Paskatieties uz sevi
Pamelas Kribes čenelings ar Mariju Magdalēnu
Dārgie cilvēki,
Es esmu Marija Magdalēna. Es esmu jūsu līdzīgi domājošs draugs, kuru jūs pazīstat un kurš dalās jūsu iekšējā redzējumā. Sajūtiet manu enerģiju šeit, šajā telpā. Es apkampju jūs ar prieku par dvēseļu pazīšanos.
Es esmu šeit, lai iedrošinātu jūs būt tiem, kas jūs esat. Es sniedzu jums drošību un aizsardzību, kas jums visiem vajadzīga, lai augtu un attīstītos, un īstenotu sevi. Sajūtiet šeit klātesošo aizsardzību; jūtieties droši uz Zemes. Jūsu dvēsele izvēlējās būt šeit šajā laikā un šajā dzīvē. Jūsu dvēsele uzskatīja, ka ir nobriedis laiks iemiesoties, šeit un tagad, tāpēc ļaujiet mirdzēt jūsu gaismai.
Neaizmirstiet, ka lēciens iemiesojumā, lai kļūtu par cilvēku, ir lēciens bailēs un nenoteiktībā. Brīdī, kad jūs atlaižat šo citu dimensiju, lai iegremdētos Zemes valstībā, jūs zaudējat visu pārliecību, jebkuru paļāvību tam, ko esat zinājuši. Jūs atdodaties cilvēciskumam un kļūstat mazi un ievainojami. Jūs piedzimstat kā kails bērns, bezpalīdzīgs, atstāts citu aprūpē, zemes plāna esamībā.
Vai jūs apzināties, kādu drosmi jums tas prasa – uzņemties šo ieniršanu? Jūs noteikti nomāks sāpīgas atmiņas no tālas pagātnes, kad apzināsieties, ka neesat šeit uz Zemes pirmo reizi. Jūs esat daudz pieredzējuši pagātnē un ārkārtīgi izauguši, taču šī izaugsme ne vienmēr ir bijusi viegla. Jūs esat jutuši sāpes, kuru atbalsis joprojām skan jūsu sirdī, cilvēkā, kādi jūs esat šobrīd. Un ar šīm pagātnes sāpju pēdām jūs atkal piedzimstat savā pašreizējā dzīvē, kur šīs vecās brūces tiek kairinātas no jauna.
Vecās brūces šajā dzīvē ir nonākušas virspusē, tās kairina un satrauc nosacījumi, kas pie jums atnāk caur jūsu vecākiem, caur vidi, kurā jūs dzīvojāt un augāt, kā arī caur savu darbu, draugiem un attiecībām. Viss, kas parādās jūsu dzīves ceļā, kaut ko skar jūsos: emocijas, jūtas. Mērķis ir mīloši un apzinoši vērot šīs sajūtas un aptvert tās.
Lielais izaicinājums, ar kuru jūs kā cilvēciska būtne sastopaties uz Zemes, ir ļaut sevi emocionāli skart un tādējādi izjust ne tikai sāpes, bet arī prieku un piepildījumu. Uzdevums uz Zemes ir, ka jūs sastopaties gan ar virsotnēm, gan ielejām un ka uz visu, kas jūs ietekmē, jūs raugāties ar pieņemošu aci. Jums nepieciešama spēja mierīgi un līdzjūtīgi vērot. Tas jums patiešām ļauj augt, jo jūsu dvēsele pēc tam var pilnībā nolaisties un iemiesoties, izraisot dvēseles gaismas parādīšanos uz Zemes.
Jūs sākat dzīvi kā nevainīga zemes plāna būtne, bet tad dzīve uz Zemes jūs ripina uz priekšu un atpakaļ, noliekot jūs starp visām emocijām un jūtām. Tikai tad, kad jūs lūkojaties uz to ar līdzjūtīgu aci, svārsta šūpošanās uz priekšu un atpakaļ var kļūt nedaudz mazāk izteikta. Pēc tam jūs nonākat tuvāk un tuvāk savam centram, savam kodolam. Jūs beidzot sākat saprast visu čemuru no emocijām, domām un vecajām sāpēm, kas jūs esat, bet kas jūs arī neesat.
Jā, šīs emocijas ir dzīvas jūsos, taču jūsos ir arī kaut kas cits, kas ir lielāks un pārspēj šīs emocijas. Tikai tad, kad jūs identificēsiet šo “kaut ko citu”, būs iespējams rasties patiesai sevis mīlestībai. Un tas notiek, kad jūs raugāties uz savām bailēm un saspringumu, uz savām skumjām un dusmām un ieskaujat tos ar mierīgu uzmanību un pieņemšanu. Es aicinu jūs to darīt tūlīt, no visas sirds. Paraugieties uz sevi; paraugieties uz sevu skaisto, attīstīto pusi un uzdrīkstieties to tiešām redzēt. Jūtiet nevainību, mīlestību un viedumu, ko esat ieguvuši, un neesiet tajā pieticīgi. Uzdrīkstieties ļaut tam mirdzēt; esiet lepni par to, kas jūs esat.
Paraugieties arī uz savu tumšo pusi: uz savām bailēm, šaubām par sevi, dusmām, raugieties uz to godīgi. Redziet abus sevis aspektus: gaismu un tumsu. Sakiet “jā” tam visam. Sakiet: “Tās pieder man; tās ir daļa no manis. Tāds ir mans cilvēcīgums. Un saprotiet, kurš saka šo “jā”. Jūtiet šīs apziņas kvalitāti – uzmanību un apzināšanos, kas nosvērti raugās gan uz tumsu, gan uz gaismu. Viņa laipni pieņem gan tumsu, gan gaismu; tā pieņem visu, kā ir. Iztēlojieties, ka šī kvalitāte, šāda veida apzināšanās, apņem visu jūsu ķermeni un enerģijas lauku un jums ir pilnīgi ļauts būt tādiem, kādi esat. Nekas nav jāizslēdz.
Iztēlojieties, ka šī mīlošā uzmanība apņem un piesātina jūs no galvas līdz kājām. Īpaši paraugieties, vai ir vietas jūsu ķermenī vai enerģijas laukā, kur šī enerģija ir ļoti vajadzīga, un uz to, kam šis mīlošais, mierīgais skatiens, šī palielinātā apziņa, pievēršas. Vieta, kur šī apziņa ir visvairāk nepieciešama, ir tā, kur jūs esat cīnījušies ar sevi, kur jūs jūtat, ka jums vajadzētu būt labākiem vai citādākiem, nekā esat. Ļaujiet tur plūst enerģijai. Piedodiet sev un esiet pret sevi laipnāki, nekā esat bijuši tik ilgi.
Apziņa, kuru es iedrošinu jūs sajust, nāk no jūsu dvēseles. Tā ir apziņa bez sprieduma, kura ir daudz lielāka, nekā cilvēka prāts spēj iedomāties. Ļaujiet viņai būt un jūtieties drošībā savas dvēseles apziņā. Tur jūs varat atrast ērtību un mieru, lai jūs varētu atpūsties un just, kā viss dabiski atrod savu ceļu. Jums viņa nav jāpiespiež, jo tieši ļaušana viņai būt piesaista jums jauno plūsmu. Sajūta, ka jāpieliek pūles, rodas no nemiera: “Tas nav labi, man jācenšas būt labākam,” un tā ir cīņa. Mēģiniet tagad pilnīgi atslābināt sevi.
Mēs šodien esam šeit, jo jūs visi jūtat aicinājumu būt par kanālu šajā pasaulē, vienā vai otrā veidā; par cauruļvadu starp mīlestības un gaismas atmosfēru un Zemi. Jūs jūtat šo aicinājumu no iekšienes, jo katram no jums ir ko dot Zemei un cilvēku apziņai uz Zemes. Šī iekšējā vēlme, kuru jūs jūtat, ir saistīta ar jūsu dvēseles vajadzībām un to, caur ko jūs varat justies piepildīti kā cilvēciskas būtnes.
Daudzi no jums jūt dabisku saikni starp mīlestības atmosfēru un jūsu pirmavota vienotību. Jūs atceraties šo atmosfēru, bieži ar nostalģiju. Tomēr tas, kas jums visvairāk traucē ļaut būt šai enerģijai jūsu apziņā un beidzot izplest to pāri citiem, ir šī iekšējā cīņa un sevis žēlošana. Jums ir tieksme tiesāt sevi, un tas ir pretstats līdzjūtībai: mierīgajai, mīlošajai dvēseles enerģijai, par kuru es runāju iepriekš.
Tādējādi, lai atvērtu kanālu, ļautu enerģijai no gaismas un mīlestības plūst uz Zemi, ir ļoti svarīgi izveidot savienojumu ar savu dvēseli un to apziņu, kura ir jūsu dvēseles daļa. Tas nozīmē arī to, ka jūs esat sapratuši, kā jūs nopeļat sevi un liekat sev justies maziem. Un tajā pašā laikā jūs esat apzinājušies visus iesīkstējušos modeļus un idejas, ko esat saņēmuši no paaudzēm pirms jums un no apkārtējās sabiedrības.
Ja esat to visu apzinājušies, tad jums ir izvēle: jūs varat vai nu mesties cīņā ar to, vai arī tuvoties tam mīloši. Raugoties uz to mierīgi, pieņemot un cienot to. Ar to es domāju, ka jūs pieņemat lietu kārtību, kāda tā ir, – ka katrā no jums ir gaisma un tumsa. Kamēr jūs pret tumsu cīnāties, jūs nevarat no tās izvairīties, jo jūs tajā iestrēgstat. Tikai tad, kad jūs iemantojat mieru un pieņemat tumsu, jūs varat savienoties ar savas dvēseles līmeni; viņai būtībā ir novērojoša apziņa. Pēc tam jūs izejat no cīņas; un tad jūs paši atverat kanālu, un mīlestība sāk plūst.
Pirmām kārtām dāviniet šo mīlestību sev. Apņemieties – ikreiz, kad jūs sevi pelsiet, nicināsiet vai dauzīsiet galvu pret sienu, jūs vienkārši pamodīsieties un apzināsieties, ko jūs sev nodarāt. Ar pelšanu nevar sevi uzlabot vai mainīt. Kļūstiet mierīgāki, pieņemošāki. Atminieties dvēseles apziņu; atvērtu apziņu bez sprieduma – un atpūtieties viņā…
Nepieļaujiet kļūdu – dvēseles apziņa jūsos ir dinamiska. Tā nav apziņa, kura pasīvi noraugās un aptver, bet gan dinamiska, lai arī mierīga, apziņa. Kad būsiet šajā apziņā nodzīvojuši pietiekami ilgi un jūsu iekšējās cīņas asās malas nolīdzināsies, tas ietekmēs jūsu ikdienas dzīvi un arī to, ko jūs savā dzīvē piesaistāt darba vai attiecību jomā. Iekšējā sevis mīlestība ir pamats, tas ir tas, kas atver kanālu.
Kad jūs pierodat izturēties pret sevi maigāk un ar lielāku mīlestību, jūsu iespējas kļūst plašākas. Jūs uzdrošināties vairāk atklāt sevi citiem un mazāk vērtēt citus; telpa mīlestībai kļūst lielāka. Dvēseles sirdspuksti kļūst jūsu dzīvē skaidrāk uztverami, un tad jūs sākat pieskarties citiem, un tas notiek pats par sevi.
Galvenais solis, uz kuru es šodien gribu jūs iedrošināt, ir pastāvīgi sev atgādināt, ka mīlestība un maigums ir veids, kā palielināt gan gaismas, gan tumsas pieņemšanu. Tādā veidā jūs atverat kanālu.
Liels paldies par uzmanību.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe