Atslēga ir iekšējās izmaiņas
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi, dārgie apmeklētāji, es esmu Ješua, jūsu brālis un asinsradniecības gars.
Es biju cilvēks uz Zemes – neaizmirstiet to. Es biju cilvēks starp cilvēkiem, kurš ieradās atnest kaut ko jaunu, apziņas dzirksti, kura aizkustināja cilvēku sirdis. Savā cilvēcībā es bieži piedzīvoju mokas un izmisumu, jo es jutos tā, it kā vestu ūdeni uz tuksnesi, uz tuksnesi, kurā arī es cietu. Enerģētiski pastāvēja kolektīvā apziņa, kuru sedza vai pilnīgi noslēdza baiļu un varaskāres domu plīvurs. Laikā, kad es dzīvoju, pastāvēja spēcīga hierarhija. Šī hierarhija visu un ikvienu – bagātu un nabagu, varenu un bezspēcīgu, vīrieti un sievieti – turēja atsevišķi un savās vietās. Rezultātā dvēseles enerģijai, kura ir brīva un radoša, bija grūti plūst. Es atnācu, lai ieviestu jauninājumus, bieži jūtoties ieslodzīts tā laika realitātē.
Es jums to stāstu, jo jūs piedzīvojat kaut ko ļoti līdzīgu. Jūsu sirdīs ir pamodusies apziņa, kurā ir kaut kas jauns. Jūs jūtat savas sirds aicinājumu, un tajā pašā laikā jūtat, ka nevarat pielāgoties esošajai tradicionālajai apziņai un iekļauties tajā, un tas jūsos rada plaisu. Jūs patiešām vēlaties sekot savas sirds aicinājumam, dzīvojot ar kaismi un iedvesmu, un piešķirt formu jaunajam, tomēr jūtat pastāvošo varas struktūru pretestību, pretspēku un inerci. Šīs struktūras balstās uz bailēm un vēlas turēties pie pagātnes; tās ir stingras, vēlas saglabāt kontroli un pretoties dvēseles brīvajai plūsmai.
Jūs esat tādā pašā dilemmā kā es; jūsu ceļš nemaz neatšķiras no manējā. Tāpēc es jūs uzrunāju kā brāļus un asinsradniecības garus, lai ieraudzītu un saprastu, kas jūs esat. Jūs esat vēstneši. Tomēr tajā pašā laikā jūs esat arī cilvēki, kuri vēlas izjust saikni ar citiem, cilvēcīgā veidā. Tātad jautājums ir šāds: kā jums ienest jauno un būt jaunā laikmeta līderiem, tajā pašā laikā iestājoties par sevi un pasargājot sevi realitātē, kura jums neder dvēseles līmenī?
Daudzi gaismas darbinieki saskaras ar to pašu problēmu. Viņi ir jūtīgas, ļoti sarežģītas personības, kuras izjūt apkārējās sabiedrības pretestību un kuras skar citu sāpes, ciešanas, kā arī dabas sāpes no vardarbības, kas tiek nodarīta Zemei. Cilvēce dabā saskaras ar globālu krīzi, kā arī ar katastrofām un cilvēku ciešanām, tāpēc arvien vairāk tiek runāts, ka nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Jūs jau jūtat šo aicinājumu sevī: tieksmi atvērt apziņu citiem. Bet, izjūtot šo aicinājumu, sirdī dzimušo saucienu, jūs arī apzināties, ka esat nepiederoši cilvēki, atstumtie. Jūs skatāties uz realitāti un redzat un jūtat, ka neiederaties tajā.
Es lūdzu jūs vispirms saprast, ka izolētībai un vientulībai, kuru jūs jūtat, ir cieša saikne ar to, kas jūs esat un ko jūs nesat no savas dvēseles. Tāpēc jūtiet savu varenību – jūtiet savas dvēseles gaismu. Jūs bieži jūtaties pamesti vai nepieņemti un – ka nevarat piedalīties šajā pasaulē, bet ziniet – tas nav tādēļ, ka esat cietuši neveiksmi vai izgāzušies. Jūs norobežojaties tieši tāpēc, ka nevarat dzīvot savas attīstītās sirds un jutīguma pieņemto ceļu.
Jūsu reakcija sakņojas arī tajos jūsu pasaules panākumiem bagātajos tēlos un sekmēs, kādas jums pienāktos sasniegt. Šie tēli ir iespiedušies jūsu apziņā un liek jums justies kā nepiederošiem, jo jums neizdodas sasniegt šos mākslīgos veiksmes piemērus, un rezultātā jums tie liek justies nedroši. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jūs redzētu cauri šiem tēliem, lai jūs patiešām saprastu, kāda ir jūsu loma šodien un laikmetā: ka jūs esat jaunā vēstneši. Tas ir pirmais solis: saprast, kas jūs esat, saprast, kāpēc jums vajag sev vietu, kāpēc esat atšķirīgi un kāpēc bieži nevarat būt paši pastāvošajos domāšanas un darīšanas veidos. Ir svarīgi to saprast ne tikai savā galvā, bet sajust to arī savā sirdī un turēt prātā savu aicinājumu.
Tagad koncentrējiet savu uzmanību uz savu sirdi. Laipni aiciniet sevi tur. Jūtieties kā pionieri. Jūtiet, ka sākat atcerēties kaut ko nozīmīgu, jo jūsos ir dziļums un viedums, kas šai pasaulei ir ļoti svarīgs, kaut arī pasaule vēl neatzīst šo viedumu. Tomēr arvien vairāk lietu sāk mainīties, īpaši pašreizējo krīžu dēļ uz Zemes. Vecajā apziņā tiek sisti caurumi. Tradicionālās pārvaldības tēli kļūst arvien saredzamāki, it īpaši dogmatiskās, stingrās vīrišķās vadības tēli. Tieši šī pārvaldības forma pašlaik ir izplatīta daudzās pasaules nozarēs. Šis pārvaldības veids grauj savu paša pamatotību, jo arvien vairāk cilvēku padara redzīgus, ka vara un kontrole darbojas visās dzīves jomās. Vecās struktūras kļūst arvien vairāk atmaskotas.
Jūs spēlējat lomu šajā procesā, iemiesojot apziņu, kas atšķiras no esošajām struktūrām. Tomēr jums joprojām ir vecie priekšstati, kā gaismas darbiniekiem vislabāk mainīt lietas, un jūs bieži reaģējat, pārejot uz darbību. Taču lietas ap jums mainās galvenokārt jūsu apziņas kvalitātes iespaidā, un tam ir milzīga ietekme. Sabaroti ar sabiedrības tēliem, jūs joprojām bieži koncentrējaties uz taustāmiem rezultātiem: “Ko man vajadzētu darīt? Kāda veida darbību? Kāda ir mana loma?” Uzsvars uz “darīšanu” bieži izsit no līdzsvara un padara jūs nepacietīgus, jo ārējā pasaulē redzat pārāk maz taustāmu rezultātu.
Tomēr reālas izmaiņas apziņā notiek iekšēji, un tikai laika gaitā tām ir ārējas sekas, un tas attiecas arī uz jums individuāli, uz jūsu pašu dzīvi. Atskatoties uz savu dzīvi, jūs varat sajust dziļas emocionālas pārvērtības, kas tikai vēlāk ir nesušas augļus. Bieži vien tās notiek daudz vēlāk, nekā jūs domājat vai gaidāt, jo iekšējās pārveidojošās izmaiņas notiek dziļā līmenī. Nevis tā, ka poga jūsu galvā būtu nospiesta vai atspiesta; tas nav tik daudz mentāls, cik emocionāls process. Katram no jums ir emocionāli ieradumi un modeļi, kuriem, lai izietu cauri, nepieciešams daudz spēka, klusas pašrefleksijas un izjūtas. Un tas attiecas ne tikai uz indivīdu, bet arī uz visu pasauli.
Jūsu lielākais spēks ir jūsu iekšējā darbā, kuru jūs visi veicat, un tam ir ārējas sekas. Nefiksējiet pārāk daudz no tā, ko redzat, aplūkojot apkārtējās pasaules stāvokli, jo atslēga ir iekšējās izmaiņas. Īpaši šajā dzīvē, kuru jūs vadāt, šajā dienā un laikmetā, ir ļoti svarīgi koncentrēties uz savu iekšējo Es, jo tieši ar viņu notiek brīnumi. Saskaršanās ar sevi mīlestībā un prāta atvērtībā, netiesājot sevi un laužoties ārā no sabiedrības priekšstatiem un tēliem, ar kuriem esat saistīti. Šeit slēpjas jūsu lielākā misija, un neapzinoties jūs to izstarojat citiem.
Uz brīdi koncentrējieties uz spriedumiem, kas jums ir sevī par savu dzīvi vai par to, kas jūs esat. Koncentrējieties uz ko tādu, par ko jūs nedomājat, ka jums dzīvē neiet labi un kas pie tā vainīgs – jūs vai citi. Izteikt spriedumu vienmēr ir kārdinoši. Nosodījums nes agresiju, kura var vērsties arī pret pašu. Skatieties, vai varat sevī redzēt, kā jūs to darāt. Un jūtiet, ka sprieduma enerģija jūs bloķē. Spriedumi aizver durvis atvērtībai un plūšanai kopā ar savu dvēseli.
Jautājiet savam ķermenim: “Kur es sevi ar spriedumiem bloķēju?” Konstatējiet, kura ķermeņa daļa reaģē uz šo spriedumu un ir ar to saistīta. Varbūt ir kāda daļa, kas jūtas sažņaugta vai savilkusies, jo, vīlušies un zaudējuši ilūzijas, jūs atslēdzat sevi no dzīves. Atveriet šīs durvis vēlreiz! Sajūtiet savu sažņaugto daļu un iztēlojieties, ka uz to plūst ūdens, sava veida enerģētisks ūdens, kurš ir maigs un šķiet silts un patīkams. Sajūtiet, ka ūdens vēlas jūs aizvest uz jaunu dzīvi, jaunu apziņu. Jūtiet, ka varat atlaist spriedumu.
Atvēliet sev telpu. Esiet atvērti jaunajam, ko vēl nevarat aptvert ar domājošo prātu. Apzinieties, ka esat savas apziņas transformācijā, un reāla transformācija jūs vienmēr aizved aiz zināmā robežas. Un tas nozīmē, ka jūs vēl precīzi nezināt, kas notiks. Centieties neskatīties uz veco, zināmo vai prognozēt no tā, bet esiet atvērti jaunajam – jaunajai apziņai. Tas ir vissvarīgākais. Pārējie, ārējie notikumi sekos paši.
Liels paldies par jūsu uzmanību. Jūs nekad neesat vieni. Jūs esat saistīti ar asinsradniecības garu, līdzīgu domājošu dvēseļu lauku. Jūs vienmēr tiekat turēti.
Liels paldies.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe