Augsta jutība
Pamelas Kribes čenelings ar Māti Mariju
Dārgie draugi, es esmu Marija – Māte Marija, kā jūs mani esat iepazinuši. Šajā dienā es jums nesu prieku un vieglumu.
Es vēlos aizkustināt jūsu sirdis un pateikt, ka viss ir labi. Pat ja jūs savā dzīvē piedzīvojat grūtības un pat ciešat, es vēlos jums pateikt, ka jums viss ir kārtībā. Lūdzu, jūtiet šo pārliecību, kas jums nāk no manis.
Es gribu jums atgādināt, kas jūs esat mūžībā. Atcerieties bērnu, kuru tikko satikāt meditācijā, un saskatiet viņa nevainību. Šim bērnam joprojām ir piederības sajūta; viņš ir daļa no lielāka veseluma. Tagad iedomājieties, ka šis bērns tiek apskauts un uzņemts krāsu un enerģiju laukā – ļoti mīlošās un smalkās enerģijās. Sniedziet tās bērnam jūsu iekšienē.
Kad jūs redzat un jūtat šīs krāsas un, iespējams, daži no jums dzird sava veida mūziku, lūdzu, apzinieties, ka tas ir tas, kas jūs esat. Tā ir enerģija, kas atbilst jums, kurai jūs piederat, tāpēc ļaujiet šai enerģijai strādāt ar jums, lai jūs dziedinātu.
Lai emocionāli izdzīvotu uz Zemes, jūs ap sevi uzcēlāt sienas, jo jums vajadzēja aizsargāties pret ārpasauli. Bet šīs sienas, šie vairogi tagad jums sāp, jo tie traucē patiesi dzīvot, patiesi piedzīvot dzīvi, patiesi izjust prieku. Šīs sienas un šie vairogi ir veidoti no bailēm, un daudzi cilvēki, kuru sirdī ir augsta un izsmalcināta enerģija, cenšas sevi pasargāt, joprojām būvējot šīs sienas.
Un kāpēc viņi to dara? Jo viņi ārpasauli izjūt kā agresīvu vai naidīgu; viņi jūt nepieciešamību aiziet no pasaules. Un jūs varat redzēt viņu auras laukā, ka viņu enerģija kāpj uz augšu; tā atkāpjas uz augstākajiem enerģijas centriem. Viņu enerģija koncentrējas sirds, trešās acs un kroņa čakras zonās. Bet no vidukļa uz leju viņu enerģētiskajā laukā valda relatīvs tukšums. Trūkst iezemējuma, trūkst savienojuma ar Zemi.
Trūkst arī saiknes ar savām emocijām. Ļoti jutīgi cilvēki bieži kļūst pārāk saistīti ar citu cilvēku jūtām. Viņi sajūt citu cilvēku noskaņojumu un enerģiju tādā mērā, ka saplūst ar viņiem, vairs nejūtot atšķirību starp otru cilvēku un sevi, un tas rada fiziskus traucējumus. Viņu enerģija izsīkst, un viņi zaudē saikni ar savu kvēli, savu gribu, tā sakot. Viņi gandrīz apgāžas, jo viņu enerģijas lauka augšējā puse ir daudz pilnīgāka nekā apakšējā.
Daudzu ļoti jutīgu cilvēku sirdīs valda apjukums. Tukšums viņu auras lejas daļā ir saistīts arī ar šaubām par sevi un nedrošību par to, kas viņi ir. Ļoti jutīgi cilvēki šajā pasaulē bieži nejūtas kā mājās, un viņi cenšas iegūt atzinību un apstiprinājumu, palīdzot citiem cilvēkiem.
Rezultātā viena daļa no viņiem ir skolotāji, kas viņi patiešām arī ir, bet otra daļa ir apmaldījušies iekšējie bērni, kuri nezina savu ceļu šajā pasaulē. Skolotājs jūsu iekšienē zina, ka viņš ir šeit, lai ieviestu pasaulē jaunu vibrāciju. Šis skolotājs jūsos zina, kā atlaist un negaidīt pārāk daudz no citiem, bet pazudušajam iekšējam bērnam ir vajadzīgs rezultāts un apstiprinājums no citiem cilvēkiem. Un tā viņš ieiet ļoti sāpīgā dejā ar ārējo pasauli.
Tas notiek arī jūsu intīmajās attiecībās. Jūs spējat dziļi saplūst ar otru cilvēku, bet bieži vien šajā saplūšanā zaudējat saikni ar sevi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai īpaši jutīgi cilvēki uztvertu sevi kā atsevišķu personu.
Bērnam nav paredzēts saplūst ar citiem cilvēkiem, un jo īpaši ne ar pieaugušajiem. Bērnam savā bērnībā vairāk vajadzētu būt saņēmējam. Viņš ir jauns šajā pasaulē, un viņam jāļauj pilnībā atklāt sevi, saprast, ka priekš viņa pastāv robežas, un jāļauj pētīt realitāti. Taču šī pamata sajūta, kas piemīt bērnam, ka viņš ir pasaules centrs, Visuma centrs, bieži ļoti jutīgos bērnos pazūd; viņi jau no paša sākuma jūtas sadrumstaloti.
Jūs esat šeit uz Zemes, lai uzzinātu, kā pārvarēt vibrāciju atšķirības starp jums un pasauli ārpus jums. Es jums saku, ka jūs esat nākotnes skolotāji, un tagad jūs mācāties, kā tādiem būt. Un, uzņemoties emocionālu slogu no savas vides un daļēji tajās pazaudējot sevi, jūs dziļi iepazīstat cilvēka būtību. Bet jums ir paredzēts iziet šo posmu. Tāpēc jums ir jādziedina sava enerģētiskā lauka apakšējā daļa, lai dziedinātos jūsu iekšējais bērns, un tad jūsu skolotāja misija var sākt atklāties.
Es lūdzu jūs vēlreiz paskatīties uz savu iekšējo bērnu un aplūkot kādu konkrētu situāciju savā ikdienas dzīvē, kurā konstatējat, ka jūsu enerģija ir izsmelta, kurā jūtat, ka zaudējat pārāk daudz enerģijas vai – ka jūsu enerģija netiek patiesi novērtēta vai saņemta. Tagad paskatieties uz to, kas notiek enerģijas līmenī. Vai jūsu iekšējais bērns cer uz sava veida atzinību no šīs vides vai šiem cilvēkiem? Vai viņš jūtas tik mazs, ka vēlas iegūt šo atzinību?
Iedomājieties, ka jūs, skolotājs sevī, apkampjat šo bērnu, lai viņš justos aizsargāts. Un jūs sakāt šim bērnam: “Man ir tas, kas tev vajadzīgs. Nāc pie manis pēc mīlestības un atzinības. Es esmu tavs vecāks; es esmu tavs ceļvedis.” Un sajūtiet, kā bērns atslābst jūsu rokās. Tā ir bijusi liela cīņa, šim bērnam cenšoties emocionāli izdzīvot, mēģinot iegūt atzinību no ārpuses. Tas liek jums dažreiz būt tik nogurušiem un iztukšotiem. Un sajūtiet, cik spēcīga jau ir skolotāja enerģija jūsos; jūs esat gudri un pieredzējuši.
Tagad iedomājieties, ka esat pilnībā apskāvis savu bērnu un viņš zina, ka pieder jums, un jūs atkal skatāties uz situāciju no savas ikdienas. Kā jūsu skolotājs rīkotos šajā situācijā? Ko viņš darītu? Var gadīties, ka jums skaidrāk jāpauž tas, ko vēlaties vai ko jūtat; vai varbūt jums ir jāatlaiž šī situācija pavisam. Taču šīs situācijas patieso būtību var ieraudzīt tikai tad, kad uz to raugāties no skolotāja pozīcijām sevī.
Un visbeidzot, es gribētu teikt, ka augsta jutība ir dāvana. Tā ļauj dziļi izprast cilvēkus un arī ļoti izsmalcinātā veidā novērtēt skaistumu. Bet, lai šī dāvana uzziedētu, jums ir jāspēj piederēt savai enerģijai. Tāpēc iedomājieties, ka jūsu sirdī ir šīs skaistās un smalkās enerģijas, bet tajā pašā laikā jums ir stingras robežas. Jūs arī zināt, ka jūsos ir ievainots iekšējais bērns; jūs to apzināties, uzsākot attiecības, un rūpējaties par savu iekšējo bērnu.
Rezultātā nepieciešamība būvēt sienas vai veidot vairogus kļūst arvien mazāka. Jums vairs nevajag sevi tik ļoti aizsargāt pret naidīgām enerģijām – sevis apzināšanās kļūst par jūsu aizsardzību. Jūs dziļāk apzināties gan to, kas jūs esat, gan savu gaismu, gan savu diženumu, gan ievainotās daļas. Un šīs sevis apzināšanās dēļ jūs vairs nekritiski neuzņemat tik daudz enerģijas. Jūs vairs neuzņematies tik lielu atbildību un varat spēlēties vairāk.
Es sākumā teicu, ka esmu šeit, lai sniegtu jums prieka un viegluma enerģiju – un es to tā domāju. Es vēlos, lai jūs tagad sajustu šo enerģiju, prieku un vieglumu, kas jums ir. Jums ir jābauda dzīve uz Zemes.
Daži no jums, kas iet garīgo ceļu, kļūst pārāk nopietni attiecībā pret savu misiju, tā sakot, taču neaizmirstiet arī baudīt dzīvi. Jums ir paredzēts saņemt tikpat daudz, cik dodat. Jums ir paredzēts atgūt šo bērnišķīgo nevainību un svinēt dzīvi, neuztraucoties nepārtraukti par nākotni.
Atkal savienojieties ar bērnu, bet tagad ar to viņa daļu, kas spēj rotaļāties un bezrūpīgi priecāties. Pajautājiet bērnam, vai ir kaut kas, ko jūs varat darīt viņa labā ikdienā, kas padarīs viņu laimīgāku. Jūs esat šī bērna vecāks, tāpēc jums ir paredzēts viņu dziedināt, mierināt, bet jums ir atļauts arī viņu mazliet palutināt; ļaut viņam izklaidēties un baudīt, jo tas ir tik skaisti un nevainīgi.
Paldies jums visiem par to, ka šodien esat šeit un apvienojāt savas jaukās enerģijas.
© Pamela Kribbe
Rediģēja Franks Tehans (Frank Tehans)
2024.04.05.
Tulkoja Jānis Oppe