Šajā laikā viss ir citādāk
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju
Dārgie draugi, es esmu Marija.
Atrodoties uz Zemes, es biju Ješua, kuru jūs pazīstat, māte. Viņš nesa Kristus Enerģiju: inovatīvu enerģiju, kas saviļņoja cilvēku sirdis un aicināja viņus mosties. Es biju viņam tuva kā māte, bet kā dvēsele, būdama attiecībās ar viņu, es saskāros arī ar savām sāpēm un bailēm visdziļākajā līmenī. Man vajadzēja ļauties tik daudz, lai uzskatītu viņu kā patstāvīgu dvēseli ar savu ceļu un lēni atbrīvotu manus aizsargājošos spārnus pār viņu. Tas man ir daudz iemācījis būt mātei un cilvēkam, par turēšanu un atlaišanu. Tajā dzīvē, vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu, es laika gaitā iemācījos atlaist. Tas bija lielākais upuris, kāds man bija jānes dzīvē: atlaist dēlu, atteikties no sava aizsargājošā instinkta un dzirdēt savas dvēseles raudas; arī viņa meklēja atbrīvošanu un apgaismību.
Kristus Enerģijas sēklu iedēstīšana bija kopīgs darbs, nesaistīts tikai ar vienu cilvēku. Tā bija kaut kā jauna dzimšana, un to dzemdināja daudzi. Ješua bija tās redzamākā personifikācija, taču apkārt bija daudz cilvēku, kas palīdzēja viņam to nest. Kad jūs jūtat radniecību ar Kristus Enerģiju vai ar tā laika labi pazīstamiem cilvēkiem, tas bieži notiek tāpēc, ka jūs esat bijuši un joprojām esat cieši saistīti ar šo enerģiju; tā ierosināja atjaunošanos – izrāvienu sirds līmenī –, kas tajā laikā notika kolektīvajā apziņā. Bet tas joprojām bija kas ļoti jauns, piemēram, kā ūdens pilēšana uz kolektīvo apziņu, kur tā saskārās arī ar lielu pretestību un nesaprašanu.
Šajā laikā viss ir citādāk. Cilvēka apziņā tagad ir daudz plašāka un dziļāka spēja, lai uzsūktu Kristus Enerģiju un ļautu tai uzplaukt. Jūs esat daļa no procesa, kad uz Zemes atdzimst Kristus Enerģija – sirds, saiknes, cilvēcības un līdzjūtības enerģija –, un tas ir kaut kas, ko mēs darām kopā un kas mūs vieno. Jūs neesat vieni. Jūsu dvēsele ir izvēlējusies būt šajā laikā uz Zemes, lai dotu savu ieguldījumu, palīdzētu mainīt apziņu un meklētu saikni ar citiem radniecīgiem gariem un apkārtējo pasauli, – un tas ir kaut kas, kas tagad ir iespējams.
Pagātnē – un tā tas bija daudzu gadsimtu garumā –, ja jūs vēlējāties dzīvot garīgu dzīvi, parasti vajadzēja izolēties un vadīt nošķirtu reliģisku eksistenci, kā sacīt, ievietot sevi klosterī. Jūtiet šīs kapelas, šīs vietas enerģiju; šeit tika skaitīts daudz lūgšanu. Tas bija veltījums garīgajam, kas dziļi tika piedzīvots to sieviešu dzīvē, kuras šeit nāca lūgt. Jūtiet šīs iekšējās pieķeršanās spēku, kas bija tik varens, ka šajā vietā joprojām ir taustāms kā enerģētisks kanāls, kurš savieno Debesis un Zemi.
Jūs esat daļa no šīs vēstures, jo iepriekšējās dzīvēs daudzi no jums veltīja sevi garīgajam. Jūs piesaistīja nošķirtība, jo jūsu vēlmes, nodomi un vibrācijas neatbilda sabiedrības, kā arī ikdienas dzīves prasībām. Šķita, ka jums sevi ir jāizzolē un nav jāpiedalās pasaulīgajā dzīvē, ja vēlaties veltīt sevi iekšējās izaugsmes un apzināšanās ceļam. Tas ir nesis jums padevību un izpratni, padziļinājis jūsu iekšējo dzīvi, bet radījis arī vientulības un atsvešinātības sajūtu, kad runa ir par dzīvi šeit uz Zemes, dzīvi starp cilvēkiem.
Daudzi no jums piedzīvo attālināšanos no cilvēku sabiedrības, sajūtu, ka neatrodaties mājās, un tas jums rada problēmas. Bet jūs atrodaties šeit uz Zemes ne tikai tāpēc, lai savienotos ar savu dvēseli un piedzīvotu savu dievišķību. Jūsu dzīves mērķis ir arī – šajā laikā, kas ir atšķirīgs, – dalīties ar citiem savā dievišķībā, savā augstākajā iedvesmā; izcelt to, kas jums jāieliek savā iekšējās bagātības un vieduma ceļā, lai iedvesmas dzīvā ūdens straume nestu jums augļus.
Šajā laikmetā ir iecerēts, ka notiek savienošanās starp garīgo un zemes plānu. Un arī savienošanās starp cilvēkiem visā pasaulē, starp dažādām kultūrām un nācijām, lai atšķirības tiktu pārspētas un tiktu no jauna atklāts, kas cilvēkiem ir kopīgs, līdzīgs. Jūsu dvēsele aicina jūs piedalīties dzīvē ar uzkrātajām enerģijām un jūsu sirds bagātību, kura jau ir tik liela. Jūs neesat iesācēji šeit uz Zemes; jūs esat veci savas dvēseles līmenī.
Daudzas senās reliģijas nes sevī apgrūtinošu enerģiju, baušļu, pienākumu un noteikumu enerģiju. Tā nekad nepiemita pirmajiem vēstnešiem, piemēram, Ješua un Budam. Lielajiem Praviešiem un Gaišreģiem bija tieša saikne ar viņu dvēselēm, ar Avotu, jo tas vienmēr spēja viņus ievest milzīgā līksmes, prieka, ekstāzes stāvoklī – jo dvēsele ir gaismas un prieka avots, kā arī jūtas neapgrūtināta. Jūs to zināt no tā, kad jums bija ekstāzes brīži dzīvē, kad jutāties pacelti virs dzīves smaguma šeit. Tāpēc ir skumji, ka senās reliģijas lielu daļu no šī prieka ir noslāpējušas, uzskatot, ka cilvēce būtībā ir slikta, grēcīga, nomaldījusies un piekļūt dievišķajam var, tikai esot disciplinētiem, ievērojot noteikumus un savaldot savu spontānumu.
Šī attieksme bija kļūda, kura jūs joprojām ietekmē, liekot garīgajam tikt pārāk sajauktam ar baiļu smagajām enerģijām un tiesājošu Dievu. Patiess garīgums un ļaušanās dvēselei nemaz nav apgrūtinoša. Dziļa atdošanās dvēselei rada prieku, iedvesmu, maigu atlaišanas un arī drošības sajūtu; liek just, ka var uzticēties dzīvei, dievišķajai rokai, kura ir žēlsirdības un līdzcietības pilna. Rokai, kura jūs nesoda par kļūdām, bet paceļ un iedrošina – mīlošais Dievs un Dieviete viss vienā.
Tas ir patiesais avots, no kura jūs esat cēlušies, no kura jūsu dvēsele piedzima prieka pilna. Jūsu dvēseles uzdevums ir starot, unikāli izpaust sevi un iegūt pieredzi. Tāpēc savienošanās ar savu dvēseli sniegs jums dinamikas un prieka sajūtu. Atcerieties to un atskatieties savā dzīvē uz mirkļiem, kas prieka un dzīvības pilni nāca no jūsu dvēseles; vienkārši ļaujieties un ziniet, ka jums ir labi, pat ja jūs nevarat norādīt iemeslus, kāpēc tā jūtaties. Jums šī sajūta ir dziļi sevī, zarnās, ķermenī: “Tas ir tas, ko es gribu un kas es esmu.”
Jūsu dvēseles valoda pati par sevi nav grūta un sarežģīta; tā runā tieši ar jums. Tā ir sajūta, ka jums ir tieša zināšana, kura atbilst jūsu visdziļākajām vēlmēm. Un tieši šī dziļi jūtamā iekšējā saikne ar dvēseli dod arī drosmi un neatlaidību, Jo, ja dvēsele jums pieskaras un sauc jūs un jums sirdī rodas vēlme darīt kaut ko vai vēl vairāk, tad tas bieži prasa arī drosmi un neatlaidību, kas vajadzīga, lai ieklausītos savā sirdī, izvēloties to, kas var būt pretrunā ar citu cilvēku gaidām un sabiedrības uzskatiem.
Dvēseles izvēles bieži ir pretrunā ar sen zināmām enerģijām, kā visam vajadzētu būt: likumiem, priekšrakstiem un dogmām. Tātad dvēsele ir ne tikai dzīvespriecīga un gaiša, bet arī revolucionāra; viņa var būt ar kaut ko nemierā un tāpēc likt jums saskarties ar sāpēm un bailēm sevī. Tāpēc ir svarīgi padarīt sevi lielu, piecelties un teikt: “Tas ir tas, ko es jūtu, tas ir tas, ko es piedzīvoju manā dziļākajā līmenī.” Tomēr, pieņemot savu diženumu, tajā pašā laikā tiek aktivizētas visbaiļpilnākās daļas jūsos, kuras saka: “Tu to nevari izdarīt. Esi mazs. Neizraisi konfliktu vai disharmoniju, pretējā gadījumā tu tiksi sodīts vai noraidīts.” Viss šis negatīvo emociju komplekss aktivizējas arī tad, kad jūs sākat ieklausīties savas sirds un dvēseles balsī.
Tāpēc ne vienmēr ir viegli piekrist savas dvēseles ceļam. Patiesībā tas nekad nav viegli, jo jūs dzīvojat ne tikai sevī, bet arī apkārtējā pasaulē, dualitātes pasaulē. Tā ir vecā pasaule – ar visām vecajām bailēm, noteikumiem un priekšrakstiem –, kā arī jaunā, kas vēlas piedzimt: jūsu Dvēseles Dziesma, unikāla melodija, kuru ne visi saprot un uztver kā harmonisku.
Apzinieties, ka ikvienam, kurš reiz izvēlējās iet dvēseles ceļu, bija jāpārdzīvo zināma vientulība vai smags pārdzīvojums, lai patiesi ticētu sev un saskaņotos ar sevi, uzticētos šai balsij savā sirdī. Tāpēc es jau iepriekš teicu, ka runa ir ne tikai par savienošanos ar jūsu Avotu un dvēseli, bet arī par šīs iekšējās pieredzes atklāšanu uz āru un jūsu unikālās iedvesmas – jūsu lielākā “es”, kuru nenosaka apkārtējās pieredzes, – padarīšanu redzamu. Te patiešām runa ir par kaut kā jauna radīšanu.
Jūsu lielākais ienaidnieks šajā procesā, vislielākais pretspēks, ir bailes. Bailes ciest neveiksmi, tikt noraidītiem, būt atšķirīgiem. Bailes, kas šķendējas uz jums, ietekmē jūsu domas, liek uztraukties, rada jūsos neuzticēšanos dzīvei un liek gaidīt, ka viss noies greizi. Jūs ļoti labi pazīstat visu šo uz bailēm balstītās domāšanas litāniju – tādā veidā runā pagātne. Lai to pārvarētu, tas vispirms ir jāapzinās un patiesi jājūt, kas jūsos notiek, kad esat sagrābti no šāda veida domāšanas: baiļpilnas, drudžainas, kas daudziem no jums ir kļuvusi par otro dabu.
Apzinieties, cik bieži jūs pārņem atkārtojošās domas. Sajūtiet šīs satraucošās, nemierpilnās domāšanas dabu: gaidas, ka var noiet greizi, neuzticēšanos. Tā vietā, lai klausītos, ko saka šīs balsis, sajūtiet to vibrācijas, enerģiju, kas ir kā satraucošs, dunošs troksnis. Jūs bieži neapzināties, ka pastāv kaut kas ārpus šāda veida domām, kaut kas daudz patiesāks, daudz ticamāks, ar lielāku spēju noenkuroties dzīvē, un šeit es domāju to, kas ir jūsu sirdī. Tā reizē ir arī jūsu intuīcija, kas daudz nedomā, bet vairāk jūt; tā ir sajūta bez uzbudinājuma un emocijām; sajūta, kas ir tīra un bez domu iejaukšanās.
Es aicinu jūs tagad veltīt brīdi praksei, lai atlaistu domas, kā risināt noteiktas problēmas, un vienkārši ļautu savai dzīvei būt tādai, kāda tā dabiski ir. Prāts tur var palikt kā fona troksnis, bet savu apziņu, uzmanību pārvietojiet lejup līdz vēderam un apzinieties savas kājas – kā tās balstās uz Zemes. Sajūtiet, cik liela ir Zeme! Ne tikai fiziski, domājot par viņas virsmas laukumu; sajūtiet viņas garu, dvēseli. Jūtiet to, kas uztur apkārtējās dabas dzīvi.
Arī jūsu ķermenis ir Zemes dzemdināts un uzturēts, no jūsu dzimšanas līdz nāvei. Zemē un jūsu ķermenī dzīvo viedums un intelekts, bet tas nav mentāls, nenāk no domām. Vienkārši ļaujiet šai enerģija tur būt. Apzinieties savu ķermeni kā saprātīgu spēka lauku. Jūsu ķermenis vēlas būt jums atbalsts un palīdzēt uztvert un pārraidīt jūsu dvēseles enerģijas.
Tagad pieskarieties savai sirdij. Sajūtiet to milzīgo klusumu – jūsu sirds klusumu –, kas ir daudz, daudz vecāks par šo pašreizējo dzīvi. Jūsu sirds ir tikpat liela kā visums; viņa ir savienota ar visu, kas pastāv. Vai varat iztēloties, cik liela ir jūsu sirds? Jūs esat Dievs sevī, jūs neesat ārpus viņa. Jūs piedalāties Dievā, tāpat kā jūsos piedalās jūsu ķermeņa katra mazākā šūna. Jūtiet cieņu pret sevi, pret savu dvēseli – mūžības dzirksti jūsos. Šī dzirksts ir tas, kas jūs esat, kas vēlas būt šeit, šeit un tagad, uz Zemes. Tas ir tas, kas vēlas savienoties ar jūsu ķermeni un ar Zemi.
Jūsu dvēsele, šī dzirksts, ir savienojusies ar Zemi un vēlas just prieku, bet ne impulsīvā vai vieglprātīgā veidā. Viņa vēlas starot jūsu gaismas dziļo prieku, dalīties jūsu mīlestībā un savienoties ar citiem, kā arī dziedināt vecās sāpes gan sevī, gan citos. Jūtiet šo savas dvēseles mudinājumu. Jūtiet vēlmi un prieku par to, ka jums vairs nevajadzēs slēpties, ka jūs varēsiet ļaut gaismai mirdzēt no jūsu acīm un darīt sev noderīgo, lai kas tas arī būtu; katru dvēseli piesaista atšķirīga nodarbe vai aktivitāte. Bet jūs varat būt pārliecināti – ja sekojat savas dvēseles balsij, tad jums ir kāds ceļš, vieta uz Zemes šajā pasaulē.
Šajā laikā jūsu gaisma ir vairāk nekā gaidīta; jums tā vairs nav jāslēpj. Jūtiet šo klusumu savā sirdī, šo plašumu. Jūsu sirds ir tik daudz redzējusi, dzirdējusi un pieredzējusi. Jūtiet dziļumu savā sirdī, un ziniet, ka viņa ir gudrāka un visaptverošāka nekā baiļpilnie domāšanas procesi, kas bieži nosaka jūsu ikdienas dzīvi. Jūtiet sevī spēkus, kas pārspēj šīs bailes un savieno jūs ar lielāku viedumu, ko prāts nevar ietilpināt. Tomēr prāts var jums palīdzēt jūsu dvēseles vēlmes iemiesot materiālajā pasaulē. Šādam nolūkam prāts spēj jums palīdzēt. Bet jūsu izvēļu avots atrodas dziļāk nekā prāts, tas atrodas iekšienē.
Tagad atkal savienojieties ar vēderu, ar sevī esošo Zemes enerģiju, un ar sirdi, ar savu Kosmisko avotu, – jūtiet, kā viņi savienojas. Kad cilvēki sapulcējas ar nodomu saklausīt viņu dvēseļu saucienu, tikai tas rada zināmu atvēršanos. Dvēsele vēlas kļūt par zemes plāna miesu un asinīm, tāpēc kopīgs nodomu lauks var paveikt daudz. Tāpēc šajā brīdī jūtiet šo kopīgo nodomu par to, kas patreiz ir svarīgs jūsu dzīvē. Ņemiet šo sajūtu ne no galvas, bet no jūsu sirds un vēdera. Vienkārši pajautājiet sev: “Ko es vēlos? Ko es patiešām gribu darīt?”
Un kas ir pirmais, kas nāk prātā? Tam nav jābūt kaut kam ārpus jums, piemēram, noteiktam darbam, attiecībām vai risināmai problēmai. Jūs varat arī vienkārši vēlēties just, kā viss notiek, kā tas kļūst saskaņots un harmonisks; piemēram, mieru, pārliecību vai bezbēdību. Izvēlēties vienu vārdu vai jēdzienu, kas atbilst jūsu vēlmei, un nosauciet to sev. Jūtiet, ko vēlaties! Ļaujiet, lai tas patiešām jūs caurstrāvo, jo šī ir dvēseles valoda – vienkārša un tieša.
Caur jūsu dziļāko vēlmi ar jums runā dvēsele. Ne caur priekšrakstiem: “Dari to vai dari tā; tev ir jādara tieši tādi vai šādi.” Stingrā balss, kuru jūs dažreiz saistāt ar garīgumu un reliģiju, nav ne dvēseles balss, ne valoda. Dvēseles valoda drīzāk atgādina bērna spontānumu: “Vai es vēlos to darīt? Brīnumaini, vai tas ir iespējams?” Vēlēšanās, brīnīšanās, iztēlošanās – tās jūs izjutāt bērnībā un varat just joprojām – jau ir tuvākas dvēseles valodai nekā garīguma normas un likumi.
Visbeidzot, ļaujiet savā priekšā parādīties bērna sejai; tie varat būt jūs, kad bijāt bērni, vai arī parādās kāda cita seja. Tā ir bērna atvērta seja; viņš uzdrīkstas iztēloties bez robežām, uzdrošinās vēlēties, ka dzīve nesīs to, ko vēlas. Esiet atvērti labajiem spēkiem dzīvē: Dieva, Mātes un Tēva, sargājošajai un atbalstošajai rokai. Apskaujiet bērnu sevī. Tas ir tiešs savienojums ar jūsu dvēseli. Ziniet, ka neesat vieni; jūs esat saistīti ar visu. Jūs vienmēr ieskauj prieka, iedvesmas un draudzības enerģijas.
Liels paldies par jūsu klātbūtni šeit un par mīlestību jūsu sirdī.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe