Māte jūs ved
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju
Dārgie draugi, es esmu Marija. Esmu atnesusi jums viegluma un uzticēšanās enerģiju, mirdzošu rotaļīguma un dzīvīguma enerģiju. Ļaujiet tai būt un dzeriet to – tā nāk no Avota, jo tā ir enerģija, kas ved jūs atpakaļ pie jūsu izcelsmes, pie tā, kas jūs esat.
Ja jūs atgriezīsieties pie Avota, tad jūs tur atklāsiet “dzīvo ūdeni”, kas iekustina, atdzīvina un atjauno dvēseli, un šī dzīve ir arī tāda, kādi jūs esat – jūs sniedzat dzīvību, un jūs to saņemat. Dabiskā plūsma, kuras daļa jūs esat, dara to pati no sevis, nesatraucoties un brīvi. Padomājiet par dabu uz Zemes, kā nepārtraukti plūst dzīve. Pat ja šeit pastāv nāve un iznīcība, kuru izraisa vai nu pašas dabas spēki, vai cilvēku rīcība, dzīve vienmēr sākas no jauna un atrod, kā uzplaukt.
Vēlme dzīvot ir neapturama. Vai jūs jūtat, cik dziļš ir dzīvības spēks? Tas ignorē dzīvībai bīstamus elementus un vienmēr atrod veidu, kā uzziedēt, kā sākt no jauna. Šķiet, ka pagātnei par to nav daļas. Padomājiet par pavasari, kā parādās jauni ziedi, dzimst jauni dzīvnieki; it kā nekad nebūtu bijusi vēsture vai pagātne, kas bojā vai ierobežo. Un tagad ieraugiet sevis daļu, kura – ir šaubu neietekmēta, nav izkropļota ar pagātnes sāpēm, bet vienmēr ir jauna un svaiga. Tā metas iekšā nezināmajā, un tai nav nekādu bažu.
Tā ir jūsu sākotnējā apziņa, kura vienmēr ir ar jums. Neatkarīgi no tā, ko jūs pārdzīvojat, viņa vienmēr ir svaiga un jauna. Viņa novēro, pieņem situāciju, mācās no pieredzes un galu galā izprot dzīves dinamiku. Bet, neatkarīgi no tā, kā viņai iet – kā pa kalniem un pa lejām –, viņa vienmēr ir viena un tā pati apziņa.
Ieraugiet šo apziņu sevī. Ļaujiet aiziet visiem ikdienas darbiem, kas liek domāt vai uztraukties, un atlaidiet tos. Domas un emocijas turpina būt, bet jums nav pilnīgi jāiet kopā ar tām. Jūsu iekšienē var būt telpa, kurā jūs varat būt ziņkārīgi un pārsteigti, ka caur jums plūst domas, emocijas un jūtas. Sajūtiet savā ķermenī, kur jūs visvairāk jūtaties saistīti ar kluso, atvērto telpu – gaišo, sākotnējo sevī. Viss pārējais ir nepastāvīgs un pārejošs, jo domas, emocijas un jūtas pazūd. Nolaidieties vēl dziļāk savā kodolā, kurš vienmēr paliek nemainīgs, tomēr ir dinamisks un piepildīts ar kustīgumu un dzīvīgumu. Tāpat kā ūdens straume vienmēr ir viena un tā pati, un tomēr tā pārvietojas – tas ir ceļojums.
Ļaujiet arī jūsu ķermenim izbaudīt šo Avotu. Ļaujiet enerģijai plūst caur jūsu ķermeni, lai visas šūnas tiktu atjaunotas, saņemot dziedināšanu un vitalitāti no Avota. No jūsu galvas, pleciem un krūtīm ļaujiet šai enerģijai pāriet uz vēderu, gurniem, augšstilbiem un uz apakšstilbiem, un pēdām. Iztēlojieties, ka jūs bez piepūles peldat šajā straumē. Jūs dzen, un jūs ļaujat tam notikt; jūs atslābināties un ļaujat plūsmai jūs vadīt. Jūtiet, kā, ļaujoties šai plūsmai, tā sirdī ienes dziedināšanu un pārliecību. Ļaujiet ūdenim jūs nest un radīt komfortu, un aizvest jūs uz krastu, kur pludmalē jūs mazgājaties, kur smiltis ir mīkstas un saules sasildītas.
Šajā krastā jūs kāds gaida. Jūs jūtat zemi zem kājām un uzkāpjat krastā, un pretī nāk mīlīga, smaidīga figūra – tā ir sieviete-pavadone. Kad viņa apsēžas, šķiet, ka viņa ir vienota ar dabu. Viņa sēž tur pilnīgi nepiespiesti, kamēr gaida jūs, un viņas klātbūtnē jūs jūtaties kā atkal kļuvis bērns. Jūs vēlaties pieskriet pie viņas un just viņas roku uz pleca, un jūs tā darāt.
Jūs abi sēžat pludmalē pie ūdens, un, kad jūs ieskatāties viņas acīs, šī sieviete-pavadone saka jums: “ Es esmu tava māte. Es neesmu tava zemes plāna māte, bet es atnesu mātes enerģiju, kura tagad vēlas nākt no visuma, lai tevi iedrošinātu, sniegtu tev dziedināšanu un komfortu.” Un viņa turpina: “Es tev pārstāvu šo enerģiju, tāpēc saņem to.” Saskatiet, ka viņas acis ir pilnas ar līdzjūtību un izpratni par to, ko jūs pārdzīvojat šajā dzīvē. Viņa dziļi izprot jūsu emocijas, bailes, pretestību. Viņai nav sprieduma par tām, viņa vienkārši vēro un redz jūsu iekšieni. Jūtiet, kā viņas acis klīst pa jūsu iekšējo dzīvi, kas viņai paveras kā ainava. Tas, kā viņa jūs uzlūko, liek jums justies dziļi saprastiem un pieņemtiem. Ir tā, ka viņas skatiens it kā glāstītu šo ainavu un visu aptvertu ar maigu gaismu, caur kuru viss kļūst kārtībā. Viss ir labi tā, kā tas ir.
Jūs saņemat mātes enerģiju un jūtat, ka tā jūs dziedina un audzina – jums ir atļauts būt bērnam. Šī māte redz jūs kā savu bērnu; viņa jūs saprot un pieņem bez nosacījumiem. Tajā pašā laikā šī māte saskata jūsos arī kaut ko citu. Viņa jūsos ierauga ziedu pumpurā, kurš galu galā pilnīgi uzziedēs. Viņa redz jūsos potenciālu, zīli, un arī pilnīgi izaugušu ozolu. Jūtiet, kā viņa redz jūs un kā ar savu skatienu aicina būt lielākiem, pamosties, lai izmantotu visu savu potenciālu.
Pēc tam jūs redzat tiltu, kas parādās virs okeāna netālu no vietas, kur jūs sēdējāt, un māte-pavadone aicina jūs doties ar viņu pār tiltu. Viņa stāsta, ka jūs gaida jauna zeme, kuru jūs varat pētīt, izmantojot visdažādākās iespējas un situācijas, kuras jūs bieži varētu izaicināt, bet kuras jums arī kaut ko sola. Jūs raugāties uz viņu un jūtat vēlmi doties kopā ar viņu, tomēr jūsos joprojām ir lietas, kas liek jums vilcināties un šaubīties. Jūs jūtaties nedroši, tomēr jums ir labi ar viņu šeit; jūs izjūtat drošību un beidzot atslābināties.
Diezgan apņēmīgi viņa saka: “Nāc, ejam!” Un jūs jūtat, ka tam ir jānotiek, nav nekā cita, ko jūs varat darīt, un viņas roka uz jūsu pleca ir silta un droša. Tagad jūs nolemjat viņai vienkārši uzticēties, jo tas ir visuma spēks, kas jums palīdzēs, tāpēc jūs paņemat viņas roku, un jūs kopā dodaties uz tiltu. Kāpjot uz tilta, jūs jūtat, ka jūsos aug pretestība, bailes no jaunā, bet jūs jūtat arī viņas roku un starojumu, un tā jūs dodaties tālāk.
Nokāpjot no tilta un nonākot uz jaunās zemes sliekšņa, jūs saprotat, kāpēc izjutāt bailes un pretestību. Jums šķiet, ka tagad ir laiks iet uz priekšu vienam. Viņa ļoti dziļi ieskatās jums acīs un saka: “Es palikšu ar tevi; mana enerģija ir tevis daļa.” Un vēl viņa saka: “Es neesmu tava māte, tu pats esi sev māte. Es pārstāvu tevis paša mātišķo enerģiju.”
Raugiet, vai jūs varat saņemt šo vēstījumu, – un veltiet laiku, lai to pilnībā uztvertu. Sākumā jūs varat justies vīlušies vai pat nedaudz apkrāpti. Bet jūtiet arī spēku, kas ir jūsos, un viņas pārliecību, ka spēsiet sevis labā to izdarīt. Ziniet, ka viņas mīlestība pret jums paliek jūsos – vienmēr. Ļoti sirsnīgi apkampiet viņu un jūtiet, ka viņa nav kaut kas ārpus jums, bet ka apskāvienā jūs saplūstat, lai viņa dzīvotu jūsos, jūsu sirdī un vēderā. Uztveriet šo mīlošo mātišķo enerģiju.
Ar šo stāstu es vēlos, lai jūs kaut ko saprastu. Viena no dievišķas būtnes pazīmēm ir tā, ka viņa pati ir savas radīšanas avots. Dzīvot no sava dziļākā avota ir jūsu misija, jūsu liktenis – patiesi uzticēties sev un apzināties, ka tajā jūs atbalsta pozitīvi spēki visumā. Jūs nekad neesat vieni, jūs vienmēr ieskauj spēki, pavadoņi, mīlošas enerģijas, bet jūs joprojām to darāt paši. Tā ir jūsu misija būt pašam, būt savam mēram vai standartam, un nemērīt sevi pēc citiem, bet gan iet savu ceļu.
Māte šī vārda tiešajā nozīmē ir kāda, kas jūs mīl, kādi esat, bet vienlaikus aizved jūs arī uz “jauno zemi”, lai jūs par sevi varētu atklāt vēl vairāk, tālāk augot par to, kas jūs patiesībā esat. Esiet sev tāda māte, esiet uzmanīgi un mierīgi, un ar mātes aci raugieties, kas notiek jūsu dzīvē.
Apdomājiet piedzīvoto emociju dziļumu, bet nevērtējiet tās. Izprotiet savas emocijas no savas iekšienes un ļaujiet tām maigi mirdzēt, kas padara tās daudz mazāk haotiskas un nemierīgas. Caur iedrošinājumu un mierinājumu, kas no tā rodas, jūs nonākat harmonijā ar sevi. Tad sirdī ir miers un harmonija, kas ļauj saskatīt nākamo soli, saskatīt, kurp ved ceļš.
Māte pieņem jūs un dažreiz sniedz jums palīdzīgu roku. Zvaniet viņai, kad jums nepieciešama šī palīdzība. Jūs varat iztēloties viņu kā figūru ārpus sevis, bet apzinieties arī, ka viņa dzīvo jūsos, ka šis spēks ir jūsu pašu spēks un ka jūs esat vai kļūsiet par dziedinošu māti ne tikai sev, bet arī dzīvei ap jums. Es teicu – jūs esat dzīves devēji un dzīves saņēmēji, tāpēc atzīstiet šīs zināšanas. Ziniet, kas jūs esat – dievs radīšanā.
Paldies par jūsu uzmanību!
Marija
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe