Čenelings notika 2004. gada 4. aprīlī auditorijai garīgajā centrā “The Moon Circle” Beļģijā un ietver kā tekstu, tā arī Ješua atbildes uz auditorijas jautājumiem.

Es atnācu šodien runāt ar jums visiem. Es ļoti labi jūs visus zinu. Jūs pat nevarat iedomāties, cik labi zinu. Es bieži esmu ar jums, jo mana sirds ir saistīta ar jums. Es redzu jūsu sāpes. Es redzu jūsu prieku, satraukumus un bēdas. Un esmu tik prieka pilns pastāstīt jums par spēku, kurš pieder jums. Jūsu apziņas spēku. Jūsu būtības spēku. Jūsu pašu dvēseles spēku. Pārāk bieži jūs atrodaties meklējumos. Atkal un atkal jūs meklējat atrisinājumus ārpusē. Bet, tikko kā jūs tos atrodat un pieņemat kā savus, jūs konstatējat, ka tie jau ir sākuši izplūst. Saprotiet, ka jūs paši esat savas eksistences centrs, sava personīgā visuma saule. Jūsu apziņas virziens un noskaņojumi nosaka to, ko jūs jūtat, ko darāt un kā rīkojaties. No sevis paša dziļuma jūs sūtāt šīs lietas, kā saule sūta savus starus uz āru. Ja jūs uzskatāt, ka kaut kādas jūsu daļas šai saulei nav jāapgaismo, tās netiks apgaismotas. Ja jūs ticat, ka kaut kādām lietām nav jāsildās tās staros, tad viss apkārt apstiprinās jūsu izvēli.

Tieši tāpat, palīdzību vai padomu no kāda jūs varat saņemt tikai, ja atļausiet šai saulei apgaismot jūsu aspektu, kuram palīdzība nepieciešama. Tas vienmēr ir tikai jūsu lēmums – iznest šo aspektu gaismā un atvērt durvis. Neviens nevar piespiest jūs uz to. Lūk, kāpēc neviens nespēs palīdzēt jums, ja jūs neatļausiet sev pieņemt palīdzību. (Tas ir spēkā kā palīdzībai uz Zemes, tā arī palīdzībai no mūsu puses.)

Vainas apziņa ir dzīva jūsos un tas piespiež jūs domāt, ka jums nepietiek spēka, lai atrastu savu personīgo ceļu, atkal sajustu savu likteni.

Šī vainas apziņa ir saistīta ar pagātni, kurā jūs ilgstoši zaudējāt sevi. Es runāju šeit īpaši par pagātni šeit, uz Zemes. Par daudzu uz zemes iemiesojumu pagātni, kuros jūs izjutāt daudz tumsas.

Šī vēsture nav pagājusi velti. Tai ir jēga. Tā ir vēsture, kurā stāvējāt pretī lielām bailēm un kurā bailes aptumšoja jūsu iekšējo sauli.. Bet tagad jūs visi lēnam mostaties. Daļēji jūs jau esat gaismā, taču ir vēl daudz tumsā paliekošu aspektu, apēnotu ar bailēm un pārliecības sev trūkumu.

Jūs varat salīdzināt šo iekšējo tumsu ar apmaldījušos bērnu. Daļa no jūsu dvēseles – ir šāds bērns. Viņš ir pazaudējis savu ceļu pagātnes sāpēs. Taču pagātne nav statiska. Kā teica Gerrits (savā ievada uzrunā), laiks – savā ziņā tā ir ilūzija. Nav nekā neatgriezeniski pazaudēta laikā. Nav vienreiz un uz visiem laikiem aizslēgtu durvju.

Apmaldījies bērns jūsos, kurš daļēji atrodas pagātnē, var tikt atrasts. Jūs – viņa vecāks un jūs esat vienīgais, kurš var rūpēties par viņu, kurš var sasildīt to un atgriezt dzīvē.

Šajā sakarā es gribu jums pateikt kaut ko. Jūs esat aizmirsuši, kā tas ir – dzīvot. Jūs esat ļoti labi izdzīvošanā, bet īstā dzīve ir daudz gaišāka, iedvesmojošāka un laimīgāka. Un tieši tā jūsu daļa, kura visvairāk ir spējīga to darīt, tika pazaudēta. Pazaudēta pagātnes labirintā, pazaudēta apziņu traumējošu notikumu juceklī.

Visu šo laiku jūs iemiesojāties šeit, uz Zemes, dvēseles līmenī, kura attīstījās kā bērni, kļūstot pieauguši. Šajā nozīmē jūs atnācāt uz Zemi kā bērni, lai iegūtu daudz jūsu pašu pieredžu, un daudzas no tām netika pilnībā saprastas. Tagad mēs esam pietuvojušies noteikta laika perioda, noteikta jūsu attīstības cikla beigām, un tagad ir pienācis laiks pacelties pāri nesaprastām pieredzēm. Izaugt līdz “vecākam”. Kļūt par sava paša bērna tēvu vai māti.

Tas ir tas, par ko es gribu parunāt ar jums: jūsu iekšējais spēku pacelties virs ievainotā bērna stāvokļa jūsos. Bērns jūsos – daudzu nesaprastu pieredžu upuris. Un saku jums: pati dziļākā iekšējā rēta – tā ir pamesta bērna rēta. Bērna, kurš nesaprot, kas ar viņu notiek, kurš ir pamests, nobijies, kuram pat nav nekādu kritēriju, lai būtu iespēja saprast.

Kaut kādā momentā jūs sapratīsiet, ka šī pamestība bija jūsu paša visdziļākā iekšējā izvēle un radošs akts, ka tas bija patiešām dievišķi. Dziļās sāpes, kuras jūs izjutāt, kad sākāt savu vientuļo ceļojumu, savu gājienu pēc pieredzes, šīs sāpes bija tajā pat laikā dižens radīšanas akts. Jo, atdalot sevi kā dvēseles no lielā Veselā, no Tēva/Mātes/Dieva, jūs devāt sev iespēju veikt lielus atklājumus, izmēģināt un sajust milzīgi daudz lietu.

Šajā jūsu ceļojuma pašreizējā stadijā, kad vēl joprojām ir daudz iekšējo sāpju, ir smagi ieraudzīt šī ilgā ceļojuma uz mājām dziļāko būtību. Bet es gribu jums apliecināt, ka jūs esat brīnišķīgas gaismas būtnes ar milzīgu vīrišķību un ticību Radītājam, jo citādi jūs nekad nebūtu sākuši šo ceļojumu. Es gribu atgādināt jums par vīrišķības, radīšanas un gaismas dzirksti jūsu pašu iekšienē. Sajūtiet šo dzirksti atkal savā sirdī, atkal savienojieties ar to. Ziniet, ka jums ir spēks atļaut šim iekšējam bērnam atkal atgriezties dzīvē. Atļaut viņam dziedāt un rotaļāties.

Tas ir ļoti nozīmīgs simbols – iekšējais bērns.

Ceļojums sākās ar apmaldījušos un pamestu bērnu, atstātu tumsā. Ceļojums beidzas ar bērnu, starojošu aiz pārticības, laimes un gaismas. Vienīgā lieta, kas ir vajadzīga, lai to sasniegtu – tas ir pieaugušais, kurš paņems viņu aiz rokas, parūpēsies par viņu un iedvesīs viņam uzticību.

Un tas ir tas, kas jūs esat. Jūsu iekšējā bērna glabātāji. Un ziniet, ka šis bērns ir vislielākā prieka dāvana, kuru jūs paši sev varat pasniegt.

Laiks ir pienācis. Šajā vēstures punktā ir pienācis laiks vākt kopā sevis pazaudētās daļas. Ir pienācis laiks būt par centru tam, kas jūs esat. Jūs varat konstatēt, ka šis centrs nav kaut kas vecs, pie kā jūs varat atgriezties, bet kaut kas pilnīgi jauns. Visi jūs esat ceļā uz jaunu realitāti, uz jaunu esamības līmeni, kas nav eksistējis iepriekš. Ir arī atpakaļ atgriešanās aspekts ar būtību sava paša dievišķuma atpazīšanā, kurš izjūtams kā atgriešanās mājās, un kad virspusē uzpeld atmiņa par seno vienotības un harmonijas sajūtu, kuru jūs zinājāt agrāk. Bet tas ir pirmo reizi, kad jūs izpaužat šo vienotības nozīmi un sajūtu vienīgi un tikai vienīgi no paša personīgās apziņas. Jūs atgriezīsieties pie Gaismas bez atteikšanās no paša individualitātes. Tas iet kopā: būt Dievam un būt individualitātei, būt Vienotībā un būt atsevišķi.

Šodien es uzaicinu jūs uzdot savus jautājumus.

Jautājums 1

Vai tad Ješua stāsts nav pretrunā ar laika iluzorisma ideju? Šeit visu laiku tiek runāts par Vēsturi un Evolūciju. Tātad no tā seko, ka ir jābūt kustībai, uz priekšu virzītai pārvietošanai. (Paskaidrojums: Gerrits savos ievadvārdos teica par to, ka visas pieredzes ir daļa un paliek eksistēt vienā lielā Tagad, un šajā nozīmē nekas nav pazudis laikā neatgriezeniski, sk. arī viņa veblapu Life and Consciousness)

Mēs runājām par pagātni un vēsturi, kuras patiešām ir kopums no pieredzēm, kuras jūs nesat savā dvēselē. Tas, ka mēs runājām hronoloģijas terminos, tas vienkārši ir instruments, un tā arī ir tīri cilvēcīga maniere paskaidrot, ka jūs atrodaties procesā. Un procesam vienmēr ir laika līnija. Tai pat laikā, taisnība ir arī tas, ka jūsu apziņa, jūsu dziļākā būtība nav piesaistīta laikam un telpai. Tieši tāpat, kā dziļākā būtība nav piesaistīta fiziskajam ķermenim uz Zemes.

Ceļā pie sevis, meklējot savu dievišķo būtību, jūs, tēlaini runājot, pārkāpjat pāri laikam. Šajā momentā vairs nav svarīgi, vai traumējošā pieredze ir notikusi vakar, pirms gadsimta vai kādā no pagātnes dzīvēm. Traumas enerģija atrodas jūsu būtības iekšienē, enerģētiskajā laukā, aurā. Tajā momentā, kad jūs izdziedināt traumu, jūs tādā veidā izmaināt pagātni.

Tādejādi mēs varam teikt, ka pagātne šeit ir klāt enerģētiska lauka veidā. Iedomājieties sevi tādā lauka iekšienē, kurš aptver jūs, vibrē un iespaido to, ko jūs darāt ar savu apziņu. Jūs mijiedarbojaties ar pagātni. Šajā nozīmē tā ir nefiksēta. Šajā nozīmē nav pretrunas, kad tiek runāts par pagātni un kad tiek runāts par mūžīgo Tagad, kurā viss ir vienlaicīgs.

Citā nozīmē jūs varat runāt par pagātni kā par jūsu iegūto pieredžu summu. Un atkal – tā ir tā pati pagātne enerģētiska lauka veidā, kurš tāpat ir brīvi pieejams, un, tātad, var teikt, ka viss ir šeit un tagad.

Es ceru, ka tas kaut ko noskaidroja.

Jautājums 2

Tu runā par mūsu dvēseli, mūsu būtību un mūsu ķermeni. Gribētos iegūt nedaudz lielāku izskaidrojumu par atšķirībām starp šīm lietām.

Ir ļoti grūti sadalīt apziņas realitāti mazos gabaliņos un uzlīmēt tiem etiķetes. Vienu var pateikt – ir saule pa vidu visam. Mēs izmantojam šeit sauli kā jūsu dziļākās būtības, jūsu kodola, simbolu. Jūs varat nosaukt to par jūsu personību, taču mums nav priekšrocību terminu izmantošanā. Šī saule izstaro uz ārpusi un izpaužas matērijā, telpā un laikā formas ierobežojumu ietvaros. Formas var tikt nosauktas. Jūs varat teikt, ka ķermenis – tā ir visblīvākā forma, kurā dvēsele jeb jūsu būtība var manifestēt sevi. Jūs varat teikt, taču tas ir atkarīgs no definīcijām, ka dvēsele – tas ir tas, kas saglabājas nemainīgs, izejot cauri dažādām dzīvēm, taču iegūstot šajā procesā jaunu pieredzi. Tā, tādejādi, ir tā jūsu daļa, kura iemiesojas atkal un atkal. Šajā nozīmē dvēsele – tas ir daļēji objekts jeb forma, kura attīstās laikā neatkarīgi no ķermeņa. Taču dvēselē arī eksistē Dievišķā Dzirksts – bez formas un ārpus laika, tīrā apziņa. Šo neatkarīgo daļu jūs varat nosaukt par savu būtību. (Pamelas papildinājums: būtības kustība uz dvēseli un tālāk uz ķermeni – tā ir manifestācijas secība jeb jūsu Augstākā Es aizplūšana uz blīvumu, materiālo realitāti.)

Iedomājieties saules tēlu ar uz visām pusēm no tās izejošiem stariem. Saule kopā ar saviem stariem – tas esat jūs. Jo tālāk stari aiziet no saules, jo apziņa un matērija kļūst blīvākas, vairāk saistītas ar telpu un laiku un arī ar lielāku noslieci pakļauties ilūzijām un bailēm. Uz šiem stariem jūs varat uzzīmēt sektorus un nosaukt tos “būtība”, “dvēsele”, “ķermenis”.

Dažreiz tas var palīdzēt noskaidrot jums dažas lietas, taču mēs ne pārāk esam piesasistīti definīcijām.

Jautājums 3

Es bieži mēģinu nodot cilvēkiem lietas, kuras es jūtu un zinu iekšēji, bet es konstatēju, ka apkārtējie nesaprot mani. Ko man ar to darīt?

Katram cilvēkam ir sava paša individuāla apziņas realitāte. Jūs varat, izmantojot atkal saules tēlu, iztēloties šo realitāti kā eksistējošu zināmā tās stara punktā.

Ja jūs jūtat iekšēji Dievišķās apziņas dzirksti un visu lietu vienotību, jūsu enerģija, jūsu enerģētiskais starojums var nonākt pretrunā ar apkārtējiem.

Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri būvē savu drošību uz “ierobežojumu likumiem”: sabiedrības noteikumiem, kas nosaka, ko var darīt un ko nē, kas atļauts un kas aizliegts. Šo likumu (kolektīvā viedokļa štampu) pamats ir bailes. Kad jūs pārraujat šos likumus ar savas apziņas gaismu, jūsu enerģētiskais starojums saka cilvēkiem, ka jūs esat spējīgs pārkāpt pāri ierobežojošajiem likumiem, un tas var izsaukt dusmas un nesapratni, jo jūs runājat un izstarojat no avota, kuru citi nepazīst. Tas var arī izsaukt apkārtējo bailes, jo viņi nesaprot, kā jūs izvēlaties savu ceļu dzīvē. Kad jūs patiešām dzīvojat, vadoties no savas intuīcijas, no jūsu paša individuālā patiesības avota, lēmumi, kurus jūs pieņemat savā ceļā, var likties impulsīvi, haotiski, nedroši. Jūsu dvēseles balss neievēro fiksētus rāmjus un noteikumus. Tam var būt atsvešinātības efekts.

Svarīgi ir neļaut sevi ar to samulsināt un turpināt ieklausīties jūsu iekšējā avota klusumā, jo tieši šeit atrodas jūsu īstais spēks. Tāpat ir svarīgi, kad jūs saņemat informāciju no šī klusā, iekšējā, intuitīvā avota, patiešām iezemēt to, piesienot to zemei. Jūs to varat izdarīt, atļaujot enerģijai, kuru jūs jūtat šajā brīdī (enerģija: “Tā ir mana patiesība”), iziet cauri jūsu ķermenim, iztēlojoties sevi cieši saistītam ar zemi. Tas dos jums spēku patiešām dzīvot, vadoties no šīm apskaidrībām, un neļaus citu viedokļiem vilkt jūs atpakaļ.

Kolektīvais enerģijas lauks jeb tas, ko es saucu par “ierobežojuma un baiļu likumiem”, var būt visaptverošs jūsu apkārtnē. Tas ir kolektīvais apziņas lauks, kuru uztur ļaužu masa, kuri joprojām nav izvēlējušies dzīvot ar savu individuālo gaismu un savu individuālo patiesību. Sakarā ar to, ka ir šī ietekme, ir ļoti svarīgi pastiprināt jūsu iekšējo patiesību, sazemējot to dziļi jūsu ķermenī un zemē.

Jautājums 4

Vai ir iespējams, ka es patiešām redzēju Kristus tēlu? Vai viņa sirds mirdzums mani tā aizrāva? Vai tas bija tikai sapnis?

Jūs esat tik dārgi man, un es tik tuvu jums. Jūs vienmēr redzējāt un jutāt mani, pat ja neapzinājāties to visu laiku. Mēs esam cieši saistīti.

Jūs vienmēr varat noskaņoties uz mani, uz manu enerģiju, uzlabot savu garastāvokli. Tikai ticiet savai intuīcijai, savai uztverei. Kaut kad jums jau bija šī pieredze un tagad, kad jūs izjūtat to no jauna, jūs atrodaties sava spēka centrā. Tikko jūs sākat šaubīties, jūs to zaudējat, kļūstat tumšāks un sākat šaubīties par visu.

Nejautājiet sev. Jūs paši esat jūsu pašu dzīves spēka avots.

Protams, tas biju es kopā ar tevi. Jums nav jāizliekas, ka būt kopā ar jums – tas ir neparasti man, jo jūsu ceļš uz gaismu, uz patiesību skar mani dziļi. Un kur vien tikai iespējams, es būšu ar jums un kalpošu jums. Pašlaik es esmu enerģijas lauks. Es biju cilvēks, bet es piederu arī realitātei, kura nav piesaistīta ķermenim, laikam un telpai. Tātad, es vienmēr varu būt šeit, ar jums. Jūs vienmēr varat noskaņoties uz mani.

Tas nav kaut kas tāds, kas jums būtu jānopelna. Tas nav kaut kas tāds, kas jums būtu jāsasniedz ar apskaidrību. Tas vienkārši ir šeit. Kā mīlestība, kura vienmēr ir šeit. Jums nav jāstrādā tā dēļ. Jums nekas nav jādara. Tika atļaujiet sev saņemt.

Jautājums 5

Kā mēs varam pieskarties šai jaunajai apziņas formai, par kuru tu runā?

Jūs jau esat saistīti ar šo apziņas formu, un visi jūs arī to jūtat. Jūs kā bites drūzmējaties virs kārēm, un jūsu sirdis strauji pukst. Kaut kas dūcošs un rūcošs, kurš, kā jūs jūtat, saka: “visi šurp, mums jābūt šeit”.

Un tātad, pazīšana jau ir šeit. Jums atliek tikai atpazīt kaut ko, kā daļa jūs jau esat.

Jūs esat līdzīgi būtnēm, sadalītām uz pusēm. Viena jūsu daļa zina gaismas patiesību un realitāti, reālu eksistenci, kura nav aizēnota ar bailēm un nedrošību. Bet otra jūsu daļa vēl joprojām ir aukstumā un tumsā.

Kā būtu, ja saņemtu dūšu un tiktu skaidrībā ar izvēli? Kļūt vienotam ar gaišo daļu, ar jūsu daļu, kura apzinās šo jauno realitāti.

Ja jūs vēl aizvien asociējat sevi ar daļu, kura pagaidām atpaliek, kurai joprojām vēl nepieciešama izdziedināšanās, jūs sevi sajūtat kā upuri. Kā mazu un neremdināmu, pastāvīgi meklējot kaut ko ne jūsos pašos. Tajā pat laikā, kad viss, ko jūs meklējat ir jau šeit, jūsu iekšienē. Tas ir tikai ticības jautājums, lai pareizi to sajustu.

Pats svarīgākais mērķis – tas ir ticēt tam, kas ir sajūtams kā gaisma sevis iekšienē. Ar gaismu mēs saprotam ne “dievišķumu”, bet prieku, jautrību un iedvesmu. Jūs jūtat sevi aizrāvušos. Jūtat, ka enerģija pieaug.

Jūs jūtat pienākumu pret tik daudz ko, un šī pienākuma apziņa ir slikts palīgs, lai meklētu gaismu sevī iekšā. Šī jaunā realitāte, par kuru mēs runājam, paredz būt brīvam un vienlaicīgi būt par sevi pašu. Tas fakts, ka jūs tiecaties uz to, saka, ka jums jau ir zināšana par to. Tā jūsu daļa, kura par to zina, tā daļa, kura aug un sasniedz šo jauno realitāti, šī daļa ir avangardā. Pacentieties identificēties ar to. Ļaujiet tai vadīt jūs, pat, ja tas izskatās dīvaini un noslēpumaini. Ja jūs to izdarīsiet, pārējā jūsu daļa sekos tai.

Jautājums 6

Cilvēki cenšas visu sadalīt pa kategorijām, pa mēnešiem, kā astroloģijā, pa gadiem, kā ķīniešu astroloģijā. Dažreiz cilvēki runā par gaismas bērniem, citiem vārdiem, par veselu cilvēku paaudzi. Kā tas ietilpst vienotajā veselajā?

Tā patiešām jums ir dilemma. Jūs gribat saprast gaismas realitāti, atrodoties realitātē, kura vēl joprojām ir ēnā. Un jūs mēģināt izmantot jūsu realitātes instrumentus, lai saprastu pavisam citu realitāti. Tas ir labi. Līdz tam laikam, kamēr tas jums palīdz. Ja jūs izmantojat instrumentus, kuri paceļ jūs augstāk, tas vienmēr ir labi. Lai tā būtu astroloģija, psiholoģija vai, lai ko jūs arī neizmantotu. Visas šīs sistēmas var raksturot kā labas.

Ja sistēma palīdz jums sasniegt apskaidrību, savienoties savā sirdī ar savu Augstāko Es vai ar savu iekšējo gaismu, tātad sistēma ir brīnišķīga priekš jums. Tādejādi nav nekā nepareiza tāda veida sistēmā pašā par sevi. Problēma rodas tad, kad tā sāk ierobežot jūs, kad tā tiek pasniegta kā patiesība pēdējā instancē un paceļas pār realitāti, ierobežojot to.

Kad jūs sākat just noteiktu zināšanu sistēmu kā ierobežojošu, ir ļoti svarīgi atrast sevī spēkus atstāt to. Tas tāpat ir jautājums par jūsu paša spēka meklējumiem.

Tas ir spēks ieraudzīt, ka instruments var būt noderīgs zināmā laikā un zināmas problēmas atrisināšanā, un būt spējīgam atstāt to bez nožēlas un nosodījuma.

Daudzas psiholoģiskas sistēmas, ieskaitot garīgās, ir intuitīvu apskaidrību un racionālu apsvērumu apvienojums. Vienmēr ir sajaukti (tas ir visu sistēmu cilvēciskais aspekts), no vienas puses, gaismas realitātes dzirksts, impulss, bet no otras, cilvēciskais prāts cenšas vienmēr organizēt un salikt pa plauktiņiem. Un tādēļ mazāk apgaismoti aspekti var uzkrāties (tāpēc ka prāts vienmēr uzskata par labāku pakļaut sev realitāti, tā vietā, lai atļautu tai vienkārši būt).

Vienmēr ir ļoti svarīgi apzināties jebkuras doktrīnas subjektivitāti un ieklausīties savā intuīcijā.

Ļoti daudz sarunu pašlaik notiek par gaismas bērniem jeb indigo bērniem. Un patiešām, līdz ar šo bērnu ierašanos gaismas vilnis izlīst jūsu pasaulē. Prātā jūs jau esat sagatavojuši visu veidu idejas un teorijas, lai saprastu un kaut kā klasificētu viņus. Taču gaisma vienkārši plūst cauri viņiem!

Šī gaisma var būt arī pārāk stipra. Šie bērni var ar savu klātbūtni apgāzt daudzas, līdz tam bijušas kā nesatricināmas, idejas. Tāpat viņi var atspēkot daudzas idejas, par kurām jūs (kolektīvā apziņa), bijāt pilnīgi pārliecināti. Šo bērnu ierašanās – tā ir realitāte.

Jūs varat strīdēties par to, kā viņus nosaukt dažādās psiholoģiskās interpretācijās, taču viņu ierašanās patiešām pasludina jaunu apziņas veidu, kuru viņi ir aicināti atnest.

Jautājums 7

Sevis paša meklējumi – tas ir tik vientuļš piedzīvojums. Mana ģimene ir pavisam neliela un es bieži jūtos vientuļi. Kā mūsu iekšējais spēks var palīdzēt šajā vientulības sajūtā?

Pamela: Es jūtu atbildi no Ješua, kuru viņš adresē tieši tev. Tā drīzāk ir personīga atbilde.

O’kei

Kad jūs nostājaties uz sevis meklēšanas ceļa un vēršaties iekšienē, jūs pēkšņi saduraties ar ļoti netriviālu lietu kārtību. Iekšējā vientulība var būt paralizējoša.

Jūsu ceļš šajā brīdī, ceļš, kuru ir izvēlējusies jūsu dvēsele – tā patiešam ir sevis uzbūvēšana, sākot no pašas apakšas, no paša sākuma. Es ar to domāju jūsu paša spēku, jūsu paša jauno bāzi. Un lai to izdarītu, jūs esat spiests iziet caur iekšējo vientulību, kuras laikā jūs būsiet pilnīgi noslēgts sevī. Taču tas ir ceļš pie jūsu paša iekšējā spēka.

Šis process ir saistīts ar savu dziļāko dusmu un baiļu atzīšanu un atlaišanu. Tas attiecas uz dusmām attiecībā pret jūsu apkārtni un attiecībā pret jūsu pagātni.

Vispār mēs varam teikt, ka tajā brīdī, kad jūs vēršaties iekšienē, lai pieprasītu savu iekšējo spēku, un atslēdzaties no citu idejām un viedokļiem, jūsu apziņa izdara pagriezienu par 180 grādiem. Sakarā ar to jūs nekavējoši uzduraties savā iekšienē savai visproblemātiskākajai daļai.

Tādējādi nav nekā neparasta tajā, ka, tikko jūs nostājaties uz ceļa, kurš ved uz augstāku apziņas līmeni, sākuma laikā jūs vairāk apzināties savas nepatīkamās puses. Un šajā brīdī ir ļoti svarīgi neatkāpties, palikt ar to.

Palieciet ar sevi un kļūstiet par savu pavadoni tajā, kā to dara vecāks ar bērnu. Tas ir tas, par ko es runāju sākumā.

Varbūt jūs esat dzirdējuši par cilvēkiem, kuri strādā ar mirstošajiem. Viņi var jums pastāstīt, ka viņi palīdz dažiem, vienkārši atrodoties blakus viņiem. Vienkārši sēžot blakus un neko nerunājot.

Vienīgais, ko jūs varat izdarīt savā labā, kad izjūtat dziļu vajadzību vai vientulību – ir palikt ar sevi. Būt klāt, neko neuzsākot. Tas ir īsts atbalsts un vīrišķība.

Tā ir arī jūsu apziņas īstā spēka izpausme.

Brīdī, kad jūs spējat pilnībā apzināt sevi savā vislielākajā vajadzībā un vientulībā, kaut kas notiek jūsos. Jūs izmaināt kaut ko sev iekšienē, un cik lielā mērā vientulības svarīgums un nozīme kļūst mazāki jūsu iekšienē, tik pat lielā mērā jūs paceļaties pāri savai vientulībai. Lūk kas ir apziņas spēks.

Ješua par izdziedināšanu

Nodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net