Mātišķība un Tēvišķība
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju
Dārgie draugi. Es esmu māte Marija. Es sveicu jūs visus ar prieku sirdī. Esmu laimīga dalīties šajā mirklī ar jums, apvienojoties vienā sirdī.
Autentiskā mātišķā enerģija ilgu laiku nav bijusi uz Zemes. Ir bijušas daudzas mātes, taču tam, kā viņas izmantoja savu mātišķību, bieži vien spiedās cauri bailes, raizes un pat agresija. Pagātnes mātes bija ievainotas mātes, kuras savu uzdevumu pildīja, maz būdamas mājās sevī. Viņas vadījās no trauksmes sajūtas, ka tiks noraidītas savas patiesās būtības dēļ.
Autentiskā mātišķuma enerģija ir ļoti viegla, maiga un ārkārtīgi elastīga. Sākotnējā mātes enerģija ir nesavtīga, bet ne sevis upurēšanas nozīmē. Dāsna ir pati mātes enerģija savā iekšienē. Māte nesavtīgi pasniedz dzīvību no savas dzemdes, vēloties turpināt dzīvību un ļaut bērniem dzīvot savu dzīvi, attīstīt savu individualitāti, savu unikālo enerģiju. Viņa nevēlas neko iepriekš noteikt vai veidot; viņa vēlas nodot tikai to, kas caur viņu plūst.
Viņa tur rokās zīdaini, lai barotu un koptu viņu, kad tas ir vēl mazs un trausls, bet viņa ir gatava pavērt rokas, kad modusies jaunā dzīvība ir gatava aiziet, lai tā varētu aizlidot brīvībā. Tā ir mātišķības būtība, tāda, kā sākotnēji bija iecerēts: radīt dzīvību, aizsargāt un turēt viņu, kad tā ir ļoti neaizsargāta un kaila, un pēc tam pilnīgi atbrīvot, lai tā sasniegtu savu mērķi.
Mātišķības funkcija daļēji ir iznēsāt bērnu, un māte to dara nesavtīgi, izjūtot prieku par to. Viņa burtiski kļūst par dzemdi kaut kam citam, kaut kam jaunam, un māte izjūt prieku par šo iespēju. Kad jaunā dzīvība dzimst, tas ir viņas pirmais solis ārpasaulē. Bērns iznāk no dzemdes. Un tas mātei sagādā prieku, jo viņa tagad redz, ko ir iznēsājusi. Tagad viņa var mijiedarboties ar to, kas pamodies no viņas un caur viņu. Un, bērnam augot, māte lēnām atkāpjas un atlaiž, bet neko nezaudējot. Viņa atkal atgriežas sevī, gatavojoties dzemdināt citu dzīvību.
Pat man izmantojot bērnu kā piemēru, jūs varat just, ka šim procesam ir plašāka nozīme. Visi jaunrades veidi, kad jūs atvēlat vietu kaut kam jaunam un ļaujat tam brīvi uzplaukt, pieder vienai kategorijai.
Sākotnējās enerģijas, mātišķās mīlestības, ārkārtīgi pietrūkst uz Zemes: sievietēs, vīriešos, bērnos. Agrāk bērnu aprūpe bija gandrīz tikai sieviešu pienākums, un tā ir nedabiska situācija. Vīriešiem bija ļauts sevi apliecināt tikai sociālajā sfērā. Viņiem nācās sacensties un apliecināt sevi ārējā pasaulē, savukārt sievietēm bija ierādīta vieta privātajā mājas sfērā. Rezultātā sievietes savu identitāti ieguva tikai no mātišķuma. Viņām bija maz iespēju paust un īstenot savu radošo, unikālo enerģiju, kura saka: “Tā esmu es, un es vēlos izpausties tā.”
Sieviete nevar tikai dot un kalpot. Rezultātā viņā parādās neapmierinātība, jo vīrišķā enerģija viņai ir liegta: enerģija, kura saka “Es” un vēlas sevi pozitīvi apliecināt, izpaužoties radošā, instinktīvā un arī seksuālā veidā. Šie radošie spēki sievietē tika apspiesti, un viņai nācās visu smelties no mātišķības. Tādējādi mātišķība ieguva emocionālu lādiņu un nepieciešamību būt pārliecinošai. Tas mātei kļuva tik svarīgi, ka viņa varēja apslāpēt savus bērnus, vai nu pārāk sargājot un nespējot atlaist, vai arī kļūstot aukstai un attālinātai. Viņa juta, ka kaut kas viņai tiek atņemts, koncentrējoties tikai uz mātišķību. Mātišķība ieguva izkropļotu formu; tas sāpināja bērnus un norobežoja tēvus, un tāpēc šajā spēlē visiem bija sāpīgas lomas.
Tomēr šis stāsts nav par vainas apzināšanos. Svarīgi ir – lai gan sievietēm, gan vīriešiem tiktu atjaunota mātišķības sākotnējā jēga, lai it īpaši sievietes atkal palielinātu un stiprinātu savu radošo spēku un atkal izpaustos no savas dvēseles, un protot iestāties par sevi. Tad mātišķība viņu dzīvē ieņem dabisku vietu: tas vēl nav viss, tas vienkārši ir viens no viņas būtības aspektiem. Mātišķība var izpausties, dzemdējot bērnus, taču sieviete to var paust arī citādi: caur savu darbu, attiecībām ar cilvēkiem, draugiem vai tiem, kas viņai palīdz. Mātišķība ir plašāka nekā vienkārši bioloģiska bērnu radīšana.
