Dvēseles pavedieni
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju Magdalēnu
Dārgie draugi,
es esmu Marija Magdalēna. Es sveicu jūs visus šajā domubiedru lokā. Jūs dzīvojat pārejas laikā, kas neaprobežojas tikai ar apkārtējo pasauli; tā notiek arī jūsos. Jūs aktīvi virzāties uz savu augstāko Es. Šis “es” nav saistīts ar laiku un telpu, bet ir brīvs, neierobežots un spēj izplest spārnus, un gūt ieskatu, enerģiju un zināšanas no citām dimensijām, kurās jūs kādreiz bijāt kā mājās. Šī mantojuma bagātība tagad ir arvien vairāk jums sasniedzama, jo jūs paplašināties iekšēji, kļūstot arvien milzīgāki, plašāki. Jūsu apziņa sasniedz arvien tālākas robežas.
Šis plašums rodas caur jūsu iekšējo darbu, caur jūsu vēlmi iet dvēseles ceļu, kā arī aktīvi meklēt tumsu sevī. Rezultātā jūsu apziņa palielinās, un jūs kļūstat arvien vairāk un vairāk par tiem, kas jūs patiešām esat. Jūs veidojat pāreju no zemes personības, kura ir saistīta ar laiku un telpu un kuru ierobežo laikmets un kultūra, kurā dzīvojat, uz dvēseles radītu personību: personību, kura ir iedvesmota no dvēseles līmeņa un brīva, saskaroties ar daudzām citām dimensijām, ne tikai ar šo.
Tieši tāpēc, ka jūs veicat šo pāreju un jūsu dvēsele pamostas šajā ķermenī šīs dzīves laikā, jūsu apziņā parādās iepriekšējās dzīves vai nu caur jūtām – dažkārt neskaidrām sajūtām –, vai caur tēliem vai atmiņām. Un iemesls tam ir ļoti vienkāršs: jūsu iepriekšējās dzīves joprojām ir dzīvas. Tās personības, kuras jūs bijāt visos tajos laikos un visās tajās vietās, patiesībā nav mirušas: viņas ir jūsu dvēseles pavedieni, un viņas joprojām ir dzīvas citā dimensijā. Instrumentam, kas ir jūsu dvēsele, ir daudz pavedienu, un katra personība, kura jūs kādreiz bijāt, veido vienu no šiem pavedieniem. No vietām, kur viņas tagad atrodas, viņas uztver gaismu no tāluma, un šī gaisma šobrīd esat jūs.
Šīs iepriekšējo dzīvju personības izjūt to, kas vēl joprojām ir neatrisināts viņās, kas joprojām sāp un tika pārprasts tajos laikos, kuros viņas dzīvoja. Visam neatrisinātajam tagad ir iespēja tikt saprastam jūsos un caur jums un tapt skaidram, lai vecās sāpes var tikt atlaistas. Kad jūs apzināti veicat pāreju uz lielāku sevis apzināšanos, tas izraisa to, ka tās jūsu dvēseles daļas, kuras iepriekšējās dzīvēs jutās apmaldījušās, tieši tagad atradīs ceļu pie jums jūsu pašreizējā dzīvē. Un dažreiz viņas saskarsies ar vardarbīgām jūtām un pat bloķējumiem. Pat ja jūs nevarat viņas uztvert burtiski kā jūsējās, viņas atgriežas caur laiku un telpu, lai pieklauvētu pie jūsu durvīm, jo viņas uzskata, ka jums ir iespēja viņas atbrīvot.
Lai patiešām veiktu šo darbu un notiktu autentiska atbrīvošana, vispirms ir jāapzinās fakts, ka jūs esat jūsu dvēsele. Jums jāapjauš, ka līdz ar to jūs kļūstat par to kopumu, kas ietver visas tās dzīves personības, kuras vēlas kļūt par daļu no plašā gobelēna, kas veido jūsu dvēseli, – jūs esat zemes personība un vienlaikus dvēsele. Šī dzīve var piedāvāt jums iespēju integrēt visu veidu vecos jūsu aspektus. Un visos šajos aspektos, visās iepriekšējās dzīvēs ir kaut kas skaists, kaut kas īpašs: unikāls talants, enerģija, spožums, kaut kas neparasts, ko pievienot jums kā dvēselei un arī pasaulei.
Visi šie unikālie aspekti vēlas tagad īstenoties. Daži ir it kā sagrauti un abortēti. Apstākļi toreiz nebija piemēroti, un dažreiz bija pat tā, ka jums bija jāpiedzīvo tumsas un gaismas enerģijas dinamika uz Zemes, lai jūs varētu pilnīgāk izprast šos aspektus. Viss, kas jūsos veido traumu, vienmēr meklē atpestīšanu un atjaunošanu, un tāpēc dažreiz nākas ciest un justies salauztiem, bet tas nekad nav mērķis.
Tagad jums ir svarīgi apzināties, ka jūsos ir spēja, spēks atbrīvot un izpirkt sevi. Jūsu sirdī un dvēselē ir plašums, lai atbrīvotu šos vecos samezglotos pavedienus jūsu dvēseles vēsturē, lai šo pavedienu augļi un talanti beidzot taptu brīvi. Un tāpēc, ka tagad jūs esat kļuvuši tik lieliski, šajā dzīvē ir iespējams viss kas. Bet jūs vēl neesat pilnībā sapratuši šo faktu, tāpēc jūs var pārņemt lielas sāpes, pagātnes bloķētā enerģija, un tad jūs zaudējat visu drosmi. Tad jūs neticat sev un savām spējām kā dziedniekiem, par kuriem tagad esat kļuvuši.
Jūs esat tam gatavi. Nonākt savā spēkā pirmām kārtām nozīmē ieraudzīt un atpazīt savu spēku. Spēks ir apziņa, un apziņa ir lielākais spēks. Viss nāk no apziņas. Ja tas jūs mulsina, tad tas ir tāpēc, ka jūsu zemes pasaulē, īpaši šajā sabiedrībā, spēks biežāk tiek saistīts ar darīšanu un rīcību, nevis ar to, kas tiek uztverts kā tīra apziņa. Tā ir liela kļūda, jo darīšana un rīcība, ja netiek barota no faktiskās apziņas, noved pie haosa un nelīdzsvarotības.
To jūs varat skaidri redzēt sev apkārt uz Zemes. Ir tik daudz haosa un nelīdzsvarotības, jo ir spēki, kurus nevada dvēseles zināšanas un mīlestība. Bieži vien šie spēki ir akli un ļoti sprādzienbīstami, bet būtībā impotenti. Kopumā tie nemaz nav spēcīgi.
Lielākais spēks, kāds pastāv, ir apziņa. Un ko es saprotu ar apziņu? Pirmām kārtām tas nozīmē būt pilnīgi atvērtiem un klātesošiem. Plaši atvērta apziņa aptver visu, nedala lietas “labajā” un “sliktajā”, neko neizslēdz. Atvērta apziņa ir arī ļoti zinātkāra; viņa vēlas visu izpētīt un vienmēr iet uz iekšu, pie lietas būtības, palikt nevis tikai ārpusē, bet gan doties uz iekšieni. Atvērta apziņa nesaka “nē” smagām emocijām un tumšām izpausmēm. Tā vēlas iet iekšienē un saprast, kāpēc, jo šī apziņa dziļi apzinās visaptverošo mīlestību.
Arhetipiskā apziņa, kas ir Dieva dzīves pamata apziņa, ir piepildīta ar šo mīlestību un meklē gaismu aiz visa un visus, kam gaisma vajadzīga. Viņa nekad nedala lietas “labajās” un “sliktajās”; drīzāk viņa nošķir nobriedumu no nenobrieduma. Aiz daudzajām “ļaunuma” izpausmēm slēpjas trūkumā esošs bērns, un ekspansīvā apziņa to zina.
Jūs varat strādāt ar sevi tādā pašā veidā. Tuvināties savām sāpēm, savām brūcēm no atvērtas apziņas ir visspēcīgākais, ko varat darīt. Jo, kad esat atvērti mīlestībai pret sevi, skatoties uz sevi ar atvērtu prātu, transformācija vienlaikus notiek tajās vietās, kur sāp. Viss ir atļauts, jo atvērta apziņa ir visaptveroša; viņa sniedz jums relaksāciju un sajūtu, ka esat atgriezušies Mājās, un tā patiesībā ir dziedināšana. Dziedināšana nenozīmē lietas “labošanu”, dažu problēmu novēršanu vai plāksteru uzlikšanu traumai. Tā ir klātbūtne pilnā, tīrā apziņā, un jūs pamazām sākat saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. Šis dziedinošais apziņas lauks ir vieta, kur uzaust jūsu dvēsele, kur aug arī viņa. Tas ir tas, kas šajā dzīves laikā piedzimst jūsos visos uz Zemes.
Es aicinu jūs šobrīd ieiet šajā „apzinātās mīlestības” jeb „mīlošās apziņas” laukā jūsu iekšienē un iztēloties, ka visas jūsu ķermeņa šūnas ir atvērtas šai enerģijai, kas patiesībā ir jūsu dvēsele. Tajā ir Māju enerģija – no jūsu sākotnes. Vienkārši meklējiet krāsu vai noteiktu sajūtu un jūtiet, ka šajā laukā dzīvo dziļa noteiktība: pārliecība, ka galu galā viss ir nekas cits kā mīlestība. Viss atrod savu vietu, viss galu galā nonāk Mājās. Savā būtībā šī apziņa ir brīva no visām rūpēm. Viņa noteikti pazīst sāpju un pazušanas dziļumu, ko jūs varat piedzīvot kā cilvēki, bet viņa arī zina, ka tas viss beigsies, ka visas daļas atgriezīsies Mājās, bagātinātas ar savu ceļojumu laikā un telpā.
Jūtiet, ka tagad jūs kļūstat ļoti spēcīgi. Koncentrējieties uz savu iekšējo būtību un sajūtiet enkuru savā vēderā jeb apakšējās čakrās. Ļaujiet šim dziedinošās enerģijas laukam nolaisties līdz jūsu saknes čakrai. Sajūtiet, cik laimīga ir Zeme, ka jūs pazīstat savu dvēseli; Zeme vēlas atbalstīt šo apziņu. Elpojiet dziļi savā vēderā un sajūtiet, ka esat drošībā šajā mīlestības laukā, kas būtībā ir neaizskarams. Lai ko cilvēki darītu ar jums vai pret jums, šis lauks paliek, tas ir neapstrīdams, tas ir mūžīgs.
Tagad es vēlētos jūs mudināt apmeklēt kādu tumšu vietu sevī, kas ir gatava atbrīvošanai. Dažas lietas var būt paslēptas pārāk tālu un joprojām nav gatavas atbrīvošanai. Bet ir jūsu daļas, kas ir gatavas un it kā sēž uz robežas ar šo vēlmi būt brīvām, lai tiktu atbrīvots sākotnējais dzīvesprieks, kas ir iestrēdzis šajās sāpēs vai traumā. Šī jūsu daļa, kas ir gatava atbrīvošanai, jums ir nepieciešama, lai jūs kļūtu laimīgāki un optimistiskāki, tāpēc mudiniet to virzīties uz priekšu, uz savu apziņu.
Iztēlojieties šo sevis daļu figūras vai enerģijas, vai krāsas, simbola formā – lai arī kas jums nāktu. Jūs varat to sajust arī kādā vietā savā ķermenī, bet iedodiet tam acis un iztēlojieties, ka šīs acis pauž jūsu asaras vai jūsu dusmas, vilšanos un pretestību. Vai varbūt jūs redzat kaut ko ļoti vāju un ēterisku, kas joprojām nespēj pārāk labi izteikties. Neatkarīgi no tā, uzreiz to sveiciniet un mēģiniet to nemainīt; vienkārši ļaujiet tam justies gaidītam. Varbūt šī jūsu daļa ir bijusi tumsā ļoti ilgu laiku. Un tagad, iespējams, tai vispirms ir jāpierod pie jūsu uzmanības. Tai varbūt ir vajadzīga pārliecība, jo gaisma sākumā var sāpināt un radīt baiļu vai kauna sajūtu, kad tik ilgi ir dzīvots kā tumšam noslēpumam. Tāpēc būtu labi jautāt šai daļai, ko jūs varat darīt tās labā. Ļaujiet šai daļai runāt; pajautājiet tai: “Ko tev vajag no manis? Ko es varu darīt tavā labā?”
Ievērojiet, cik mierīgi kļūstat. Neatkarīgi no tā, cik daudz sāpju vai diskomforta izstaro šī jūsu daļa, jūs atrodaties izpratnes un plašuma vietā. Jūs jūtat arī, ka nevajag kaut ko darīt, ka vajag tikai būt šeit klāt. Apsoliet šai daļai no savas puses, ka izpildīsiet to, ko tā no jums prasa, neatkarīgi no tā, ko tā vēlas; ka jūs pēc iespējas labāk attaisnosiet tās cerības.
Veicot šo iekšējo darbu, ļaujiet sevi vadīt tam, kas šai ievainotajai daļai jūsos ir vajadzīgs un ko tā vēlas. Uztveriet to kā vērtīgu spēli, kuru spēlējat ar šo sevis aspektu. Tas nozīmē, ka jūs nesākat izmisīgi mēģināt sakopt sevi, – jūs veltāt tam laiku. Jūsu dvēsele atrodas dimensijā, kas ir neatkarīga no zemes laika, un bieži vien ar labāku laika izjūtu nekā jūsu cilvēka garam, kurš vēlas rīkoties uzreiz, vēlas redzēt tūlītējus rezultātus ārējā pasaulē, jo tā jūs esat auguši – ar izskalotām smadzenēm – gandrīz.
Emocionālās dzīves dinamika un ritms nedarbojas pa akurātu taisnu līniju. Labākie “transportlīdzekļi” pārmaiņām ir pacietība, izpratne un līdzjūtība. Un, kad jūs varat tos dot sev, negaidot, neuztraucoties par rezultātiem, tad lietas notiek, jums nemēģinot tās īstenot. Atkal taču, tas ir tīrās apziņas, tīrās klātbūtnes lielais spēks: tas dara to, ko dara neuzspiežot, nevelkot vai negrūstot.
Ja jūsu dzīves uz Zemes – un ar to es domāju visu cilvēku dzīves uz šīs Zemes – būtu vairāk noenkurotas apziņā, šī pasaule būtu pavisam citāda. Cilvēki būtu vairāk pieskaņoti savam iekšējam plašumam, atvērti un modri, un šajā atvērtajā, modrajā apziņā pēc klusuma un miera perioda bez piepūles uzaustu jauna iedvesma. Tas nāktu no tīras sirds, un jūs nonāktu pie secinājuma: “Tas ir tas, ko es gribu darīt, tas mani dara laimīgu.” Šāds lēmums vienmēr veicinās visu cilvēku un Zemes labklājību.
Tomēr, tā kā plašums netiek izmantots un apziņas spēks tiek novērtēts par zemu, cilvēki kustas pārāk ātri un bieži rīkojas aiz bailēm un satraukuma. Rezultāts ir tāds, ka jūs iegūstat darbības, kas ir haotiskas vai pat iznīcinošas, un tas ir ne tikai ļoti sāpīgi cilvēkiem, bet arī Zemei, kura no tā cieš.
Saprotiet arī, ka šī apziņa, ko es aprakstīju, – ja viņa tiek izmantota jūsu dzīvē veco traumu apstrādes rezultātā, – neskar tikai jūs. Kad jūs sperat šo atpakaļejošo, iekšējo soli un piedzīvojat šo apziņas spēku savā dzīvē, tad izmainās arī apziņas lauks uz Zemes, kolektīvais lauks. Neatkarīgi no tā, cik niecīgs un minimāls jums šķiet jūsu ieguldījums priekš miljardiem cilvēku, tas tomēr rada lielas izmaiņas. Jūsu veiktā darba rezultātā tiek radīti jauni kanāli, tāpēc arī citiem kļūst vieglāk. Jūs rādāt piemēru.
Es vēlos pateikties jums par jūsu klātbūtni un jūsu centību šajā iekšējā darbā. Tas daudz nozīmē mums, jums un Zemei. Liels paldies jums.
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkojuši Maria Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe