Pamelas Kribes čenelings ar Mariju

Dārgie draugi, brīnišķīgie brāļi un māsas,

Es sveicu jūs visus. Es esmu Marija un pārstāvu Kristus enerģijas sievišķo aspektu. Es esmu stāvējusi šīs enerģijas gaismā, bet esmu pieredzējusi arī cilvēka esības tumšo pusi uz Zemes. Es nāku šeit ar visdziļāko cieņu pret jums visiem, jo solis, kuru jūs spērāt no Debesu mīlestības un labestības atmosfēras uz šo zemes plāna sfēru, kur darbojas tik daudz baiļu un negatīvisma, ir ļoti drosmīgs. Es vēlos, lai jūs spētu saredzēt un izjust paši savu drosmi, raugoties ar manām acīm. Es redzu jūsu gaismu, jūsu dvēseles gaismu. Es tagad savienojos ar jūsu sirdi, ar to, kas jūs esat. Jūtiet mani, mēs esam vienlīdzīgi.

Atminieties vienkāršību, komfortu un prieku, dzīvojot tā, kā jums patīk. Kad jūs bijāt šajā pusē, no kuras es tagad runāju, jūs jutāties vieglāki un brīvāki. Jūs nebijāt piesaistīti cilvēka ķermenim, tā noteiktajiem ierobežojumiem un kolektīvajām domām un sajūtām, kas dzīvo cilvēku sabiedrībā. Jūs varētu teikt, ka bijāt vairāk jūs paši. Apjautiet, kāda sajūta tā ir.

Iztēlojieties, ka jūs atrodaties skaistā dārzā, kas bagāts ar dažādiem augiem un ziediem. Raugieties uz tiem kā uz Debesu atmosfēras simbolu; jūs no turienes atnācāt. Sajūtiet tās dzīves vibrācijas: atvērtību, smalkumu, cieņu pret jebkuru dzīvību. Sajūtiet harmoniju šajā lieliskajā dārzā un to, cik dziļi jūs ar to esat saistīti. Esiet tur un atpazīstiet šo dārzu un ne tikai augus un dzīvniekus, kurus redzat sev apkārt, bet arī sajūtu, atmosfēru. Pakavējieties tur brīdi un sajūtiet, kā jūtas jūsu ķermenis. Jums ir ķermenis, bet viņš varētu izskatīties savādāk. Jūtiet, cik viņš ir viegls, cik viegli jūs pārvietojaties un savienojaties ar apkārtējo dzīvi. Jūs jūtat ziedu, koku un Debesu apziņu. Jūs jūtat mieru šajā vietā un ļaujat šim mieram ienākt jūsos. Esiet pilnīgi šeit, šajā dārzā. Jūsu kājas veido kontaktu ar zemi, un šis kontakts iezemē viegluma un miera enerģiju šeit un tagad. Turieties pie tilta ar šo citu pasauli, kad mēs atkal atgriezīsimies pie zemes plāna realitātes.

Dvēseles dziļumos jūs esat tilts. Jūs esat šeit, uz Zemes, lai iemiesotu šī Debesu dārza spēku, siltumu, mieru un mīlestību. Jūs esat gaismas eņģeļi uz Zemes. Tie ir lieli vārdi, bet es tā patiesi domāju – ja vien jūs tam ticētu. Bieži vien jūs esat izmisumā; jūs šaubāties par savu spēku un gaismu, kas mājo jūsos. Jūsu dvēseles spēks ir milzīgs, taču jums ir tendence koncentrēties uz to, kas notiek nepareizi, kas labi nedarbojas. Jūs nospraužat sev augstus standartus, bet tādā veidā jūs sevi padarāt nevajadzīgi mazus. Padariet sevi lielus; atcerieties savu milzīgo starojošo būtību.

Kad jūs ejat uz Zemi un iemiesojaties, jūs nokāpjat, tā teikt, pa kāpnēm, un, virzoties uz leju, jūs kaut ko zaudējat atmiņā par to, kas jūs patiesībā esat. Tajā brīdī, kad jūs sākat šo nolaišanos, jūs ieskauj Debesu gaisma un miers un mīļotie pavadoņi, kas jūs atbalsta,– jūtiet to.

Taču jūs nesākat taisni jaunu dzīvi uz Zemes; pirms tam ir zināms periods. Vispirms jūs ļaujat aiziet vecajai dzīvei, kuru tikko nodzīvojāt, un nonākat Mājās jums piemērotā atmosfērā un apstākļos. Tur jūs lēnām atlaižat dzīvi, ko nodzīvojāt uz Zemes, un emocijas, kuras jūs šajā dzīvē pieredzējāt. Tas ir atpūtas un Mājās pārnākšanas periods.

Kad jums iepriekšējā dzīvē ir bijuši briesmīgi, smagi pārdzīvojumi, jums vajadzīgs kāds laiks, lai atgūtos un atcerētos, kas jūs esat. Burtiski ir vajadzīgs reģenerācijas laiks, un, no otras puses, jums ir pieejama palīdzība, kas atbalstīs jūs tajā. Kad jūs pakāpeniski atgriezīsieties pie sevis un dziļākās brūces būs sadzijušas, jūs pēc tam varēsiet atskatīties uz savu zemes plāna dzīvi un ieraudzīt to visu plašākā perspektīvā.

Lielākais atvieglojums, ko jūs piedzīvojat tajā pusē, no kuras es runāju, ir dziļais maigums, ar kuru jūs tiksiet ieskauti un mudināti paraudzīties uz sevi kā vecākam uz savu bērnu. Tad jūs ar izpratni un siltumu skatāties uz lietām, kuras dzīves laikā uzskatījāt pat kļūdām. Jūs jūtat savu sāpju, baiļu, ciešanu dziļumu un apvelkat sev eņģeļa spārnus. Šis maigums palīdz atbrīvot un dziedēt dziļākās traumas. Tomēr tās vēl nav stāsta beigas, jo jūs galu galā jūtat – kaut arī tas var ilgt gadu desmitus vai pat gadsimtus, pirms tas notiek –, ka vēlaties atgriezties. Zeme jūs sauc.

Jūsos aug vēlme izmēģināt iemiesojumu vēlreiz, esošajos apstākļos un ar tiem raksturīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar iespējām. Ir uzdevumi, kurus jūs tālāk nevarat atrisināt vai transformēt. Tas ir iespējams tikai uz Zemes, kur jums ir ķermenis, kur jūs esat cilvēks un jums ir emocijas. Tieši visi apstākļi un izaicinājumi, kurus jūs iepazināt, būdami tur, ļaus intensīvi augt apziņas līmenim.

Es vēlos, lai jūs apzinātos, cik tālu jūs jau esat nonākuši. Jūs visi, kas šeit sēžat, iesākāt šo dzīvi ar mugursomu, kas pilna ar senām gudrībām un pieredzēm. Jūs esat šeit, lai dziedinātu vecās brūces, taču arī, lai ienestu Debesu gaismu un izplatītu to starp cilvēkiem kā sēklu, lai Zemes atmosfēras vibrācija pieaugtu un kļūtu mierīgāka un maigāka, piemēram, tāda, kā šajā Debesu dārzā. Tātad jums šeit ir jāveic divkārša misija, un es vārdu “misija” lietoju atvieglotā nozīmē, nevis kā svētu “vajag” vai pienākumu, vai atbildību, kas no jums tiek prasīta, bet kā maigas ilgas jūsu dvēselē, mīlestību jūsu sirdī – atgriezties uz Zemes, jo jūs mīlat Zemi.

Jūs redzat Zemes skaistumu, kas atspoguļojas Debesu dārzos. Zemes daba jūs aizkustina, jo jūs esat Zemes daļa. Jūs vēlaties viņai palīdzēt un atbalstīt viņu, kā arī dziedināt sevi un just, kā ir atrasties uz zemes kā veselai cilvēka būtnei. Tas jūsu dvēselē ienes dziļu piepildījumu. Lai būtu vīrietis vai sieviete šeit uz Zemes, būtu bērns un augtu, dibinātu draudzību ar citiem cilvēkiem un dažreiz nonāktu konfliktā, lai iemūžinātu savu dvēseli kā viengabalaina cilvēciska būtne, lai savai dvēselei izveidotu pilnīgu kanālu ar Zemi – tas ir jūsu augstākais mērķis. To nevar sasniegt no tās puses; tieši šeit atrodas jūsu mērķis, un es lūdzu jūs to atcerēties.

Redziet sevi simboliski stāvam uz trepēm vai kāpnēm, pirms jūs faktiski iemiesojaties. Sajūtiet Debesu atmosfēras enerģiju, savu viedumu un apkārtesošo mīļoto pavadoņu atbalstu un iedrošinājumu. Viņi pieskata jūs; viņi jūt cieņu un godbijību pret jūsu izvēli, tāpēc viņi arī iedrošina jūs.

Dodieties uz priekšu, nostājieties uz kāpnēm, drīz sāksies jūsu nokāpšana. Jūs sperat vienu soli un vēl vienu, un jūs jūtat, ka jums ir jāatlaiž pavadoņu rokas, jo līdz tām vairs nevar aizsniegties. Tajā pašā laikā jūtiet, kā sirdī deg jūsu dvēseles gaisma. Iztēlojieties lāpas vai sveces attēlu un koncentrējieties uz šo gaismu un laimīgajām atmiņām, harmonijas un miera atmosfēru, kāda ir jūsu Mājās, un kāpiet lejā tālāk. Ja jūs jūtaties nospiesti no zemes plāna atmosfēras, kurai jūs tuvojaties, vai ja jūtat, ka šaubāties vai uztraucaties, atkal koncentrējieties uz šo gaismas lāpu – turiet to. Paņemiet šo simbolisko lāpu no sirds labajā rokā un apgaismojiet savu ceļu uz Zemi.

Es lūdzu jūs ne tikai atcerēties, kā tas bija – nolaisties zemes plāna valstībā, bet šajā momentā, kad esam mierīgi sapulcējušies, arī paiet atpakaļ un aiznest gaismu uz turieni, kur jums bija grūts iemiesojuma laiks, kur jums bija šaubas par savu spēju patiešām būt šeit uz Zemes ar savu gaismas un apziņas piepildījumu.

Piešķiriet sev pārliecību, apņemiet sevi ar maigumu un padariet sevi par laipni gaidītiem uz Zemes. Varbūt jūs varat ieraudzīt, kā jūsu apzināšanās lēnām ieslīdēja tajā mazajā ķermenī, kurš vēl arvien atpūšas mātes dzemdē. Apņemiet šo embriju, kurš jūs toreiz bijāt, ar maigu gaismu, krāsā, kādu viņam vajag. Jūs varat iztēloties, ka dziedat tam bērnam, un, tā kā esat gaismas eņģelis, jūs atradīsiet vārdus un skaņas, lai nomierinātu šo bērnu. Tādā veidā jūs izveidojat sev kanālu no Debesīm uz Zemi.

Jūtiet bērna, kurš jūs bijāt, neaizsargātību, jo viņa ķermenis joprojām ir tik trausls un vārīgs. Un tomēr tajā bērnā jau ir sakrājusies liela drosme un spēks. Slavējiet bērnu; slavējiet viņu un spēku, pārliecību, gaismu, kas dzīvo šajā bērniņā. Iztēlojieties, ka jūs šo bērnu pavadāt kā gaismas Eņģelis un vedat viņu ceļojumā uz Zemes. Tagad jūs esat jūsu Augstākais Es, un jūsu vissvarīgākais uzdevums ir bērnu mīlēt un mierināt, stāstīt, ka tas, ko viņš dara, ir skaisti un drosmīgi un ka viņa Mājas ir Debesu bezgalīga maiguma un skaistuma atmosfērā. Esiet šī bērna pusē un redziet, kā viņš aug.