Es aicinu jūs tagad mēģināt sajust enerģiju no tā, kas ir mātišķs sevī, savā sirdī. Un, ja jūs vēlaties, varat palūgt man, lai es tuvojos, lai jūs varētu sazināties ar šo ļoti maigo enerģiju. Tā ir universāla plūsma – tā nav mana, tā iet cauri visiem. Bez šīs enerģijas nebūtu Radīšanas un visuma. Tā ir primārā enerģija, un tā ir mīlestība. Ļaujiet tai ieplūst sirdī un raugieties, kā to sajūtat tieši jūs, un ļaujiet tai plūst uz jūsu vēderu un iegurni. Izjūtiet ļoti dziļi, ka šī sākotnējā enerģija sniedz jums “māju” un drošības sajūtu, ļaujot jums atslābināties un vienlaikus sniedzot jums pilnīgu brīvību.
Iztēlojieties divas izstieptas rokas, sievietes rokas: atvērtas, mīkstas un maigas. Ielieciet sevi šajās atvērtajās rokās. Tās ļaus jums aiziet jebkurā laikā, bet jūs vienmēr varat atgriezties. Jūs varat doties, kurp vien vēlaties, bet šīs rokas vienmēr ir jūsu rīcībā, tāpēc jūs varat kādu laiku atpūsties un apzināties, ka ar jums – tādiem, kādi esat – brīnišķīgi, unikāli un mīlēti, – viss ir labi tāpat. Jūs esat aizsargāti, jums vienmēr ir atbalsts – tā ir mīlestība no visuma. Šīs mātišķās rokas, kas tur jūs un ieskauj, – jūs varat apjaust, – viņas redz, kas jūs esat. Viņas ir laimīgas, kad jūs tās atstājat, lai augtu un attīstītos paši, un viņas ir laimīgas, kad jūs viņās atgriežaties. Tās ir gādīgas, nevis paģērošas rokas.
Atlaidiet pagātnes tēlus. Jūsu pašu bioloģiskās mātes dzīvē bija zināmi ierobežojumi un bailes, kuru dēļ viņa nevarēja būt dabiska. Piedodiet to viņai, kaut arī piedošana dažreiz ir grūta, ņemot vērā sekas, kādas piedzīvojāt. Jūtiet vēlmi piedot. Nedomājiet par viņu tikai kā par savu māti; padomājiet par tām daudzajām mātēm, kuru vēsturi veido ilgstošas un cietsirdīgas cīņas starp vīrišķo un sievišķo enerģiju.
Arī vīriešiem ir laupīta viņu patiesā tēvišķība, kura nozīmē ko vairāk, ne tikai bērnu aizsargāt un rūpēties par viņa izdzīvošanu. Raugoties emocionāli, tēvišķība ir kas daudz lielāks. Tai ir saistība ar bērna faktiskās unikalitātes atbalstu: iedrošināt pieņemt izaicinājumus un būt bērnam par piemēru.
Patiesā tēvišķība vīriešiem zināmajā vēsturē galvenokārt bija burtiski liegta, jo viņi reti bija mājās un viņu emocionālā dzīve tāpēc noplicinājās. Tāpēc viņi nevarēja būt īsti tēvi, kādi varētu būt. Sievietēm bija jāpilda tēva loma; bet, kā jau tika minēts, viņas to darīja sagrozīti. Vīriešiem un sievietēm – katram ir savs ieguldījums bērna izglītošanā un izaugsmē, un tam tā vajadzētu būt.
Tagad mēģiniet sajust sākotnējo tēva enerģiju sevī, viņa universālo spēku un radošumu. Tēvišķums ir aizsargājošs, bet arī izaicinošs. Tas mudina jūs izpētīt savas robežas un pārvarēt savas bailes. Dažreiz tēvs jūs iedunkā, kad pārāk esat mātes rokās, un saka: “Sper soli ārpasaulē; paskaties, kas tur notiek un ko tu tur varētu atklāt.” Tēvišķums un mātišķums darbojas kopā un nav savā starpā pretrunīgi.
Mātišķuma enerģija nēsā jūs savās divās rokās, kamēr jums tas nepieciešams. Bet šīs rokas nevēlas jūs padzīt no ligzdas – tās tam nav radītas. Tieši tēvišķuma enerģija dod jums grūdienu un saka: “Tu esi unikāls cilvēks, dodies atklāt, kas tu esi, kļūdies, klūpi. Es esmu ar tevi, es tev uzticos, uzmundrinu un atbalstu tevi tavos piedzīvojumos.” Arī no tēvišķuma nāk enerģija, kas ir gādīga un sargājoša, bet tā ir drosmīgāka un mudina jūs spert soli nezināmajā. Uzticieties šai enerģijai un uzņemiet to sevī. Raugieties, kur šī tēvišķā enerģija vēlas jūsu ķermenī nonākt un vai ir īpašas vietas, kur nepieciešams šīs enerģijas pieplūdums.
Visbeidzot, apzinieties, ka jūs atkal sākat atpazīt šīs sākotnējās enerģijas – mātišķās un tēvišķās – to patiesajā formā; jūs varat arī dalīties tajās ar citiem cilvēkiem. Tādā veidā jūs šo universālo mīlestības plūsmu pārstāvat sājā pasaulē. Iemācoties atjaunot šīs enerģijas sevī un sākot tās atpazīt un saprast, jūs palīdzēsiet pārveidot pagātni. Jūs kļūsiet par gaismu šajā pasaulē, kur vīrišķais un sievišķais atkal var uzsākt kopīgu deju. Un nākotnes bērniem būs labāka iespēja harmoniski augt. Viņi kļūs līdzsvarotāki, nobriedušāki.
Es sveicu jūs ar pateicību par jūsu vēlmi to uzņemties un kļūt par piemēru jaunai nākotnei. Es jums salutēju.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe