Dvēseles spēks
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju
Dārgie draugi, es sveicu jūs. Es esmu Marija.
No mūsu puses mēs pilnībā apzināmies, cik smaga un blīva realitāte uz Zemes reizēm var jums parādīties. Bet ziniet, ka mēs esam ar jums un nākam pēc iespējas tuvāk jums, lai jūs atbalstītu. Sajūtiet mūsu enerģiju šajā telpā. Sajūtiet, ka pie jums grib nākt zināms vieglums, tāpēc ļaujieties tam. Es nāku ar tādu pašu bērnu skaitu pie jums, cik šeit ir cilvēku. Tie ir bērni, kas pārstāv jūsu enerģiju. Katrā no jums dzīvo bērns; tā ir jūsu pirmatnējākā būtība; tajā ir kaut kas no jūsu dziļākās iedvesmas. Redziet viņus sev apkārt smaidošus, dejojošus, jautrus.
Šeit ir arī Pamelas un Gerita bērni, un mēs kopā veidojam apli. Ievērojiet bērnu, kas ir jūsējais, un ļaujiet viņam tuvoties un apsēsties jums blakus vai klēpī. Ļaujiet viņam būt kopā ar jums un sajūtiet, ka šajā bērnā dzīvo kaut kas, ko neskar zemes realitātes smagums. Bērnam piemīt kaut kas pirmatnējs, bezrūpīgs un neierobežots. Izjūtiet šī bērna kūsājošos smieklus un pieņemiet viņu laipni. Dzīve ir domāta, lai to svinētu, lai to pieredzētu ar prieku. Jums ir atļauts piedzīvot prieku savā dzīvē, un tas bieži ir saistīts ar visvienkāršākajām lietām.
Sakiet “jā” sev tādiem, kādi esat tagad, ar visām problēmām, kuras piedzīvojat, iespējams, ar fiziskiem simptomiem, ar stresu un bažām. Vienkārši sakiet sev “jā”. Jūs esat pilnīgi labi tādi, kādi esat. Ieskatieties sevī esošā bērna acīs un redziet viņa skaistumu, neskarto dabu, cerību, dzīvīgumu. Bērns jūsos nepadodas, viņš grib dzīvot. Bieži vien jūsu domas ir tās, kas jūs iesprosto un aptur dzīvības kustību jūsos. Ikreiz, kad jūtaties iestrēguši, patiesībā iestrēgušas ir nevis jūtas, bet gan domas, kas ved pie noteiktiem secinājumiem un interpretācijām un kas liek jums secināt: “Es esmu iestrēdzis.”
Dzīve ir plūstošas enerģijas straume, un jūsos ir kaut kas tāds, kas arī vēlas plūst. Tas nenozīmē, ka dzīve vienmēr šķiet jauka un patīkama, bet gan to, ka jūsu dvēselē vienmēr ir klātesoša straume, kas plūst kopā ar kāpumiem un kritumiem, tumsu un gaismu. Ikreiz, kad pretojaties šai straumei, jūs iestrēgstat un radāt situāciju, kas šķiet statiska. Tomēr patiesībā pat tad dzīve nekad neapstājas.
Kas notiek, kad jūs izjūtat pretestību, kad sakāt sev, ka nekas neizdosies, kad jūs pārāk skarbi vērtējat savu situāciju? Pašā sliktākajā gadījumā jūs jutīsities šausmīgi un nomākti. Tā jūs nonākat enerģijas laukā, kas ierosina depresiju; jūs jūtaties pliekani un drūmi, apjukuši un dezorientēti. Tā, lūk, notiek, kad jūs apslāpējat enerģiju un tā nevar plūst; tā kļūst par miglainu krēslas zonu.
Vērojiet sevi, kad tas notiek ar jums, un pārbaudiet, vai jūs atpazīstat šo modeli. Ar dažiem cilvēkiem tas notiek biežāk nekā ar citiem. Kad dzīvē ir brīži, kad jūtaties izmisuši un domājat: “Esmu pārāk satriekts, es vairs nevaru neko izdarīt”, dodieties savā iekšienē ar savu uzmanību un dziļi ieelpojiet un pilnībā izelpojiet. Sajūtiet, ka jūsos ir tik daudz, kas vēlas kustēties, kas vēlas dzīvot, kas vēlas piedzīvot prieku, un uzticieties šai straumei. Ievērojiet, kad jūs izdarāt noteiktus secinājumus un kurā brīdī jūs iestrēgstat. Jūtiet atšķirību starp to, kas jūsos vēlas būt dzīvs, un šo nomāktības sajūtu.
Aiz šī sprieduma pret sevi slēpjas sāpes, tāpēc padariet šīs sāpes jūtamas. Sajūtiet skumjas aiz tā, bailes. Ļaujiet šai sajūtai nākt gaismā: “Man ir bail; es jūtos tik vientuļš.” Uzdrošinieties stāties pretī šīm sajūtām, jo tā jūs sevi glābjat. Šobrīd jūs ļaujat šīm sajūtām atklāties; tas notiek brīdī, kad jūs atkal savienojaties ar dzīvi, ar to, kas jūsos vēlas plūst. Kad šīs emocijas ir jūtamas jūsu ķermenī, tad jūs varat sniegt tām mierinājumu ar savu iekšējo gaismu – tāpēc izmēģiniet to.
Iztēlojieties, ka jūs sniedzat gaismu sāpēm, kuras jūtat savā dzīvē. Izveidojiet gaismas loku ap šīm iespējamām nepilnībām – ap nedrošības, vientulības un baiļu sajūtu. Iztēlojieties, ka skatāties uz tām ar līdzjūtību un sakāt “jā” tām visām: “Šīs sāpes pieder man, un es tās pieņemu kā daļu no sevis.” Kāds atvieglojums ir ļaut sāpēm tur būt! Kad jūs bez sprieduma novērojat sāpes, pretestību, viss var atkal sākt plūst. Problēmas rodas tad, kad esat pretstatā savam negatīvismam un jūs paliekat tur iestrēguši ilgāk, nekā nepieciešams. Atsakieties no pretestības.
Visam, kam ir iemesls pastāvēt, ir pamatota izcelsme. Apskaujiet tās daļas, kuras jums šķiet visgrūtākās, kurās ir vissmagākās emocijas. Iedomājieties, ka jūs to darāt ar dzīvu enerģiju un ļaujat šai enerģijai ieraudzīt jūsos bērnu, kurš joprojām ir dzīvespriecīgs, dzīvs un atvērts dzīvībai savas būtības dziļumā. Šis bērns jūsos ir dzīvības simbols: jūsu spēks, jūsu vitalitāte, un viņu nekad nevar salauzt, viņš ir neiznīcināms. Tas ir pats Dievs, kas plūst caur jums.
Ļaujiet šai enerģijai attīrīt jūs no raizēm un no tā, kas jūs nomāc. Sajūtiet to kā kaskāžu strūklaku ap sevi. Jums ir ļauts būt tādiem, kādi esat. Veltiet laiku, lai atskatītos uz dažiem pēdējiem mēnešiem. Jūtiet, cik drosmīgi jūs esat bijuši, cik tieši skatījāties uz noteiktām lietām. Lūdzu, paskatieties, ko esat paveikuši. Vienmēr ir kaut kas, ko esat iemācījušies vai sasnieguši. Ja jūs to nesaskatāt, tas nozīmē, ka neskatāties godīgi. Aplūkojiet kādu konkrētu lietu, kaut ko, kas jums labi izdevās, ar ko esat apmierināti, un ļaujiet tam parādīties pašam no sevis. Atrodiet to, par ko izjūtat lepnumu. Atrodiet to, kas jums šķiet labi, un sniedziet sev šo atzinību. Nosauciet īpašības, kuras demonstrējāt. Vai tā bija drosme, vai tā bija neatlaidība? Vai tas bija godīgums, sirsnība, uzticēšanās? Atzīstiet šīs īpašības sevī. Iedrošinieties ļaut negatīvajai strāvai, kas ir jūsos, pārvērsties pozitīvā.
Es saku, uzdrīkstieties, un tas, iespējams, izklausās nedaudz ekstrēmi, jo vienā līmenī jūs nevēlaties neko labāku, kā domāt pozitīvi. Bet ir arī līmenis, kurā jūs pieķeraties negatīvajam, jo tā ir gandrīz sava veida atkarība. Negativitāte dažkārt var būt sava veida slēptuve, jo tad tā ļauj jums neko nedarīt. Ja jūs vienmēr sakāt sev: “Es to nevaru”, tad patiesībā jūs sakāt: “Man vairs nav jādzīvo dzīve, es varu atkāpties uz to mazo vietu, ko esmu sev nodrošinājis, un man nevajag būt vai vēl kaut darīt.” Tāpēc to var uzskatīt par sava veida paverdzināšanu, attaisnojumu negatīviem spriedumiem.
Uz brīdi apsveriet, ko tas jums maksā, ja uz sevi skatāties tik kritiski. Kāpēc jūs to darāt? Vai tajā ir kaut kas, pat kaut kas tāds, kas kaut kādā veidā liek jums justies droši, sniedz jums zināmu drošību, pat ja tas zināmā mērā ir izkropļots? Dažkārt var šķist, ka esat drošībā, ja padarāt sevi mazu un paliekat “vagā”, taču tās patiesībā ir jūsu bailes no tā, kas varētu notikt, ja jūs pilnībā piedalītos dzīvē.
Ar piedalīšanos dzīvē mēs domājam, ka jūs patiesi atveraties pieredzei, kas nāk jūsu ceļā, uzdrīkstoties izpētīt jaunu teritoriju, ieejot nezināmajā un autentiski jūtot – un tas ir diženums! Tam nav nekāda sakara ar to, cik labi jūs kaut ko darāt pasaulē vai ko jūs paveicat, bet gan ar to, ko jūs ļaujat sev pilnībā izjust, un ieniršanu šajā sajūtā. Varenība nozīmē iedziļināties visā tajā, ko dzīve var piedāvāt jūtu un emociju veidā.
Dzīves būtība ir atklāti iedziļināties šajā diženumā, lai gan dažreiz tas jums šķiet pārāk daudz. Skatieties, ko jūs darāt ar sevi, kad noslēdzaties un ieslogāt sevi noteiktos savas galvas spriedumos par to, kas var un kas nevar notikt jums par labu un kādi ceļi jums ir slēgti. Faktiski tā ir pseido-nāve, kurā jūs nonākat, kad vairs nevēlaties būt iesaistīti dzīvē un vairs šeit būt. Bet tā nevar būt; tas ir pret pašu dzīvi. Nāve patiesībā neeksistē; nav tādas lietas kā absolūta nekustība, neesība, nebūtība. Viss, kas ir, ir – tas pastāv. Un tāpēc dzīve vienmēr ir kustībā un attīstās, un tā turpina savu ceļu un iegūst jaunu pieredzi. Es lūdzu jūs atvērties šai plūsmai. Tā ir mīlestības plūsma, prieka plūsma, kas vēlas būt kopā ar jums.
Paņemiet bērnu aiz rokas un uzticieties viņam. Tieši ar savu nevainību, atklātību un ievainojamību tā ir jūsu viedākā daļa, jo tā vienmēr izvēlas dzīvi, atkal un atkal. Bērnam nekad dzīve nav līdz galam piepildīta! Ļaujiet atkal sajūsmināties par šo iekšējo bērnu. Atverieties dzīvei.
Es ar to šodien beigšu. Liels paldies.
© Pamela Kribbe
Angliski tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehans)
2023.07.10.
Tulkoja Jānis Oppe