Aptveram deju starp garu un ķermeni

Ješua runā caur Pamelu

Mani dārgie draugi!

Es esmu Ješua. Es sveicu jūs visus. Jūs visi esat gaismas būtnes. Jūs esat atnākuši uz Zemi, lai izplatītu savu gaismu. To darot, jūs saduraties ar pretestību. Jūs esat saskārušies ar tumsu. Kas tā patiesībā ir par spēli starp gaismu un tumsu? Kāds mērķis ir jūsu piedzīvotajai pretestībai un tumsai?

Atrašanās Gaismā nozīmē atrašanos apziņas stāvoklī, kurā jūs apzināties savu vienotību ar visu, kas ir. Ja jūs esat Gaismā, ja jūs esat Gaisma, jūs jūtaties pilnīgi neierobežoti un brīvi. Jūs zināt, ka esat daļa no lielāka veseluma, un sajūtat, ka jūs ļoti lolo šis dzīves apziņas bezgalīgais tīmeklis. Gaisma ir jūsu saikne ar Vienoto.

Gaisma pēc būtības ir bez formas. Tā ir neatkarīga no jebkādas materiālas formas. Tā ir brīva no laika un telpas ierobežojumiem. Jūs neesat materiāla forma, kurā jūsu apziņa mājo šajā brīdī. Jūs neesat jūsu ķermenis, jūs neesat miesa un asinis, no kuriem jūsu ķermenis ir būvēts, ne dzimums, ne īpašības, kas pieder jūsu pašreizējai personībai. Tās ir jūsu daļas, taču jūs esat daudz kas vairāk. Jūs esat to pirmavots, to dievišķais radītājs.

Jūsu nemirstīgā dvēsele ir dzīvojusi daudzās dažādās dzīvības formās un izdzīvojusi lielu skaitu dzīvju Visumā. Šī pieredze ir bagātinājusi jūs ceļos, kādus jūs vēl nepazīstat. Jūsu dažkārt grūtais ceļojums cauri iemiesojumam nav nekas cits, kā Dieva veids paplašināt Sevi. Jūsu ceļojums caur formu ir nozīmīgs, jo tas Viņam atļauj visu Radīto paplašināt un vairot jaunos un pilnvērtīgākos veidos.

Es zinu, ka bieži jūs to šādā veidā nesajūtat. Jūs var satriekt tas, ka nav gaismas un saiknes ar Zemi. Es esmu šeit, lai iedegtu atmiņas dzirksti jūsu dvēselē. Ja jūs atceraties, kas jūs patiesībā esat, tad apzināties, ka jūsu dievišķais kodols ir vesels un neievainots, par spīti visam, kam jūs esat gājuši cauri. Sava veseluma sajušana var sniegt jums atvieglojuma un pat ekstāzes sajūtu. Kā tad, kad jūs zināt, ka esat uzdūrušies patiesībai. Jūs atceraties patiesību, kas jūs esat: dievišķas dvēseles ar bezgalīgām iespējām. Es esmu šeit, lai atgādinātu jums, kas jūs esat, un iedvesmotu jūs panākt izpratni par savu ikdienas dzīvi.

Nav faktiskas atšķirība starp cilvēcisko Es un dievišķo Es. Jūsu dievišķums nav kaut kur citur. Tas atrodas ārpus laika un telpas. Ja jūs vēlaties izveidot saikni ar to tieši tagad, jūs to varat izdarīt, uz brīdi atstājot jautājumus, kas nospiež jūsu prātu un emocijas. Iztēlojieties, ka jūsu apziņa kļūst lielāka, atlaidiet šos jautājumus un radiet atvērtas apziņas telpu. Šajā telpā nav ne vajadzību, ne vēlmju, ir vienkārši esība. Var likties, ka tas nepalīdz jums atrisināt visas problēmas jūsu dzīvē, bet es aicinu jūs to vienkārši izmēģināt. Vai jūs varat pārbīdīt savu izpratni un vienkārši novērot sevi klusā un atdalītā veidā? Vai jūs varat būt ar sevi bez nosodījuma un traucējumiem? Jūs atradīsiet, ka, to darot, jūs kļūstat mierīgs un brīvāks. Ja jūsu emocijas, domas vai fiziskās sajūtas izved no šīs mierīguma telpas, neuztraucieties. Lai tā ir. Vērojiet, kas notiek. Ar laiku jūs atklāsiet, ka ieiešana šajā klusās apziņas telpā ir spēcīgs instruments, lai atcerētos, kas jūs esat.

Šis instruments jums vienmēr ir pieejams. Jūs varat palikt kontaktā ar savu veselumu, ar brīvības telpu, vienmēr saglabājot zināmu distanci no lietām, kuras sagādā jums problēmas vai pat satrauc jūs pozitīvā veidā. Ieturot zināmu distanci, jūs saglabājat izpratni, ka šīs lietas nekad nenosaka jūs pilnībā, kaut arī tās ir patiešām ir svarīgas jūsu dzīvē. Jūs esat daudz kas vairāk kā emocijas un notikumi, kas atklājas jūsu dzīvē. Jūsu iekšienē ir klātbūtne, kura klusi, bet intensīvi novēro šos notikumu un iespaidu atnākšanu un aiziešanu. Šī klātbūtne ir neiznīcināma. Tas ir pašas dzīves fontāns.

Jūs izvēlējāties uz laiku savienot savu apziņu ar ķermeni, formu savā dzīvē uz Zemes. Šai izvēlei ir iemesls. Ķermenis ir ļoti vērtīgs. Tas ir brīnumains sasniegums, ka jūs varat fokusēt savu apziņu tādā veidā, ka tā pa daļām identificējas ar ķermeni, ar personu, kura jūs tagad esat, vīrieti vai sievieti, ar visiem talantiem un īpašībām, kas pieder jums. Tomēr, lūdzu, neizdariet kļūdu, domājot, ka esat šo īpašību komplekts. Jūs esat apziņa, kas piedzīvo tās. Šī apziņa var padarīt jūs brīvu.

Dievišķais Es, jūsu būtība, attīrīta līdz kodolam, ir kā plaša, atvērta telpa, tukša, bet tomēr pilna ar vitalitāti un potenciālu. Tā ir jūsu daļa, kura ir Dievs. Tās ir Mājas. Ja jūs savienojaties ar šo daļu, jūs sajūtat atvieglojumu, prieku un brīvību. Jūs jūtaties drošībā. Atrasties tumsā nozīmē, ka jūs jūtaties atdalīts no jūsu kodola, no saiknes ar Veselumu. Jūs jūtaties izslēgti no plašās iekšējās telpas, kas vienīgā var dot jums mieru un prieku, kurus jūs meklējat. Visu ciešanu pamatā ir šī atslēgšanās sajūta. Tās ir smagākās sāpes, ko jūsu dvēsele var pieredzēt.

Sapratne par tumsas mērķi

Kāpēc dvēseles vienmēr izvēlas atdalīšanas pieredzi? Brīdī, kad jūs izvēlaties iemiesoties un dzīvot materiālas formas iekšienē, jūsu gaisma kļūst ierobežota un nebrīva. Jūsu apziņa sašaurinās, un jūs zaudējat savu bezgalības sajūtu. Jums ir tieksme pazaudēt saikni ar reālo Es, kurš ir bez formas, brīvs un neierobežots. Īpaši jaunas dvēseles, kuras ir sava iemiesošanās ceļojuma sākumā, to viegli aizmirst un identificē sevi ar formu, kuru viņas apdzīvo. Tā ir brieduma pazīme, kad dvēsele pilnībā spēj apdzīvot cilvēka ķermeni un tai pat laikā saprot, ka tas nav ķermenis, bet Veselums, kurš pieredz ķermeni un atdzīvina to. Līdz ar dvēseles attīstību dzimst sapratne, ka ir kaut kas, kas pārsniedz ķermeni – materiālu formu, koncentrētu laikā un telpā. Nobriedusi dvēsele atveras līdz bezformas dimensijai un sāk apzināties, ka tās patiesā būtība dzīvo tur. To darot, attīstījusies dvēsele varēs atlaist priekšstatu par vienotību materiālo formu valstībā.

Kāpēc dvēselei būtu jāizvēlas uzsākt iemiesošanās ceļojumu? Kāpēc jūs aprobežojaties tikai ar materiālu formu, ar dzimšanas un nāves ciklu un visu, kas iet tam līdzi? Vai nav daudz vairāk svētlaimes palikt neierobežotā vienotībā visu laiku? Uzdodiet sev šo jautājumu. Daži no jums tieši tagad gribētu teikt, ka, iespējams, viņi nekad vairs neiemiesotos. Jūs gribētu man teikt, ka dzīve uz Zemes ir pārāk skarba, pārāk tumša un ka jūs šausmīgi ilgi ejat uz Mājām un paliksiet tur uz visiem laikiem. Tomēr, es jums saku, ka jūsu dvēsele izvēlējās pieredzēt šo dzīves laiku, jums dzīvojot uz Zemes, tāpat kā viņa izvēlējās pieredzēt visus dzīves laikus, ko viņa dzīvoja uz Zemes. Ir jūsu dvēseles daļa, kura mīl dejot ar matēriju, un es saku jums, pati dievišķākā, svētākā un radošākā jūsu daļa.

Dievs vēlas piešķirt gaismu materiālai formai. Gars (kuru es izmantoju kā sinonīmu Dievam) radīja matēriju Gaismai, lai pilnveidotos un izzinātu pats sevi. Matērijas radīšana ievadīja apziņas un matērijas deju: gara un ķermeņa deju. Gara un ķermeņa mijiedarbība ir Dieva radīšanas ceļš. Jūs – kā gara apdzīvots ķermenis – esat Dieva radīšanas atklājums. Jūsu dvēselei attīstoties un nobriestot, tā kļūst spējīgāka noturēt Gara gaismu un izpaust to caur ķermeni. Māksla dzīvot ķermenī ir paust Gara brīvību materiālajā dimensijā. Jebkas materiālajā dimensijā, kas ir apgaismots no iekšienes ar Gara apziņu, izstaro skaistumu un dzīvīgumu un pievieno dzīvei kaut ko svarīgu. Iemiesota gaisma ir visvērtīgākā gaisma, kāda šeit ir. Iemiesojot savu dvēseles gaismu un Zemes, materiālā formā, jūs paplašināt dieva radošumu. Jūs radāt kaut ko jaunu un dodat savu ieguldījumu veselajā, kas nebūtu eksistējis bez jūsu unikālās klātbūtnes.

Dzīvības formu pārpilnība eksistē uz Zemes, dzīvnieku, augu un minerālu valstībās, atspoguļojot Gara vēlmi izpausties dažādos veidos. Zemes dzīves skaistums un daudzveidība ir izauguši no gara un matērijas, apziņas un formas dejas. Dievs alkst izpausties dažādās formās, jo tas bagātina radīšanu un ļauj visām būtnēm pieredzēt skaistumu, prieku un piedzīvojumu viņu dzīves ciklos. Visas būtnes ir Gara dzirkstis. Ceļošana cauri dažādām formām un dzīves iepazīšana no daudzām dažādām perspektīvām sniedz jūsu dvēselei dziļumu un gudrību. Pat atdalīšanas un tumsas pieredze var palīdzēt bagātināt radīšanu.

Jūs esat Dievs. Jūs reiz izvēlējāties pāriet matērijā un mirdzēt savai gaismai, mājojot ierobežotā formā. Tas nav kaut kāds sods, kas jums jāizcieš. Tā ir svēta izvēle, ko jūs izdarījāt kā Dieva daļa. Jūs patiesi esat Radītājs. Pretestība savai dzīvei uz Zemes, ko jūs varat just tieši tagad, liecina par jūsu dvēseles dziļu un noturīgu vēlēšanos ienest gaismu Zemes blīvajā realitātē. Likt spīdēt jūsu gaismai uz Zemes realitātes tumšajām daļām, iekšpusē un ārpusē, ir patiess jūsu dvēseles aicinājums. Ja jūs to darāt, jūs piedzīvojat izpildes veidu, kas skar jūsu sirdi daudz dziļāk kā jebkas cits. Pat vīzija par atrašanos šeit augšā, debesīs, mūžīgā svētlaimē un mierā, nobāl tā priekšā. Tas ir tāpēc, ka tas ir jūsu dabā kā dievišķa esamība – dejot starp garu un ķermeni. Tā ir tā deja, kas veido radošuma būtību. Jūs, kuriem dzīvošana cilvēka ķermenī uz Zemes dažreiz atņem drosmi, atkal jutīsieties prieka pilni, nevis atmetot deju vispār, bet zinot, kā ienest jūsu gaismu tumsā.

Tumsa un blīvums ir daļa no Zemes dzīves. Kad jūs piedzīvojat tumsu vai blīvumu jūsu dzīvē, jūs jūtat, ka enerģija ir smaga, lēna un iestrēgusi. Jūs sajūtat kustības, brīvības un plūduma trūkumu. Šāda veida blīvums vienmēr nes sev līdzi negatīvas domas un emocijas, kuras atklāj atvienošanas un atdalīšanas sajūtu. Es iepriekš teicu, ka just atvienotību no Gara, kas nozīmē just atvienotību no savas būtības, nozīmē vissmagākās sāpes, ko dvēsele var piedzīvot. Kā jums labot šo atdalīšanas sajūtu, kas liek jums justies emocionāli ievainotiem un šaubīties par dzīves jēgu?

Jūsu gaismas ienešana tumsā

Šodien es aicinu jūs tikties ar blīvāko daļu jūsu iekšienē un apsveikt to ar atvērtu sirdi. Ikdienas dzīvē jūs piedzīvojat jūsu blīvāko daļu dzīves jomās, kurās jūsu enerģija plūst ar pūlēm. Tas var būt darbs, attiecības, veselība vai jebkurš cits jūsu dzīves aspekts. Šajā jomā jums ir ļoti grūti pieņemt sevi vai to, ko jums piedāvā dzīve. Jūs izjūtat šo dzīves aspektu kā apgrūtinājumu, kā kaut ko, kam nebūtu jāpastāv. Jūs jūtaties bloķēts, iestrēdzis, un es aicinu jūs vizualizēt šo blīvumu kā akmeni, kuru jūs nesat, tāpat kā sakāmvārdā “dzirnakmens kaklā”.

Jūs varat just, ka blīvums, ko jūs izjūtat, ir saistīts ar ārējiem apstākļiem. Jūs varat just, ka to izraisījusi noraidīšana, nodevība vai citu cilvēku vardarbība. Vai arī, jūs varat teikt: es neiederos šajā dzīves vietā, kas ir tik tumša un blīva, kāda ir Zeme. Ir saprotams, ka daļa no jums reaģē šādā veidā. Tā ir apmulsusī un šokētā jūsu daļa, kura ir aizmirsusi par patieso spēku jūsu būtības iekšienē. Tas ir traumētais iekšējais bērns, kurš runā ar jums caur šīm negatīvajām domām. Šis bērns jūtas kā upuris, viņš jūtas pamests un atvienots. Es aicinu jūs atpazīt jūsu gudrāko un vieglāko daļu, kuras vienīgais mērķis ir panākt, lai šim bērnam būtu mājas. Jums varat izvēlēties vienu. Vai jūs identificēsieties ar traumēto bērnu iekšienē, vai ar spilgtu un nepārtrauktu jūsu daļu, kura spēj šo bērnu dziedināt?

Jūsu ciešanu izcelsme nav ārējās realitātes blīvumā vai tumšumā. Tā ir jūsu sajūtā, ka jūs nespējat pacelties pāri blīvākajai daļai jūsu iekšienē un apskaut to ar savu gaismu un patieso mirdzumu. Jūtoties kā savas blīvākās puses upuris, jūs uz to apvainojaties un vēlaties no tās atbrīvoties; izmest jūsu daļu, kura liek jums justies saplēstam iekšienē. Jūsu dvēselei nebūs miera, kamēr pazaudētais bērns nepārnāks mājās.

Iztēlojieties, ka jums reāli ap kaklu ir akmens. Paskatieties un redziet, cik smags vai liels ir šis akmens. Brīvi ļaujieties savai iztēlei. Akmens satur visas emocijas, ar kurām jums ir grūtības, un visus jūsu negatīvos uzskatus par dzīvi uz Zemes, tādus kā “es neesmu gaidīts”, “cilvēki mani nesaprot” un tā tālāk. Akmens nes jūsu bailes, kā arī jūsu pretestību dzīvei. Tas simbolizē to, kas ir iestrēdzis un bloķēts jūsu iekšienē. Tādejādi akmens norāda arī uz jūsu misiju dzīvē. Tā ir dvēseles misija – ienest gaismu jūsu pašu blīvākajās daļās.

Tas ir jūsu dzīves nolūks – apgaismot cietākās un pārakmeņotās jūsu daļas. Lai izplatītu Jūsu gaismu uz Zemes, pirmkārt un galvenokārt ir jāapzinās tumsa savā iekšienē. Tiklīdz jūs uzņemsieties šo ceļojumu iekšienē, jūsu gaisma automātiski plūdīs no jums pie citiem un iedvesmos viņus darīt to pašu. Jums nav jākoncentrējas uz to, kas jānovērš pasaulē. Koncentrējieties uz savu akmeni. Vai jūs redzat tā attēlu? Kādā krāsā tas ir? Kāda ir sajūta, kad jūs paceļat to uz augšu? Laipni sasveicinieties ar akmeni un turiet to maigi. Ļaujiet jūsu apziņai ieplūst akmenī un sajūtiet enerģiju tā iekšienē. Vai jūs jūtat dusmas vai skumjas, vai bailes? Ļaujiet akmenim pastāstīt jums viņa stāstu.

Atgādiniet sev, ka jūs, kas turat akmeni, esat dzīvības gaismas būtne. Jūs esat nepārtraukts veselums, kuru droši tur Dieva rokas. Tagad skatieties, kas notiek ar akmeni, vienkārši turot to un pievēršot tam uzmanību atvērtā un apsveicošā veidā. Tas pārvērtīsies. Tiklīdz jūs savienojaties ar to no jūsu dievišķā kodola, aptverot to ar pieņemšanu un klusu sapratni, jūs apkaisāt to gaismas dzirkstīm. Akmens deg no iekšpuses. Jūsu apziņa ienes dzīvību un kustību akmenī. Tas vairs nav auksts un ciets. Tas pamazām pārvēršas dārgakmenī. Akmens struktūra ir mainījusies no jūsu mīlošās uzmanības. Laipni paskatieties un redziet, kādu krāsu un formu tas ir ieguvis.

Tagad pajautājiet akmenim: “Kāda ir tava dāvana man?” Kāda veida kvalitāte, kuru jūs sajūtat, atrodas dārgakmenī? Sajūtiet to no iekšpuses. Vai tā ir līdzjūtība, izturība, spēja samierināties un uzticēties? Vai tas ir miers, drosme vai prieks? Saņemiet dāvanu. Šis akmens pirmkārt satur iestrēgušās un tumšās enerģijas. Pēc tam, kad jūs apskaujat to ar jūsu patiesās būtības kluso spēku, tas pārvēršas dārgumā. Tas nebūs vienkārši neitralizēts, tas pārvērtīsies dārgakmenī, kas atspoguļo jūsu iekšējo skaistumu un gudrību. Tas, kas sākumā bija dzirnakmens ap jūsu kaklu, ir kļuvis par dārgumu. Paceliet akmeni uz augšu un redziet, kā tas dzirkstī krāsā un formā, kas atspoguļo jūsu unikālo enerģiju. Atļaujiet dārgakmenim ieiet jūsu ķermenī un vērojiet, kurp tas dabiski dodas. Uz kuru jūsu ķermeņa daļu akmens dodas spontāni? Kādu iespaidu tas atstāj uz jums? Tam būs dziedinoša ietekme uz jūsu ķermeni un garu.

Dzīve nepārtraukti aicina jūs griezties pie jūsu blīvajām, tumšajām un iestrēgušajām daļām. Deja starp garu un ķermeni ir līdzīga dejai starp gaismu un tumsu. Tiklīdz jūs apzināties jūsu patieso dabu, deja kļūst mazāk līdzīga cīņai. Tā kļūst par prieku. Kad jūs apzināties jūsu dievišķā Es pārveidošanas spēku un uzaicināt tumsu atklāti nākt laukā, gaismas un tumsas deja turpmāk rada dārgumus, kuri rāda, kā gaisma var ceļot uz realitātes blīvo daļu. Dārgakmens ir apziņas un matērijas integrācijas rezultāts, auglis no dejas starp garu un ķermeni. Dzīve aicina jūs izpildīt šo deju atkal un atkal. Ikreiz, kad jūs jūtat negatīvismu un tumsu jūsu dzīvē, lūdzu, neesiet nosodoši. Paņemiet akmeni jūsu iztēlē. Sveiciniet to un savienojieties ar to jūsu daļu, kura vēl nav apgaismota ar jūsu dievišķo apziņu. Parūpējieties par akmeni. Jūsu mīloša uzmanība ir atslēga akmens izgaismošanai no iekšpuses. Apmirdzot ar jūsu gaismu blīvās un tumšā daļas jūsu iekšienē, jūs izmantojat radīšanas deju, un Dievs ir piedzimis uz  Zemes caur jums.

© Pamela Kribbe 2011
www.jeshua.net