās grupas, rada disbalansu un smalku pretestību (un nicību pret) dzīvei uz Zemes…

Darīt nepareizas lietas, pieļaut kļūdas – tas ir labi, un var pat pievest jūs pie lielākas izaugsmes, nekā centieni no šīm kļūdām izbēgt. Sliktās lietās snauž gaismas sēklas. Tikai izjūtot slikto no iekšpuses, jūs varat izjust labo kā skaistumu, tīrību un patiesību. Jūs nevarat mācīties “no ārpuses”. Jūs, Dievs ir jūsu iekšienē, iegrimis dziļumā (materiālajā realitātē), lai kļūtu zinošs caur pieredzi, bet nevis izmantotu zināšanu priekš tam, lai piedzīvotu. Šajā nozīme eksistē maz lietu, kuras ir negarīgas. Visa pieredze ir svēta un ar dziļu jēgu. Neļaujiet ārējiem noteikumiem, diktējošiem, kas priekš jums ir veselīgi, pareizi un garīgi, vadīt jūs. Pārbaudes akmens – tā ir jūsu pašu sirds. Tas, ko viņa jūt par pareizu – ir labi jums. Jebko citu – atlaidiet.

Otrais elks – sabiedrības standarti un ideāli

Cits viltus dievs, kurš atdala jūs no jūsu dvēseles enerģijas – tā ir “sabiedrība”: standarti un vērtības, kuri kontrolē jūsu sociālo pasauli un kurus jūs saņēmāt ar audzināšanu, izglītību un darba apkārtni. Daudzi sabiedrības ideāli sakņojas bailēs, nepieciešamībā kontrolēt un strukturēt dzīvi, lai pārvērstu to labi organizētā spēles laukumā. Daudzi uzvedības noteikumi balstās ne tik daudz uz to, ko cilvēki patiešām sajūt un pārdzīvo, cik uz to, kā tas izskatās no malas.

Mēģinājums atbilst tādiem ārējiem standartiem var izdarīt uz jums lielu spiedienu. Padomājiet par bailēm “neatbilst”, nebūt pietiekoši veiksmīgam vai pietiekoši skaistam, būt bez attiecībām un tamlīdzīgi. Salīdzinot sevi ar nereāliem veiksmes un laimes tēliem, jūs bloķējat savu radošo enerģiju un vairs nejūtaties pasaulē kā mājās.

Visu šo “drīkst” un “nedrīkst” dēļ, kuri jau kļuvuši par otro ādu, jūs ar grūtībām uzdrošināties parādīt jūsu dabiskās radošās spējas. Jūs baidāties spert soli sāņus no iestaigātā ceļa. Taču, tā ir tieši tā īstā radošā enerģija, enerģija, kura vēlas plūst no jums, tik ļoti sengaidīta uz Zemes. Tieši šī jūsu daļa ir paredzēta apziņas pārveidošanai uz Zemes tieši tagad.

Sekošana jūsu radošajiem impulsiem un to izteikšana jūsu pašu unikālā veidā bieži prasa no jums novirzīšanos no sabiedrības mērķiem un ideāliem. Tas var notikt, kad jūsu sevis izpētes un tā izteikšanas, kas jūs esat, materiālajā līmenī, dabiskais ritms nesakrīt ar sabiedrības priekšstatiem par to, kā un kad tiek sasniegtas noteiktas lietas dzīvē. Jūs varat iepriekš iziet cauri ilgam dziļas pašizziņas procesam, nesasniedzot un neražojot neko ārējā līmenī. Tai laikā, kad jūs liekaties cilvēkiem neveiksmīgs un neefektīvs, iekšējā līmenī jūs smagi strādājat, atklājot sevī daudz vērtīgu lietu. Atvēliet sev laiku savas būtības atklāšanai, tam, kurp jūsu dabiskā enerģija ved jūs, un integrējiet to jūsu emocionālajā un fiziskajā eksistencē. Nepievērsiet uzmanību ārējai veiksmei. Nokoncentrējieties uz to, ko sajūtat sev labu un pareizu, kas dod jums viegluma un iedvesmas sajūtu. Ja jūs dzīvojat tādā veidā, izjūtot klusumu un mieru iekšienē, jūs vieglāk ieiesiet kontaktā jūsu dvēseles sākotnējo enerģiju.

Cilvēkiem eksistē daudz baiļu attiecībā pret sabiedrības norādījumiem un prasībām. Dīvainība ir tajā, ka “sabiedrība” kā tāda pat neeksistē. Tas, kas ir – tie ir daudzi kopā dzīvojoši cilvēki, katrs ar savām paša patiesām vēlēšanām un dziļi paslēptām bailēm. Katrs kvēli vēlas būt brīvs šī vārda dziļākajā nozīmē. Vienkārši būt tam, kas ir, bez bailēm no nosodījuma no “citu” puses. Tādejādi, atkal padomājiet katru reizi, kad jūs pievēršat lielu uzmanību tam, ko citi par jums domā. Faktiski jūs kļūstat citiem sliktākais ienaidnieks, turoties pie viņu noteikumiem un baidoties viņu nosodījuma. Jūs uzturat dzīvus viņu maldu ideālus un vēl vairāk smacējat gan sevi, gan viņus. Jūs kļūstat par “sabiedrību” attiecībā pret kādu citu.

Īpaši jūs – Jaunās Ēras pionieri – varat būt piemērs baiļu noķertiem cilvēkiem. Jūs esat tāds piemērs, kad patiešām aizsargājat savu patiesību, jutīgi ieklausoties savās sajūtās un attiecīgi dzīvojat, neņemot vērā ārējus spriedumus. Šie spriedumi ir dzimuši no bailēm, nevis no mīlestības, un tie bieži bāzējas uz veciem noteikumiem un likumu krājumiem, kuru īsto izcelsmi jau vairs neviens nezina. Šie vecie standarti, vairs nesaistīti ar cilvēka sirdi, gaida savu transformāciju no iekšienes cilvēkos, kuri ir uzdrošinājušies atklāt jaunus horizontus. Sabiedrība gaida jūs. Tā gaida iedvesmojošus ideālus, kuri palīdz cilvēkiem sajust savu sirdi un savas patiesās vēlēšanās. Jūs izdarāt savu ieguldījumu kolektīvajā apziņas pārveidošanā, būdami mīlestības piemērs tā vietā, lai sekotu bailēm.

Uzdrošinieties atsaukt savu rotaļīgo, bērnišķīgo daļu. Biežāk ieklausieties savā iekšējā bērnā. Viņš ļoti labi zina, ko grib. Bieži jūs ar grūtībām saprotat, pēc kā patiesībā alkst jūsu sirds, un jūtaties tā, it kā būtu zaudējuši savu kaisli. Tas ir tāpēc, ka jūs vairs neļaujat savam iekšējam bērnam rotaļāties, fantazēt un sapņot. Ja jūs mērāt sevi ar ārējiem mēriem (kas ir piemērots manam vecumam, dzimumam, sociālajai izcelsmei), jūs ierobežojat sevi un neļaujat bērnam, sapņotājam un gaišreģim, izvest jūs ārpus šiem ierobežojumiem un pieslēgt jūs jūsu pašu “iekšējam kodeksam”.

Visi jūs piedzimāt ar iedvesmu, ar kaisli kaut ko parādīt uz Zemes, kā sev, tā arī citiem (“sabiedrībai”). Jūs atnācāt uz šejieni ne priekš tā, lai dzīvotu ziloņkaula tornī. Jūs esat Zemes kolektīvās apziņas daļa un atnācāt uz šejieni, lai kļūtu par līderi un pārmaiņu iedvesmotāju. Tas padarīs jūs laimīgu un viengabalainu. Atjaunojiet saiti ar savu iekšējo bērnu, un, atkal sajūtot jūsu kaisles burvību, jūs nometīsiet iluzoros ierobežojumus un atradīsiet sev vieglāku un gaišāku ceļu dzīvē. Jo brīvāks jūs būsiet no viltus dieviem, kuri padara jūs mazus un bailīgus, jo vairāk jūs dzīvosiet ar brīvības un sirds samierināmības sajūtu, un jo vairāk visums atbalstīs jūs un nodrošinās ar visām nepieciešamajām iespējām, lai jūs varētu baudīt savu kaisli.

Trešais elks – žēlums pret citiem un sekošana viņu ciešanām

Eksistē vēl viens viltus dievs, kuru es gribu pieminēt un kurš, iespējams, vairāk par visu nodarbina jūs ikdienas dzīvē. Tas ir žēlums pret jūsu tuvajiem, viņu nastas dalīšana un ciešana līdz ar viņiem. Tagad jūs varat pajautāt: “Kā tas var būt elks? Kā gan es varu nebūt kopā ar citiem, īpaši ar tiem, kurus es mīlu, un nepalīdzēt viņiem, ja varu?” Es runāju par jūsu tieksmi tik dziļi identificēties ar jums apkārt esošajiem cilvēkiem, ka jūs izrādāties ievilkti viņu sāpēs, viņu problēmās, viņu negatīvajās emocijās un zaudējat kontaktu ar savu paša kodolu un iekšējo pasauli. Tāds žēluma un līdz–ciešanas veids – tas nav jūsu pienākums, tas nepalīdz citiem un ir nepareizs no garīgā redzes viedokļa.

Lielākā daļa no tā, ko jūs saucat par “augstu jutību” ir tik atklāta citu cilvēku enerģijai, ka tā nodzēš jūsējo. Jūsu līdzjūtība (tas ir, spēja sajust citu cilvēku garastāvokļus un emocijas) šajā gadījumā ir nepietiekami sabalansēta ar sapratni par to, ka dotā cilvēka negatīvās enerģijas pieder viņam, nevis jums. Jūs nepietiekami skaidri saprotat, ka šis negatīvisms spēlē svarīgu lomu citu cilvēku dzīvē, un jūs varat apgaismot viņus ar jūsu līdzcietību un sapratni, taču tas nekalpos neviena mērķiem, ja jūs cietīsiet līdz ar viņiem.

Protams, jums būtu patīkami redzēt jums tuvus cilvēkus dzīvojot laimīgu un piepildītu dzīvi (vai tas būtu dzīves biedrs, bērns, vecāks vai draugs). Jūs vēlaties, lai viņi justos labāk un lai visas viņu problēmas būtu atrisinātas. Taču atcerieties, ka visas viņu problēmas viņi ir radījuši sev paši. Savstarpējo attiecību, naudas, veselības, psiholoģisku traucējumu problēmas… visas tās atspoguļo dziļi apslēptus iekšējus dvēseles konfliktus. Kaut kur pašā dziļumā cilvēki grib izjust šīs problēmas priekš tam, lai kaut ko noskaidrotu. Var likties, ka viņi ir upuri, īpaši, ja viņi virzās pa apli un atkal un atkal atgriežas pie viena un tā paša. Bet bieži tas nozīmē, ka viņi vēl arvien grib izzināt šīs problēmas aspektu rūpīgāk un ka viņi vēl nav atvērti jūsu palīdzībai. Ja, neskatoties uz to, jūs tomēr mēģināt palīdzēt, tad viegli kļūstat uzbāzīgs un kontrolējošs un izsmeļat jūsu pašu enerģētiskos resursus. Šajā gadījumā jūs atsakāties no samierināmības kā dzīves stila.

Atdodot pārāk vai neproporcionāli daudz, jūs velti tērējat savu enerģiju un emocionāli piesienat sevi tam, kam palīdzat. Tas padara jūs atkarīgu no otra cilvēka jūsu labsajūtā. Jūsu emocionālās enerģijas sapinas, bet tas ir viens no galvenajiem spēka, dzīvīguma un pašapziņas zaudēšanas iemesliem. Nav daudz lietu, kuras var sagraut jūsu enerģiju tik viegli, kā pastāvīga sajūta par parādu, vainu, atbildību par kādu citu.

Tādās “palīdzības attiecībās” bieži rodas varas problēma, pat, ja neviena no pusēm nerada to ar nodomu. Atdodot pārāk vai nevietā daudz, palīdzību izrādošais faktiski cenšas aizpildīt tukšumu, kurš paliek neapzināts, ja viņš ir aizņemts ar kādu citu. Palīdzība kādam citam var dot jums spēka un pārliecības par sevi sajūtu. Visu šo uzmanību saņemošais jūtas patīkami un ērti un drīz pamana, ka var ietekmēt jūs ar saviem garastāvokļiem un emocijām. Viņš zina, ka, ja viņa lietas ies sliktāk, viņš saņems no jums vairāk uzmanības (jo jūs tik ļoti gribat, lai viņam būtu labāk). “Cietējs” tādā veidā jūt, ka viņam ir vara pār jums un ka viņam ir izdevīgi palikt upura lomā. Tādās savstarpējās attiecībās notiek intensīva enerģiju apmaiņa, kura novājina jūs abus, jo tas neatbilst jūsu dvēseļu patiesajām vēlmēm. Nav garīgas patiesības tajā, ka jūs pazemināt viens otru līdz ļoti ierobežotām lomām. Palīgs galu galā viļas, jo cietējs nepietiekami progresē – viņš taču ir ieinteresēts nemainīties un palikt upura lomā. Viņš pat vēl vairāk iestrēgst šajā lomā, ierokot sevi tajā vēl dziļāk, kas var pilnīgi paralizēt viņu. Abi dusmojas un nosoda viens otru.

Jūs viegli izprotat un žēlojat cilvēkus jums apkārt. Īpaši Gaismas darbinieki, kurus vada dziļš impulss izplatīt Gaismu un apzināšanos uz Zemes, ir ļoti jutīgi pret citu ciešanām. Jums ir smagi redzēt ciešanas visā pasaulē, piemēram, pasaules reģionos, kuri ir trūkuma, kara vai dabas katastrofu un apkārtējās vides piesārņojuma izpostīti. Taču visdziļāk tas aizskar jūs, kad notiek jūsu tuvumā, jūsu tiešajā apkārtnē. Un īpaši šeit, kad jums ir jāpieprasa atpakaļ jūsu spēks.

Ir svarīgi saprast, ka jūs nepalīdzat kādam, ja jūs mazināt sevi. Jūs bieži domājat, ka, uzņemot sevī daļu cita cilvēka emociju, jūs dziļāk viņu sapratīsiet un tādā veidā palīdzēsiet viņam. It kā jūs sadalāt nastu. Taču, piedaloties citu nelaimēs, jūs nastu tikai palielināt. Ēna sabiezē. Piedaloties citu ciešanās, jūs sadrupināt savu spēku ar viņu negatīvismu. Jūs domājat, ka jums nav tiesību būt laimīgam, mierīgam un apmierinātam, kad citi cieš. Tā ir nopietna kļūda. Īstenībā viss ir pilnīgi otrādi.

Patiešām palīdzēt kādam nozīmē – pielikt savu enerģiju problēmas risinājumam, nevis pašai problēmai. Lai to izdarītu, jums jājūtas lielākam, nevis mazākam. Jo lielāku pašapziņu un neatkarību jūs izstarojat, jo vairāk jūs pārstāvat “risinājuma enerģiju” un jo vairāk jūs nozīmējat citiem, nenogurdinot pats sevi. Ja jūs grasāties ciest kopā ar viņiem, jūs patiešām tikai pastiprināt problēmu. Ja jūs paliekat centrēts un mierīgs, neatsaucoties uz citu smagajām emocijām, jūs atverat citu redzes leņķi, citu veidu, kā redzēt problēmu. Tieši ne­–rezonējot ar problēmu, jūs apgaismojat to ar jaunu gaismu.

Īsta garīga vadība nekad nav iesaistīta kāda cita problēmas risināšanā. Drīzāk tas nozīmē būt citiem par gaismas un apzināšanās bāku, kura atstaro viņiem viņu problēmas veidā, kas atļauj citādi uz tām paskatīties. Tas palīdz citiem cilvēkiem ieraudzīt viņu problēmas nozīmi un vērtību. Tas atgriež viņiem brīvās gribas un atbildības sajūtu. Kaut kas jūsu iekšienē pieskaras viņu sirdij un iedvesmo viņus. Tā ir mīlestības enerģija. Tā ir pieņemšanas enerģija. Tas ir ceļš, ar kuru jūs piedāvājat viņiem “risinājuma enerģiju”, nedarot neko priekš viņiem, bet esot tam. Tas arī ir gaismas darbs: būt pašam, atrodoties mierā ar sevi, un izstarot šo mieru citiem. Tas nenozīmē uzkraut sev citu cilvēku nastu vai meklēt viņu problēmu risinājumu. Tas nozīmē nest risinājuma enerģiju jūsu pašu būtībā un atklāti dalīties ar to ar citiem. Tas ir jūsu misijas kodols uz Zemes, kodols tam, ko nozīmē nest gaismu.

Būt uzticīgam sev, labi rūpēties par sevi un ieklausīties jūsu intuīcijas balsī – tie ir nepieciešamie priekšnoteikumi mīlestības vibrācijas noenkurošanai uz Zemes. Tieši to jūsu dvēsele vēlas no jums. Katru reizi, kad jūs atļaujat citiem paņemt sev jūsu enerģiju vai atdodat to pārāk daudz baiļu vai kontroles nepieciešamības dēļ, daļa jūsu enerģijas sadrūp, un jums būs nepieciešams atjaunoties un emocionāli ārstēt sevi, lai atgūtu sev līdzsvaru un dzīves spēku. Pievērsiet uzmanību tam, kā tas notiek jūsu ikdienas dzīvē. Ja jūs uztraucaties par citiem cilvēkiem, par to, kā viņi uztver jūs vai kādā veidā jūs varat viņiem palīdzēt, un jūsu domas iet pa apli un atkārtojas vienas un tās pašas emocijas, – tas nozīmē, ka jūs esat baiļu un kontroles vagā. Bieži jums ir slieksme atdot savu enerģiju, jo domājat, ka ar to padarāt lietas labākas – palīdzot cilvēkiem vai risinot viņu problēmas. Taču, pievērsiet uzmanību: vai patiešām jūsu ieguldījums kalpo problēmas risinājumam, vai arī tas pastiprina un, tādejādi, saglabā to. Pajautājiet sev – vai jūs nekalpojat elkam tā vietā, lai kalpotu savai paša iekšējai gaismai.

Mēģinājums kontrolēt lietas var likties pareizs un saprātīgs, taču bieži tikai bailes piespiež jūs uz to. Jūs bieži jūtaties noguruši un iztukšoti no visiem jūsu pūliņiem dažādās dzīves jomās, bet jūs arī bieži iestrēgstat tajās un jūtat, ka esat spiesti ieguldīt tajās vēl vairāk enerģijas. Jūs domājat, ka kaut ko kaut kam esat parādā, kaut kādai organizācijai, sabiedrībai vai pat Dievam. Bet katru reizi, kad jūs jūtaties emocionāli iztukšots, – tas patiešām ir laiks atlaist situāciju, izdalīt sev klusu, mierīgu telpu. Tas ir laiks atlaist apkārtējo pasauli un pagriezties uz savu iekšieni. Nogriezt uz laiku ārējos sakarus un atkal savienoties ar savu iekšējo bērnu ir ļoti svarīgi tam, lai paliktu centrēts un sabalansēts. Savienojoties ar bērnu, jūs pamodināt arī viņa glabātāju – jūsu eņģelisko Es. Jūs savienojaties ar saviem “zemāko Es” un “augstāko Es”, sajūtot viņus iekšienē, vērīgi ieklausoties viņos, un sākat sajust, kā viņi priecīgi rotaļājas kopā jūsu tagadnē. Tad kļūst skaidrs, kas jums ir jāizdara un kam jāseko, lai atkal kļūtu centrēts un mierīgs.

Savas kaislības atrašana un sekošana tai

Katram piemīt kaisle no dzimšanas. Iztēlojieties kaisli brīnišķīgas sarkanas rozes veidā. Iztēlojieties, ka tieši pirms jūsu dzimšanas jūs stāvat uz debesu maliņas, turot rokā šo smalko sarkano rozi. Kaut arī jūs varat svārstīties pirms lēciena zemes valstībā, pat drūmi brīnoties, ka jūs patiešām to uzsākat, jūs jūtat dziļi iekšienē uguni, kaisli, attēlojušos jums sarkanās rozes veidā. Tagad iztēlojieties, ka jūs jau esat nolēcis, iemiesojies un tagad nesat rozi iekšienē, vēderā un sirdī. Atļaujiet rozes enerģijai atnākt pie jums. Atļaujiet jūsu dabīgajai kaislei, jūsu iedvesmai nostāties jūsu priekšā šajā brīdī. Paskatieties uz rozi. Kam tā tagad ir līdzīga? Paskatieties uz pirmo tēlu, kurš parādījies prātā. Vai roze izskatās mazliet skumja un pavītusi, vai tā spoži mirdz? Vai jūs redzat rozi aizvērtu kā pumpuru vai kā atvērtu ziedu? Vai tai ir kaut kas vajadzīgs no jums šajā brīdī? Iespējams, vairāk ūdens vai saules gaismas, vai nedaudz vairāk mīlestības un uzmanības, varbūt to vajag pārstādīt citā vietā, barojošākā augsnē? Iztēlojieties, ka jūs dodat tai tieši to, kas tai ir vajadzīgs, un sajūtiet, kā tas ietekmē jūs iekšējā līmenī.

Sarkans – tā ir Zemes un mugurkaula pamatnes jeb pirmās čakras krāsa. Sarkans – tā ir kaisles krāsa. Jūs bieži baidāties no paša kaisles. Jūs baidāties atļaut sākotnējam avotam atklāti izteikt sevi jūsu dzīvē, jo tas ir krasā pretrunā ar to, ko sabiedrība un tradīcijas uzskata par atbilstošu, pareizu un normālu. Taču, katrā no jums ir sākotnējā kaisle un iedvesma, kuras sastāda jūsu eksistences “šeit – un – tagad” avotu. Jūs nespēsiet būt pa īstam realizēti un pilnīgi, kamēr neatļausiet šai enerģijai plūst caur jūsu dzīvi un vadīt to. Samierināmības kā dzīves stila būtība ir samierināmībā ar sevi, ar savas dvēseles kaisli, jūsu pašreizējās dzīves iedvesmu.

Eksistē vairāki pazīmes, pēc kurām noteikt, vai jūs jūtat savas dvēseles kaisli.

1. Iedvesmas sajūta – lai kur tas arī notiktu – tā ir tieši tā vieta, kurā jums jābūt.

Samierināmība kā dzīves stils nozīmē, ka jūs atļaujat tam, kas patiešām iedvesmo jūs, vadīt jūs. Samierināmība nav pasīva enerģija. Samierinoties ar to, kas patiešām motivē un iedvesmo, jūs atverat vārtus dzīvai, aktīvai enerģijas straumei jūsu iekšienē. Lai atrastu sevī šo plūsmu, jums vajag noteikt jums dabīgu tās izteikšanas veidu. Kas padara jūs mierīgu un laimīgu? Kāds darbības veids dod jums lietu kustības viegluma un nepiespiestības sajūtu? Kur ir šo lietu vai tādas darbības būtība? Sajūtiet to būtību, bet ziniet, ka šī būtība var pieņemt formu un izteiksmi dažādos ceļos.

2. Būt uzticīgam savai paša dabai – tas, ko jūs darāt dabiski – tas ir tas, uz ko jūs esat spējīgi.

Lai atpazītu savu kaisli, jums ir jāsaprot, ka tas vienmēr ir kaut kas dabisks jums. Tas ir kaut kas, darbība, nodarbe vai jūs pievelkoša izteiksmes forma, pret kurām jūs jūtat interesi un labprāt pie tām pieturaties. Tas ir kaut kas tuvs un dabisks jums, gandrīz acīmredzams no jūsu redzes viedokļa. Iespējams, ka rezultātu iegūšanai jums nāksies attīstīt kaut kādas iemaņas vai iegūt formālu izglītību, bet jums būs salīdzinoši viegli un patīkami to darīt. Jūsu kaisle – tas ir kaut kas, kas atbilst jūsu spējām un talantiem. Tā piesaista jums darbību, kurai jūs esat piemērots no paša sākuma.

3. Skaidru robežu noteikšana un drosme pateikt “nē” – attiecieties pret sevi nopietni.

Jūs atrodaties samierināmības ar sevi plūsmā, ja attiecaties pret sevi pietiekoši nopietni, lai pateiktu “nē” lietām vai cilvēkiem, kuri aiztur vai pārtrauc šo plūsmu. Jūs varat sekot savai kaislei tikai tad, ja uzdrošināsieties teikt “nē” tam, kas jums neder vai ko jūs jūtat sev nepareizu. Sevis, savas unikālās iedvesmas, pieņemšana dažreiz nozīmē apsteigt savu laiku un būt stūrgalvīgam, pastāvot uz savu, uzticoties savas sirds sūtījumiem, pat, ja cilvēki uzskata jūs par nejēgu un muļķi. Tas par to, kas skar uzticību sev. Uzdrošinieties būt dižens, uzdrošinieties uz atšķirību. Jūs zināt, ka citas alternatīvas nav. Vienīgā alternatīva ir tajā, ka jūsu dabiskā iedvesmas plūsma apstājas un izžūst, un jūs jūtat vilšanos, tukšumu, dusmas un neapmierinātību. Ja jūs neizvēlaties sev, jūs izvēlaties pret sevi. Jūs zaudējat rozes, jūsu kaisles, enerģiju, bet tas rada psiholoģijas problēmas, tādas kā vientulību, atsvešinātību un, galu galā, depresiju. Tādejādi, uzdrošinieties pateikt “nē”, uzdrošinieties ieņemt savu telpu ar skaidrām robežām. Nebaidieties būt “egoistisks” no viltus dievu standartu redzes viedokļa.

4. Pacietība un ritms – dariet to soli pa solim.

Ja jūs esat pieslēgts savas dvēseles enerģijai, savai iedvesmai, tas attīra jums ceļu ikdienas dzīvē. Iespējas (cilvēku, kurus jūs satiekat, vai situāciju formā) nāks pie jums ar jums piemērotu ātrumu un ritmu. Ja jūs gribat noskaņoties uz šo manifestāciju plūsmu, palieciet tagadnē un dariet to soli pa solim. Pacentieties neskriet pa priekšu visa, kam jānotiek jūsu sapņa un kaisles realizācijai, izpausmei. Jums nav jārūpējas par dzīvi, tā rūpējas par jums. Vienkārši sajūtiet savu kaisli un uzticiet to Dieva rokām jūsu iekšienē. Atļaujiet eņģelim jūsu iekšienē sekot jūsu iekšējā bērna sapņiem un vēlēšanām un rūpēties par tiem. Samierinieties un ticiet!

Liels paldies jums, ka bijāt šeit šodien. Tas ir liels prieks – būt ar jums un atcerēties, ka Es, ar jums šodien runājošais, arī lielā mērā pārstāvu jūsu enerģiju. Tā ir jūsu pašu enerģija, kura spīd jums un vilina jūs. Uzdrošinieties dzīvot, uzdrošinieties būt tie, kas jūs esat.

© Pamela Kribbe 2007
www.jeshua.net