Skatieties uz sevi ar sava Augstākā Es acīm. Redziet, cik grūti bērnam reizēm bija atrasties uz Zemes, cik maza izpratne viņam bija, un pat ne par ko konkrētu, bet kopumā. Zemes enerģiju blīvums un nepielūdzamā daba ir trieciens dvēselei. Paaugstinātā jutība, ko praktiski katrs no jums ir attīstījis savas dzīves laikā, un daudzie ceļojumi, kurus jūsu dvēsele ir veikusi pa Visumu, liek bērnam ieraudzīt un uztvert daudz ko tādu, ko viņš sākumā nevar izstāstīt. Izsakiet līdzjūtību bērnam, kurš to visu piedzīvoja, vēl nespējot to saprast.

Redziet, cik bezgala spēcīgiem jums ir bijis jābūt, lai uzdrošinātos šo lēcienu dziļumā, un faktiski jūs esat šeit, vēloties tagad savienoties ar to, kas jūs esat, ar savu dvēseli, ar savu Augstāko Es un dzīvot šajā savienojumā, atrodoties cilvēka ķermenī. Jūs neesat aizmirsuši savu mērķi, atmiņa slēpjas dziļi jūsos, kaut arī jums ir mācīts darīt sevi mazu, šaubīties par sevi, īpaši skatīties uz lietām, kas neiet tik labi, kā gaidīts. Bet es jums saku: apgrieziet šo perspektīvu otrādi un skatieties uz sevi no tā diženuma, kādi jūs esat. Padariet sevi grandiozus un milzīgus, izpletiet savus eņģeļa spārnus un raugieties uz sevi atzinīgi.

Kad uz Zemes iesākas jauna dzīvība, kad ir piedzimusi jauna personība, dvēsele uz šo notikumu raugās kā uz bērna piedzimšanu. Tātad pat kā pieaugušais jūs joprojām esat bērns savas dvēseles acīs, bērns, kurš drosmīgi iet pa savu piedzīvojumu ceļu. Kā dvēsele jūs mīlat šo bērnu, vēlaties viņu atbalstīt, un kā dvēsele jūs redzat pāri bērnam un pāri tam tumšajam mākonim, kurā bērns ir ietīts.

Es aicinu jūs savienoties ar savas dvēseles perspektīvu. Skatieties, kā jūsu dvēsele mēģina jums palīdzēt, spīdinot gaismu uz šo tumšo mākoni jūsu dzīvē. Paņemiet kaut ko emocionāli smagu, atkārtojošos problēmu vai varbūt kaut ko jaunu, ar ko jūs cīnāties. Es aicinu jūs ne tik daudz meklēt atbildi vai risinājumu, bet sajust to enerģiju, kuru jūs sūtāt sev pašiem no savas dvēseles. Esiet dvēsele, esiet šis gaismas Eņģelis, kas jūs tikko bijāt. Ļaujiet jūsu gaismai spīdēt uz tumšo mākoni un redziet, kādu sajūtu tas izraisa. Kā jūtas dvēsele tam cilvēkam, kurš atrodas tur lejā, kurš neredz tālāk par mākoni? Ko šī dvēsele jūt pret jums? Ļaujiet šai sajūtai ienākt jūsos.

Jūsu dvēsele vēlētos, lai jūs zināt, ka viņa jūs augstu novērtē, ka viņa ir ar jums dziļi saistīta un ka neatkarīgi no tā, ko jūs darāt, viņa stāv jums blakus, apkampj un mīl jūs. To pirmām kārtām jūsu dvēsele vēlas jums pateikt. Kad jūs esat atvērti šai perspektīvai, jūs sākat pieredzēt sevi savādāk. Jūs neko nedarāt nepareizi un nepieļaujat kļūdas, jūs tikai cenšaties dzīvot savu dzīvi, un dvēsele jums šo brīvību piešķir.

Tas nav jautājums, ko jūs dzirdat no savas dvēseles: “Vai man vajadzētu darīt to vai citu, vai man vajadzētu izvēlēties A vai B, vai es to izdarīju labi vai izdarīju nepareizi?” To dvēsele nevēlas jums teikt. Dvēsele vēlas, lai jūs dziļi apzinātos savu patieso skaistumu un spēku, un viedumu jūsu dzīvē. Dvēsele vēlas jums sniegt lielu atvieglojuma un prieka sajūtu. Ir labi būt tam, kas jūs esat; jūs esat krāšņi, jūs augat un mācāties, un tajā ir kaut kas drosmīgs.

Jūs esat iesaistījušies dejā ar dzīvi uz Zemes. Tas ir kas tāds, kas mūsos izraisa vislielāko godbijību un cieņu. Mēs paklanāmies jūsu priekšā – tas tā ir –, un mēs nevēlamies neko labāku par to, ka jūs sakāt “āmen” par savu diženumu, un tad nāks atbildes.

Bet vispirms jums ir jājūt šīs diženums, jūsu spēks un viedums sevī, un jums nekas vairāk nav jādara, jo jūs jau esat “tur”. Viengabalainums, ko jūs piedzīvojat, to darot, ļauj jums saņemt labākas atbildes par to, ko vēlaties savā dzīvē vai kas tajā pietrūkst, un šīs atbildes jūs atradīsiet savā diženumā. Jums nav jāsniedzas ārpus sevis vai jāmeklē Augstākais es, kurš eksistē tālu Debesīs, vai pavadoņi, kas arī ir kaut kur tur “ārā”. Tas viss ir šeit; jūs esat šeit ar visu savu viedumu un spēku.

Arī jūsu pavadoņi un dvēsele ir šeit, tuvu jums. Mēs jūs nepametīsim, bet tas ir jūsu ceļš uz Zemes, un atslēga ir jāpagriež jums. To mēs jūsu vietā nevaram izdarīt. Tas ir ceļš, kā atcerēties sevi: saprast, kas jūs esat atmosfērā, kurā neatspoguļo šo “sevi” tikpat tieši kā tajos skaistajos, bagātīgajos dārzos, kuri patiešām atspoguļoja jūsu skaistumu un dvēseles spēku. Šeit šis dārzs ir jāpiedzīvo sevī.

Radīšanā ir tikai prieks, un, pagriežot atslēgu un atverot durvis un sakot sev “jā”, dzīve uz Zemes kļūs bagāta ar iespējām un izdevībām. Tas ir jūsu mērķis. Tas ir arī jūsu dvēseles plāns: būt šeit kā savai dvēselei, atcerēties viņu un dzīvot viņai. Sākumā jūs varat meklēt savu tumšāko emociju un izturēties pret to kā pret drosmīgu bērnu, kuram nepieciešams jūsu atbalsts un iedrošinājums. Tas tāpēc, lai apzinātos savus spārnus un apkamptu šo bērnu un pēc tam aiznestu viņu uz to Debesu Māju atmosfēru, kur viss labi un harmoniski.

Visbeidzot, es vēlreiz lūdzu jūs visus šo dārza ainu paturēt dzīvu jūsos, šeit, šajā vietā uz Zemes. Atnesiet Debesu sajūtu uz Zemi un jūtiet prieku un komfortu no tā, ka esat šeit. Jūsu prāts un ķermenis jūtas vieglāki un brīvāki; jums nav jāuztraucas. Mēs izsaucām šo atmosfēru šeit kopā, un tādā veidā mēs tagad šo gaismu ienesam uz Zemes un apgaismojam ar to Zemes valstību. Es pateicos jums visiem par jūsu kanālu, kas jūs esat, un gaismu, kuru jūs nesat. Man ir visdziļākā cieņa pret to, kas jūs esat. Paldies.

© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe