Čenelings notika 2004. gada 25. jūlijā praktiskajā seminārā Tilburgā

Zemāk ir dots čenelinga teksts un Ješua atbildes auditorijas  jautājumiem

Runas teksts tika viegli apstrādāts lasīšanas ērtībai. Tekstu angļu valodā pārtulkoja Vemdija Gillisena.

Dārgie, ir liels prieks un laime man runāt ar jums caur Pamelu un sveikt jūs šajā vietā, kur esat pulcējušies paklausīties mani, jūsu veco draugu. Esmu Ješua. Es dzīvoju starp jums uz Zemes kā Jēzus.

Es biju cilvēks, un es zinu visu, kam cauri jūs ejat kā cilvēciskas būtnes zemes ķermeņos jūsu zemes dzīvē. Un es esmu atnācis šurp, lai palīdzētu jums saprast, kas jūs esat. Jūs visi, kas esat šeit tagad, un daudzi no tiem, kas lasīs šo tekstu vēlāk, ir gaismas darbinieki.

Visi jūs esat gaismas eņģeļi, aizmirsuši, kas viņi īstenībā ir.

Visi jūs esat gājuši caur daudzām pieredzēm jūsu daudzo zemes iemiesošanos laikā, un es zinu šīs pieredzes no iekšienes.

Tagad jūs esat pienākuši pie punkta jūsu dvēseles vēsturē, no kura jau ir saredzama šīs vēstures noteikta etapa pabeigšana, beigas. Visi jūs esat savas attīstības punktā, kurā jūs nodibināt ciešāku sakaru ar to, kas jūs īstenībā esat iekšienē, ar savu Augstāko Es, neatkarīgu no laika un telpas. Jūs esat procesā, kurā jūsu iekšējais Augstākais Es integrējas jūsu zemes eksistencē, jūsu pašreizējā dzīvē.

Jums visiem vēl ir mazliet grūti noregulēt sakarus ar savu Augstāko Es, jo esat aizmirsuši, ka tie tad arī esat jūs – šis dižais gaismas avots sev pašiem. Jūs esat aizmirsuši, ka visas zināšanas un mīlestība, kurus jūs meklējat, jau atrodas jūsu pašu enerģētiskajā laukā, jūsu aurā.

Neskatoties uz to, jūs visi jau esat sākuši kontaktēties ar šo dziļāko gaismas avotu jūsu iekšienē.

Tādējādi, vietā būs tagad jūsu dzīves ceļā palīdzība citiem (profesionāla vai nē) viņu iekšējā ceļojumā. Pat, ja jūsu pašu iekšējais ceļojums vēl nav pabeigts, jūs jau esat spējīgi, sākot no zināma momenta, dalīties ar citiem ar savām apgaismībām un gudrību. Visi jūs jūtat aicinājumu uz to.

No brīža, kad jūs izlemjat ārstēt vai būt par skolotāju, zināmi slazdi stājas jūsu ceļā. To saknes meklējamas zināmā nesapratnē par otra virzību uz viņa veselumu un jūsu lomu tajā.

Tieši par šiem slazdiem es tad arī gribētu parunāt šodien.

Kas ir dziedināšana?

Kāda ir dziedināšanas būtība? Kas notiek, kad kāds tiecas pēc tā, lai būtu “labi”, nav svarīgi, psiholoģiskā, emocionālā vai fiziskā līmenī?

Notiek tas, ka šis cilvēks izrādās spējīgs nodibināt sakaru dziļākajā līmenī ar viņa/viņas paša iekšējo gaismu, ar kuru viņš/viņa patiesībā eksistē. Šis sakars rada dziedinošu efektu visos personības līmeņos, psiholoģiskajā līmenī, tāpat kā arī fiziskajā un emocionālajā ķermenī.

Tas, ko katrs cilvēks meklē pie dziednieka vai ārsta – tā ir enerģētiskā telpa, kurā viņš būs spējīgs stāties kontaktā ar savu paša iekšējo gaismu.

Dziednieks vai ārsts var piedāvāt šo telpu, jo viņi jau ir nodibinājuši šo sakaru paši savā iekšienē. Dziednieka rīcībā ir vibrācija, enerģētiskā vibrācija paša būtībā, kura satur dziedināšanu meklējošā problēmas risinājumu.

Būt dziedniekam vai ārstam nozīmē: nest savā enerģijā problēmas risinājuma enerģētisko frekvenci un piedāvāt to kādam citam.

Lūk, kas tas ir un nekas cits.

Principā tas ir process, kurš var notikt bez visādiem vārdiem un darbībām. Tā ir enerģija kā tāda, kura jums ir kā dziedniekam vai ārstam, kurai ir dziedinošs efekts.

Tā ir jūsu “apgaismotā” enerģija, kuru jūs piedāvājat kā telpu, kurā kāds cits var sasaistīties ar savu iekšējo gaismu, savu paša kodolu.

Tieši šis iekšējais kontakts atļauj dziedināšanai notikt. Visas izdziedināšanas patiesībā – tās ir paša izdziedināšanas.

Lai izārstētu vai palīdzētu, būtībā nav vajadzīgas speciālas iemaņas vai specifiskas zināšanas, kuras var iemācīties pēc grāmatām vai kursos. Dziedinošs spēks nevar tikt saņemts no ārpuses. Tas ir par “risinājuma frekvenci”, kura atrodas jūsu enerģētiskajā laukā kā jūsu paša iekšējās izaugsmes un apziņas attīrīšanas rezultāts.

Bieži tas vēl nav pilnībā pabeigts, jo visi jūs vēl esat iesaistīti personīgajos apziņas izaugsmes procesos. Taču jūsu enerģētiskajā laukā jau ir daļas, kuras ir kļuvušas tik gaišas un tīras, ka tām var būt dziedinošs efekts uz citiem.

Ir būtiski saprast, ka šis efekts ne vienmēr obligāti strādās. Tas ir pacients vai klients – tas, kurš nolemj, vai pieņemt šo frekvenci, vai nē. Vai atļaut tam notikt. Tā ir viņa vai viņas izvēle. Jūs piedāvājat to, kā tas, kas jūs esat, kā “eksistējošs šeit” priekš cita. Tās nav iemaņas un zināšanas, kuras jūs esat saņēmuši no kāda cita, tas ir tas, ka jūs ārstējat. Bet tikai vienīgi tas, ka jūs esat, tas iekšējais ceļš, pa kuru jūs ejat. Īpaši attiecībā uz problēmu loku, caur kurām jūs esat gājis pats un jūtat radniecīgus pārdzīvojumus savas dvēseles dziļumos, jūs vislabāk varat padot citam palīdzības roku.

Tādejādi, pašizdziedināšanās, atbildības uzņemšanās par savām iekšējām rētām un to ievīstīšana savas apziņas gaismā, bija un ir ļoti svarīga gaismas darbiniekam. Tieši spēja pašizdziedināties – tas ir tas, kas padara jūs par dziednieku vai gaismas darbinieku. Tieši risinājuma vibrācija jūsu enerģētiskajā laukā – tas ir tas, kas padara iespējamu citiem atrast ceļu uz pašizdziedināšanos.

Kad jūs strādājat ar klientu vai palīdzat cilvēkiem jūsu apkārtnē, jūs bieži “lasāt” viņu enerģiju un dodat viņiem informāciju, jeb, jūs strādājat ar kādu enerģētiski, caur enerģiju. Taču klients vai cilvēks, ar kuru jūs strādājat, tāpat “lasa” jūs. Tāpat, kā jūs jūtat viņa enerģiju, viņš apzināti vai zemapziņā uzsūc jūsējo. Viņš jūt, vai to, ko saka vai dara jūsu būtība, ir atnesusi jūsu enerģētiskā frekvence. Viņš jūt jūs.

Tieši ar to, ka klients lasa jūs, tad arī notiek īstās izlaušanās. Kad klients jūt šeit viņam vajadzīgo telpu, lai atjaunotu iekšējo sakaru ar viņa paša Būtību, jūsu vārdi un darbības iegūst dziedinošas īpašības. Tās tad kļūst par nesējiem gaismai un mīlestībai, kuri var paņemt klientu līdzi uz viņa paša gaismas un mīlestības kodolu.

Galvenais jautājums, kurš rodas, kad kāds griežas pie jums pēc palīdzības – tā ir viņa atvērtība, šādā vai tādā veidā, jūsu enerģijai, lai viņu varētu skart šīs vistīrākās jūsu būtības daļas. Šīs jūsu daļas nav izaugušas no grāmatām, kuras jūs esat izlasījis, vai no materiāliem, kurus esat izpētījis. Tās nav vienkārši prasmes vai instrumenti. Tās ir personīgās alķīmijas, apziņas personīgās transformācijas rezultāts, apziņas, kura nes jūsu personības nospiedumu.

Es gribētu īpaši pasvītrot šo, jo šķiet, ka ir tendence starp gaismas darbiniekiem (cilvēkiem, kuru daba liek just stipru tieksmi palīdzēt citiem) visu laiku meklēt jaunu grāmatu, jaunu metodi, jaunu iespēju, kura palīdzēs kļūt par vēl labāku ārstu vai dziednieku.

Īsta dziedniecība ir tik vienkārša.

Kad es dzīvoju uz Zemes, kaut kas lija no manām acīm. Manas acis izstaroja enerģiju, kurai piemita efekts momentāni izdziedināt cilvēkus, kuri bija tai atvērti. Tas nebija maģisks triks vai speciāls efekts. Es biju kontaktā ar savu iekšējo patiesības avotu. Es atļāvu dievišķajai gaismai un mīlestībai, kas bija mans īpašums, tāpat, kā tas ir arī jūsu īpašums, izlīt no manis uz citām dzīvām būtnēm.

Tas atstāja dziedinošu efektu uz tiem, kas bija patiešām atvērti tam. Tas pats ir arī jums. Ar to jūs neatšķiraties no manis. Jums visiem ir jāaiziet pa iekšējo ceļu uz brīvību un pašrealizāciju, lai sasniegtu to pašu punktu, kuru sasniedzu es, kad dzīvoju uz Zemes. Visi jūs esat Kristus apziņas sasniegšanas sevī procesā.

Kristus enerģija – tas ir jūsu liktenis un mērķis, un jūs tuvojaties tam. Tas ir Kristus jūsos, kurš izdziedina un ārstē, jo tā ir dabiska īpašība, kura piemīt tam, kas viņš ir. Jūs vēl aizvien pārāk bieži identificējat sevi ar mācekļiem, kuri sēž pie guru kājām, meklē, jautā un klausās. Bet es saku jums. Mācekļa laiks ir beidzies. Ir pienācis laiks pieprasīt savu meistarību. Ir pienācis laiks dot Kristum iespēju izpausties jūsu ikdienas, zemes realitātē.

Lai patiešām kļūtu vienoti ar Kristus apziņu un sasniegtu meistarību dziedniecībā, jums ir jāatlaiž dažas lietas. Šīs lietas ir slazdi ceļā uz to, lai kļūtu par dziednieku. Tas ir tas, par ko es gribu pastāstīt šodien. Es izšķiršu trīs apvidus, kuros jums būs nepieciešams šis atbrīvošanas darbs.

Galvas slazds

Pirmais slazds ir galvas jeb prāta apvidū. Jums ir ļoti liela slieksme uz analīzi, apdomāšanu, loģisku domāšanu. Taču mentālā, domājošā jūsu daļa ļoti lielā mērā ir dualitātes pasaules daļa. Ar “dualitātes pasauli” mēs saprotam apziņas realitāti, kurā fakti ir sadalīti labajā un sliktajā, gaismā un tumsā, vīrišķajā un sievišķajā, draugos un ienaidniekos un tā tālāk. Citiem vārdiem, apziņas realitāti, kurā vienotība, kura ir visu fenomenu pamatā, nav izpausta, bet kurā spriedumi un atšķirības tiek uztverti kā patiesība un objektivitāte.

Kristus enerģija – tā patiešām ir enerģija, kura ir augstāk vai zemāk par dualitāti. Tā ir tas, kas veido vienotību aiz visām polaritātēm. Taču prāts neatpazīst šo vienoto plūsmu. Prāts gribētu sadalīt šo vienoto plūsmu daļās, apzīmēt tās un salikt pa plauktiņiem. Prāts mīl radīt slēdzienus un teorijas, kuras var nostādīt virs realitātes, virs tiešās pieredzes.

Tas viss notiek arī tad, kad jūs mēģināt palīdzēt citiem. No racionālā redzes viedokļa jūs mēģināt ievietot klienta individuālos simptomus zināmos rāmjos, vispārīgākā kategorijā, un izdomājat dažādas teorijas par šī tipa problēmu un tās risinājumu.

Es nesaku, ka tas viss ir nepareizi. Taču es gribētu jums palūgt sekojošo: kad jūs strādājat ar citiem, profesionāli vai personīgajā dzīvē, pacentieties atlaist no sevis visas jūsu domas un pieņēmumus, visus jūsu racionālos apsvērumus par to, kas ir otra cilvēka problēmas cēlonis, un klausieties otra enerģiju. Centieties sajust ar savu sirdi un intuīciju otra būtību viņa iekšējā pasaulē.

Tāds bija mērķis vingrinājumam, kuru Gerrits veica ar jums agrāk, otrajam vingrinājumam. (Ješua atsaucas uz divām meditācijām, kuras tika novadītas seansa sākumā. Jūs varēsiet tās atrast teksta beigās.)

Bieži jums ir visdažādākās idejas par to, kas kādam citam ir jādara un kas nav jādara iekšējās  izlaušanās sasniegšanai. Un šīs idejas bieži ir vairāk vai mazāk pareizas. Taču lieta ir tāda, ka tās ne vienmēr ir noskaņotas uz otra enerģiju, kāda tā ir pašreiz, dotajā laika momentā. Varbūt otram cilvēkam pašreiz ir nepieciešama pilnīgi cita pieeja vai enerģija, nekā jums šķiet racionālajā prātā.

Es gribētu jūs lūgt jūs ieraudzīt un sajust otru cilvēku tikai vienīgi no jūsu iekšējās klusās intuitīvās vietas, kur jūs pārkāpjat pāri dualitātei un pārnākat Mājās, Kristus enerģijā. Es lūdzu jūs būt patiešām otra iedvesmotam, kad jūs piedāvājat viņam vai viņai savu palīdzību.

Problēmas atrisinājums tad ir ļoti vienkāršs.

Iedomājieties uz brīdi vecākus, kuri grib palīdzēt savam bērnam grūtībās, kas radušās viņa ceļā. Bieži, pateicoties savai pieredzei, viņiem ir labāka lietu izpratne nekā bērnam, un viņi var paredzēt sava bērna darbību secību, pirms viņš tās veiks. Vadoties no šīm zināšanām, viņi varētu pasargāt savu bērnu no nepareiziem lēmumiem vai brīdināt viņu, mudinot pārskatīt savas izvēles. No prāta redzes viedokļa tas var likties labs palīdzības veids.

Taču, ja vecāks būtu noskaņojies uz bērnu, izmantojot savu kluso, intīmo pusi, un ieklausījies tajā, ko bērns no viņa vēlas, atklātos kaut kas pilnīgi cits.

Jo dvēseles dziļumos vairāk par visu bērns jūt vajadzību pēc vecāka uzticības. “Tici man. Ļauj man būt tam, kas es esmu. Atļauj man kļūdīties un klupt. Atļauj man būt tam, kas es esmu, un tikai turpini ticēt man.” Jūsu uzticēšanās bērnam var pamudināt viņu griezties savā iekšienē, pie paša intuīcijas. Tas var palīdzēt viņam pieņemt lēmumu, gan sajūtamu viņam kā patiešam labu, tā arī saprotamu no jūsu redzes viedokļa. Taču, ja jūs cenšaties piespiest bērnu izdarīt kaut ko, ko jūs uzskatāt par pareizu jūsu prāta sapratnes ietvaros, jūsu bērns sajutīs jūsos neuzticību, kas izsauks aizsardzības reakciju un var pat piespiest viņu izdarīt izvēli, kura jums nepatiks.

Bērns “lasa” jūs, kad jūs piedāvājat viņam palīdzību. Tas ir bērnu dabā – redzēt cauri vārdiem un just jūsu apslēptās bailes. Viņi atbild ar nepiekrišanu, sāk aizsargāties un, liekas, zaudē spēju loģiski spriest. Taču, pa lielākai daļai, tieši vecāki ir zaudējuši šajā gadījumā saikni ar savām dziļākajām jūtām baiļu dēļ. Problēma ir tajā, ka viņi ir atvērti tikai loģikai. Viņi ignorē savu intuitīvo zināšanu, kura var uzcelt tiltu starp viņiem un viņu bērniem.

Es pieminēju šo piemēru, jo tas ir ļoti izplatīts un pamācošs, un tāpēc tas ir tik grūti – atbalstīt savu bērnu, vadoties tikai vienīgi no savām intuitīvajām zināšanām.

Atlaidiet to. Lūk, par ko ir runa.

Atlaidiet jūsu idejas, jūsu domas par to, kas ir pareizs citiem. Noejiet visu ceļu un tad pajautājiet: “Ko jums vajag no manis?“

Tajā ir spēks. Tajā ir dziedinošs spēks, kuru jūs varat dot kādam citam. Un bieži atbildē jūs saņemat lūgumu: “Esi iecietīgs pret mani. Uzticies man. Turpini ieskaut mani ar savu ticību, pat, ja lielāko laika daļu es eju ne uz turieni.”

Prāta slazds – daudzu uztraukumu avots.

Īstenībā viss ir daudz vienkāršāk. Jebkurā grūtā situācijā pacentieties atrast savās jūtās enerģijas līmeni, kurā viss ir skaidrs un vienkāršs. Jums nav jādomā, tikai jāklausās. Tā ir Kristus enerģijas vieta. Tā ir vieta, kurā es jūs gaidu.

Sirds slazds

Otrs slazds, kurš rodas ceļā uz palīdzību citiem, kuru es gribētu minēt, atrodas sirds apvidū, jūtu centrā.

Sirds – tā ir daudzu enerģiju satikšanās vieta. Tā rada tiltu starp Zemi un Debesīm. Tā var radīt tiltu starp dažādiem viedokļiem. Sirds “savāc” dažādu izcelsmju enerģijas un var atpazīt aiz tām esošo vienotību. Tā ir spējīga pārkāpt pāri dualitātei ar mīlestības un līdzcietības enerģijas palīdzību.

Sirds – tā ir atrašanās vieta simpātijai un līdzcietībai pret visu, kas dzīvo un kustas. Tādejādi, tā ir arī līdzjūtības centrs. Sirdij ir arī svarīga loma citu vadīšanā. Ar sirds palīdzību var sajust otra sāpes un atbalstīt viņu ar mīlestību un līdzcietību.

Taču šeit slēpjas arī bīstamība. Jūsu līdzjūtība un līdzcietība var aiziet pārāk tālu. Tik tālu, ka jūs zaudējat daļu sevis otrā.

Jums ir jāzina, ka, kad jūs atdodat pārāk daudz sevis, tāpēc ka atļaujat sev tikt ievilktam kāda cita ciešanās, “pārāk daudz” enerģijas pavērsīsies pret jums. Šī enerģijas daļa iet pie otra cilvēka, bet neienes savu ieguldījumu viņa problēmas risinājumā, jo nenāk no tīrā līdzsvara avota. Faktiski, šī liekā enerģija izaug no jūsu sāpēm, kuras jūs ne pilnīgi apzināties.

Šīs sāpes padara jūs “pārāk dedzīgus” sevis atdošanā.

Jūs paši varat pateikt, kad tas notiek. Tas gadās, kad jūs esat parunājies ar kādu vai esat veicis kādam procedūru, un jūtat sevi iztukšotu, neapmierinātu vai izjūtat smagumu. Tas nozīmē, ka jūs esat atdevis pārāk daudz.

Kad jūs atdodat sabalansēti, jūs jūtaties brīvi, dzīvi un ar iedvesmu. Pabeiguši procesu, jūs viegli atgriežaties savā paša enerģijā. Otrs cilvēks pazūd no jūsu enerģētiskā lauka. Jūsu aura aizveras, un jūs ejat pats pa savu atsevišķo ceļu. Viss ir labi.

Taču, ja enerģētiskā saikne ar otru cilvēku saglabājas, tāpēc, ka jūsu ļoti vēlaties aplaimot otru vai izdarīt viņam vai viņai labu, tam piemīt destruktīvs efekts uz jūsu enerģiju. Šajā brīdī parādās emocionālās atkarības enerģētiskā saikne. Jūsu labais garastāvoklis kļūst atkarīgs no kāda cita labās pašsajūtas.

Kāpēc tas tik viegli notiek starp jums? Kāpēc gaismas darbiniekiem ir tik smagi izvairīties no šī slazda? No kurienes rodas tāda slimīgi stipra vajadzība ārstēt, atjaunot un padarīt pasauli labāku?

Ir skumjas jūsu sirdīs. Ir jūsos dziļa atbildības apzināšanās par sakaru ar Zemi un visu, kas uz tās dzīvo. Ir jūsos dziļas ilgas pēc citas apziņas frekvences, vairāk noskaņotas uz visa, kas dzīvo un elpo uz jūsu Zemes, dabisko dievišķīgumu. Jūs ilgojaties pēc realitātes, kas atbild jūsu dvēseles dziesmai. Dziesmai, kura dzied par mieru, prieku, vienotību un radošo iedvesmu.

Šo dziļo ilgu un nemiera, kuru tās izsauc, dēļ jūs bieži gribat palīdzēt cilvēkiem ātrāk, nekā viņi var pieņemt šo palīdzību. Jūsos ir nepacietība un nemiers. Un tas apgrūtina jūs uzturēt pietiekošu distanci no cilvēkiem, kuru lietās jūs esat stipri iesaistīti. Tā loma skaidri ir redzama personīgo attiecību jomā, kā arī profesionālajā palīdzībā citiem. Neiejaukšanās citu cilvēku centienos un sāpēs un tas, ka pilnībā dodat viņiem laiku un telpu iziet caur viņu pašu procesam, var atnest jums iekšējas sāpes. Tas atgriež jūs pie jūsu pašu vientulības un iedod jums apjukuma sajūtu šajā zemes realitātē. Starpība starp šo nepilnīgo pasauli un citu jūsu sapņa enerģētisko realitāti, tik ļoti tīrāku un brīnišķīgāku par šo, ievaino jūs no iekšienes. Lūk kāpēc sirds apvidū slazds, šķērslis ir nepacietība.

Šī nepacietība kļūst par stipru ieinteresētību tajā, lai izdarītu labu vai uzņemtos sev pūles rūpēs par citu labklājību. Tas kļūst par veltīgas sevis atdošanas formu.

Ja jūs manāt šo tieksmi sevī, šo degsmi palīdzēt vai cīnīties par labo, sajūtiet tajā nepacietību, realitātes, kāda tā ir “šeit un tagad”, nepieņemšanu.

Ziniet arī, ka, ja jūs skaidri samanāt to, jūs varat ļaut tam aiziet. Tiklīdz jūs esat noteikuši, ka jūsu degsme un nepacietība nāk no iekšējām sāpēm un skumjām, jūs varat pārtraukt atdot pārāk daudz.

Tad lietas atkal kļūs vienkāršas.

Vienīgā lieta īstajā vietā, kuru var izdarīt dziednieks un gaismas darbinieks, – tas ir, padarīt savu enerģiju pieejamu citiem. Vienkārši būt pašiem un būt mierā ar sevi. Risinājuma vibrācija atrodas jūsu enerģētiskajā laukā.

Bieži jūs pievelkat sev cilvēkus tieši ar tādu pašu problēmu, kādu atrisinājāt paši. Jūs paši esat aizgājuši līdz pašam šo problēmu pamatam, ar jūsu sirdi un dvēseli, un tādā kārtā jūs esat sasnieguši zināšanas un skaidrību šajā jomā, kas kļuvusi par jūsu būtības daļu – svēti un neaizskarami. Tas nevar tikt pazaudēts. Tās nav iemācītas zināšanas, kuras jūs varat aizmirst. Tie esat JŪS, transformēti ar dzīvi, pieredzi un gribu mācīties un saprast. Tādejādi, to, ar ko jūs varat padalīties ar citiem, var izteikt ar vienu vārdu – JŪS paši.

Jums tikai vajag to piedāvāt, dodoties uz vietām vai darot lietas, kuras jūs iedvesmo. Un tad dot citiem pieskarties vai nē jūsu enerģijai. Tas jau ir atkarīgs no viņiem. Vairāk neko nevar izdarīt, patiešām… Tas ir gaismas darbs, kuru jūs atnācāt darīt.

Kad jūs esat izlēmuši turēties pie tāda lietu stāvokļa, lieko enerģija, kuru jūs atdevāt citiem un atļāvāt aiznest sevi prom stiprai vēlmei uzlabot lietas, jūs tā vietā varat dot sev.

Jūs esat nodzīvojuši daudzas smagas un grūtas dzīves uz Zemes. Dzīves, kurās jūs mēģinājāt iemiesot daļu jūsu iekšējās gaismas un tikāt par to sodīti. Dzīves, kurās jūs bijāt spiesti visu laiku cīnīties, tā vietā, lai būtu tie, kas jūs esat, un ziedētu.

Šis vēstures laiks piedāvā jums iespēju būt tam, kas jūs esat. Būt tam, kas jūs esat, reizē nozīmē arī gūt no sevis apmierinājumu. Gūt baudu no dzīves!

Būt gatavam galu galā ieraudzīt šīs zemes eksistences skaistumu, par neskatoties uz to, ka tik daudz kā ir nepareiza. Centieties uzsūkt skaistuma dzirkstis savā aurā katru dienu. Centieties ieraudzīt tās visas kroplības un disharmonijas pašā vidū. Centieties priecāties. Uzskatiet to par dāvanu jums un pieņemiet to. Izlemiet pieņemt! Tie gaismas darbinieki, kuri arī pieņem un ir gatavi priecāties par sevi, būs līdzsvarotāki un stiprāki, un, attiecīgi, izstaros no sava enerģētiskā lauka “risinājuma frekvenci” biežāk.

Viņi neiztukšo sevi, atdodot pārāk daudz. Viņi atļauj sev tikpat viegli saņemt, kā atdot un, tādejādi, gan atdošanas plūsma, gan saņemšanas plūsma kļūst stiprākas viņu dzīvē.

Gribas slazds

Tagad es gribu dot jums pēdējo šķērsli ceļā uz kļūšanu par dziednieku, kuru mēs ar jums apspriežam.

Filozofijā un psiholoģijā tradicionāli eksistē sadalījums starp prātu, sirdi un gribu. Es pieminēju vienu slazdu prāta apvidū, vienu sirds apvidū un gribētu beigt ar slazdu gribas apvidū.

Gribu var lokalizēt saules pinumā, enerģētiskajā centrā, kurš novietots kuņģa apvidū. Šis centrs vada spēju darboties, jūsu iekšējās enerģijas manifestāciju fiziskajā, zemes plānā. Kad griba ir pieslēgta intuīcijai, jūsu klusajam centram, stāvošam virs dualitātes, viss plūst bez pūlēm.

Griba tad kļūst par Kristus enerģijas turpinājumu jūsos. Jūs varat to noteikt to pēc tā fakta, ka jūs jūtat prieku no tā, ko darāt. Ka jūsu sirds atveras tām lietām, kuras jūs darāt.

Taču bieži jūs ne pārāk labi esat noskaņoti plūsmai. Eksistē jūsu daļa, kuru es saucu par personīgo gribu, kura ne vienmēr grib klausīties klusuma balsi. Ar jūsu personīgo gribu jūs bieži gribat realizēt lietas pavisam citā veidā, bieži ātrāk kā dabiskajā plūsmā. Jūs varat to noteikt, sajūtot nepacietību sevī.

Tur, kur jūs atdalāt sevi no dabiskās jūsu enerģijas plūsmas, jūs bieži novēršaties uz ārējiem spriedumiem. Tie var būt ļoti skaļi un ar lielu ietekmi, spiest jūs domāt: “Man tas ir jāizdara”, “Man tas ir jāizdara tieši tagad”. Kas raksturo šo forsēto gribas izmantošanu – tas ir spiediens kaut ko darīt. Iekšējās spriedzes pieaugums ir tiešas sekas neuzticībai savam Augstākajam Es. Ticiet šim klusajam, zinošajam spēkam jūsos, kurš ir ārpus laika un telpas. Pārmērīga personīgās gribas izmantošana var spēlēt zināmu lomu arī, palīdzot citiem. Pamatā šis slazds ir cieši saistīts ar nepacietību, kura var dzīvot sirdī. Šeit pastāv tendence uz vēlmi dot pārāk daudz uzreiz un cerēt uz ātrāku, nekā tas ir vietā, virzību.

Sirds apvidū tas izsauc apslēptas skumjas, dziļas ilgas pēc harmoniskākas pasaules. Bet gribas apvidū šī nepacietība un intensīvā vēlēšanās “darīt” nāk no personīgā spēka vēlmes.

Lūdzu, neuzskatiet personīgo spēku vārda “sliktā” nozīmē, tas ir, kā vēlēšanos dominēt pār citiem. Šo stadiju jau sen jūs visi esat izgājuši. Jums ir dziļa dzīvības cenas sapratne. Epizode ar nepareiza spēka izmantošana uz citu rēķina ir jau kļuvusi par jūsu vēstures daļu.

Taču joprojām eksistē jūsu daļa, kura vēlas spēku, vēlmes iespaidot realitāti nozīmē. Jūs nepietiekami uzticaties dabiskajai plūsmai, dabiskajam dzīves ritmam. Šis ritms bieži ir lēnāks, kā jūs cerat, vadoties no personīgās gribas.

Tāda lēnuma iemesls ir tajā, ka visi iekšējie radīšanas procesi sākas apziņas līmenī un tiem ir jānoiet garš ceļš līdz izpausmei jūsu blīvajā materiālajā realitātē. Visam, ko jūs radāt, iedvesmai, kuru jūs gribat padarīt fiziski reālu, ir jānoiet soļu sērija. Jūs varat uzskatīt radīšanas procesu kā iešanu lejup cauri čakrām, visu ceļu lejup zemē. Katrs solis šajā ceļa prasa no tevis, radītāj, uzticību un noskaņošanos uz klusējošo iekšējo zināšanu, kura vienmēr ir šeit un stāv virs laika un telpas.

Kad jūs zaudējat saikni ar šo klusuma punktu, ar šo iekšējo zināšanu, jūsu personīgā griba sāk darboties. Tas rada vairāk nemiera un apvedceļu, nekā tas vajadzīgs patiesībā.

Šai “kļūdai” ir arī sava loma, sniedzot palīdzību citiem.

Jums visiem ir stiprs aicinājums tādā vai citādā ceļā atnest gaismu šajā realitātē. Tā var būt jūsu personīgā prakse, vai arī jūs varat palīdzēt citiem personīgi darbā. Vai var būt, jūs praktizējat to tikai jūsu tuvākajā apkārtnē. Tam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka jūs realizējaties kā dziednieks vai gaismas darbinieks, ka šī dziedinošā enerģija jūsu iekšienē var plūst uz āru, un tas dod jums jaunrades un iedvesmas sajūtu. Lai tas notiktu, ir nepieciešams atlaist personīgo gribu un uzticēties tam, kas atnāk pie jums pats.

Ziniet, ka viss iekšējais darbs, kuru jūs pa to laiku darāt, paceļ “risinājuma enerģiju” jūsu enerģētiskajā laukā. Tas pievelk pie jums cilvēkus, kuriem jūs varat palīdzēt.

Atbrīvošana – tā ir mīlestība

Augstāk aprakstīto slazdu pārvarēšana tiek sasniegta tieši ar “atlaišanu”. Pārliecīgas domāšanas “atlaišanu”, pārliecīgas emocionālas iesaistīšanās “atlaišanu”, pārliecīgas gribas izmantošanas “atlaišanu”.

Taču, ja jūs patiešām atlaižat to visu, palīdzība cilvēkiem (vai jebkurām citā dzīvības formām) kļūs par jūsu milzīga prieka avotu. Kā gaismas darbinieki jūs izjūtat dziļu gandarījumu un pašrealizācijas sajūtu.

Kad jūs kļūstat par dziednieku, kaut kas no vienotības apziņas, pēc kuras jūs tā ilgojaties, sāk uzplaukt jūsos. Jūsu apziņa atradīs sevi savijušos ar dziļo vienotību, kura eksistē starp visām dzīvajām būtnēm, starp VISU, KAS IR. Šī saikne ar Gara “audiem” darīs jūs laimīgus vienīgi pareizajā šā vārda nozīmē. Jūs pārkāpsiet pāri dualitātei un ieiesiet pilnīgi citā apziņas valstībā, balstītā uz vienotību un mīlestību.

Tas ir jūsu visdziļākais sapnis un visdziļākais apmierinājums – padarīt vienotības apziņu par dzīvu zemes realitāti, nonest to lejā, uz materiālo esības plānu. Tā ir brīnišķīga dziņa, un, lai sasniegtu šo mirdzošo mērķi, es lūdzu jūs būt modriem par jūsu enerģijas attiecībām ar šiem trīs slazdiem, par kuriem mēs šodien runājām. Šie slazdi rada nemieru un negativitāti jūsu realitātes uztverē. Mēs lūdzam jūs apzināti attiekties pret to un ļaut tiem aiziet, jo jūsu neduālais Es, Kristus jūsos, negrib neko vairāk, kā vien manifestāciju uz zemes, tieši šeit un tieši tagad.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Ko var izdarīt ar nepacietību?

Nepacietībā vienmēr ir dusmu elements. Tās ir dusmas uz šo realitāti, tāpēc, ka tā ir tāda, kāda tā ir. Ja jūs varat atpazīt nepacietības enerģiju kā dusmu formu – tā jau ir puse no lietas. Tāpēc, ka jūs bieži uzskatāt nepacietību ļoti tikumīgi. Ka jūs vienkārši gribat, lai lietas kļūtu labākas un tāpēc ir pieļaujams viegli “pastumt” realitāti. Taču, patiesībā, jūsu nepacietība – tā ir dusmu forma, bet dusmās patiesībā vienmēr ir nesapratne. Nespēja pieņemt lietas tādas, kādas tās ir, vienmēr ir sekas neizpratnei par to, kāpēc lietas ir tādas, kādas tās ir. Pirmais solis darbā ar nepacietību – tas patiešām ir apzināties to, ka tās serdē ir dusmas. Sajust to.

Tad jūs varat pajautāt: “kāpēc es dusmojos?”.

Bieži zem dusmām slēpjas bailes, “ka tas vairs nekad nebūs pareizi”. Nepacietībā jūs sakāt “tagad vai nekad”. Vēlmē sasniegt kaut ko ātrāk vienmēr ir apslēptas bailes, ka citādi tas var nenotikt nekad.

Šīs bailes kļūs redzamas, kad jūs atļausiet dusmām aiziet. Kad jūs atļaujat dusmām aiziet, jūsos izveidojas tukšuma un vientulības apvidus, ar kuriem jūs cīnāties. Tas ir zināma veida “melnais caurums”, un tas ir tieši tas, no kā jūs baidāties.

“Es dusmojos uz kaut ko ārpus manis, jo baidos no kaut kā savā iekšienē.” Lūk no kurienes ir šīs dusmas.

Kad jūs atlaižat savas dusmas, jūs esat spiesti samierināties ar ierobežojumiem, ar lietu nepilnīgumu. Ar nepilnīgumu, kāds tas ir. Šeit jūs satiekaties ar sevis paša vientulību vai tukšuma un bezjēdzības sajūtu. Tas var izlikties ļoti draudoši, taču, ja jūs patiešām pieņemsiet to, vairs necīnīsieties ar to, uz skatuves var uzkāpt pavisam cita enerģija. Tā ir mīlestības enerģija.

Mīlestība – tā ir dzīve ar nepilnīgumu. Mīlēt otru ar visām viņa kļūdām. Mīlēt jūs aptverošo realitāti ar visu tās nepilnīgumu.

Visi jūs savā ceļā atrodat mīlestības aicinājumu. Mīlestība bieži stipri atšķiras no tā, ko jūs par to domājat. Mīlestība arī nozīmē spēju nodot otru viņa paša liktenim, jo jūs zināt, ka iekšējais augšanas process seko savai paša dinamikai, savam paša ritmam. Lūk, ko nozīmē patiešām cienīt kādu. Atlaist viņu “ar mīlestību”.

Ja raudzīties no mīlestības redzes viedokļa, jūs pat varat ievērot skaistumu cīņā, caur kuru kāds cits iziet. Jūs varēsiet uztvert šo skaistumu, ja patiešām sapratīsiet, ka visiem šiem soļiem ir jātiek izpildītiem, un ka dvēsele patiešām pati izvēlas izdzīvot šos smagos momentus. Dažreiz atkal un atkal, un atkal.

Vai jūs varat redzēt, ka jūsu mīļais, tāls vai tuvs, ir nelaimīgs, un palikt gaidās, paļaujoties uz viņa dvēseles saprātu? Tā ir mīlestība. Vai jūs varat turpināt redzēt dievišķīgo dabu cilvēkā, pat ja viņš nogalina, zog vai krāpj? Tā ir mīlestība. Aizkaitinājums un nelaime, kurus jūs regulāri jūtat attiecībā pret neatrisinātām problēmām – tā nav mīlestība. Tā – ir saprotama reakcija, bet tā nav mīlestība.

Jautājums: Tu teici mums, ka šīs nepacietības, šo dusmu iemesls – tā ir vientulība. Tu pat runāji par “melno caurumu”. Kas ir tā sakne?

Visiem jums iekšā eksistē šis melnais caurums, kurā jūs velk iekšā, kad jūs padodaties nepacietībai un dusmām. Tas ir tumšs plankums, tukša vieta, kurā viss, tā sakot, gāžas iekšā, kad jūs jūtaties nevis pieslēgts, bet vientuļi un bezjēdzīgi.

Vientulība, apjukums – tā ir ļoti liela tēma jums visiem bažu dēļ, ka jūs dažreiz esat pārāk norūpējušies par citu labklājību un pasaules labklājību. Šīs vientulības un iztukšotības sakni mēs daļēji izskatījām pēdējo reizi – čenelingā “Kosmiskās dzimšanas sāpes”. Galu galā, jūsu sāpes balstās uz sākotnējo atdalīšanos no Mājām, sākotnējās apziņas, Dieva. Taču es gribētu iet tajā tālāk – tas arī būs apspriežamais priekšmets šeit.

Jums (kurš uzdeva šo jautājumu) ir specifiskas bailes no paša spēka. Tikko kā jūs atlaidīsiet savu norūpēšanos par citiem, un nepacietību kā tās daļu (īpaši tas attiecas uz tiem, kam jūs simpatizējat), jūs sajutīsiet šo melno caurumu. Bet, tajā pat laikā tur atrodas arī aicinājums pieprasīt savu paša spēku, atrast apmierinātības sajūtu sevī pašā.

Ir jūsos atmiņa par sakaru starp sāpēm un sava paša spēka izmantošanu. Tajā ir jūsu problēmas sakne. Jūs baidāties no paša spēka. Jūsu paša spēka meklēšana – tā ir atslēga uz atbrīvošanos no dusmām un prieka un jaunrades piesaistīšanu jūsu dzīvei.

Jautājums: Visā pasaulē mediķiem ir sakrājies milzīgs daudzums zināšanu, kuras var būt noderīgas daudziem cilvēkiem, bet tās netiek pielietotas varas prasību dēļ. Piemēram, koloidālais sudrabs un zelts – tie ir ļoti vienkārši, bet stipri līdzekļi. Viss tas riņķo ap spēku. Tas izsauc manī skumjas un dusmas. Kā man pārvarēt to?

Jūs – esat eņģelis, kurš draud ar dūri debesīm, jo jūs esat ļoti dusmīgs uz visu, ko redzat. Debesu gaisma apspīd visu un visus šeit, uz Zemes. Bet visiem un katram ir brīvā griba un iesaistīšanās apziņas augšanas procesā, kas dara iespējamu to, kas jūsu acīs izskatās kā šausmīgas un netaisnīgas ciešanas. Lai pieņemtu to savā apziņā, jums patiešām jāsaprot, kas tas ir – brīvā griba.

Brīvā griba – tas ir kaut kas brīnumains. Tā dod jums visiem spēju kļūt pilnīgi atsevišķiem no Dieva, no Mājām, no pirmatnējā avota. Šī atsevišķuma saknē atrodas dziļa nepieciešamība atklāt jauno, izpētīt, radīt. Pašas dziļākās tumsas pamatā atrodas pats dziļākais radošais potenciāls.

Vēlēšanās visu izpētīt, ieskaitot pašus dziļumu dziļumus, nāk no radošā dievišķā impulsa.

Katrai individuālajai dvēselei no dzimšanas ir tiesības izpētīt visu. Un katrā dvēselē ir tieksme izzināt visas galējības. Ne tikai prātā, bet, īpaši, caur pieredzi, fiziskā ķermenī. Jo, kā vēl jūs varat iegūt tik dziļu pieredzi, kā tikai, būt materiālam, izmēģinot to fiziski, kamēr jūsu apziņa ir paslēpta aiz aizkara un jūs nezināt savu izcelsmi?

Tas ir motīvs, klātesošs katrā dvēselē, motīvs, cieņas vērts.

Paskatieties uz sevi un sajūtiet to, caur ko jūs jau esat izgājuši un ko pārjutuši. Paskatieties, cik apvedceļus jūs esat izgājuši prātā, sirdī un gribā. Un jūs ieraudzīsiet, cik daudz gudrības un skaistuma, kuru šeit nebija agrāk, ir ienācis jūsu dvēselē visos šajos cilpojumos. Tātad, viss šis ceļojums caur dualitātes galējībām nav veltīgs. Tas ir novedis pie tik bagātas iekšējās radīšanas, ka jūs pagaidām pat nevarat iztēloties, kādi jūs beigsiet šo garo ceļojumu. Jūs varat uzskatīt kopumā Zemi un cilvēci uz tās kā vienu lielu radošu eksperimentu. Un šī eksperimenta pamudinošais motīvs – jaunrades prieks, pieredzes iegūšanas prieks.

Jo vairāk tu esi iegrimis materiālajā plānā, jo smagāk sasniegt kontaktu ar šo jaunrades prieku. Lai sajustu, ka galu galā tas ir visa avots. Avots visai pieredzei, kuru jūs ieguvāt savā realitātē, ieskaitot sāpes un negativitāti. Galu galā, jaunrades prieks ir visa pamats.

Kā jūs varat sajust to? Kā jūs varat nonākt ar to kontaktā? Skatieties augšup, nevis lejup. Sajūtiet jūsu Māju kosmisko enerģiju un sajūtiet, ka visām lietām ir jēga, pat vistumšākajā stundā.

Vai jūs varat iztēloties, ka visi uz Zemes dzīvojošie patiešām rada savu paša realitāti? Ka visas saprātīgās būtnes izmanto savu brīvo gribu, lai pievilktu sev zināmu realitāti?

Ja jūs patiešām jūtat, ka brīvā griba ir efektīva visās realitātēs, ka tā ir kāda brīvā griba, kura pievilkusi viņam to, kas notiek, tad jūs saprotat, ka neeksistē ārējs spēks, kurš valda pār visiem. Nav spēka ārpus jums, kurš var atturēt jūs no tā, lai jūs būtu tas, kas jūs esat, no tā, lai atkal sasniegtu kontaktu ar savu dievišķīgo kodolu. Neeksistē ārējs spēks un, pēc būtības, neeksistē upuri. Vienmēr ir izvēles brīvība.

Pat “bezspēcībai” ir izvēles brīvība. Problēma ir būt spējīgam cienīt šīs izvēles, nav svarīgi, cik sāpīgas tās var būt.. Nav svarīgi, cik nedabiski jums tas liksies. Es gribu aicināt jūs gūt apmierinājumu no dzīves. “Briesmīgi sabojāt” sevi. Dot sev visu, kas jums vajadzīgs. Tā nav jūsu atbildība – visas šīs medicīniskās iestādes un visas ar to saistītās problēmas. Jums ir kaut kas brīnišķīgs, lai padalītos ar šo realitāti, taču tas neatrodas jūsu cīņas enerģijā. Tas ir tajā, kas jūs esat. Jūsu būtnes tīrībā.

Jautājums: tad lūk tagad pie kā tas tiek novests, Ješua. Tikai eksistēt un nedarboties? Bet kā ir ar tiem cilvēkiem Āfrikā, vai tad mums nav jāizdara kaut kas viņu labā?

Līdzcietība, īsta līdzcietība, kura patiešām ir pilna mīlestības, nav žēlumā, bet cieņā.

Badojošies bērni, kurus jūs redzat televizorā, visi ir dažādas dvēseles, kuras izdarījušas savu izvēli, aiz kuru pleciem ir gara vēsture, kurā fragments, kuru jūs redzat televizorā, – tas ir tikai mazs gabaliņš no āķīga uzdevuma. Es nekādā gadījumā necenšos attaisnot viņu ciešanas. Uzdevums ir ieraudzīt dziļumu tajā, vēl vienu dimensiju aiz ciešanām. Izpaužot savas dusmas, jūs neparādāt sevi no labākās puses. Jūsu sašutuma reakcija ir pārāk tuvredzīga.

Bez tam, es gribētu pateikt kaut ko par šo apkaunojošo “neko nedarīšanu”. Tev īpaši es gribētu parekomendēt burtiski pagaidām neko nedarīt (Smiekli). Taču vispār es gribētu pateikt par to.

“Nedarīšana”, ar kuru es aicinu jūs nodarboties, – tā ir pieslēgšanās pie jūsu intuīcijas plūsmas un sajūta, ka ritms organizē sajūtas speciāli jums. Šis ritms bieži ir daudz mierīgāks, nekā jums to gribētos. Kad jūs esat noskaņoti uz šo iekšējo plūsmu (klusuma balsi), uz skatuves iznāk sinhronitāte. Jūs darbojaties tikai tad, kad jūtat savas intuīcijas mudinājumu, un viss notiek mīksti un gludi, bez pretestības.

Šī plūsma ir Kristus apziņas būtība, par kuru Gerrits pieminēja kā par klusumu jūsu būtnē, ārpus laika, telpas un dualitātes. (Skat. vingrinājumu zemāk.)

Kad jūs esat noskaņoti uz to jūsu ikdienas atnākšanās un aiziešanās, jūs darāt ievērojami mazāk. Lietas būs daudz mazāk sarežģītākas un juceklīgas jūsu galvā, emocijās, un arī fiziski, tajā, ko jūs darāt. Tad jūs sekojat jūsu būtnes dabiskajam ritmam, un tas rada mierīgumu.

Taču daži no jums ir tik ļoti aizrāvušies ar “darīšanu”, ka “nedarīšana” rada spriedzi. Ir svarīgi izanalizēt šīs spriedzes, jo to visu sakne ir bailes. Tas iznāk virspusē, kad jūs “neko nedarāt”. Pirms jūs patiešam noskaņosieties uz savu iekšējo plūsmu, pietiekoši stiprām emocijām ir jāuzpeld virspusē priekš tam, lai tiktu pilnībā pārvestas uz apziņu, pirms izšķīst.

Jautājums: man tagad ir paciente, tik ļoti izmisusi, ka gribēja izdarīt pašnāvību. Vai man viņa ir tik ļoti jāciena, lai teiktu: “labi, tā ir viņas izvēle”?

Jums jāzina, ka jūsu mīlestība, kur mīlestība nozīmē – atļaut viņai būt pilnīgi brīvai viņas izvēlē, var novest pie viņas redzes viedokļa izmaiņas. Enerģija vēlmei izmainīt un likt mainīt virzienu, vēlmei mainīt kāda domu virzienu, vienmēr izsauc pretestību, vienmēr.

Patiesībā jūs sakāt kādam: tas nav pareizi, tu ej ne pa to ceļu. Es tevi patiešām mīlu, bet…

Beznosacījuma mīlestības enerģija, kad neko nevajag darīt un visam ir atļauts būt, var, faktiski, aicināt kādu veikt soli uz priekšu, atbrīvot zināmas bailes. Un, tādejādi, atbildot uz jūsu jautājumu, es saku: Jā, ļaut aiziet.

Jūs nesaprotat, cik daudz jūs dodat atlaižot. Nevis jūs neatlaižat otru cilvēku, bet jūsu griba, jūsu cerība, jūsu idejas par to, kas ir labs citam. Tas, ko jūs dodat otram, atļaujot šīm lietām aiziet, – tas ir kaut kas brīnumains. Tā ir mīlestība.

Meditatīvi vingrinājumi

Pirms čenelinga Gerrits veica divus vingrinājumus, lai piedāvātu čenelinga tēmu un izpētītu dažas skartās problēmas neverbālā, dziļi iekšējā līmenī.

Vingrinājums 1

Ērti apsēdieties vai apgulieties. Atbrīvojiet muskuļus. Koncentrējieties uz plecu un kakla muskuļiem un atbrīvojiet tur visus saspringumus. Veiciet to pašu ar vēdera, roku un kāju muskuļiem. Pārvietojiet savu uzmanību uz pēdām un sajūtiet saikni ar zemi. Sajūtiet, kā zeme nes jūs un dod jums atpūtu, kad jums tā ir nepieciešama. Veiciet dažas dziļas ieelpas ar vēderu.

Tagad ļaujiet savai apziņai atgriezties jūsu dzīves brīdī vai periodā, kad jums bija ļoti slikti – kura situācija pirmā parādīsies. Sekojiet tai. Padomājiet atkal par laiku, kad jūs jutāties nelaimīgi un bezcerīgi.

Sajūtiet no jauna, kā tas bija, ko jūs jutāt iekšienē tajā laikā.

Bet tagad griezieties pie risinājuma enerģijas. Pajautājiet sev “Kā es tiku ārā no tā?” Kas man palīdzēja visvairāk? Tas varēja būt kaut kas, kas atnāca no kāda cita vai no jūsu iekšienes. Kā jūs izgājāt no šī zemākā punkta? Dodiet vārdu enerģijai, kura visvairāk palīdzēja jums.

Tagad atkal koncentrējieties uz savām kājām, elpošanu un pilnībā atgriezieties uz “tagad”.

Vingrinājums 2

Ērti apsēdieties vai apgulieties. Atbrīvojiet muskuļus. Koncentrējieties uz plecu un kakla muskuļiem un atbrīvojiet tur visus saspringumus. Veiciet to pašu ar vēdera, roku un kāju muskuļiem. Pārvietojiet savu uzmanību uz pēdām un sajūtiet saikni ar zemi. Sajūtiet, kā zeme nes jūs un dod jums atpūtu, kad jums tā ir nepieciešama. Veiciet dažas dziļas ieelpas ar vēderu.

Izsauciet no atmiņas kādu no jūsu tiešās apkārtnes, kādu, kuru jūs ļoti mīlat un kurā jūs esat ļoti ieinteresēti. Kādu, kura labklājība patiešām ir tuva jūsu sirdij. Tas var būt jūsu partneris vai bērns, kolēģis vai draugs. Ļaujiet šim cilvēkam parādīties jūsu priekšā iztēlē un patiešām sajūtiet viņu iekšienē. Tagad pajautājiet: “Ko tu gribi no manis?” vai “Ar ko vislabāk es varu palīdzēt tev?” Pajautājiet un vienkārši klausieties. Klausieties, ko otrs pateiks jums vai liks sajust. Tikai ļaujiet tam atnākt pie jums.

Tagad atkal koncentrējieties uz savām kājām, elpošanu un pilnībā atgriezieties uz “tagad”.

Šo vingrinājumu mērķis bija tāds, lai saprastu, kas patiešām ir derīgi emocionālas krīzes un sāpju situācijā. Tas var ievērojami atšķirties no tā, ko jūs uzskatāt par derīgu (sev un otram).

Ješua par izdziedināšanu

Nodots caur Pamelu Kribbe

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net