Pamelas Kribes čenelings ar Mariju Magdalēnu

Mīļie,

Es esmu Marija Magdalēna. Es nāku pie jums draudzīgi. Esmu priecīga un pateicīga būt šeit jūsu vidū.

Jūs kaut ko maināt. Pulcējoties kopā ar nodomu mainīt savu apziņu un padarīt viņu atvērtāku un plašāku, jūs radāt pārmaiņas savā dzīvē un arī kolektīvajā atmosfērā uz Zemes – viss, ko jūs darāt, rada pārmaiņas.

No tā eksistences līmeņa perspektīvas, kurā es dzīvoju, iekšējā pasaule ir primāra. Mēs redzam notikumus ārējā līmenī, kuru jūs saucat par objektīvo pasauli, kā sekundārus. Ārējie notikumi rodas no iekšējām izmaiņām, no nodomiem iekšējā līmenī – ārējais seko iekšējam. Man un visiem, kas ir ar mani šajā līmenī, iekšējais ir reālāks nekā ārējais.

Jums ir tieši otrādi: apkārtējai pasaulei uz jums ir ievērojams iespaids un ietekme. Fiziskie iespaidi, ko jūs saņemat caur jutekļiem, sarunas ar cilvēkiem, ārējie apstākļi – tas viss jūs šķietami nosaka un veido. Tomēr tā būtībā ir ilūzija. Pastāv iekšējā pasaule, kura ir pirms visa, kas jūs aptver, un jūs, pateicoties šai saiknei ar iekšējo pasauli, dvēseles pasauli, atgūstat savus spēkus.

Ārējā līmenī jūs esat neaizsargāti un vāji. Jums ir cilvēka ķermenis, kurš var kļūt par upuri visām ārējām ietekmēm: slimībām, dabas spēkiem, cilvēku vardarbībai. Jūsu cilvēka ķermenis ir trausls un smalks, un viņš ir mirstīgs. Pastāv arī jūsu emocijas, un jūs bieži jūtat, ka jums pār tām nav nekādas kontroles. Tāpēc jūs jūtaties kā rotaļlieta noskaņām un emocijām, kuras iet caur jums, tāpat kā laika apstākļiem jūsu ārpusē ar vēju, vētru, lietu. Ja jūs sevi ļoti spēcīgi identificējat ar savām emocijām, jūs jūtaties mazi un vāji – kā sava noskaņojuma un iegribu upuri.

Savā ziņā prāta stāvokļi, noskaņojums un emocijas tomēr ir ārpus jums. Jūsu iekšienē ir kaut kas dziļāks, kas nav atkarīgs ne no vētrainajām emocijām, kuras iet caur jums, ne no fiziskās pasaules ārpus jums ar tās cilvēkiem un aktivitātēm.

Es aicinu jūs doties uz šo iekšējo vietu, neitralitātes un klusuma vietu, kura nav atkarīga no laika un telpas un nav atkarīga no fiziskā “es”. Jūs varat atrast šo vietu savā ķermenī, un jūs varat ar to sazināties, kļūstot ļoti intīmi un tuvi sev. Ķermenis ir vārti uz savu iekšējo “es”. Ejiet iekšienē ar savu uzmanību un savienojieties ar savu sirdi, un jūtiet, kā jūsu uzmanības siltā plūsma skar visu jūsu ķermeni un sniedz viņam labumu.

Jūsu ķermenim ir arī iekšējā dzīve. Viņš nav tikai objektīvs šūnu komplekss vai jebkas cits, ko var aprakstīt ķīmiķis vai biologs. Jūsu ķermenim ir iekšējā apziņa un dzīve, tāpēc jūtiet to uz brīdi. Ļaujiet jūsu elpai dziļi iegremdēties ķermenī un jūtiet, ka tas notiek pats par sevi: jūsu ķermenis zina, kā elpot klusi un atviegloti. Jūtiet, ka ārējā pasaule ir mazāk svarīga, ka dodaties iekšienē un kļūstat klusi.

Nolaidieties vēdera zonā. Atrodiet vietu šeit vēdera lejasdaļā, kur jūs varat nākt atpūsties; enerģētiski nojautiet, kur šī vieta jūsos atrodas. Iztēlojieties, ka jūs pieskaraties šai vietai ar savu elpu; pēc tam ar savu uzmanību nolaidieties šajā atverē jeb dobumā. Jūs varat iztēloties, ka šī vieta ir veidota kā bļoda ar divām osām vai no kāda cita materiāla. Iztēlojieties, kā parādās šī atpūtas vieta jūsu vēderā, un iedomājieties, ka viss jūsu spēks slēpjas tur. Tas ir kluss spēks, tūkstošiem gadu vecs un izturējis laiku.

Jūs jau daudzas reizes esat bijuši ķermenī šeit uz Zemes. Dziļi vēderā ir vieta, kur jūs apzināties, ka esat kas daudz vairāk un lielāks nekā šis ķermenis, nekā šis cilvēks ar šīm emocijām, nosvērtāks nekā šī dzīve. Jūs esat mūžīgas būtnes, un, jo vairāk jūs saprotat šo patiesību, jo vairāk jūsu dvēsele apjauš jūsu fizisko eksistenci un ārējo dzīvi šeit, uz Zemes.

Vispirms izjūtiet šo mieru vēdera lejasdaļā. Tur ir enkurs, stabilitāte, kas neizkliedējas kopā ar visām emocijām un noskaņām, kuras plūst caur jūsu enerģijas lauku. Tomēr šī vieta nav tukša – tā var būt neitrāla, bet ne tukša. Sajūtiet tur apziņu; viņa ir ļoti elastīga un vitāla, kā arī ļoti plaša un ietilpīga.

Iztēlojieties, kā šī apziņa, šī enerģija plūst no šī dziļā avota cauri visam jūsu ķermenim un vienkārši vērojiet, kā tas notiek. No nekustīgās iegurņa pamatnes enerģijas plūsma lēnām sāk virpuļot visā jūsu vēderā. Šī plūsma ļoti mierīgi un maigi atrod savu virzienu. Tas ir jūsu dziļākais “es”, kurš saplūst ar jūsu zemes plāna “es”, tāpēc vienkārši vērojiet, kurp šī plūsma vēlas tecēt: līdz jūsu sirdij, pleciem, kaklam un galvai vai līdz augšstilbiem, ceļgaliem, apakšstilbiem un pēdām.

Jūtiet, ka, pievienojoties šai enerģijai, šim spēkam, jūs iegūstat pavisam atšķirīgu skatījumu uz daudzām lietām savā dzīvē. Jūs jūtat, ka esat stipri un neatkarīgi. Jūs esat lielāki un plašāki par visu, kas notiek jūsu dzīvē; tas ir pat vairāk nekā jūsu emocijas un intensīvās jūtas. Ir kaut kas lielāks par to visu – un tas ir tas, kas jūs esat.

Šodien daudziem cilvēkiem – visiem cilvēkiem – ir vajadzīga telpa sevī, kur just sevi un drošību. Tomēr uz Zemes esošās sabiedrības struktūras nespēj cilvēkiem sniegt šo iekšējo telpu un drošību. Tātad ir vajadzīgi cilvēki, kuri var ieviest jaunas elastīgas sociālas struktūras, kas izaugušas no šīs iekšējās brīvības un vieduma, nevis balstītas uz bailēm un kontroles.

Jūs esat jaunā nesēji. Jūs bieži domājat, ka dzīvojat un darbojaties šeit, uz Zemes, kā vientuļi indivīdi, taču tas, ko jūs domājat, jūtat un darāt, rada pārmaiņas. Pat tikai domājot citādi, jūs ietekmējat apkārtējo pasauli. Iekšējais vienmēr ir priekšā tam, kas notiek ārēji; tāpēc iekšējais nes lielāku spēku nekā ārējais.

Tas, ko jūs domājat un jūtat, ir būtisks, lai pasaule mainītos, tāpēc nepieejiet neapdomīgi tam, kā jūs rādāt sevi pasaulei. Tā vietā es iesaku jums iet iekšienē. Tas, kas radīsies no iekšienes, sava spēka sajūtas atgūšana, notiks spontāni un dabiski, tāpēc jums nav speciāli kaut kas jādara. Ceļš uz iekšieni pagriež atslēgu serdenī, un pēc tam pārējais raisīsies dabiski.

Ceļš uz iekšieni prasa drosmi. Dažreiz šķiet vieglāk pielāgoties enerģijas plūsmai un šķietami acīmredzamiem faktiem, kas eksistē ap jums sabiedrībā ar tās gaidām un cilvēku paradumiem. Šī enerģijas plūsma izraisa ļoti spēcīgu zīšanas refleksu, un tas savā ziņā var kļūt neprātīgi un narkotiski. Ir patīkami domāt, ka piederat sabiedrībai, un glaimojoši, ka jūs tādā veidā apbrīno vai mīl. Bet cik patiesi vērta ir šī mīlestība vai apbrīna, ja tā jūs ierobežo un nesaka taisnību, kur jūs iekšienē patiesībā atrodaties: tur, kur dzīvo vitālais spēks jūsu vēderā, kas nāk tieši no jūsu dvēseles.

Galu galā tā arī ir domāts, ka jūs piešķirat šim savas dvēseles vitālajam spēkam plašu atvērtu ceļu, un tas sākas ar jūsu iekšēju atteikšanos no struktūrām, prasībām un gaidām, kas jums neder, un tam ir vajadzīga drosme. Tas ir pilnīgi dabiski, un jūs neesat sajukuši prātā, ja jūs pārņem bailes, kad pilnībā nolaižaties savā vēderā un izveidojat saikni ar savu spontāno dabu, ar saviem visdziļākajiem impulsiem.

Šo baiļu dēļ atkal un atkal ir jāveic šī nokāpšana, lai atdzīvinātu saikni ar spēku jūsu vēderā. Jums pastāvīgi sev jāatgādina, ka jūsu īstenais kodols atrodas tieši tur; ka tieši tur atrodas jūsu iedvesmas avots un tādējādi arī jūsu dzīves jēgas un virziena avots.

Es mudinu jūs nolaisties vēderā un savienoties ar šo atpūtas vietu, un sajust, kā jūsu enerģija plūst lejup uz Zemi. Jūtieties brīvi un neierobežoti, priecīgi savienojoties ar Zemi un viņas galveno kodolu; jūs un Zeme abi esat spēcīgas dvēseles. Tagad pajautājiet sev un šai plūsmai: “Kas man jādara ikdienā, lai izceltu pats savu spēku? Vai man jāsper mazi soļi, lai tas notiktu?”

Tagad iztēlojieties, ka esat stingri noenkurojušies savā centrā un savienojušies ar Zemi, un pajautājiet sev: “Ko es gribu?” Jūtiet, ka “es” atskan dziļi. Tas ir dziļais “es”, nozīmīgs jūsu slānis, kurš jūs šeit uzrunā. Iespējams, ka jūs uzreiz nepiedzīvojat kaut ko konkrētu, bet pievērsiet uzmanību tam, ko jūtat, pēc kā ilgojaties vai ko ļoti kārojat. Varbūt tas ir kas vispārīgs: lielāku brīvību, vairāk viegluma, mazāk spiediena. Ļaujiet tam uzburbuļot un uzticieties vēdera plūsmas intuitīvajam viedumam. Bet nekavējieties pie tās pārāk daudz; vienkārši ejiet kopā ar šo plūsmu.

Apzinieties – ja jūs savā ikdienas dzīvē darāt to regulāri, jūs savā ziņā esat revolucionāri. Klusumā, pavēršoties uz iekšieni, jūs atlaižat to, kas ir tikai šķietams, iluzors. Jūs sākāt patiešām klausīties savā autentiskajā “es” un tādējādi radāt pārmaiņas ne tikai sevī, bet arī apkārtējā sabiedrībā.

Es pateicos jums par iekšējo darbu, ko veicat un sveicu jūs ar prieka pilnu sirdi.

Liels paldies jums.

© Pamela Kribbe

No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

Tulkoja Jānis Oppe

---